VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2014. gada 16. jūlijā (*)
Šķīrējklauzula – Sestā pamatprogramma attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam) – Access‑eGOV, EU4ALL, eABILITIES, Emerge, Enable un Ask‑It līgumi – eTEN programma par Eiropas telekomunikāciju tīkliem – Navigabile un Euridice līgumi – Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma – T‑Seniority līgums – Atlikuma samaksa – Pretprasība – Avansu atmaksa – Fiksēta zaudējumu atlīdzība
Lieta T‑59/11
Koinonia Tis Pliroforias Anoichti Stis Eidikes Anagkes – Isotis, Atēnas (Grieķija), ko pārstāv V. Christianos, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv M. Condou‑Durande un V. Savov, pārstāvji, kuriem palīdz S. Pappas, advokāts,
atbildētāja,
pirmām kārtām, par prasībām, pamatojoties uz LESD 272. pantu, ar kurām, pirmkārt, tiek lūgts atzīt par nepamatotu Komisijas prasību par prasītājai saistībā ar līgumiem Nr. 027020 “Access to e‑Government Services Employing Semantic Technologies”, Nr. 035242 “A virtual platform to enhance and organize the coordination among centres for accessibility ressources and support”, Nr. 511298 “Ambient Intelligence System of Agents for Knowledge-based and Integrated Services for Mobility Impaired Users”, Nr. 034778 “European Unified Approach for Accessible Lifelong Learning”, Nr. 045056 “Emergency Monitoring and Prevention”, Nr. 045563 “A wearable system supporting services to enable elderly people to live well, independently and at ease”, Nr. 029255 “NavigAbile: e‑inclusion for communication disabilities”, Nr. 517506 “European Recommanded Materials for Distance Learning Courses for Educators” un Nr. 224988 “T‑Seniority: Expanding the benefits of information society to older people through digital TV channels”, kas noslēgti starp Eiropas Kopienu un prasītāju, samaksātā finansiālā atbalsta atmaksu un, otrkārt, tiek lūgts piespriest Komisijai samaksāt saskaņā ar līgumiem Nr. 511298 “Ambient Intelligence System of Agents for Knowledge-based and Integrated Services for Mobility Impaired Users” un Nr. 034778 “European Unified Approach for Accessible Lifelong Learning” maksājamā finansiālā atbalsta atlikumu, kā arī, otrām kārtām, pretprasību, ar kuru tiek lūgts piespriest prasītājai atmaksāt saistībā ar visiem šiem līgumiem nepamatoti samaksāto atbalstu un fiksētu zaudējumu atlīdzību.
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: S. Frimonds Nilsens [S. Frimodt Nielsen], kas pilda priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši M. Kančeva [M. Kancheva] (referente) un E. Butidžidžs [E. Buttigieg],
sekretāre S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 4. jūlija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītāja, Koinonia Tis Pliroforias Anoichti Stis Eidikes Anagkes – Isotis, ir saskaņā ar Grieķijas tiesībām 2004. gada 7. janvārī dibināta bezpeļņas organizācija, t.i., biedrība, kuras juridiskā adrese ir Atēnās (Grieķija).
2 Saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta 2010. gada 28. decembrī un kas 2011. gada 17. janvārī publicēta “Protodikeio Athinon (Atēnu pirmās instances tiesas) Sabiedrību Biļetenā”, tika uzsākta prasītājas likvidācija. X., kurš līdz minētajam datumam prasītājā sabiedrībā bija atbildīgs par Eiropas [finansētajām] programmām (turpmāk tekstā – “programmu direktors”), tika iecelts par pilnvarotu personu pabeigt prasītājas likvidāciju.
3 Prasītājas mērķis saskaņā ar tās statūtiem ir nodrošināt invalīdu piekļuvi tehnoloģijām, veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret viņiem un viņu iekļaušanu informācijas sabiedrības telpā, kā arī uzlabot personu ar īpašām vajadzībām nodarbinātību Eiropā un starptautiskā mērogā.
4 Prasītāja ar Eiropas Kopienu, kuru pārstāvēja Eiropas Kopienu Komisija, noslēdza vairākus līgumus par vairāku projektu īstenošanu. Deviņi no šiem līgumiem ir šī strīda priekšmets (turpmāk tekstā – “konkrētie līgumi”).
A – Konkrēto līgumu izklāsts
5 Konkrētie līgumi tikuši noslēgti starp Kopienu, kuru pārstāv Komisija, no vienas puses, un konsorcija koordinatoru un locekļiem, tostarp prasītāju, no otras puses. Katrā no šiem līgumiem papildus pamattekstam ir seši pielikumi, no kuriem pirmajā ir ietverts attiecīgās programmas apraksts, bet otrajā – piemērojamie vispārīgie noteikumi.
6 Seši no konkrētajiem līgumiem (turpmāk tekstā – “FP6 līgumi”) tikuši noslēgti Sestās pamatprogrammas, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Lēmumu Nr. 1513/2002/EK par Sesto Eiropas Kopienas pamatprogrammu attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam) (OV L 232, 1. lpp.), ietvaros.
7 Runa ir par šādiem līgumiem:
– Līgums Nr. 027020 “Access to e‑Government Services Employing Semantic Technologies” (turpmāk tekstā – “Access‑eGOV līgums”), kas noslēgts īpašās programmas “Eiropas Pētniecības telpas integrēšana un stiprināšana (2002–2006)” ietvaros, kura 4. pantā noteiktais projekta ilgums ir 36 mēneši sākot no nākamā mēneša pēc tā, kurā Komisija to parakstījusi, pirmās dienas, kura 5. pantā ir paredzēta Kopienas maksimālā finansiālās līdzdalības summa EUR 1 983 000 apmērā, no kuriem EUR 157 320 ir paredzēti prasītājai, un kurā 2008. gada 3. jūnijā izdarīti grozījumi, ar kuriem projekta ilgums ir pagarināts līdz 48 mēnešiem;
– līgums Nr. 035242 “A virtual platform to enhance and organize the coordination among centres for accessibility ressources and support” (turpmāk tekstā – “eABILITIES līgums”), kas noslēgts īpašās programmas “Eiropas Pētniecības telpas integrēšana un stiprināšana (2002–2006)” ietvaros, kura 4. pantā ir noteikts projekta ilgums uz 24 mēnešiem, sākot no 2006. gada 1. septembra, un kura 5. pantā ir paredzēta Kopienas maksimālā finansiālās līdzdalības summa EUR 750 000 apmērā, no kuriem EUR 95 201,61 ir paredzēts prasītājai;
– līgums Nr. 511298 “Ambient Intelligence System of Agents for Knowledge-based and Integrated Services for Mobility Impaired Users” (turpmāk tekstā – “Ask‑It līgums”), kas noslēgts īpašās programmas “Eiropas Pētniecības telpas integrēšana un stiprināšana (2002–2006)” ietvaros, kura 4. pantā noteiktais projekta ilgums ir 48 mēneši, sākot no 2004. gada 1. oktobra, kura 5. pantā ir paredzēta Kopienas maksimālā finansiālās līdzdalības summa EUR 8 499 657 apmērā, no kuriem EUR 183 320,89 ir paredzēti prasītājai, un kurā 2008. gada 25. jūlijā izdarīti grozījumi, ar kuriem projekta ilgums ir pagarināts līdz 51 mēnesim;
– līgums Nr. 034778 “European Unified Approach for Accessible Lifelong Learning” (turpmāk tekstā – “EU4ALL līgums”), kas noslēgts īpašās programmas “Eiropas Pētniecības telpas integrēšana un stiprināšana” (2002–2006)” ietvaros, kura 4. pantā ir noteikts projekta ilgums uz 48 mēnešiem, sākot no 2006. gada 1. oktobra, kura 5. pantā ir paredzēta Kopienas maksimālā finansiālās līdzdalības summa EUR 7 400 000 apmērā, no kuriem EUR 268 008 ir paredzēti prasītājai, un kurā 2010. gada 21. oktobrī izdarīti grozījumi, ar kuriem projekta ilgums ir pagarināts līdz 54 mēnešiem;
– līgums Nr. 045056 “Emergency Monitoring and Prevention” (turpmāk tekstā – “Emerge līgums”), kas noslēgts īpašās programmas “Eiropas Pētniecības telpas integrēšana un stiprināšana (2002–2006)” ietvaros, kura 4. pantā ir noteikts projekta ilgums uz 33 mēnešiem, sākot no 2007. gada 1. februāra, kura 5. pantā ir paredzēta Kopienas maksimālā finansiālās līdzdalības summa EUR 2 449 964 apmērā, no kuriem EUR 203 712 ir paredzēti prasītājai, un kurā 2008. gada 28. oktobrī izdarīti grozījumi, ar kuriem projekta ilgums ir pagarināts līdz 36 mēnešiem;
– līgums Nr. 045563 “A wearable system supporting services to enable elderly people to live well, independently and at ease” (turpmāk tekstā – “Enable līgums”), kas noslēgts īpašās programmas “Eiropas Pētniecības telpas integrēšana un stiprināšana” (2002–2006)” ietvaros, kura 4. pantā noteiktais projekta ilgums ir 36 mēneši, sākot no dienas, kad to parakstīja Komisija, vai – prasītājas ieskatā – sākot no 2007. gada 1. janvāra, kura 5. pantā paredzēta Kopienas maksimālā finansiālās līdzdalības summa EUR 2 800 000 apmērā, no kuriem EUR 196 700 ir paredzēti prasītājai, un kurā 2010. gada 13. septembrī izdarīti grozījumi, ar kuriem projekta ilgums ir pagarināts līdz 44 mēnešiem un Kopienas maksimālā finansiālās līdzdalības summa ir noteikta EUR 2 477 040 apmērā.
