Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 29. martā Giacomo Santini u.c. iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 10. februāra spriedumu apvienotajās lietās T-345/19, T-346/19, no T-364/19 līdz T-366/19, no T-372/19 līdz T-375/19, T-385/19 Santini u.c./Parlaments

(Lieta C-198/21 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Giacomo Santini, Marco Cellai, Domenico Ceravolo, Natalino Gatti, Antonio Mazzone, Luigi Moretti, Gabriele Sboarina, Lina Wuhrer, Patrizia Capraro un Luciana Meneghini (pārstāvis: M. Paniz, advokāts)

Otra puse apelācijas tiesvedībā: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz Tiesu: atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl ir pieļauta kļūda, piemērojot vispārējos tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības un samērīguma principus, kā arī Hartā garantētās tiesības saistībā ar tiesību uz īpašumu nepamatotu un nesamērīgu pārkāpumu; ir kļūdaini atzīts, ka apstrīdētie lēmumi varēja likumīgi tikt pamatoti ar Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām (turpmāk tekstā – “DIP noteikumi”) III pielikumu; viņiem kļūdaini ir bijis uzticēts veikt parastās pārvaldības darbības, kas ir deleģētas un/vai deleģējamas nodaļas vadītājam; argumentācija attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi ir būtiski neprecīza, nepilnīga un kļūdaina; tādējādi atcelt visus apstrīdētos aktus, paziņojumus un/vai lēmumus; piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās tiesvedības instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācija sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza sešus pamatus.

1.    Pirmais pamats: Tiesību kļūda uz/vai kļūda faktos, ciktāl ir uzskatīts, ka apstrīdētais lēmums ietekmēja tikai pensijas apmēru, nevis tiesības uz pensiju un šo tiesību rašanās posmu, kļūdaini atzīstot to par atbilstīgu vispārējiem Savienības principiem un Pamattiesību hartai. Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda uz pārsūdzētā sprieduma prettiesiskumu, jo esot sajauktas tiesības uz pensiju un tiesības uz pensijas apmēru, izslēdzot faktiski piemērojamā principa par tiesību uz pensiju nemainīgumu piemērošanu; kļūdaini neesot ņemts vērā, ka iejaukšanās attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju mūža renti izpaudās ne tikai kā attiecīgā pensijas apmēra samazināšanās, bet kā pilnīga sistēmas reforma, kas ar atpakaļejošu spēku un pastāvīgi ietekmēja posmu, kurā rodas tiesības uz mūža renti, kas jau ir izmaksāta un ir spēkā vairākus gadus un galīgi ir daļa no ieinteresēto personu īpašuma; jo kļūdaini neesot ņemts vērā, ka Parlaments neveica nekādu pārbaudi attiecībā uz apstrīdēto aktu atbilstību Savienības tiesībām un ka šajā ziņā nav norādīts nekāds pamatojums.

2.    Otrais pamats: Tiesību kļūdas, interpretējot Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumi (NĪN) 75. pantu, Deputātu nolikuma 28. pantu, DIP noteikumu I, II un III pielikumu. Tiesību uz pensiju, vispārējo principu un Pamattiesību hartas pārkāpums. Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums esot prettiesisks, jo tajā kļūdaini ir interpretētas atsauces tiesību normas, DIP noteikumu III pielikumam piešķirot pastāvīgu spēkā esamību un piemērojamību, lai gan tas bija skaidri atcelts un nevienā tiesību normā skaidri nav paredzēts, ka tas turpina būt spēkā; tajā prettiesiski nav ņemts vērā, ka šajā lietā tiesību uz pensiju priekšnosacījumi tika grozīti neatbilstoši III pielikuma 2. pantam, kā arī pārkāpjot vispārējos Savienības principus un Pamattiesību hartu.

3.    Trešais pamats: Tiesību kļūda un/vai kļūda faktos, ciktāl tika atzīts, ka apstrīdētais lēmums ir saderīgs ar vispārējiem Savienības principiem un Pamattiesību hartu, tiesiskās paļāvības principu, samērīguma un vienlīdzības principu un tiesībām uz īpašumu. Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda uz pārsūdzētā sprieduma prettiesiskumu, jo, nenovērtējot lietas konkrētās īpatnības un kļūdaini interpretējot atsauces tiesību normas, tajā esot atzīts, ka apstrīdētie lēmumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām un Pamattiesību hartas principiem; tajā nav ņemti vērā elementi, tostarp dokumenti, kas apliecina daudzos solījumus, kuri sniegti apelācijas sūdzības iesniedzējiem attiecībā uz iegūto tiesību saglabāšanos un attiecībā uz to nemainīgumu; tajā nav ņemts vērā, ka apstrīdētajos lēmumos nav norādīts nekāds pamatojums un iemesli un ka tie veidoja acīmredzami nesamērīgu un pilnībā nepamatotu iejaukšanos.

4.    Ceturtais pamats: Tiesību kļūda, interpretējot NĪN 74. un 75. pantu, kā arī DIP noteikumu III pielikumu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda uz pārsūdzētā sprieduma prettiesiskumu, jo tajā kļūdaini esot atzīts, ka apstrīdētais lēmums likumīgi varēja būt balstīts uz DIP noteikumu III pielikumu, lai gan minētais pielikums vairs nebija spēkā, jo pa to laiku tas bija atcelts.

5.    Piektais pamats: Tiesību kļūda, vērtējot procesuālos pārkāpumus: kompetence. Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda uz [pārsūdzētā] sprieduma prettiesiskumu, jo tajā kļūdaini esot atzīts, ka “Deputātu atalgojuma un sociālo tiesību” nodaļas vadītāja kompetencē ir izdot apstrīdētos lēmumus, lai gan runa ir par aktiem, ko nevar deleģēt kā īpašas pārvaldes aktus, kuri ir Eiropas Parlamenta Prezidija kompetencē.

6.    Sestais pamats: Tiesību kļūda, vērtējot procesuālos pārkāpumus: pamatojums. Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda uz [pārsūdzētā] sprieduma prettiesiskumu, jo tajā kļūdaini esot atzīts, ka pastāv un par atbilstošu ir uzskatāms pamatojums, kas patiesībā nepastāv; nav ņemts vērā, ka Eiropas Parlamentam bija jāveic atbilstības pārbaude, norādot tai atbilstošu pamatojumu, un ka šāda pārbaude netika veikta un pamatojums netika norādīts; uz Lēmuma 14/2018 1. panta 7. punktu ir izdarīta atsauce kā uz garantijas elementu, lai gan runa ir par tiesību normu, kas vairs nepastāv, jo pati Deputātu palāta to atcēla ar spriedumu Nr. 2/2020, kurš jau ir stājies spēkā.

____________