TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
2019. gada 26. martā (*)
Prasība atcelt tiesību aktu – Valodu lietojums – Līgumdarbinieku atlases procedūra – Uzaicinājums izteikt ieinteresētību – Autovadītāji – I funkciju grupa – Valodu zināšanas – Atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežošana ar angļu, franču un vācu valodu – Saziņas valoda – Regula Nr. 1 – Civildienesta noteikumi – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība – Diskriminācija valodas dēļ – Pamatojums – Dienesta intereses
Lietā C‑377/16
par prasību atcelt tiesību aktu atbilstoši LESD 263. pantam, ko 2016. gada 7. jūlijā cēla
Spānijas Karaliste, ko pārstāv M. J. García‑Valdecasas Dorrego un M. A. Sampol Pucurull, pārstāvji,
prasītāja,
pret
Eiropas Parlamentu, ko pārstāv D. Nessaf, C. Burgos un M. Rantala, pārstāves,
atbildētājs,
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], Tiesas priekšsēdētāja vietniece R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], palātu priekšsēdētāji Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], M. Vilars [M. Vilaras], J. Regans [E. Regan], F. Biltšens [F. Biltgen], K. Jirimēe [K. Jürimäe] un K. Likurgs [C. Lycourgos], tiesneši A. Ross [A. Rosas] (referents), E. Juhāss [E. Juhász], J. Malenovskis [J. Malenovský], E. Levits un L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen],
ģenerāladvokāte: E. Šarpstone [E. Sharpston],
sekretāre: L. Karasko Marko [L. Carrasco Marco], administratore,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2018. gada 25. jūlija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Spānijas Karaliste savā prasībā lūdz atcelt uzaicinājumu izteikt ieinteresētību Līgumdarbinieki – I funkciju grupa – Autovadītāji (V/S), EP/CAST/S/16/2016 (OV 2016, C 131 A, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “uzaicinājums izteikt ieinteresētību”).
Atbilstošās tiesību normas
Regula Nr. 1/58
2 Padomes Regulas Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 1958, 17, 385. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 517/2013 (2013. gada 13. maijs) (OV 2013, L 158, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1/58”), 1. pantā ir noteikts:
“Savienības iestāžu oficiālās valodas un darba valodas ir angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda.”
3 Šīs regulas 2. pantā ir paredzēts:
“Dokumentus, ko dalībvalsts vai dalībvalsts jurisdikcijā esoša persona sūta Kopienas iestādēm, var sagatavot jebkurā no sūtītāja izraudzītajām oficiālajām valodām. Atbildi sagatavo tajā pašā valodā.”
4 Saskaņā ar šīs regulas 6. pantu:
“Kopienas iestādes savos reglamentos var noteikt, kuras valodas ir lietojamas īpašos gadījumos.”
Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība
5 Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (turpmāk tekstā – “PDNK”) tika pieņemti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV 1968, L 56, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 (2013. gada 22. oktobris) (OV 2013, L 287, 15. lpp.).
Civildienesta noteikumi
6 Civildienesta noteikumu I sadaļā “Vispārīgi noteikumi” ir ietverts 1.–10.c pants.
7 Civildienesta noteikumu 1.d pantā ir noteikts:
“1. Piemērojot šos Civildienesta noteikumus, diskriminācija, jebkāda iemesla dēļ, piemēram, [..] valodas [..] dēļ, ir aizliegta.
[..]
6. Ievērojot nediskriminācijas principu un proporcionalitātes principu, jebkādam to piemērošanas ierobežojumam jāsniedz objektīvs un saprātīgs pamatojums, un tā mērķim jābūt likumīgam darbinieku politikas vispārējās interesēs. [..]”
8 Civildienesta noteikumu III sadaļas nosaukums ir “Ierēdņu karjera”.
9 Šīs sadaļas 1. nodaļā “Iecelšana amatā” ir ietverts Civildienesta noteikumu 27.–34. pants, un minēto noteikumu 28. pantā ir paredzēts:
“Ierēdni var iecelt amatā tikai ar nosacījumu, ka:
[..]
f) viņš sniedz pierādījumu tam, ka viņam ir labas kādas Savienības valodas zināšanas un apmierinošas kādas citas Savienības valodas zināšanas apjomā, kādā tas vajadzīgs viņa pienākumu veikšanai.”
10 Civildienesta noteikumu III sadaļas 3. nodaļas “Ziņojumi, izvirzīšana augstākam līmenim un paaugstināšana amatā” 45. panta 2. punktā ir noteikts:
“Pirms ierēdņu pirmā paaugstinājuma amatā pēc iecelšanas amatā ierēdņiem nepieciešams pierādīt spējas strādāt kādā no Līguma par Eiropas Savienību 55. panta 1. punktā minētajām trešajām valodām. [..]”
11 Civildienesta noteikumu III pielikumā attiecībā uz konkursa procedūru ir paredzēts tostarp konkursa veids un procedūra, ar ieņemamo amatu saistīto pienākumu un uzdevumu veids, kā arī prasības par to valodu zināšanām, kas vajadzības gadījumā šo amatu veida dēļ ir nepieciešamas.
PDNK
12 PDNK I sadaļā “Vispārīgi noteikumi” ir ietverts šīs kārtības 1.–7.a pants.
13 Saskaņā ar PDNK 1. pantu šī kārtība attiecas uz darbiniekiem, kurus Savienība pieņēmusi darbā saskaņā ar līgumu, piešķirot tiem “līgumdarbinieka” statusu.
14 PDNK 3.a pantā tostarp ir noteikts:
“1. Šajā nodarbināšanas kārtībā “līgumdarbinieki” ir darbinieki, kuri nav iecelti amatā, kas iekļauts attiecīgās iestādes budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā, un kuri ir pieņemti uz pilnu darba laiku vai uz nepilnu darba laiku:
a) kādā iestādē, lai veiktu manuālus vai administratīvā atbalsta pakalpojumu uzdevumus;
[..].”
15 PDNK IV sadaļas nosaukums ir “Līgumdarbinieki” un tajā ir ietverts šīs kārtības 79.–119. pants.
16 Šīs sadaļas 1. nodaļā “Vispārīgi noteikumi” ir PDNK 80. pants, kas ir formulēts šādi:
“1. Līgumdarbiniekus iedala četrās funkciju grupās, kas atbilst veicamajiem pienākumiem. Katru grupu iedala pakāpēs un līmeņos.
2. Pienākumu veidi un attiecīgās funkciju grupas ir norādītas šajā tabulā:
Funkciju grupa | Pakāpe | Uzdevumi |
IV | 13 līdz 18 | Administratīvie, padomdevēju, valodas un līdzvērtīgi tehniski uzdevumi, ko veic ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā. |
III | 8 līdz 12 | Izpildes uzdevumi, projektu sagatavošana, grāmatvedība un citi līdzvērtīgi tehniski uzdevumi, ko veic ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā. |
II | 4 līdz 7 | Lietvedības un sekretariāta uzdevumi, biroja vadīšana un citi līdzvērtīgi tehniski uzdevumi, ko veic ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā. |
I | 1 līdz 3 | Manuālie un administratīvie atbalsta dienesta uzdevumi, ko veic ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā. |
3. Pamatojoties uz šo tabulu, katras 3.a pantā minētās iestādes, aģentūras vai struktūras 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde[, kura ir pilnvarota noslēgt līgumdarbinieku darba līgumus], apspriežoties ar Civildienesta noteikumu komiteju, var sīkāk noteikt pilnvaras, ko attiecina uz katru pienākumu veidu.