8 FP6 līgumu vispārīgajos noteikumos (turpmāk tekstā – “FP6 noteikumi”) tostarp ir paredzēts:
“II.1. pants Definīcijas
[..]
4. Konsorcijs: visi līgumslēdzēji, kas piedalās projektā, uz kuru attiecas šis līgums.
[..]
6. Koordinators: šajā līgumā norādītais līgumslēdzējs, kuram papildus viņa līgumslēdzējas puses pienākumiem uzlikts pienākums konsorcija uzdevumā veikt šajā līgumā paredzētus specifiskus koordinācijas uzdevumus.
7. Līgumslēdzējs: dalībnieks dalības noteikumu 2. panta 7. punkta izpratnē, kas paraksta šo līgumu un kas nav [Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs], kurš attiecībā uz tā dalību līgumā paraksta atsevišķu vienošanos ar Komisiju.
[..]
11. Pārkāpums: jebkurš Kopienu tiesību akta vai līgumisko pienākumu pārkāpums līgumslēdzēja darbības vai bezdarbības dēļ, kā rezultātā nepamatotu izdevumu veidā ir radīti vai var tikt radīti zaudējumi Eiropas Kopienu vispārējam budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem.
[..]
II.8. pants Ziņojumu un iesniedzamo rezultātu vērtēšana un apstiprināšana
[..]
4. Ziņojuma apstiprināšana nenozīmē atbrīvojumu no revīzijas vai pārbaudes, kas var tikt veikta atbilstoši II.29. panta noteikumiem.
[..]
II.16. pants Līguma izbeigšana līguma neizpildes vai pārkāpuma dēļ
1. Gadījumā, ja netiek pildīts kāds no šajā līgumā noteiktajiem pienākumiem, Komisija pieprasa konsorcijam ne vēlāk kā 30 dienu laikā rast piemērotu risinājumu attiecībā uz šo pienākumu neizpildi.
Izdevum[i], kuri radušies konsorcijam, pēc šāda pieprasījuma saņemšanas dienas var tikt atlīdzināti vienīgi tad, ja Komisija ir atzinusi risinājumu par piemērotu, lai novērstu pienākumu neizpildi.
Attiecīgā gadījumā konsorcijs var lūgt Komisijai atbilstoši II.5. pantam pilnībā vai daļēji apturēt projektu.
Apmierinoša risinājuma neesamības gadījumā Komisija izbeidz līgumslēdzēja, kas nav izpildījis savas saistības, dalību.
2. Komisija nekavējoties izbeidz līgumslēdzēja dalību, ja:
a) līgumslēdzējs tīši vai aiz neuzmanības ir pieļāvis pārkāpumu ar Komisiju noslēgtā līguma izpildē;
b) līgumslēdzējs ir pārkāpis dalības noteikumos paredzētos ētikas pamatprincipus.
3. Lēmumu izbeigt līgumslēdzēja dalību paziņo līgumslēdzējam, kopiju nosūtot konsorcijam.
Līgums tiek izbeigts dienā, kad līgumslēdzējs saņēmis šo paziņojumu, neskarot šajā līgumā noteiktos vai minētos pienākumus.
Komisija informē konsorciju par līguma izbeigšanas spēkā stāšanās dienu.
[..]
II.19. pants Projekta attiecināmās izmaksas
1. Attiecināmajām izmaksām, kas radušās projekta īstenošanā, ir jāatbilst visiem tālāk norādītajiem nosacījumiem:
a) tās ir reālas, ekonomiskas un nepieciešamas projekta īstenošanai;
b) tās ir noteiktas saskaņā ar līgumslēdzēja parastajiem grāmatvedības principiem;
c) tās ir radušās projekta laikā, kā norādīts 4. panta 2. punktā, izņemot izmaksas saistībā ar II.7. panta 4. punktā paredzēto gala ziņojumu sagatavošanu, kas radušās 45 dienu laikā pēc projekta beigām vai līguma izbeigšanas dienas, ja tā iestājusies pirms projekta beigām;
d) tām ir jābūt norādītām līgumslēdzēja, kuram tās radušās, grāmatvedības uzskaitē ne vēlāk kā II.26. pantā paredzētā revīzijas apliecinājuma sagatavošanas datumā. Izmaksu un ieņēmumu reģistrēšanā izmantotajām grāmatvedības metodēm ir jāatbilst valstī, kurā ir reģistrēts līgumslēdzējs, izmantotajiem grāmatvedības noteikumiem, un tām ir jāļauj saskaņot projekta īstenošanā radušās izmaksas un gūtos ieņēmumus ar vispārējās darbības pārskatiem, kas attiecas uz līgumslēdzēja uzņēmējdarbību kopumā;
[..]
2. Tālāk uzskaitītās neattiecināmās izmaksas nevar tikt attiecinātas uz projektu:
[..]
e) izmaksas, kas paziņotas, radušās vai atlīdzinātas saistībā ar citu Kopienas projektu;
[..]
h) nesamērīgas vai neapdomīgas izmaksas;
i) jebkuras citas izmaksas, kas neatbilst II.19. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
[..]
II.28. punkts Maksāšanas kārtība
1. Neskarot II.29. pantu, Komisija apstiprina galīgo maksājuma summu, kas maksājama līgumslēdzējam, pamatojoties uz tās apstiprinātiem II.7. pantā paredzētajiem dokumentiem.
[..]
7. Maksājuma nokavējuma gadījumā līgumslēdzēji divu mēnešu laikā pēc maksājuma saņemšanas dienas var pieprasīt samaksāt nokavējuma procentus. Nokavējuma procentus aprēķina saskaņā ar Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicēto Eiropas Centrālās bankas tās galvenajām refinansēšanas operācijām piemēroto likmi, kas bija spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, pieskaitot šai likmei pusotru punktu. Nokavējuma procenti ir jāmaksā par laikposmu starp maksājuma termiņa dienu un dienu, kurā maksājums ticis veikts. Maksājuma veikšanas datums ir diena, kurā Komisijas konts ticis debetēts. Procentu maksājumi netiek uzskatīti par daļu no Kopienas finansiālās līdzdalības, kāda tā paredzēta līguma 5. pantā.
8. 8. pantā norādītos laikposmus attiecībā uz maksājumu termiņiem Komisija var apturēt jebkurā brīdī, paziņojot koordinatoram, ka finanšu pārskats nav pieņemams vai nu tādēļ, ka tas neatbilst līguma prasībām, vai arī tādēļ, ka tas neatbilst darbības pārskatiem, kas iesniegti apstiprināšanai Komisijā. Finanšu pārskata apstiprināšanai paredzētais termiņš tiek apturēts līdz labotās vai pārskatītās versijas iesniegšanai, un minētā termiņa atlikušo daļu sāk skaitīt dienā, kad Komisija ir saņēmusi šo informāciju.
Komisija jebkurā brīdī var apturēt savus maksājumus, ja līgumslēdzēji nepilda kādu no līguma noteikumiem, tostarp II.29. panta noteikumus attiecībā uz revīziju un pārbaudi. Šajā gadījumā Komisija informē līgumslēdzējus tieši, nosūtot ierakstītu vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu.
Komisija jebkurā brīdī var apturēt savus maksājumus, ja tai ir aizdomas, ka kāds no līgumslēdzējiem ir pieļāvis pārkāpumu līguma izpildē. Vienīgi [maksājuma] daļas, kas paredzēta par pārkāpumu aizdomās turētajiem līgumslēdzējiem, [samaksa] tiek apturēta. Šajā gadījumā Komisija tieši informē līgumslēdzējus par apturēšanas iemesliem, nosūtot ierakstītu vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu.
