Language of document : ECLI:EU:C:2017:361

Lieta C36/16

Minister Finansów

pret

Posnania Investment SA

(Naczelny Sąd Administracyjny lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Direktīva 2006/112/EK – 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts – 14. panta 1. punkts – Ar nodokli apliekami darījumi – Jēdziens “preču piegāde par atlīdzību” – Nekustamā īpašuma atsavināšana valstij vai pašvaldībai, lai samaksātu nodokļu parādu – Izslēgšana

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 11. maija spriedums

Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Preču piegāde – Jēdziens – Preču piegādes par atlīdzību jēdziens – Nekustamā īpašuma atsavināšana valstij vai pašvaldībai, lai samaksātu nodokļu parādu – Izslēgšana

(Padomes Direktīvas 2006/112 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 14. panta 1. punkts)

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 14. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pievienotās vērtības nodokļa maksātāja īstenota īpašumtiesību uz nekustamo īpašumu nodošana dalībvalsts Valsts kasei vai šādas valsts pašvaldībai, samaksājot nenomaksātu nodokli, kā tas ir pamatlietā, nav preču piegāde par atlīdzību, kurai uzliek pievienotās vērtības nodokli.

Ceturtkārt, attiecībā uz īpašumtiesību uz nekustamo īpašumu nodošanas publisko tiesību subjektam darījuma, kāds šajā gadījumā ir īpašumtiesību uz zemesgabalu nodošana pašvaldībai, samaksājot nenomaksātos nodokļus, iespējamo atlīdzības raksturu ir jānorāda, ka preču piegāde tiek veikta “par atlīdzību” PVN direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē tikai tad, ja starp piegādātāju un pircēju pastāv tiesiskas attiecības, kurās tiek īstenots savstarpējs izpildījums, un piegādātāja saņemtā samaksa ir faktiskā atlīdzība par piegādāto preci (spriedumi, 1999. gada 27. aprīlis, Kuwait Petroleum, C‑48/97, EU:C:1999:203, 26. punkts, un 2013. gada 21. novembris, Dixons Retail, C‑494/12, EU:C:2013:758, 32. punkts).

Tomēr nodokļu maksātāja kā parādnieka nodokļu parāda samaksas pienākums attiecībā pret nodokļu administrāciju kā šī parāda kreditoru ir vienpusēja rakstura, jo minētā nodokļu maksātāja nodokļa samaksa izraisa vienīgi viņa tiesisku atbrīvošanu no parāda, pat tad, ja tas to īsteno, kā šajā gadījumā, samaksas vietā nododot īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu.

Nodoklis faktiski ir obligāts maksājums, ko publiskā vara piespiedu kārtā iekasē no to personu līdzekļiem, uz kuriem attiecas tās nodokļu kompetence. Šo maksājumu ir paredzēts ar valsts un pašvaldību budžetu starpniecību izmantot sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai. Šī iekasēšana, kas attiecas uz naudas summu vai kā šajā gadījumā – materiālu īpašumu, nav saistīta ne ar kādu valsts iestādes izpildījumu, ne līdz ar to arī kādu nodokļa maksātāja pretizpildījumu.

(skat. 31., 33., 34. un 42. punktu un rezolutīvo daļu)