Language of document :

Vispārējās tiesas 2015. gada 4. marta spriedums – Apvienotā Karaliste/ECB

(lieta T-496/11) 1

Ekonomikas un monetārā politika – ECB – Prasība atcelt tiesību aktu – Eurosistēmas pārraudzības politikas pamatprincipi – Apstrīdams tiesību akts – Pieņemamība – Maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzība – Prasības par atrašanos kādā Eurosistēmas dalībvalstī piemērošana centrālā darījumu partnera tīrvērtes sistēmām – ECB pilnvaras

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – sākotnēji SOssowski, SBehzadi-Spencer un EJenkinson, vēlāk – SBezhadi-Spencer un EJenkinson un beigās – VKaye, pārstāvji, kuriem palīdz KBeal, QC, un PSaini, QC)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji – sākotnēji A. Sáinz de Vicuña Barroso un K. Laurinavičius, vēlāk – A. Sáinz de Vicuña Barroso un P. Papapaschalis un beigās – M. Papapaschalis un P. Senkovic, pārstāvji, kuriem palīdz R. Subiotto, QC, F.-C. Laprévote, advokāts, un P. Stuart, barrister)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Zviedrijas Karaliste (pārstāves – A. Falk, C. Meyer-Seitz, C. Stege, S. Johannesson, U. Persson un H. Karlsson)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis – A. Rubio González, abogado del Estado); un Francijas Republika (pārstāvji – G. de Bergues, D. Colas un E. Ranaivoson)PriekšmetsPrasība atcelt ECB 2011. gada 5. jūlijā publicētos Eurosistēmas pārraudzības politikas pamatprincipus, ciktāl tajos ir noteikta prasība par atrašanās vietu, kas piemērojama centrālajiem darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību Eurosistēmā neietilpstošās dalībvalstīs.Rezolutīvā daļa:atcelt Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2011. gada 5. jūlijā publicētos Eurosistēmas pārraudzības politikas pamatprincipus, ciktāl tajos attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kuri veic vērtspapīru tīrvērtes darījumus, ir noteikta prasība par atrašanos kādā Eurosistēmas dalībvalstī;ECB sedz savus, kā arī atlīdzina Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes tiesāšanās izdevumus;Spānijas Karaliste, Francijas Republika un Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.