II.29. pants Pārbaudes un revīzijas
1. Jebkurā līguma [spēkā esamības] brīdī un piecu gadu laikā pēc projekta beigām Komisija var veikt revīzijas, piesaistot ārējus zinātnes vai tehnoloģiju revidentus un auditorus vai arī pašas Komisijas dienestus, tostarp [Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai]. Šīs revīzijas var attiekties uz zinātniskiem, finansiāliem, tehnoloģiskiem un citiem aspektiem (piemēram, grāmatvedības un vadības principiem) saistībā ar pareizu projekta un līguma izpildi. Šīs revīzijas veic konfidenciāli. Summas, kas maksājamas Komisijai šo revīziju rezultātu dēļ, var tikt atgūtas, kā norādīts II.31. pantā.
Līgumslēdzējiem ir tiesības noraidīt konkrētu ārējo zinātnes vai tehnoloģiju revidentu vai auditoru komerciālas konfidencialitātes apsvērumu dēļ.
2. Līgumslēdzēji tieši nodod Komisijas rīcībā visu detalizēto informāciju, ko Komisija var pieprasīt, kad tā pārbauda, vai līgums ir ticis pienācīgi vadīts un izpildīts.
3. Līgumslēdzēji piecus gadus pēc projekta beigām saglabā visu ar šo līgumu saistīto dokumentu oriģinālus vai – pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos – to apliecinātās kopijas. Šos dokumentus pēc pieprasījuma līguma ietvaros veiktas revīzijas laikā nodod Komisijas rīcībā.
4. Lai ļautu veikt šīs revīzijas, līgumslēdzēji nodrošina, lai Komisijas dienesti vai ikviens Komisijas izraudzīts ārējs dienests jebkurā saprātīgā dienas laikā varētu ierasties uz vietas, tostarp līgumslēdzēju birojos, lai tur iegūtu visu vajadzīgo informāciju revīzijas veikšanai.
[..]
6. Turklāt Komisija var veikt pārbaudes un apskates uz vietas saskaņā ar Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (Padomes 1999. gada 25. maija Regula (Euratom) Nr. 1074/1999 par izmeklēšanu, ko veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)).
[..]
II.30. pants Fiksēta zaudējumu atlīdzība
Neskarot citus šajā līgumā paredzētos pasākumus, līgumslēdzēji piekrīt tam, ka Kopiena ar mērķi aizsargāt savas finanšu intereses ir tiesīga pieprasīt fiksētu zaudējumu atlīdzību no līgumslēdzēja, kura izdevumi ir izrādījušies pārspīlēti un kurš tādējādi ir saņēmis no Kopienas nepamatotu finansiālo ieguldījumu. Fiksēta zaudējumu atlīdzība ir jāmaksā papildus nepamatota finansiālā ieguldījuma atgūšanai no līgumslēdzēja.
1. Fiksētas zaudējumu atlīdzības summa ir proporcionāla pārspīlētajiem izdevumiem un nepamatotajai Kopienas ieguldījuma daļai. Fiksētas zaudējumu atlīdzības summu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
Fiksēta zaudējumu atlīdzība = nepamatotais finansiālais ieguldījums × (pārspīlētie izdevumi/kopējā pieprasītā summa)
Kopējās fiksētās zaudējumu atlīdzības aprēķinā ņem vērā vienīgi laikposmu, kas attiecas uz Kopienas ieguldījumu, ko līgumslēdzējs pieprasa attiecībā uz šo laikposmu. To neaprēķina attiecībā uz visu Kopienas ieguldījumu.
2. Komisija nosūta savu maksājuma pieprasījumu ierakstītā vēstulē ar paziņojumu par saņemšanu. Līgumslēdzējs 30 dienu laikā nosūta atbildi uz Kopienas zaudējumu atlīdzības pieprasījumu.
3. Procedūra, kas jāievēro nepamatotā finansiālā ieguldījuma atmaksai un fiksētās zaudējumu atlīdzības samaksai, tiks noteikta atbilstoši II.31. panta normām.
4. Komisija atbilstoši 1.–6. punkta normām ir tiesīga pieprasīt zaudējumu atlīdzību par visiem pārspīlētajiem izdevumiem, kas konstatēti pēc šī līguma termiņa beigām.
5. Šī panta normas neskar administratīvās vai finanšu sankcijas, ko Komisija var uzlikt ikvienam līgumslēdzējam, kas nav izpildījis savas saistības, atbilstoši Finanšu regulai vai jebkuram citam civiltiesiskās aizsardzības līdzeklim, kuru ir tiesīg[i] izmantot Kopiena vai kāds cits līgumslēdzējs. Turklāt minētās tiesību normas neizslēdz iespēju izmantot dalībvalstu iestāžu veikto kriminālvajāšanu.
6. Otrkārt, kā paredzēts Finanšu regulā, ikvienam līgumslēdzējam, attiecībā uz kuru atzīts, ka tas nopietni pārkāpis savus līgumiskos pienākumus, varēs tikt noteikta finanšu sankcija 2 % līdz 10 % apmērā no finansiālā ieguldījuma summas, ko [tas saņēmis] no Kopienas. Likme var sasniegt 4 līdz 20 % recidīva gadījumā piecu gadu laikā no pirmā pārkāpuma.
II.31. pants Atlīdzināšana Komisijai un piedziņas rīkojumi
1. Ja līgumslēdzējam kāda summa tikusi samaksāta nepamatoti vai ja atgūšanu pamato līguma noteikumi, līgumslēdzējam ir jāatlīdzina Komisijai konkrētā summa saskaņā ar tās izvirzītajiem nosacījumiem un tās noteiktajā datumā.
2. Ja līgumslēdzējs Komisijas noteiktajā datumā nav veicis maksājumu, nesamaksātajai summai piemēro II.28. pantā noteikto procentu likmi. Nokavējuma procentus piemēro, sākot no maksājuma veikšanai noteiktā datuma līdz dienai, kad Komisija saņem visu maksājamo summu.
[..]
3. Komisijai maksājamo summu atgūšana var tikt veikta ar ieskaitīšanu līgumslēdzējam maksājamajās summās pēc tam, kad tas par to [ticis] informēts, vai izpildot finansiālo nodrošinājumu. Līgumslēdzēja iepriekšēja piekrišana netiek prasīta.
[..]
5. Līgumslēdzējs apzinās, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 256. pantu un atbilstoši tam, kas paredzēts dalības noteikumos, Komisija var pieņemt lēmumu, kas veido izpildes dokumentu, ar ko tā oficiāli konstatē parādu summu, kas pienākas no personām, kuras nav valstis.”
9 Divi citi līgumi (turpmāk tekstā – “eTEN līgumi”) tikuši noslēgti īpašās eTEN programmas, kas attiecas uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem un ko reglamentē Padomes 1995. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 2236/95, ar kuru paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā (OV L 228, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1655/1999 (OV L 197, 1. lpp.).
10 Runa ir par šādiem līgumiem:
– Līgums Nr. 029255 “NavigAbile: e‑inclusion for communication disabilities” (turpmāk tekstā – “Navigabile līgums”), kura 2. pantā noteiktais projekta ilgums ir 15 mēneši, sākot no pirmās tā mēneša dienas, kurš ir nākamais mēnesis pēc tā, kurā visi līgumslēdzēji parakstījuši līgumu, vai – prasītājas ieskatā – 2007. gada 1. janvāra, un kura 3. pantā paredzētais maksimālais Kopienas finansiālais ieguldījums ir EUR 756 275, no kuriem EUR 62 148 ir paredzēti prasītājai;
– Līgums Nr. 517506 “European Recommanded Materials for Distance Learning Courses for Educators” (turpmāk tekstā – “Euridice līgums”), kura 2. pantā noteiktais projekta ilgums ir 18 mēneši, sākot no tā mēneša pirmās dienas, kurš ir nākamais pēc tā mēneša, kurā visi līgumslēdzēji ir parakstījuši līgumu, vai – prasītājas ieskatā – 2005. gada 1. augusta, un kura 3. pantā paredzētais maksimālais Kopienas finanšu ieguldījums ir EUR 860 834, no kuriem EUR 55 750 ir paredzēti prasītājai.
11 eTEN līgumu vispārīgajos noteikumos (turpmāk tekstā – “eTEN noteikumi”) tostarp ir noteikts:
“II.1. pants Definīcijas
[..]