4. Civildienesta noteikumu 1.d pantu [..] piemēro pēc analoģijas.
[..]”
17 Saskaņā ar PDNK 82. pantu, kas ietilpst IV sadaļas 3. nodaļā “Darba tiesisko attiecību nodibināšana”:
“[..]
2. Lai pieņemtu darbā par līgumdarbinieku, nepieciešams vismaz:
a) I funkciju grupā, sekmīgi pabeigta obligātā izglītība;
[..]
3. Līgumdarbinieku var pieņemt darbā vienīgi ar nosacījumu, ka:
[..]
e) viņš pierāda, ka viņam ir labas kādas Savienības valodas zināšanas un apmierinošas kādas citas Savienības valodas zināšanas apjomā, kas vajadzīgs viņa pienākumu veikšanai.
[..]
5. Eiropas Kopienu personāla atlases birojs [(EPSO)] pēc pieprasījuma sniedz palīdzību dažādām iestādēm, lai atlasītu līgumdarbiniekus, jo īpaši, nosakot pārbaudes darbu saturu un organizējot atlases procedūras. [EPSO] nodrošina līgumdarbinieku atlases procedūras pārredzamību.
[..]”
Strīdīgā atlases procedūra
18 2016. gada 14. aprīlī Eiropas Parlaments izsludināja uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, lai izveidotu to kandidātu datubāzi, kurus varētu pieņemt darbā kā līgumdarbiniekus autovadītāju pienākumu izpildei. No šī uzaicinājuma ievaddaļas izriet, ka varbūtēji pieejamo darbvietu kopējais skaits ir aptuveni 110, un darbvietas atradīsies “galvenokārt Briselē” (Beļģija).
19 Uzaicinājuma izteikt ieinteresētību II sadaļā “Pienākumu apraksts” ir paredzēts, ka darbā pieņemtajam līgumdarbiniekam, “strādājot ierēdņa vai pagaidu darbinieka uzraudzībā, būs jānodrošina autovadītāja pienākumu izpilde”, un precizēts:
“[..] [šos] paredzamos pienākumus var rezumēt šādi:
– pārvadāt prominentas Eiropas Parlamenta personas, kā arī ierēdņus vai citus darbiniekus galvenokārt Briselē, Luksemburgā [(Luksemburga)] un Strasbūrā [(Francija)], kā arī citās dalībvalstīs un trešajās valstīs;
– pārvadāt apmeklētājus (diplomātiskā korpusa pārstāvjus un citas personas);
– transportēt preces un dokumentus;
– transportēt pastu;
– nodrošināt transportlīdzekļa, jo īpaši tā tehnoloģiskā aprīkojuma, pareizu izmantošanu;
– nodrošināt pasažieru un preču drošību pārvadāšanas laikā, ievērojot valsts ceļu satiksmes noteikumus;
– ja nepieciešams, veikt iekraušanu un izkraušanu;
– ja nepieciešams, veikt administratīvus pienākumus vai nodrošināt loģistikas atbalstu.”
20 Uzaicinājuma izteikt ieinteresētību IV sadaļā “Pieņemamības nosacījumi” ir noteikts, ka līgumdarbinieku pieņemšana darbā ir atkarīga no vairāku nosacījumu izpildes, no kuriem viens ir divu Savienības oficiālo valodu zināšanas. Šajā ziņā kandidātiem ir jābūt, pirmkārt, “padziļinātai (vismaz [..] C1 līmenis) prasmei vienai no 24 Eiropas Savienības oficiālajām valodām” attiecībā uz atlases procedūras “1. valodu” un, otrkārt, “pietiekamai (B2 līmenis) angļu, franču vai vācu valodas prasmei” attiecībā uz atlases procedūras “2. valodu” (turpmāk tekstā – “atlases procedūras 2. valoda”), ievērojot to, ka “2. valodai jābūt atšķirīgai no 1. valodas”.
21 Eiropas vienotajā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmā, ko pieņēmusi Eiropas Padome (Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikums Nr. R (98) 6, 1998. gada 17. marts; turpmāk tekstā – “CEFR”), ir noteiktas sešu līmeņu valodu prasmes – no A1 līdz C2. Tā ietver dažādas tabulas, kurās visaptveroši ir aprakstīti kopīgie zināšanu līmeņi. B2 līmeņa, kas atbilst “autonoma lietotāja” valodu zināšanu līmenim, apraksts CEFR ir šāds:
“Spēj saprast galveno sarežģītos tekstos gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, arī diskusijās par profesionāliem jautājumiem savā specialitātē. Spēj sarunāties samērā brīvi un spontāni tā, ka saziņa ar dzimtās valodas runātājiem noris bez savstarpēja sasprindzinājuma. Spēj izveidot skaidru, detalizētu tekstu par dažādiem tematiem, pamatot savu viedokli, izklāstot apspriežamā jautājuma pozitīvās un negatīvās puses.”
22 Atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežošana tikai ar angļu, franču un vācu valodu uzaicinājuma izteikt ieinteresētību IV sadaļā ir pamatota šādi:
“Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas (virspalāta) spriedumu [2012. gada 27. novembris, Itālija/Komisija, C‑566/10 P, EU:C:2012:752)], Eiropas Parlamentam ir jāpamato, kāpēc saistībā ar šo uzaicinājumu izteikt ieinteresētību tiek ierobežota otrās valodas izvēle, pieļaujot tikai ierobežotu Savienības oficiālo valodu skaitu.
Attiecīgi informējam kandidātus, ka šajā uzaicinājumā izteikt ieinteresētību trīs 2. valodas izvēles iespējas ir noteiktas saskaņā ar dienesta interesēm, kas prasa, lai jaunie darbā pieņemtie darbinieki nekavējoties varētu sākt strādāt un būtu spējīgi efektīvi sazināties savā ikdienas darbā.
Angļu, franču un vācu valoda joprojām ir visbiežāk lietotās valodas, ko nosaka ilgstošā to lietošanas prakse Eiropas Parlamenta iekšējā saziņā un dienesta vajadzības saistībā ar ārējo saziņu un dokumentu apriti. Turklāt 2013. gada novērtējuma ziņojumos 92 % no visiem darbiniekiem norādīja, ka viņiem ir angļu valodas zināšanas, 84 % – franču valodas zināšanas un 56 % no visiem darbiniekiem norādīja, ka viņiem ir vācu valodas zināšanas. Attiecībā uz pārējām oficiālajām valodām apmierinošas zināšanas norādīja mazāk nekā 50 % no visiem darbiniekiem.
Tādēļ, līdzsvarojot dienesta intereses un vajadzības un kandidātu spējas un ņemot vērā konkrēto jomu, uz kuru attiecas šī atlase, ir pamatoti rīkot pārbaudījumus šajās trijās valodās, lai nodrošinātu, ka visi kandidāti neatkarīgi no viņu pirmās oficiālās valodas vismaz vienu no šīm trim oficiālajām valodām pārvalda kā darba valodu.
