Paziņojums OV
Prasība, kas celta 2005. gada 7. oktobrī - Azienda Agricola Le Canne/Komisija
(lieta T-375/05)
Tiesvedības valoda - itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Azienda Agricola "Le Canne" S.r.l. (Porto Viro [Porto Viro], Itālija) (pārstāvji - Džuzepe Karraio [Giuseppe Carraio] un Frančeska Maconetto [Francesca Mazzonetto], advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
atzīt par spēkā neesošu Eiropas Komisijas 2005. gada 26. jūlija Lēmumu Nr. C(2005)2939 daļā, ar kuru ir samazināts atbalsts, kas piešķirts Azienda Agricola Le Canne s.r.l. ar 1990. gada 30. oktobra Lēmumu Nr. C(90)1923/99 atbilstoši Regulai (EEK) Nr. 4028/86;
piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus vismaz tādā apmērā, kas vienāds ar līdz šim nepārskaitīto subsīdiju daļu un procentiem, kas prasītājai pienāktos saskaņā ar banku aprēķiniem, no visas atlikušās parāda summas saskaņā ar 1990. gada 30. oktobra Lēmumu Nr. C(90)1923/99 no lēmuma atcelšanas dienas - 1995. gada 27. oktobra - līdz parāda atbalsta summas pilnīgai nomaksai;
piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasībā tiek lūgts ir atcelt Eiropas Komisijas 2005. gada 26. jūlija Lēmumu Nr. C(2005)2939, kas ir prasītājai paziņots 2005. gada 3. augustā, un ar kuru samazināts atbalsts, kas Azienda Agricola Le Canne s.r.l. tika piešķirts ar 1990. gada 30. oktobra Lēmumu Nr. C(90)1923/99 atbilstoši Regulai (EEK) Nr. 4028/86, projekta "Ražošanas vienības akvakultūrā modernizācija Rosolina (Rosolīnā) Venēcijā" ietvaros. Prasītāja savu prasījumu pamatojumam izvirza četrus pamatus:
1. Kā pirmais pamats tiek izvirzīta noilguma iestāšanās attiecībā uz Komisijas apgalvoto nelikumību ir administratīvajā procesā, lai samazinātu līdzfinansējumam piešķirto atbalstu. Šajā sakarā prasītāja norāda uz 3. panta 1. punkta pārkāpumu 1995. gada 18. decembra Regulā (EK,
Euratom) Nr. 2988 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību
1.
2. Savā otrajā pamatā prasītāja norāda, ka Komisija nav ievērojusi pienākumu izpildīt 2002. gada 5. martā
2 pasludināto spriedumu, ar kuru atcelts tiesību akts; jo, lai gan jaunajā lēmumā, kar kuru aizstāts atceltais 2000. gada 11. jūlija lēmums, Komisija varētu no jauna izskatīt visus lietas apstākļus, tai bija jāievēro tie ietvari un procesuālie noteikumi, kas izrietēja no 1999. gada 23. novembra vēstules, kas sakarā ar minētā lēmuma atcelšanu joprojām nav izskatīta. Toties Komisija nevarēja izvirzīt jaunus iebildumus, kuri nebija iesniegti pirms šīs dienas.
Turklāt, lai gan Komisija bija netieši atzinusi, ka tā faktiski bija parādā lielāko daļu atbalsta, kas bija atcelts par spēkā neesošu atzītajā lēmumā par subsīdiju samazināšanu, tā tomēr neatzina, ka tā paliek parādā nokavējuma procentus par prettiesiski ieturētām summām.
3. Trešajā pamatā ir norādīts, ka Regulas Nr. 4028/86 44. panta 1. punktā starp izsmeļoši uzskaitītajiem atbalsta samazinājuma nosacījumiem nav minētas apstrīdētajā lēmumā prasītājai inkriminētās prettiesiskās darbības, proti tas, ka atbalsta ietvaros veikto būvdarbu izpildes laikā apakšuzņēmējs piedalījās atbalsta saņēmēja kapitālā.
4. Ar savu ceturto pamatu, kurā ir norādīts uz vienlīdzības, samērīguma un pamatotības, kā arī kapitāla brīvas aprites principa pārkāpumu, prasītājs pakārtoti norāda uz Komisijas apstrīdētā samazinājuma aprēķināšanā piemērotais kritērijs ir patvaļīgs: faktiski Komisija nešķirojot visiem attiecīgajiem laikposmiem piemēroja vienādu samazinājumu, neņemot vērā apstākli, ka apakšuzņēmēja daļa atbalsta saņēmējas sabiedrības kapitālā laika gaitā pakāpeniski mainījās.
____________1 - EK OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.2 - Pirmās instances tiesas 2002. gada 5. marta spriedums lietā T-241/00 Le Canne/Komisija, Recc. 2002, II-1251. lpp.