2. “saņēmējs” nozīmē juridisku vienību, starptautisku organizāciju vai Kopīgo pētniecības centru (KPC), kas noslēdzis ar Kopienu šo finansēšanas līgumu.
[..]
4. “sadarbības partneris” nozīmē juridisku vienību, starptautisku organizāciju vai Kopīgo pētniecības centru (KPC), izņemot saņēmēju, kas ar Kopienas piekrišanu un atbilstoši šim finansēšanas līgumam noslēdza sadarbības līgumu ar saņēmēju un kuram saskaņā ar minēto sadarbības līgumu ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā saņēmējam, ja vien finansēšanas līgumā nav noteikts citādi.
5. “dalībnieks” nozīmē saņēmēju vai sadarbības partneri.
[..]
28. “attiecināmās izmaksas” nozīmē šī pielikuma 14. un 15. [pantā] minētās izmaksas atbilstoši 13.1.–13.7. pantā ietvertajiem nosacījumiem.
[..]
32. “pārkāpums” apzīmē jebkuru Kopienas tiesību pārkāpumu vai jebkuru līgumisko saistību neizpildi kāda saņēmēja vai sadarbības partnera darbības vai bezdarbības dēļ, kā rezultātā nepamatotu izdevumu veidā ir radīti vai var tikt radīti zaudējumi Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.
[..]
II.3. pants Kopienas finansiālais ieguldījums
[..]
4. Ja šī pielikuma 17. pantā nav noteikts citādi, ikviens maksājums tiek uzskatīts par maksājamu vienīgi tad, kad ir apstiprināts pēdējais iesniedzamais dokuments.
[..]
6. Pēc finansēšanas līguma termiņa beigām, finansēšanas līguma izbeigšanas vai saņēmēja vai kāda sadarbības partnera dalības izbeigšanās Komisija atkarībā no situācijas varēs vai tai būs jāpieprasa konkrētajam saņēmējam vai saņēmējam, kas ticis iesaistīts saistībā ar tā sadarbības partneri, atmaksāt tam samaksāto Kopienas finansiālo ieguldījumu pilnībā, ja atbilstoši šī pielikuma 17. pantam veiktās revīzijas laikā ir konstatēta krāpšana vai nopietni finanšu pārkāpumi. Atmaksājamai summai tiek pieskaitīti procenti atbilstoši likmei, ko tā mēneša kalendārajā dienā, kurā attiecīgais dalībnieks saņēmis finansējumu, Eiropas Centrālā banka piemēroja savām galvenajām refinansēšanas operācijām, tai pieskaitot 3,5 %. Procentus aprēķina par laikposmu no finansējuma saņemšanas līdz tā atmaksai.
[..]
II.7. pants Finansēšanas līguma izbeigšana vai saņēmēja vai sadarbības partnera dalības izbeigšanās
[..]
3. Komisija saskaņā ar šī panta 6. punkta trešo daļu ar tūlītēju iedarbību var izbeigt šo finansēšanas līgumu vai saņēmēja dalību vai pieprasīt saņēmējam izbeigt kāda no tā sadarbības partneriem dalību, sākot no dienas, kad saņemta Komisijas vai – sadarbības partnera gadījumā – attiecīgā saņēmēja nosūtītā ierakstītā vēstule ar paziņojumu par saņemšanu, ja:
a) projekts nav faktiski uzsākts trīs mēnešu laikā pēc avansa maksājuma veikšanas un jauno ierosināto datumu Komisija uzskata par nepieņemamu;
b) dalībnieks nav pilnībā izpildījis savu līgumisko pienākumu, neraugoties uz rakstisku pieprasījumu – ko nosūtījusi Komisija vai koordinators, kas rīkojas, vienojoties ar citiem saņēmējiem, vai – sadarbības partnera gadījumā – attiecīgais saņēmējs – novērst šāda pienākuma neizpildi laikposmā, kas nav ilgāks par vienu mēnesi;
c) ja saņēmēja pārbaudē konstatētās izmaiņas var būtiski ietekmēt projektu vai Kopienas intereses;
d) dalībnieka bankrota, slēgšanas, darbības izbeigšanas, likvidācijas ar tiesas lēmumu vai līgumu, darbības apturēšanas vai jebkuras citas līdzīgas procedūras, kas paredzēta valsts tiesību aktos un kas rada līdzīgas sekas, gadījumā;
e) nopietna finanšu pārkāpuma gadījumā.
4. Komisijai nekavējoties ir jāizbeidz šis finansēšanas līgums vai saņēmēja dalība vai jāpieprasa attiecīgajam saņēmējam izbeigt kāda sadarbības partnera dalību ar tūlītēju iedarbību, sākot no brīža, kad saņemta ierakstītā vēstule ar paziņojumu par saņemšanu, ko nosūtījusi Komisija vai – kāda dalībnieka gadījumā – attiecīgais saņēmējs, atbilstoši šī panta 6. punkta trešajai daļai, ja kāds no dalībniekiem ir izdarījis nepatiesu paziņojumu, par ko viņu var saukt pie atbildības, vai apzināti sniedzis sagrozītu informāciju, lai saņemtu Kopienas finansiālu ieguldījumu vai jebkādu citu finansēšanas līgumā paredzētu priekšrocību.
[..]
II.13. pants Attiecināmās izmaksas – Vispārīgie principi
1. Attiecināmās izmaksas ir šī pielikuma 14. un 15. pantā minētās izmaksas. Tām ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:
– tās ir nepieciešamas projektam;
– tās ir radušās projekta laikā;
– tās ir noteiktas saskaņā ar sākotnējo izmaksu grāmatvedības principu un parastajiem dalībnieka iekšējiem noteikumiem, ja vien Komisija tos atzinusi par pieņemamiem;
– tās ir norādītas grāmatvedības uzskaitē vēlākais grāmatvedības gala finanšu pārskatos vai nodokļu dokumentos vai – attiecīgā gadījumā – vēlākais šī pielikuma 4.2.c pantā paredzētā revīzijas atzinuma sagatavošanas dienā, izvēloties agrāko no šiem abiem datumiem;
un
– tajās nav iekļauta nekāda peļņas norma.
[..]
4. Neattiecināmās izmaksas tostarp ir šādas izmaksas:
[..]
– izmaksas, kas nav nepieciešamās izmaksas, vai neapdomīgas izmaksas;
[..]
– reprezentācijas un izmitināšanas izdevumi, izņemot saprātīgus izdevumus, kurus Komisija atzinusi par absolūti nepieciešamiem finansēšanas līguma īstenošanai.
II.14. pants Tiešās izmaksas
1. Personāla izmaksas
Attiecībā uz personāla izmaksām:
a) vienīgi izmaksas, kas saistītas ar personu, kas tieši īsteno projekta vadību vai tehnisku ieviešanu, faktiski nostrādātajām stundām, var tikt attiecinātas uz finansēšanas līgumu.
Šīs personas:
– ir pieņēmis darbā tieši dalībnieks, ievērojot valsts tiesību aktus;
– ir vienīgi dalībnieka pakļautībā un
– tiek atalgotas saskaņā ar dalībnieka parasto praksi, ja vien Komisija šādu praksi ir atzinusi par pieņemamu.
Visu uz finansēšanas līgumu attiecināmo darba laiku reģistrē visa projekta laikā un – koordinatora gadījumā – vēlākais divu mēnešu laikā pēc projekta beigām; šo laiku vismaz reizi mēnesī apstiprina par darbu atbildīgā amatpersona, ko atbilstoši šī pielikuma 2.2.b pantam norīkojis dalībnieks vai dalībnieka atbilstoši pilnvarots finanšu direktors.
[..]
4. Ceļa un uzturēšanās izdevumi
Personāla ceļa un uzturēšanās faktiskie izdevumi, kas saistīti ar projektu, var tikt attiecināti uz finansēšanas līgumu.
[..]
II.16. pants Izmaksu pamatojums
Attiecināmās izmaksas atlīdzina, ja [tās] dalībnieks ir pamatojis.
Šim nolūkam dalībniekam regulāri un atbilstoši tā reģistrācijas valsts parastajiem grāmatvedības standartiem ir jāsaglabā grāmatvedības dokumenti saistībā ar projektu un dokumenti, kuri ir piemēroti, lai detalizēti pierādītu un pamatotu tā grāmatvedības dokumentos norādītās izmaksas un laiku.
Dokumentācijai ir jābūt precīzai, pilnīgai un iedarbīgai.
II.17. pants Finanšu revīzija
1. Komisija vai jebkurš tās pilnvarots pārstāvis var uzsākt revīziju attiecībā uz dalībnieku jebkurā brīdī finansēšanas līguma darbības laikā un piecu gadu laikā no 3. pantā paredzētā Komisijas ieguldījuma gala maksājuma.