Turklāt, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem, tostarp pret tiem, kuru pirmā oficiālā valoda ir viena no minētajām trim valodām, ikvienam tiek prasīts pietiekamā līmenī prast otro valodu, kura ir viena no šīm trim valodām.
Šādā veidā novērtējot īpašās valodu prasmes, Eiropas Parlaments var konstatēt kandidātu spējas nekavējoties sākt strādāt vidē, kas lielā mērā atbilst reālajai situācijai, kādā viņiem būs jāstrādā.”
23 Atbilstoši uzaicinājuma izteikt ieinteresētību VI sadaļai “Pieteikumu iesniegšanas procedūra un iesniegšanas termiņš” kandidātiem ir jāiesniedz pieteikumi, izmantojot elektroniskās reģistrācijas veidlapu, kas pieejama EPSO tīmekļvietnē. Kā norādīts šī uzaicinājuma VII sadaļā “Atlases posmi”, atlase notiek, pamatojoties uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, šajā ziņā precizējot, ka “atlase notiek, pamatojoties tikai uz reģistrācijas veidlapas cilnē “Talantu vērtētājs” [“Talent Screener/Évaluateur de talent/Talentfilter”] kandidāta sniegto informāciju”.
24 No uzaicinājuma izteikt ieinteresētību VIII sadaļas “Atlases rezultāti” izriet, ka atlases procedūras beigās šim nolūkam izveidotajā datubāzē tiks iekļauti tie 300 kandidāti, kuri saskaņā ar atbilstošiem kritērijiem ieguvuši lielāko punktu skaitu. Šī uzaicinājuma IX sadaļā “Pieņemšana darbā” ir atgādināts, ka iekļaušana šajā datubāzē negarantē pieņemšanu darbā. Ja tiek apsvērts pieņemt darbā šajā datubāzē iekļautos kandidātus, uzaicinājumā izteikt ieinteresētību tostarp ir noteikts:
“Ja būs iespēja noslēgt darba līgumu, darbā pieņemšanas dienesti izmantos datubāzi un uzaicinās tos kandidātus, kuru profils vislabāk atbilst attiecīgās darbvietas prasībām.
Šiem kandidātiem būs jāpiedalās intervijā, kuras mērķis ir novērtēt, vai viņu profils atbilst pieejamai darbvietai. Šīs intervijas laikā tiks novērtētas arī kandidāta 1. un 2. valodas prasmes. Var tikt pārbaudītas arī citu to valodu prasmes, ko kandidāti norādījuši.
[..]
Atkarībā no intervijas un teorētisko un/vai praktisko iemaņu pārbaudījumu rezultātiem kandidāti var saņemt darba piedāvājumu.”
25 Izraudzītie kandidāti tiks pieņemti darbā kā līgumdarbinieki (“I funkciju grupa”), un līgums būs sagatavots atbilstoši PDNK 3.a, 84. un 85. pantam. Līgumu slēgs uz vienu gadu, un to varēs atjaunot uz vienu gadu, kam, iespējams, var sekot otra atjaunošana uz nenoteiktu laiku.
26 Uzaicinājuma izteikt ieinteresētību X sadaļā “Saziņa” ir paredzēts:
“Eiropas Parlaments ar kandidātiem sazināsies, izmantojot viņu EPSO kontu vai pa e‑pastu. Viņiem jāseko līdzi procedūras gaitai un jāpārbauda informācija, kas attiecas uz viņiem, regulāri (vismaz divas reizes nedēļā) pārbaudot savu EPSO kontu un savu personīgo elektronisko pastkasti. Ja kandidāti tehniskas problēmas dēļ šo informāciju nevar pārbaudīt, viņu pienākums ir par to nekavējoties ziņot, nosūtot e‑pasta vēstuli uz funkcionālo procedūras e‑pasta adresi:
ACdrivers2016@ep.europa.eu
Jebkādai citai saziņai saistībā ar šo procedūru jānosūta e‑pasta vēstule uz funkcionālo e‑pasta adresi.”
Lietas dalībnieku prasījumi
27 Spānijas Karaliste lūdz Tiesu atcelt uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tādai atcelšanai būtu jāietver arī tās datubāzes atcelšanu, kas izveidota saistībā ar šo uzaicinājumu.
28 Parlaments lūdz Tiesu noraidīt prasību kā nepamatotu un piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par prasību
29 Prasības pamatošanai Spānijas Karaliste izvirza četrus pamatus.
30 Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka to valodu izvēles, kas var tikt izmantotas kandidātu saziņai ar EPSO, ierobežošana tikai ar angļu, franču un vācu valodu ir nelikumīga.
31 Ar otro pamatu tiek apgalvota PDNK paredzēto prasību par līgumdarbinieku valodu zināšanām kļūdaina interpretācija.
32 Trešais un ceturtais pamats, kas tiks izskatīti kopā, ir par atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežojuma tikai ar angļu, franču un vācu valodu likumību.
Par pirmo pamatu – saziņas valodas izvēles ierobežošana tikai ar angļu, franču un vācu valodu
Lietas dalībnieku argumenti
33 Spānijas Karaliste galvenokārt apgalvo, ka uzaicinājums izteikt ieinteresētību pārkāpj Regulas Nr. 1/58 1. un 2. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 22. pantu un Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punktu, jo valodu, kuras kandidāti var izmantot, lai sazinātos ar attiecīgās atlases procedūras organizatoriem, izvēle ir ierobežota tikai ar angļu, franču un vācu valodu. Šajā ziņā Spānijas Karaliste apgalvo, ka, pamatojoties uz uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, iesniedzamie pieteikumi ir “dokument[i], ko [..] dalībvalsts jurisdikcijā esoša persona sūta [..] iestādēm” Regulas Nr. 1/58 2. panta izpratnē, un tādējādi atbilstoši šim pantam ir jābūt iespējai tos sagatavot un nosūtīt attiecīgajai iestādei, šajā gadījumā, Parlamentam, jebkurā no sūtītāja izraudzītajām Savienības oficiālajām valodām.
34 Pakārtoti Spānijas Karaliste uzskata, ka saziņas valodas izvēles ierobežošana tikai ar angļu, franču un vācu valodu ir Hartas 22. panta, saskaņā ar kuru Savienībai ir jāievēro valodu daudzveidība, un Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkta pārkāpums, saskaņā ar kuru ir aizliegta diskriminācija jebkāda iemesla dēļ, piemēram, valodas dēļ, ja vien tā nav pamatota ar šo noteikumu. Spānijas Karalistes skatījumā kandidātiem, kas nevar aizpildīt pieteikuma veidlapu EPSO tīmekļvietnē vai sazināties ar Parlamentu, izmantojot savu dzimto valodu, ir radīta nelabvēlīgāka situācija salīdzinājumā ar kandidātiem, kuru dzimtā valoda ir angļu, franču vai vācu valoda. Tā norāda, ka neviens pamatots iemesls nevar attaisnot tādu diskrimināciju valodas dēļ.