[..]
2. Komisija vai ikviens pilnvarots pārstāvis saprātīgā dienas laikā var tostarp sazināties ar saņēmēju personālu, kas iesaistīts projektā, piekļūt šī pielikuma 16. pantā minētajai dokumentācijai un informātikas datiem un iekārtām, ko tā/tas uzskata par atbilstošām, esošajiem datiem. Šajā ziņā tas/tā var pieprasīt, lai informācija tam/tai tiek sniegta piemērotā formā, piemēram, lai pārbaudītu izmaksu attiecināmību.
[..]
4. Pamatojoties uz revīzijas rezultātiem, Komisija veic visus tās skatījumā piemērotus pasākumus, tostarp atgūstot visu vai daļu no tās veiktajiem maksājumiem. Paziņojumu par atgūšanu nosūta attiecīgajam saņēmējam vai iesaistītajam saņēmējam, ja finanšu revīzija attiecas uz kādu no tā sadarbības partneriem.
[..]
II.19. pants Atmaksa Komisijai un paziņojumi par atgūšanu
1. Ja summa dalībniekam ir pārskaitīta nepamatoti vai atgūšanu pamato kāda no līguma klauzulām, saņēmējs uzsāk konkrēto summu atmaksu Komisijai saskaņā ar Komisijas precizēto kārtību un laika grafiku.
2. Ja saņēmējs līdz Komisijas noteiktajam datumam nav veicis maksājumu, maksājamajai summai pieskaita nokavējuma procentus saskaņā ar šī pielikuma 3.6. pantā noteikto likmi. Nokavējuma procenti tiek aprēķināti par laikposmu no maksājumam noteiktā termiņa, neieskaitot, līdz dienai, kurā Komisija saņem visu maksājamo summu, ieskaitot.
[..]”
12 Pēdējais konkrētais līgums (turpmāk tekstā – “CIP līgums” vai “T‑Seniority līgums”) tika noslēgts Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammas, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 15. lpp.), ietvaros.
13 Runa ir par līgumu Nr. 224988 “T‑Seniority: Expanding the benefits of information society to older people through digital TV channels”, kura 3. pantā noteiktais projekta ilgums ir 24 mēneši, sākot no 2008. gada 1. jūlija, un kura 5. pantā paredzētā maksimālā Kopienas finansiālā ieguldījuma summa ir EUR 2 669 999, no kuriem EUR 72 562,50 ir paredzēti prasītājai.
14 CIP līguma vispārīgajos noteikumos (turpmāk tekstā – “CIP noteikumi”) tostarp ir paredzēts:
“II.1. pants Definīcijas
[..]
“saņēmējs” nozīmē juridisku vienību, kas piedalās šajā ar Kopienu noslēgtajā finansēšanas līgumā.
[..]
“attiecināmās izmaksas” nozīmē II.21. un II.22. pantā noteiktas izmaksas, ievērojot II.20. un II.23. pantā paredzētos nosacījumus.
[..]
“pārkāpums” nozīmē jebkuru Kopienas tiesību vai šī finansēšanas līguma klauzulas pārkāpumu viena vai vairāku saņēmēju darbības vai bezdarbības dēļ, kas rada vai var radīt zaudējumus Kopienu budžetam.
[..]
II.5. pants Ziņojumu un iesniedzamo rezultātu apstiprināšana; samaksas termiņi
1. Katra atsauces perioda beigās Komisija izvērtē projektu ziņojumus un I pielikumā paredzētos iesniedzamos rezultātus un 105 dienu laikā pēc to saņemšanas veic attiecīgos maksājumus, ja vien termiņš, maksājums vai projekts nav tikuši apturēti. Komisijai var palīdzēt ārējie eksperti ziņojumu un iesniedzamo rezultātu analīzē un izvērtēšanā.
2. Maksājumus veic pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi ziņojumus un/vai iesniedzamos rezultātus. Komisijas atbildes neesamība noteiktajā laikā nav uzskatāma par apstiprinājumu. Komisija varēs neapstiprināt ziņojumus un iesniedzamos rezultātus pat pēc maksājuma termiņa beigām. Ziņojumu apstiprināšana nav pielīdzināma paziņojumu un informācijas, kas tajos ietverta, pareizuma un autentiskuma atzīšanai un nav uzskatāma par atbrīvojumu no jebkādas revīzijas vai pārbaudes.
[..]
II.10. pants Finansēšanas līguma vai saņēmēja dalības izbeigšana
[..]
2. Komisija neiebilst pret:
a) finansēšanas līguma izbeigšanu šī panta 1. punktā noteikto iemeslu dēļ pēc koordinatora rakstiska pieprasījuma, kurš rīkojas ar visu pārējo saņēmēju piekrišanu;
b) to, ka saņēmējs izstājas no projekta, ja vien šī izstāšanās būtiski neietekmē projekta īstenošanu.
Finansēšanas līguma izbeigšana un saņēmēja izstāšanās no projekta stājas spēkā:
– Komisijas apstiprinājuma dienā, kas nosūtīts ierakstītā vēstulē ar paziņojumu par saņemšanu;
– Komisijas rakstisku apsvērumu neesamības gadījumā – vēlākais mēnesi pēc tam, kad saņemts līgumslēdzēju nosūtītais paziņojums par līguma izbeigšanu.
3. Komisija ar tūlītēju iedarbību var izbeigt šo finansēšanas līgumu vai saņēmēja dalību, sākot no dienas, kad saņemta Komisijas nosūtītā ierakstītā vēstule ar paziņojumu par saņemšanu, ja:
[..]
f) saņēmējs ir pieļāvis nopietnu finanšu pārkāpumu vai krāpšanu.
[..]
II.11. pants Līguma izbeigšanas finansiālās un citas sekas
[..]
3. Līguma izbeigšanas gadījumā Komisijas veiktie maksājumi ietver vienīgi veiktās attiecināmās izmaksas, kas apstiprinātas līdz faktiskajai līguma izbeigšanas dienai, kā arī jebkuras neatceļamas tiesiskas saistības, kas pielīgtas pirms šī datuma.
4. Atkāpjoties no iepriekšējā punkta:
– līguma izbeigšanas gadījumā atbilstoši II.10. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktam vai 3. punkta b), c), e), f) vai g) apakšpunktam Komisija var pieprasīt atmaksāt Kopienas finansiālo ieguldījumu pilnībā vai tā daļu, ņemot vērā izpildīt[ā] darba raksturu un rezultātus, kā arī tā lietderību Kopienai saistīb[ā] ar šo programmu;
[..]
7. Komisija varēs izmantot visas savas pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo finansēšanas līgumu, lai apstiprinātu vai noraidītu ziņojumus vai iesniedzamos rezultātus, lai apstiprinātu, daļēji apstiprinātu vai noraidītu iesniegto radušos izmaksu pieprasījumus un lai uzsāktu revīziju vai tehnisku izvērtējumu.
8. Neraugoties uz finansēšanas līguma vai saņēmēja dalības izbeigšanu, II pielikuma B un D daļas tiesību normas joprojām ir piemērojamas pēc finansēšanas līguma vai saņēmēja dalības izbeigšanas. Visi pārējie šī finansēšanas līguma noteikumi, kuros tieši ir paredzēts, ka tos piemēro arī pēc līguma izbeigšanas, tāpat paliek piemērojami šajos noteikumos paredzētajā laikposmā.
[..]
II.20. pants Attiecināmās izmaksas – vispārīgie principi
1. Attiecināmās izmaksas ir II.21. un II.22. pantā minētās izmaksas. Tām ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:
[..]
– tās ir nepieciešamas projekta īstenošanai;
– tās ir faktiski radušās saņēmējam;
– tās ir identificējamas un pārbaudāmas, iekļautas saņēmēja grāmatvedības uzskaitē un apliecinātas saskaņā ar saņēmēja reģistrācijas valstī piemērojam[aj]iem grāmatvedības principiem un saskaņā ar saņēmēja parastaj[ā]m izmaksu aprēķina metodēm; grāmatvedības iekšējām procedūrām un saņēmēja revīzijai ir jāļauj konstatēt tiešu atbilstību starp izmaksām un rēķiniem, kas deklarēti saistībā ar projektu, un attiecīgajiem finanšu dokumentiem un pielikumiem;
– tās atbilst nodokļu un sociālo tiesību aktos noteiktajām prasībām;
– tās ir saprātīgas un pamatotas un atbilst pareizas finanšu vadības prasībām, tostarp attiecībā uz lietderību un efektivitāti;
un
– tās ir radušās projekta laikā.
[..]
2. Neattiecināmās izmaksas tostarp ir:
[..]
– izmaksas, kas nav nepieciešamās izmaksas, vai neapdomīgas izmaksas;
[..]
– visas izmaksas, kas raduš[ā]s vai atmaksāt[as] tostarp saskaņā ar kādu citu Kopienas, starptautisku vai valsts projektu.
[..]
II.23. pants Izmaksu pamatošana
Attiecināmās izmaksas tiek atlīdzinātas, ja saņēmējs t[ā]s ir pamatojis.
Šajā ziņā dalībniekam regulāri un saskaņā ar tā reģistrācijas valsts standarta grāmatvedības noteikumiem ir jāsaglabā grāmatvedības dokumenti saistībā ar projektu un dokumenti, kas ir piemēroti, lai detalizēti pierādītu un pamatotu tā grāmatvedības dokumentos norādītās izmaksas un laiku. Šie grāmatvedības dokumenti ir jāsaglabā vismaz piecus gadus pēc gala maksājuma datuma. Viss uz finansēšanas līgumu attiecinātais darba laiks ir jāpiereģistrē visa projekta laikā un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc projekta beigām; šis laiks ir jāapliecina dalībnieka saskaņā ar II.3.b pantu ieceltajai par darbu atbildīgajai personai vai dalībnieka atbilstoši pilnvarotam finanšu direktoram.
Šai dokumentācijai ir jābūt precīzai, pilnīgai un iedarbīgai.
[..]
II.26. pants Maksāšanas kārtība
[..]
6. Ikvienu maksājumu var revidēt vai atkārtoti pārbaudīt un pārskatīt vai atgūt atkarībā no revīzijas vai atkārtotas pārbaudes rezultātiem.
[..]
II.28. pants Finanšu revīzija
1. Komisija saņēmēja revīziju var uzsākt jebkurā brīdī projekta īstenošanas laikā un piecu gadu laikā pēc gala maksājuma. Revīzijas procedūra attiecībā uz saņēmēju tiks uzskatīta par uzsāktu dienā, kad tas saņēmis Komisijas šajā ziņā nosūtīto ierakstīto vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu.
Revīzijas procedūru var veikt ārēji revidenti vai Komisijas dienesti, tostarp OLAF. Revīzijas procedūra ir konfidenciāla.
2. Saņēmēji tieši nodod Komisijas rīcībā visu tās vai jebkura tās pilnvarota pārstāvja pieprasīto informāciju un detalizētas ziņas, lai tā varētu pārbaudīt, vai finansēšanas līgums ticis atbilstoši pārvaldīts, vai tas ticis īstenots saskaņā ar tā noteikumiem un vai izmaksas ir tikušas attiecinātas pienācīgā veidā.
3. Saņēmēji pārliecinās, lai Komisijai un ikvienai ārējai pilnvarotai struktūrai saprātīgā dienas laikā būtu piekļuve uz vietas tostarp saņēmēja birojiem, saņēmēja darbiniekiem, kuri iesaistīti projektā, šī pielikuma II.23. pantā noteiktajiem dokumentiem, kas nepieciešami revīzijas veikšanai, tostarp informācijai par projektā iesaistīto personu individuālo atalgojumu, grāmatvedības datiem, informātikas datiem un ierīcēm. Saistībā ar minēto Komisija vai jebkura cita tās pilnvarota ārējā vienība var pieprasīt, lai dati tai tiktu sniegti pienācīgā formā, lai, piemēram, varētu pārbaudīt izmaksu attiecināmību.
[..]
5. Pamatojoties uz revīzijas rezultātiem, Komisija veic visus tās skatījumā piemērotus pasākumus, tostarp atgūstot visu vai daļu no tās veiktajiem maksājumiem un nosakot jebkuras piemērojamas sankcijas.
[..]
II.30. pants Atmaksa Komisijai un paziņojumi par atgūšanu
1. Ja summa, ko Komisija ir pārskaitījusi koordinatoram, kurš ir pilnvarots visu maksājumu saņēmējs, ir jāatgūst saskaņā ar šī finansēšanas līguma noteikumiem, attiecīgais saņēmējs apņemas atmaksāt Komisijai konkrēto summu atbilstoši Komisijas precizētajai kārtībai un laika grafikam.
2. Ja pienākums maksāt maksājamo summu nav ticis izpildīts Komisijas noteiktajā datumā, maksājamajai summai pieskaita nokavējuma procentus atbilstoši II.5(5). pantā noteiktajai likmei. Nokavējuma procentus aprēķina par laikposmu no maksājumam noteiktā datuma, neieskaitot, līdz dienai, kurā Komisija saņem visu maksājamo summu, ieskaitot.
[..]
4. Finansējuma saņēmēji apzinās, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 256. pantu Komisija var pieņemt lēmumu, kurš ir izpildāms un kas personām, kas nav valstis, uzliek finansiālas saistības.”
15 Attiecībā uz konkrētajiem līgumiem piemērojamajām tiesībām FP6 līgumu 12. pantā ir noteikts, ka “[š]im līgumam piemēro Beļģijas tiesības”.
16 Tāpat eTEN līgumu 5. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “šo vienošanos par finansiālu atbalstu reglamentē Beļģijas tiesības”.
17 CIP līguma 10. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka “šo finansēšanas līgumu reglamentē šī paša līguma noteikumi, Kopienas atbilstošie tiesību akti attiecībā uz [CIP], Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, kā arī tās piemērošanas noteikumi, citas Kopienas tiesību normas un – pakārtoti – Beļģijas tiesības”.
18 Attiecībā uz tiesas piekritību FP6 līgumu 13. pantā ir ietverta šķīrējklauzula, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesas vai – attiecīgā gadījumā – Tiesas kompetencē ir izšķirt strīdus starp Kopienu un līgumslēdzējiem attiecībā uz šo līgumu spēkā esamību, piemērošanu un interpretāciju.
19 Tāpat tas tā ir arī attiecībā uz eTEN līgumu 5. panta 2. punktu, kā arī CIP līguma 10. panta trešo daļu.
B – Konkrēto līgumu izpilde un revīzija
20 No 2010. gada 8. līdz 12. februārim Komisija prasītājas birojos saistībā ar konkrētajiem līgumiem veica finanšu revīziju.
21 Pirms šīs revīzijas veikšanas Komisija prasītājai jau bija pārskaitījusi pēdējo Kopienas finansiālā ieguldījuma daļu par noteiktiem konkrētiem līgumiem.
22 Vispirms runa ir par trīs līgumiem, uz kuriem attiecas FP6 noteikumi, proti, Access‑eGOV, eABILITIES un Emerge līgumiem, attiecībā uz kuriem Kopienas finansiālā ieguldījuma pēdējā daļa ir pārskaitīta attiecīgi 2009. gada 15. decembrī, 30. septembrī un 30. oktobrī. Šo trīs līgumu izpildi no prasītājas puses Komisija galīgi apstiprināja attiecīgi 2009. gada 13. jūlijā, 2009. gada 17. martā un 2010. gada 15. maijā.
23 Otrkārt, runa ir par līgumiem, uz kuriem attiecas eTEN noteikumi, proti, Navigabile un Euridice līgumiem, attiecībā uz kuriem minētais maksājums tika veikts attiecīgi 2009. gada 28. janvārī un 2007. gada 28. decembrī. Šo abu līgumu izpildi no prasītājas puses Komisija galīgi apstiprināja 2008. gada 8. decembrī un 2007. gada 27. martā.
24 Šīs revīzijas dienā pārējie konkrētie līgumi bija atšķirīgās izpildes stadijās.
25 Attiecībā uz līgumu, kuru reglamentē CIP noteikumi, proti, T‑Seniority līgumu, 2009. gada 23. februārī Komisija ar projekta koordinatora starpniecību prasītājai pārskaitīja pirmo Kopienas finansiālā ieguldījuma daļu EUR 43 934,90 apmērā. Ar 2010. gada 1. marta vēstuli prasītāja informēja T‑Seniority projekta koordinatoru, ka tā, sākot no minētās dienas, izstājas no konsorcija.
26 Attiecībā uz trīs pārējiem līgumiem, uz kuriem attiecas FP6 noteikumi, proti, Ask‑It, EU4ALL un Enable līgumiem, situācija ir šāda.
27 Saistībā ar Ask‑It līgumu Komisija pārskaitīja četras pirmās prasītājai paredzētā Kopienas finansiālā ieguldījuma daļas, no kurām pēdējā tika samaksāta 2008. gada 27. maijā. Minētā ieguldījuma pēdējā daļa vēl nav tikusi pārskaitīta. Konsorcijs 2009. gada 21. jūlijā Komisijai nosūtīja pēdējos iesniedzamos rezultātus.