35 Parlaments apstrīd šos argumentus, precizējot, ka uzaicinājumā izteikt ieinteresētību nav paredzēta prasība lietot kādu konkrētu valodu, lai aizpildītu elektronisko reģistrācijas veidlapu, kas atrodama EPSO tīmekļvietnē. Tāpat šis uzaicinājums neierobežojot saziņas valodu lietojumu starp kandidātiem, no vienas puses, un EPSO vai Parlamentu, no otras puses. Kā uzskata Parlaments, tas, ka šī reģistrācijas veidlapa tehnisku iemeslu dēļ esot bijusi pieejama tikai angļu, franču un vācu valodā, tomēr nenozīmē, ka kandidātiem bija pienākums to aizpildīt vienā no šīm trim valodām. Turklāt tas norāda, ka pieteikumi tika sagatavoti arī citās valodās, kas nav angļu, franču vai vācu valoda, un ka atlases komiteja tos izvērtēja, pēc nepieciešamības izmantojot valodas prasmju vērtētāju pakalpojumus. Šādos apstākļos Parlaments uzskata, kas tas ir pilnībā izpildījis savu pienākumu sazināties ar kandidātiem valodā, ko viņi bija brīvi izvēlējušies.
Tiesas vērtējums
36 Saskaņā ar Regulas Nr. 1/58 2. pantu, kas pēc būtības atbilst LESD 24. panta ceturtajai daļai un Hartas 41. panta 4. punktam, dokumentus, ko dalībvalsts jurisdikcijā esoša persona sūta Savienības iestādēm, var sagatavot jebkurā no sūtītāja izraudzītajām oficiālajām valodām, kas paredzētas šīs regulas 1. pantā, un iestādes atbilde ir jāsagatavo tajā pašā valodā. Kā būtiskam Savienības valodu daudzveidības ievērošanas elementam, par kura nozīmīgumu ir atgādināts LES 3. panta 3. punkta ceturtajā daļā, kā arī Hartas 22. pantā, šīm personām paredzētajām tiesībām izvēlēties no Savienības oficiālajām valodām valodu, ko lietot saziņā ar tādām iestādēm kā Eiropas Parlaments, ir pamatprincipa raksturs.
37 Taču, kā izriet no Tiesas judikatūras, no Savienības pienākuma ievērot valodu daudzveidību nevar secināt, ka pastāv vispārējs tiesību princips, kas ikvienai personai nodrošina tiesības uz to, ka visiem dokumentiem, kas var skart tās intereses, vienmēr jābūt sagatavotiem tās dzimtajā valodā un atbilstoši tam iestādēm ir jālieto visas oficiālās valodas jebkurā situācijā, nepieļaujot nevienu atkāpi no tā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2003. gada 9. septembris, Kik/ITSB, C‑361/01 P, EU:C:2003:434, 82. punkts; 2012. gada 27. novembris, Itālija/Komisija, C‑566/10 P, EU:C:2012:752, 88. punkts, kā arī 2017. gada 6. septembris, Slovākija un Ungārija/Padome, C‑643/15 un C‑647/15, EU:C:2017:631, 203. punkts).
38 Saistībā ar Savienības darbinieku atlases procedūru specifisko kontekstu 2012. gada 27. novembra sprieduma Itālija/Komisija (C‑566/10 P, EU:C:2012:752) 88. punktā Tiesa jau ir nospriedusi, ka, piemērojot Civildienesta noteikumu 1.d panta 6. punktu, diskriminācijas valodas dēļ aizliegumam var tikt noteikti ierobežojumi. Tādējādi, neskarot tostarp šī sprieduma 71. punktā atgādināto pienākumu atbilstoši Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 2. punktam, to lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 1/58 5. pantu, publicēt paziņojumu par konkursu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī visās Savienības oficiālajās valodās, iestādes nepieciešamības gadījumā var paredzēt ierobežojumus attiecībā uz oficiālo valodu lietojumu šajā kontekstā, ja tādi ierobežojumi atbilstoši minētajam 1.d panta 6. punktam ir objektīvi un saprātīgi attaisnoti ar leģitīmu vispārējo interešu mērķi saistībā ar personāla politiku un ir samērīgi ar izvirzīto mērķi.
39 No 2012. gada 27. novembra sprieduma Itālija/Komisija (C‑566/10 P, EU:C:2012:752) iepriekš minētā 88. punkta izriet, ka saistībā ar Savienības personāla atlases procedūrām iestādes nevar uzlikt pienākumus, kas pārsniedz Civildienesta noteikumu 1.d pantā paredzētās prasības.
40 Tādēļ jautājums par valodu, kuras kandidāti var izmantot saziņai ar EPSO un Parlamentu, ierobežojuma tikai ar angļu, franču un vācu valodu likumību, uz ko attiecas šī prasība, ir jāizvērtē, ņemot vērā Civildienesta noteikumu 1.d pantu, kas atbilstoši PDNK 80. panta 4. punktam ir piemērojams līgumdarbinieku atlases procedūrām.
41 Tā kā Parlaments apstrīd, ka pastāv saziņas valodas starp EPSO un kandidātiem izvēles ierobežojums tikai ar angļu, franču un vācu valodu, pirms tiek izvērtēta Spānijas Karalistes argumentācija, saskaņā ar kuru šis ierobežojums, pretēji Civildienesta noteikumu 1.d pantam, nozīmē atšķirīgu attieksmi valodas dēļ, pirmkārt, ņemot vērā abu lietas dalībnieku izvirzītos argumentus, ir jāpārbauda, vai uzaicinājums izteikt ieinteresētību tiešām ietver tādu ierobežojumu.
42 Atbilstoši uzaicinājumā izteikt ieinteresētību ietvertajām norādēm tajā paredzētā atlases procedūra notiek tikai, “pamatojoties uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem”, balstoties vienīgi uz atbildēm, kuras kandidāts sniedz uz jautājumiem elektroniskās reģistrācijas veidlapas cilnē “Talantu vērtētājs”, kas pieejama EPSO tīmekļvietnē. Tādējādi no šī uzaicinājuma izriet, ka pieteikumi ir jāiesniedz tiešsaistē, izmantojot minēto elektroniskās reģistrācijas veidlapu.
43 Šajā ziņā lietas dalībnieki neapstrīd, ka uzaicinājuma izteikt ieinteresētību elektroniskās reģistrācijas veidlapa EPSO tīmekļvietnē bija pieejama tikai angļu, franču un vācu valodā. Tomēr, lai gan Spānijas Karaliste no tāda veidlapas noformējuma valodas ierobežojuma secina, ka pastāv valodu, kuras var lietot šīs veidlapas aizpildīšanā, ierobežojums, Parlaments apgalvo, ka, tā kā šajā uzaicinājumā nav paredzēts neviens saistošs noteikums par valodas lietojumu minētās veidlapas aizpildīšanā, kandidāti, aizpildot veidlapu, var izvēlēties lietot citas Savienības oficiālās valodas papildus šīm trim valodām.
44 Ja uzaicinājumā izteikt ieinteresētību nav nekādas norādes par to, ka elektroniskās reģistrācijas veidlapa, kas EPSO tīmekļvietnē ir pieejama tikai angļu, franču un vācu valodā, var tikt aizpildīta jebkurā Savienības oficiālajā valodā, kandidāti varēja pamatoti pieņemt, ka veidlapa obligāti ir jāaizpilda kādā no šīm trim valodām. Šādos apstākļos nevar izslēgt, ka kandidātiem savu pieteikumu iesniegšanā faktiski tika liegta iespēja lietot Savienības oficiālo valodu pēc savas izvēles.
45 Ņemot vērā šo saziņas valodas izvēles ierobežojumu, otrkārt, ir jāpārbauda, vai minētais ierobežojums, pretēji Civildienesta noteikumu 1.d pantam, ir radījis atšķirīgu attieksmi pret kandidātiem.
46 Šajā ziņā ir jāuzskata, ka kandidātiem, kuri reģistrācijas veidlapas nepieejamības visās Savienības oficiālajās valodās dēļ secināja, ka viņiem ir jāaizpilda reģistrācijas veidlapa angļu, franču vai vācu valodā, un attiecīgi savus pieteikumus sagatavoja vienā no šīm valodām, tātad valodā, no kurām neviena nebija tā Savienības oficiālā valoda, kuru tie pārvalda vislabāk, varēja būt radīta nelabvēlīgāka situācija gan attiecībā uz šīs veidlapas pilnīgu izpratni, gan attiecībā uz savu pieteikumu sagatavošanu salīdzinājumā ar kandidātiem, kuru vēlamā oficiālā valoda bija kāda no šīm trim valodām.
47 Tādējādi reģistrācijas veidlapas nepieejamības dēļ EPSO tīmekļvietnē visās Savienības oficiālajās valodās pret kandidātiem, kuri vēlējās lietot kādu citu oficiālo valodu, izņemot angļu, franču un vācu valodu, lai aizpildītu minēto veidlapu, un attiecīgi iesniegt pieteikumu, ciktāl viņiem tika liegta iespēja lietot oficiālo valodu, ko viņi pārvalda vislabāk, tika vērsta mazāk labvēlīga attieksme nekā pret kandidātiem, kuru vēlamā oficiālā valoda bija kāda no šīm trim valodām. No minētā tādējādi izriet atšķirīga attieksme valodas dēļ, kas principā ir aizliegta ar Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punktu.
48 Turpretī, ņemot vērā Spānijas Karalistes izklāstītos faktus, nešķiet, ka kandidāti vajadzības gadījumā nevarēja sazināties ar Parlamentu vai EPSO pa elektronisko pastu oficiālajā valodā pēc savas izvēles. Tātad Spānijas Karalistes pamatu par saziņas valodu ierobežojumu attiecībā uz tādu saziņu nevar atbalstīt. Paturot to prātā, iepriekšējā punktā konstatētā atšķirīgā attieksme attiecībā uz valodām, kas var tikt izmantotas, lai aizpildītu reģistrācijas veidlapu un attiecīgi iesniegtu pieteikumu, nevar tikt kompensēta ar kandidātiem sniegto iespēju sazināties vajadzības gadījumā ar elektronisko pastu oficiālajā valodā pēc savas izvēles ar Parlamentu vai EPSO attiecībā uz citiem ar attiecīgo atlases procedūru saistītiem aspektiem.
49 Kā atgādināts minētā sprieduma 38. punktā, no Civildienesta noteikumu 1.d panta 6. punkta izriet, ka atšķirīga attieksme valodas dēļ, piemērojot šos noteikumus, ir pieļaujama, ja vien tā ir objektīvi un saprātīgi attaisnota un atbilst leģitīmiem vispārējo interešu mērķiem saistībā ar personāla politiku.
50 Tā kā Spānijas Karaliste ir pierādījusi, ka ar uzaicinājumu izteikt ieinteresētību tiek radīta atšķirīga attieksme, kas var tikt atzīta par diskrimināciju valodas dēļ Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punkta izpratnē, Parlamentam bija jāpierāda šī ierobežojuma attaisnojums.
51 Taču šajā gadījumā Parlaments ne uzaicinājumā izteikt ieinteresētību, ne savos procesuālajos rakstos, ne tiesas sēdē Tiesā nav norādījis nevienu apstākli, kas ļautu pierādīt, ka pastāv leģitīms vispārējo interešu mērķis saistībā ar personāla politiku, kam bija nepieciešama tāda atšķirīga attieksme, kāda ir konstatēta šī sprieduma 47. punktā, attiecībā uz valodām, ko lieto, aizpildot elektroniskās reģistrācijas veidlapu. No minētā izriet, ka Parlaments nav pierādījis no uzaicinājuma izteikt ieinteresētību izrietošo saziņas valodu izvēles ierobežojuma attaisnojumu.
52 Tādējādi pirmais pamats ir pamatots.
Par otro pamatu – PDNK 82. panta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
53 Otrā pamata pirmajā daļā Spānijas Karaliste norāda, ka uzaicinājumā izteikt ieinteresētību paredzētā prasība par pietiekamu otrās Savienības oficiālās valodas prasmi ir PDNK 82. panta pārkāpums, jo otras valodas zināšanas neesot nepieciešamas, lai pildītu tos pienākumus, kurus izraudzītie kandidāti tiek aicināti izpildīt. No PDNK 82. panta 3. punkta e) apakšpunkta izrietot, ka administrācija kandidātam uz līgumdarbinieka amatu papildus padziļinātām vienas no Savienības oficiālajām valodām zināšanām var prasīt kādas konkrētas otras valodas pietiekamas zināšanas tikai saistībā ar īpašo veicamo pienākumu raksturu. Šajā gadījumā otras valodas pietiekamas zināšanas neesot pamatotas ar līgumdarbiniekiem, kas tiks pieņemti darbā, uzticēto pienākumu izpildi. Šajā ziņā Spānijas Karaliste atgādina, ka PDNK 80. pantā I funkciju grupas līgumdarbiniekiem noteiktie pienākumi ir definēti kā manuāli un administratīvi atbalsta dienesta uzdevumi, ko veic ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā. Šī pamata otrajā daļā Spānijas Karaliste apgalvo, ka, pieņemot, ka kandidātam ar tādiem pienākumiem var prasīt, lai viņam būtu vienas oficiālas valodas padziļināta prasme un otras valodas pietiekama prasme, B2 zināšanu līmenis CEFR izpratnē, kas tiek prasīts šajā uzaicinājumā izteikt ieinteresētību attiecībā uz šo otro valodu, nav pamatots.
54 Parlaments atbildē norāda, ka PDNK 82. panta 3. punkta e) apakšpunktā pietiekamas otrās Savienības oficiālās valodas zināšanas ir noteiktas kā juridisks pienākums.
Tiesas vērtējums
55 Saskaņā ar PDNK 82. panta 3. punkta e) apakšpunktu “līgumdarbinieku var pieņemt darbā vienīgi ar nosacījumu, ka: [..] viņš pierāda, ka viņam ir labas kādas Savienības valodas zināšanas un apmierinošas kādas citas Savienības valodas zināšanas apjomā, kas vajadzīgs viņa pienākumu veikšanai”. Spānijas Karaliste otrā pamata pirmajā daļā norāda, ka šajā tiesību normā kandidātiem uz līgumdarbinieka amatu tiek prasītas otras Savienības oficiālās valodas zināšanas tikai tad, ja tas ir nepieciešams viņiem paredzēto pienākumu veikšanai, kas šajā gadījumā tomēr tā nav.