28 Saistībā ar EU4ALL līgumu 2007. gada 4. aprīlī un 2009. gada 19. janvārī Komisija pārskaitīja prasītājai pirmās divas Kopienas finansiālā ieguldījuma daļas. Pēc attiecībā uz projekta trešo atsauces periodu konsorcija iesniegto ziņojumu izvērtēšanas Komisija nosūtīja šī projekta koordinatoram 2010. gada 13. janvāra vēstuli, ar kuru tā norādīja, ka šie ziņojumi tikuši apstiprināti ar nosacījumu, ka konsorcijs iesniedz programmas īstenošanas plānu par nākamo periodu, kas ietver dažus grozījumus attiecībā uz veicamajiem pakalpojumiem un uzdevumiem. Komisija arī noteica konsorcijam viena mēneša termiņu tās rekomendāciju ņemšanai vērā un jauna īstenošanas plāna iesniegšanai.
29 Vēlāk Komisija ar 2010. gada 29. marta vēstuli saistībā ar EU4ALL līgumu noteica konsorcijam jaunu viena mēneša termiņu, lai ņemtu vērā papildu rekomendācijas pēc jaunu dokumentu iesniegšanas un iesniegtu jaunu īstenošanas plānu, ņemot vērā minētās rekomendācijas.
30 Pēc tam, kad konsorcijs saistībā ar EU4ALL līgumu iesniedza jaunus dokumentus, Komisija konsorcijam 2010. gada 9. jūnija vēstulē norādīja, ka, ja vien līdz 2010. gada jūnija beigām tiks iesniegti papildu dokumenti, tā uzskatīs, ka konsorcijs projektu izpilda apmierinoši.
31 Ar 2010. gada 4. augusta vēstuli prasītāja atgādināja Komisijai, ka, neraugoties uz to, ka projekta koordinators iesniedza papildu dokumentus, kurus Komisija bija pieprasījusi savā 2010. gada 9. jūnija vēstulē, tā nav veikusi nevienu maksājumu. Tā kā šī situācija padarīja ar EU4ALL līgumu paredzētā projekta izpildi par neiespējamu finanšu resursu neesamības dēļ, tā Komisijai norādīja, ka no šīs vēstules dienas tā aptur jebkādu projekta izpildi un īstenošanu līdz brīdim, kad Komisija izpildīs savus līgumiskos pienākumus, neskarot prasītājai ar šo līgumu piešķirtās tiesības un jebkādus papildu zaudējumus.
32 Ar 2010. gada 25. augusta vēstuli Komisija informēja prasītāju, ka tā, pamatojoties uz FP6 noteikumu II.28. panta 8. punkta trešo daļu, aptur Kopienas finansiālā ieguldījuma maksājumus attiecībā uz EU4ALL līguma pēdējo atsauces periodu.
33 Saistībā ar Enable līgumu Komisija pārskaitīja prasītājai tai paredzētā Kopienas finansiālā ieguldījuma pirmās sešas daļas, un pēdējais maksājums tika veikts 2009. gada 7. jūnijā.
34 Vēlāk prasītāja 2010. gada 16. jūlija vēstulē informēja Komisiju, ka, tā kā Komisija nav veikusi maksājumus, tai nav iespējams turpināt ar Enable līgumu paredzētā projekta izpildi finanšu resursu neesamības dēļ. Prasītāja arī norādīja Komisijai, ka tā, neskarot tai ar līgumu piešķirtās tiesības un jebkādus papildu zaudējumus, aptur jebkuru projekta izpildi un īstenošanu no šīs vēstules dienas līdz brīdim, kad Komisija būs izpildījusi savus līgumiskos pienākumus. Tomēr tā Komisijai savu pēdējo finanšu ziņojumu attiecībā uz šo projektu iesniedza 2010. gada 15. oktobrī.
35 2010. gada 28. jūnijā Komisija nosūtīja prasītājai provizorisku revīzijas ziņojumu attiecībā uz konkrēto līgumu izpildi. Prasītāja nosūtīja Komisijai savus apsvērumus par minēto ziņojumu 2010. gada 30. septembrī.
36 Ar 2010. gada 22. decembra vēstuli Komisija informēja prasītāju, ka tā ir apstiprinājusi minētās vēstules pielikumā pievienoto galīgo revīzijas ziņojumu, kura secinājumiem tā piekrīt.
37 Komisijas 2010. gada 22. decembra vēstulei pievienotajā galīgajā revīzijas ziņojumā tika konstatēts, ka:
– vairāku secīgu gadu laikā prasītāja, pārkāpjot atbilstošās Grieķijas tiesību normas, grāmatvedības uzskaitē un arhīvos nav precīzi atspoguļojusi savus ieņēmumus; no minētā izriet, ka tās grāmatvedības dokumenti nav uzticami un ka neviens tiešs salīdzinājums nevar tikt veikts starp izdevumiem un ieņēmumiem attiecībā uz programmu izpildi un tās grāmatvedības vispārējo situāciju;
– būtiskā darbinieku darba laika uzskaites lapu daļā ir sistemātiski rokraksta labojumi, kurus programmu direktors veicis vēlāk bez darbinieku piekrišanas; ar šiem labojumiem tikušas veiktas nozīmīgas izmaiņas deklarētajā darba laikā, un tas izraisa šaubas par nostrādāto stundu reģistrāciju;
– programmu direktora darba laika uzskaites lapās ir norādīts pārāk liels nostrādāto stundu skaits, kuras pārklājas ar citai profesionālajai darbībai veltītajām stundām;
– prasītāja kļūdaini ir norādījusi, ka programmu direktors nepiedalījās Komisijas finansētā ETSI STF 333 līguma izpildē;
– ceļa izdevumu pamatošana nesniedz ticamu un objektīvu ainu par apstākļiem un veiktajām darbībām saistībā ar šiem braucieniem, jo lielākā daļa no šiem braucieniem nebija tieši saistīti ar konkrētajām programmām.
38 Revīzijas ziņojumā tika secināts, ka līdz ar to ir jāuzskata, ka visi Access‑eGOV, eABILITIES, Ask‑It, EU4ALL, Emerge un Enable, kā arī Navigabile, Euridice un T‑Seniority līgumu izpildes laikā prasītājai radušies izdevumi ir neattiecināmi un ka visas attiecīgās prasītājai pārskaitītās summas ir jāatgūst.
39 Ņemot vērā konstatēto pārkāpumu smagumu, atbilstoši FP6 noteikumu II.16.2. pantam, eTEN noteikumu II.7.3. pantam (nopietni finanšu pārkāpumi) un II.7.4. pantam (nepatiesas deklarācijas) un CIP noteikumu II.10.3. pantam (līguma pārkāpums un informācijas nesniegšana) revīzijas ziņojumā arī tika ieteikts izbeigt visus spēkā esošos līgumus, kurus prasītāja bija noslēgusi ar Komisiju.
40 Savā 2010. gada 22. decembra vēstulē Komisija norādīja arī summu, kas jāatmaksā attiecībā uz katru no konkrētajiem līgumiem, norādot kopējo summu EUR 951 029,21 apmērā tālāk norādītās tabulas veidā:
Līgums | Deklarētās izmaksas (A) | PO apstiprinātās izmaksas (B) | Attiecināmās izmaksas (C) | Bruto korekcija attiecībā pret apstiprinātajām izmaksām (C–B) |
027020 Access-eGOV | 157 438,84 | 157 438,84 | 0,00 | – 157 438,84 |
034778 EU4ALL | 115 044,16 | 115 044,16 | 0,00 | – 115 044,16 |
035242 eABILITIES | 95 287,40 | 95 287,40 | 0,00 | – 95 287,40 |
045056 Emerge | 112 308,44 | 112 308,44 | 0,00 | – 112 308,44 |
045563 Enable | 118 588,01 | 104 503,61 | 0,00 | – 104 503,61 |
511298 Ask‑It | 187 120,70 | 184 803,16 | 0,00 | – 184 803,16 |
029255 Navigabile | 61 004,83 | 62 129,50 | 0,00 | – 62 129,50 |
517506 Euridice | 56 798,04 | 56 472,10 | 0,00 | – 56 472,10 |
224988 T‑Seniority | 63 042 | 63 042 | 0,00 | – 63 042 |
41 Komisija šajā ziņā precizēja, ka korekcija, kas izrādījusies nepieciešama saistībā ar neattiecināmo summu maksāšanu prasītājai, varētu ietekmēt turpmākos maksājumus saskaņā ar konkrētajiem līgumiem vai arī varētu tikt formulēta kā iekasēšanas rīkojums.