56 Tāpēc ir jānosaka, vai šajā 82. panta 3. punkta e) apakšpunktā paredzētās prasības par valodu prasmi sistemātiski nosaka kandidātiem uz līgumdarbinieka amatu padziļinātu vienas Savienības oficiālās valodas prasmi un pietiekamu otras Savienības oficiālās valodas prasmi.
57 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktā pēc analoģijas paredzēts, ka “ierēdni var iecelt amatā tikai ar nosacījumu, ka viņš sniedz pierādījumu tam, ka viņam ir labas kādas Savienības valodas zināšanas un apmierinošas kādas citas Savienības valodas zināšanas”. Atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. panta 2. punktam ierēdņiem pirms viņu pirmā paaugstinājuma amatā pēc iecelšanas amatā arī tiek prasīts pierādīt spējas strādāt “kādā no LES 55. panta 1. punktā minētajām trešajām valodām”, proti, Savienības oficiālajām valodām. No tā katrā ziņā izriet, ka nevar uzskatīt, ka nosacījums par otrās valodas zināšanām, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktā, viņiem būtu fakultatīvs.
58 Ciktāl līgumdarbiniekiem savi pienākumi, tāpat kā ierēdņiem, ir jāveic daudzvalodu vidē, nekas neļauj līgumdarbiniekiem PDNK 82. panta 3. punkta e) apakšpunktā paredzētās prasības par valodu zināšanām interpretēt citādi nekā Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktā identiski formulētās prasības attiecībā uz ierēdņu valodu zināšanām. Apstāklis, ka ierēdņiem atšķirībā no līgumdarbiniekiem ir eventuāli jāpierāda viņu trešās valodas zināšanas, ir izskaidrojams ar to, ka uz līgumdarbiniekiem neattiecas Civildienesta noteikumos paredzētā paaugstināšanas amatā sistēma. Tomēr šāda atšķirība neietekmē prasības par otrās valodas zināšanām, kas, pirmkārt, ir paredzēta Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktā un, otrkārt, PDNK 82. panta 3. punkta e) apakšpunktā, interpretāciju.
59 Tātad, kā secinājumu 111. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, PDNK 82. panta 3. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kandidātiem, kas pretendē uz līgumdarbinieka amata vietu, ir jāpierāda, ka viņi pārvalda vismaz divas oficiālās valodas. No tā izriet, ka Spānijas Karalistes otrā pamata pirmā daļa ir jānoraida.
60 Šī pamata otrajā daļā Spānijas Karaliste apgalvo, ka, ņemot vērā to pienākumu raksturu, kurus līgumdarbinieki tiek aicināti izpildīt, uzaicinājumā izteikt ieinteresētību prasītais atlases procedūras 2. valodas zināšanu līmenis, proti, B2 līmenis CEFR izpratnē, nav pamatots. Ciktāl argumentācija, kas pamato šo otro daļu, pārklājas ar trešā un ceturtā pamata argumentāciju, minētā daļa tiks izskatīta kopā ar minētajiem pamatiem.
Par otrā pamata otro daļu, kā arī par trešo un ceturto pamatu – atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežojums tikai ar angļu, franču un vācu valodu
Lietas dalībnieku argumenti
61 Spānijas Karaliste apgalvo, ka uzaicinājumā izteikt ieinteresētību noteiktais atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežojums tikai ar angļu, franču un vācu valodu ir patvaļīgs, pārkāpj ar Regulas Nr. 1/58 1. un 6. pantu noteikto valodu lietojumu un rada Hartas 22. pantā, Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punktā un PDNK 82. panta 3. punkta e) apakšpunktā aizliegtu diskrimināciju valodas dēļ. Neviens no uzaicinājumā izteikt ieinteresētību norādītajiem iemesliem nevar tikt uzskatīts par tādu, kas būtu kvalificējams kā leģitīms vispārējo interešu mērķis, kas var attaisnot tādu ierobežojumu. Tādējādi iemesls, kas balstīts uz “dienesta interesēm”, lai darbā pieņemtie darbinieki jau no pirmās darba dienas varētu strādāt prasītajās valodās un varētu efektīvi sazināties savā darbā, esot stereotips, kam nav nekādas saistības ar to pienākumu raksturu, kurus viņi pildīs. Katrā ziņā šis ierobežojums neesot samērīgs ar patiesajām dienesta vajadzībām. Tāpat arī prasība, lai atlases procedūras 2. valoda atbilstu B2 līmeņa zināšanām CEFR izpratnē, esot nesamērīga.
62 Parlaments apstrīd šos argumentus, informējot, ka atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežojums uzaicinājumā izteikt ieinteresētību ir pienācīgi pamatots, konkrēti, ar mērķi iegūt darbiniekus, kas sāk strādāt nekavējoties un var efektīvi sazināties ikdienas darbā.
Tiesas vērtējums
63 Ņemot vērā iemeslus, kas norādīti šī sprieduma 36.–40. punktā, ir jāizvērtē atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežojuma tikai ar angļu, franču un vācu valodu likumība atbilstoši Civildienesta noteikumu 1.d pantam. Tāpat kā to valodu ierobežojumam, kuras var lietot, lai EPSO tīmekļvietnē aizpildītu elektroniskās reģistrācijas veidlapu un attiecīgi iesniegtu pieteikumu, uz ko attiecas Spānijas Karalistes pirmais pamats, arī otrā pamata otrajā daļā, kā arī trešajā un ceturtajā pamatā norādītajam ierobežojumam ir tas specifiskais konteksts, kāds ir Savienības personāla atlases procedūru organizēšanai, ko it īpaši reglamentē Civildienesta noteikumi.
64 Šajā nolūkā vispirms ir jāatgādina, kā arī ir norādīts šī sprieduma 38. un 49. punktā, ka Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punktā, kas atbilstoši PDNK 80. panta 4. punktam ir piemērojams līgumdarbinieku atlases procedūrām, piemērojot šos noteikumus, ir aizliegta diskriminācija jebkāda iemesla dēļ, piemēram, valodas dēļ, ņemot vērā, ka atbilstoši šīs normas 6. punktam atšķirīga attieksme valodas dēļ var tikt atļauta, ja tā ir objektīvi un saprātīgi attaisnota ar leģitīmu vispārējo interešu mērķi saistībā ar personāla politiku.
65 Ciktāl uzaicinājumā izteikt ieinteresētību, piemērojot PDNK, ir paredzēts atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežojums tikai ar angļu, franču un vācu valodu, kandidātiem, kuru valodas zināšanas neatbilda šai prasībai, bija liegta iespēja piedalīties šajā atlases procedūrā, pat ja viņiem bija pietiekamas vismaz divu Savienības oficiālo valodu zināšanas atbilstoši PDNK 82. panta 3. punkta e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.
66 Tādējādi tas, ka kandidātiem kā atlases procedūras 2. valoda bija jāizvēlas tikai angļu, franču vai vācu valoda, ir uzskatāms par atšķirīgu attieksmi valodas dēļ, kas principā ir aizliegta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punktu.
67 Visbeidzot attiecībā uz leģitīma vispārējo interešu mērķa pastāvēšanu saistībā ar personāla politiku Civildienesta noteikumu 1.d panta 6. punkta izpratnē, kas var attaisnot šo atšķirīgo attieksmi, no Tiesas judikatūras izriet, ka dienesta interesēs var būt nepieciešams, lai darbā pieņemtajām personām būtu īpašas valodu prasmes. Tātad izpildāmo pienākumu īpašais raksturs var attaisnot darbā pieņemšanu, kas tostarp ir balstīta uz padziļinātu konkrētas valodas prasmi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1975. gada 19. jūnijs, Küster/Parlaments, 79/74, EU:C:1975:85, 16. un 17. punkts; 1975. gada 29. oktobris, Küster/Parlaments, 22/75, EU:C:1975:140, 13. un 14. punkts, kā arī 2012. gada 27. novembris, Itālija/Komisija, C‑566/10 P, EU:C:2012:752, 88. punkts).
68 Šajā ziņā atlases procedūrā iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība izvērtēt dienesta intereses, kā arī kandidātu kvalifikāciju un nopelnus, kas jāņem vērā (skat. pēc analoģijas spriedumus, 1987. gada 4. februāris, Bouteiller/Komisija, 324/85, EU:C:1987:59, 6. punkts; 2003. gada 3. aprīlis, Parlaments/Samper, C‑277/01 P, EU:C:2003:196, 35. punkts, un 2008. gada 9. oktobris, Chetcuti/Komisija, C‑16/07 P, EU:C:2008:549, 77. punkts). Tātad administrācijas novērtējums par konkrētu valodu zināšanām, kas dienesta interesēs ir jāpieprasa no konkursa kandidātiem, Tiesai nav jāaizvieto ar savu novērtējumu (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2003. gada 3. aprīlis, Parlaments/Samper, C‑277/01 P, EU:C:2003:196, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
69 Tomēr iestādei, kas ir ierobežojusi atlases procedūras valodu lietojumu līdz ierobežotam Savienības oficiālo valodu skaitam, ir jāpierāda, ka tāds ierobežojums atbilst to pienākumu patiesajām vajadzībām, kurus darbā pieņemtajām personām būs jāpilda. Būtu jāpiebilst, ka jebkādi nosacījumi attiecībā uz konkrētām valodas zināšanām ir jāsamēro ar šīm interesēm un jābalsta uz skaidriem, objektīviem un paredzamiem kritērijiem, kas ļautu kandidātiem saprast šī nosacījuma iemeslus un Savienības tiesām pārbaudīt tā likumību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 27. novembris, Itālija/Komisija, C‑566/10 P, EU:C:2012:752, 90. un 92. punkts).
70 Šajā saistībā Parlaments uzskata, ka dienesta intereses, kas izriet no uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, iegūt darbiniekus, kas sāk strādāt nekavējoties un var efektīvi sazināties ikdienas darbā, var attaisnot atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežojumu tikai ar angļu, franču un vācu valodu. Savukārt Spānijas Karaliste apgalvo, ka šajā uzaicinājumā norādītie iemesli šo ierobežojumu neattaisno.
71 Kā izriet no šī sprieduma 22. punkta, uzaicinājuma izteikt ieinteresētību IV sadaļā ir noteikts, ka trīs atlases procedūras 2. valodas izvēles iespējas, proti, angļu, franču un vācu valoda, ir noteiktas atbilstoši “dienesta interesēm”, lai nodrošinātu, ka darbā pieņemtās personas “nekavējoties varētu sākt strādāt un būtu spējīg[as] efektīvi sazināties savā ikdienas darbā”. Šajā ziņā ir jāprecizē, ka, ņemot vērā Parlamenta valodu “ilgstošo [..] lietošanas praksi” “iekšējā saziņā” un “dienesta vajadzības saistībā ar ārējo saziņu un dokumentu apriti”, “angļu, franču un vācu valoda joprojām ir visbiežāk lietotās valodas”.
72 Tomēr ar šiem iemesliem, lai gan tajos ir norādītas dienesta intereses, lai jaunie darbā pieņemtie darbinieki varētu efektīvi sazināties, jau sākot pildīt amata pienākumus, vien nepietiek, lai noteiktu, ka attiecīgo, proti, Eiropas Parlamenta autovadītāja pienākumu, pildīšanai konkrēti ir nepieciešamas vienas no šo trīs valodu zināšanām, izslēdzot citas Savienības oficiālās valodas.
73 Šajā ziņā, ciktāl šajos iemeslos tiek izklāstīts, ka Eiropas Parlamentā angļu, franču un vācu valoda ir visbiežāk lietotās valodas gan iekšējā, gan ārējā saziņā, kā arī dokumentu apritē, uzaicinājums izteikt ieinteresētību liek domāt, ka šīs trīs valodas kopumā ir visbiežāk lietotās darba valodas šajā iestādē. Taču, ja Eiropas Parlaments, piemērojot Regulas Nr. 1/58 6. pantu, nav pieņēmis iekšējos noteikumus par sava valodu lietojuma piemērošanas kārtību, neaplūkojot pienākumus, ko darbā pieņemtas personas konkrēti izpildīs, nevar apstiprināt, ka šīs trīs valodas katrā ziņā ir visbiežāk lietotās valodas attiecībā uz visiem pienākumiem šajā iestādē.
74 Uzaicinājuma izteikt ieinteresētību IV sadaļā iekļautie iemesli, ar kuriem tiek attaisnots atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežojums, nekādā ziņā nepamato šī ierobežojuma attaisnojumu salīdzinājumā ar konkrētām valodu vajadzībām attiecībā uz pienākumiem, kas darbā pieņemtajiem autovadītājiem būs jāpilda. Šādos apstākļos šie iemesli nebalstās uz skaidriem, objektīviem un paredzamiem kritērijiem, no kuriem varētu secināt, ka šajā gadījumā dienesta interesēs ir nepieciešama tāda atšķirīga attieksme valodas dēļ.
75 Protams, darbā pieņemtajiem autovadītājiem būs jāpilda uzaicinājumā izteikt ieinteresētību II sadaļā aprakstītie pienākumi. Šajā ziņā minētajā nodaļā ir teikts, ka līgumdarbiniekam būs “jānodrošina autovadītāja pienākumu izpilde”, konkrēti, “pārvadāt prominentas Eiropas Parlamenta personas, kā arī ierēdņus vai citus darbiniekus galvenokārt Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā, kā arī citās dalībvalstīs un trešajās valstīs”, “pārvadāt apmeklētājus (diplomātiskā korpusa pārstāvjus un citas personas)”, kā arī “nodrošināt transportlīdzekļa, jo īpaši tā tehnoloģiskā aprīkojuma, pareizu izmantošanu”.
76 Tomēr ne Parlamenta uzsvērtais apstāklis, ka darbā pieņemtajiem autovadītājiem savi pienākumi būs jāpilda tostarp Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā, proti, trīs pilsētās, kas atrodas dalībvalstīs, kuru oficiālo valodu vidū ir franču vai vācu valoda, ne tiesas sēdē Tiesā norādītais apstāklis, ka personas, kuras autovadītājiem būs jāpārvadā, visbiežāk lieto angļu valodu, nevar attaisnot atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežojumu tikai ar attiecīgajām trim valodām.
77 Kaut arī nevar izslēgt, ka dienesta interesēs var būt nepieciešams pieņemt darbā autovadītāju kopumu ar dažādu valodu zināšanām, ņemot vērā to vietu dažādību, kurās viņiem būs jāpilda savi pienākumi, vai to personu valodu zināšanas, kuras viņiem būs jāpārvadā, Parlaments tomēr nav pierādījis, kādā veidā katra no valodām, kas ir noteikta kā atlases procedūras 2. valoda, ir īpaši pielietojama minēto pienākumu izpildē.
78 No tā izriet, ka, pat salīdzinot uzaicinājuma izteikt ieinteresētību II sadaļā paredzēto pienākumu aprakstu ar šajā saistībā Parlamenta izvirzītajiem paskaidrojumiem, šī uzaicinājuma IV sadaļā noteiktie iemesli nevar attaisnot atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežojumu tikai ar angļu, franču un vācu valodu. Tātad Parlaments nav pierādījis, ka ierobežojums attiecībā uz ikvienu atlases procedūras 2. valodu bija objektīvi un saprātīgi attaisnots, ņemot vērā ar ieņemamo amatu saistītās praktiskās īpatnības, un kāpēc savukārt šī izvēle nevarēja attiekties uz citām oficiālajām valodām, kuras eventuāli varētu būt atbilstošas tādos amatos.
79 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, trešais un ceturtais pamats ir jāapmierina. Ciktāl Parlaments nav pierādījis, ka atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežošana tikai ar angļu, franču un vācu valodu bija objektīvi un saprātīgi attaisnota, ņemot vērā leģitīmu vispārējo interešu mērķi saistībā ar personāla politiku, nav jāizskata otrā pamata otrā daļa par nepieciešamo zināšanu līmeni šajās pašās valodās.
80 Tā kā Spānijas Karalistes pirmais, trešais un ceturtais pamats ir apmierināts, uzaicinājums izteikt ieinteresētību ir jāatceļ.
Par uzaicinājuma izteikt ieinteresētību atcelšanas sekām
Lietas dalībnieku argumenti
81 Spānijas Karaliste uzskata, ka uzaicinājuma izteikt ieinteresētību atcelšana attiecīgi paredz datubāzes, kas tika izveidota saskaņā ar to, atcelšanu. Nelūdzot vienlaikus atcelt saistības, kas būtu varējušas rasties, pamatojoties uz kandidāta iekļaušanu šajā datubāzē, Spānijas Karaliste uzsver, ka iekļaušana šajā datubāzē nedod nekādu garantiju attiecībā uz pieņemšanu darbā, un attiecībā uz kandidātiem, kas tajā ir iekļauti, tās atcelšana tādējādi neapdraud tiesiskās paļāvības principu.
82 Turpretim Parlaments norāda, ka, tā kā šī datubāze jau ir tikusi izveidota, kandidāti ir informēti par atlases procedūras rezultātiem un pieņemšana darbā ir sākusies. Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, tā būtu jāsaglabā atbilstoši pieejai, kas tika rekomendēta it īpaši 2012. gada 27. novembra spriedumā Itālija/Komisija (C‑566/10 P, EU:C:2012:752).
Tiesas vērtējums
83 Ja Tiesa lemj par tāda pasākuma atcelšanas sekām, kas attiecas uz Savienības personāla atlases procedūru, tai ir jāmēģina līdzsvarot to kandidātu intereses, kuriem bija radīta nelabvēlīga situācija šajā procedūrā pieļautās nepilnības dēļ, ar citu kandidātu interesēm, tāpēc tai ir jāņem vērā ne tikai vajadzība aizsargāt kandidātus, kuru tiesībām ir nodarīts kaitējums, bet tai ir jāņem vērā arī jau izraudzīto kandidātu tiesiskā paļāvība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1993. gada 6. jūlijs, Komisija/Albani u.c., C‑242/90 P, EU:C:1993:284, 14. punkts).
84 It īpaši runājot par nepilnībām, kas ir pieļautas attiecībā uz atlases procedūrai piemērojamo valodu lietojumu, ir jāņem vērā jau izraudzīto kandidātu tiesiskā paļāvība, izvērtējot ietekmi, kas izriet no iespējamas to kandidātu sarakstu apšaubīšanas, kas izveidoti uz šīs atlases procedūras pamata, un kandidātu, kuriem nodarīts kaitējums, interesēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 27. novembris, Itālija/Komisija, C‑566/10 P, EU:C:2012:752, 103. punkts).
85 Šajā gadījumā, ciktāl uzaicinājums izteikt ieinteresētību tiek atcelts, jo kandidātu valodu zināšanām tika noteikti diskriminējoši nosacījumi, ir jāuzskata, ka attiecīgo datubāzi skar šie paši diskriminējošie nosacījumi. Kandidātu iekļaušana šajā datubāzē ir balstīta uz rezultātiem, kuri iegūti atlases procedūrā, kas organizēta ar nevienlīdzīgiem nosacījumiem.
86 Šajā ziņā ir jānorāda, tāpat kā to ir norādījusi Spānijas Karaliste, ka kandidāti, kuri tika iekļauti attiecīgajā datubāzē, šajā saistībā nesaņem nekādu garantiju attiecībā uz pieņemšanu darbā. Tādējādi šie kandidāti, it īpaši pretēji tiem, kuriem jau ir piedāvāts līgumdarbinieka amats, pamatojoties uz to iekļaušanu šajā datubāzē, un kuri šajā saistībā ir ieguvuši tiesisko paļāvību, ka viņu pieņemšana darbā netiks apšaubīta, nesaņem nekādus papildu solījumus no administrācijas, kas varētu radīt tiesisko paļāvību uz viņu pieņemšanu darbā.
87 Tādējādi ir jāuzskata, ka vienīgi kandidātu iekļaušana attiecīgajā datubāzē nevar radīt tiesisko paļāvību, kam būtu nepieciešama atcelta uzaicinājuma izteikt ieinteresētību seku saglabāšana spēkā. Turpretim datubāzes atcelšana nevar ietekmēt iespējamu pieņemšanu darbā, kas jau ir notikusi.
88 Šajos apstākļos datubāze ir jāatceļ.
Par tiesāšanās izdevumiem
89 Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
90 Tā kā Spānijas Karaliste ir prasījusi piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un Parlamentam spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
1) Atcelt uzaicinājumu izteikt ieinteresētību Līgumdarbinieki – I funkciju grupa – Autovadītāji (V/S), EP/CAST/S/16/2016.
2) Atcelt atbilstoši uzaicinājumam izteikt ieinteresētību Līgumdarbinieki – I funkciju grupa – Autovadītāji (V/S), EP/CAST/S/16/2016 izveidoto datubāzi.
3) Eiropas Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
[Paraksti]