42 Šajā pašā vēstulē Komisija turklāt informēja prasītāju, ka papildus šīs korekcijas veikšanai tās dienesti saskaņā ar FP6 noteikumu II.30. pantu var aprēķināt Eiropas Savienībai maksājamās fiksētās zaudējumu atlīdzības summu un attiecīgā gadījumā izsniegt iekasēšanas rīkojumu attiecībā uz šo zaudējumu atlīdzību.
43 2011. gada 4. februārī Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pārstāvji uzklausīja programmu direktoru saistībā ar projektu, kuri ir konkrēto līgumu priekšmets, ieviešanu un viņa dalību tajos.
44 2011. gada 21. martā Komisija prasītājai nosūtītā vēstulē norādīja, ka tai nepamatoti tikušas samaksātas šādas summas:
| | Projekti | Attiecināmās izmaksas/finansējums atbilstoši revīzijas ziņojumam | Nepamatoti veikto maksājumu summas | |
FP6 | 027020 | Access‑e‑Gov | 0,00 € | – 157 438,73 € |
FP6 | 035242 | eABILITIES | 0,00 € | – 95 201,60 € |
FP6 | 045563 | Enable | 0,00 € | – 81 456,96 € |
FP6 | 511298 | Ask‑It | 0,00 € | – 164 988,82 € |
FP6 | 034778 | EU4ALL | 0,00 € | – 125 580,45 € |
FP6 | 045056 | Emerge | 0,00 € | – 187 248,39 € |
ETEN | 029255 | Navigabile | 0,00 € | – 62 129,50 € |
ETEN | 517506 | Euridice | 0,00 € | – 55 750 € |
CIP | 224988 | T‑Seniority | 0,00 € | – 43 966 € |
| | – 643 782,81 € | |
45 Komisija arī informēja prasītāju, ka, ja tā šajā ziņā nesniegs komentārus 15 dienu laikā pēc šīs vēstules saņemšanas, tās dienesti turpinās summas EUR 643 782,81 apmērā atgūšanas procesu un ka prasītāja attiecībā uz katru projektu saņems paziņojumu par parādu, kurā būs norādītas instrukcijas, lai noteiktajā termiņā veiktu atmaksu Komisijai. Tā arī norādīja prasītājai, ka, ja tā neveiks atmaksu paziņojumā par parādu noteiktajā termiņā, atmaksājamajai summai tiks pieskaitīta paziņojumā par parādu noteiktā procentu likme. Tā piebilda, ka, ja kopējā summa, ieskaitot procentus, attiecīgā gadījumā netiks atmaksāta, attiecībā uz to vai nu tiks veikta piespiedu izpilde, vai arī tiks veikts ieskaits pret iespējamām maksājamajām summām. Tā visbeidzot norādīja, ka papildus iekasēšanas rīkojumam kompetentais dienests aprēķinās arī zaudējumu atlīdzības summu, kas prasītājai jāmaksā saskaņā ar FP6 noteikumu II.30. pantu.
46 Ar 2011. gada 1. aprīļa vēstuli Komisija nosūtīja prasītājai “laboto tabulu”, kurā atspoguļotas tai nepamatoti samaksātās summas. No minētās tabulas izrietēja, ka kopējā atmaksājamā summa ir EUR 999 366,40, nevis EUR 643 782,81.
47 2011. gada 4. aprīļa vēstulē Komisija prasītājai norādīja, ka, ņemot vērā revīzijas rezultātus, tā uzskata, ka prasītāja ir sniegusi nepatiesas deklarācijas un ir pieļāvusi pārkāpumus FP6 noteikumu II.1.11. panta, eTEN noteikumu II.1.32. panta un CIP noteikumu II.1. panta izpratnē. Komisija prasītājai norādīja arī, ka tā uzskata, ka prasītāja ir pārkāpusi konkrēto līgumu normas attiecībā uz izmaksu attiecināmību un ka šo pārkāpumu, kā arī nepatiesu deklarāciju mērķis bija saņemt nepamatotu Savienības ieguldījumu. Līdz ar to tā informēja prasītāju par savu lēmumu, pamatojoties uz FP6 noteikumu II.16.2. pantu, izbeigt prasītājas dalību Ask‑It, EU4ALL, Emerge un Enable līgumos no šīs vēstules saņemšanas brīža. Tā arī pieprasīja prasītājai saskaņā ar FP6 noteikumu II.7. pantu 30 dienu laikā pēc minētās vēstules saņemšanas nosūtīt Komisijai visus ziņojumus un dokumentus, kas tai ir jānosūta saistībā ar Enable līgumu attiecībā uz līdz minētajai dienai veiktajiem darbiem. Tā arī pievērsa prasītājas uzmanību tam, ka, ņemot vērā revīzijas gala rezultātus, ir maz ticams, ka attiecībā uz atsauces periodiem, kas nav aptverti ar revīziju, tās norādītās izmaksas tiks atzītas par attiecināmām.
48 2011. gada 29. aprīlī Komisija izsniedza deviņus paziņojumus par parādu, norādot atmaksājamo summu attiecībā uz katru no konkrētajiem līgumiem – par kopējo summu EUR 999 213,45 apmērā. Šajos paziņojumos par parādu prasītājai atmaksājamās summas samaksai tika noteikts 45 dienu termiņš, kas beidzas 2011. gada 14. jūnijā un pēc kura beigām šai summai tiks pieskaitīti konkrētajos līgumos paredzētie nokavējuma procenti saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmi, kurai pieskaitīti 3,5 punkti.
49 Tajā pašā dienā Komisija ar vēstuli informēja prasītāju, ka kopējā saistībā ar FP6 ietvaros noslēgtajiem līgumiem maksājamā zaudējumu atlīdzības summa sasniedz EUR 70 471,47. Tā arī norādīja, ka summa, kas aprēķināta, izmantojot šo līgumu vispārīgo noteikumu II.30. pantā paredzēto formulu, tikusi samazināta līdz 10 % no pirms revīzijas pārskaitītās atbalsta summas, lai ņemtu vērā samērīguma prasības.
50 Šajā ziņā Komisija pievienoja šādu tabulu:
Projekts | Apmaksāts revidēts laikposms | Pirms revīzijas prasītais finansējums | Deklarēto summu pārsniegums % | Zaudējumu atlīdzības maksimālā summa 1 | |
027020 | Access-e-Gov | 1 līdz 3 | 157 438,84 € | 100 % | 15 743,87 € |
035242 | eABILITIES | 1 līdz 2 | 95 287,40 € | 100 % | 9520,16 € * |
045563 | Enable | 1 līdz 2 | 59 732,95 € | 100 % | 5973,30 € |
511298 | Ask-It | 1 līdz 3 | 171 434,65 € | 100 % | 16 498,88 € * |
034778 | EU4ALL | 1 līdz 2 | 115 044,16 € | 100 % | 11 504.42 € |
045056 | Emerge | 1 līdz 2 | 112 308,44 € | 100 % | 11 230,84 € |
| | 70 471,47 € | |
1 Šī summa nedrīkst pārsniegt 10 % no projektu finanšu koordinatora pārskaitītā finansiālā ieguldījuma summas (EUR 95 201,60 attiecībā uz eABILITIES projektu un EUR 164 988,02 attiecībā uz Ask‑It projektu)
51 Šajā pašā vēstulē Komisija arī norādīja, ka, ja prasītāja 30 dienu laikā no minētās vēstules saņemšanas dienas nesniegs komentārus, saskaņā ar FP6 noteikumu II.31. pantu tikšot izdots paziņojums par parādu EUR 70 471,47 apmērā. Tā turklāt precizēja, ka, ja maksājamā summa paziņojumā par parādu noteiktajā termiņā netiks samaksāta, šai summai tiks pieskaitīti nokavējuma procenti saskaņā ar minētajā paziņojumā par parādu norādīto likmi.
52 2011. gada 20. jūnijā Komisija izsniedza sešus paziņojumus par parādu saistībā ar līgumiem, kas noslēgti starp Kopienu un prasītāju par Access‑eGOV, eABILITIES, Ask‑It, EU4ALL, Emerge un Enable projektiem, kuros fiksētas zaudējumu atlīdzības, kas prasītājai jāmaksā saskaņā ar FP6 noteikumu II.30. pantu, par kopējo summu EUR 70 471,47 apmērā. Komisijas noteiktais termiņš, kurā prasītājai jāsamaksā konkrētās summas, bija 2011. gada 4. augusts.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
53 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 31. janvārī, prasītāja cēla šo prasību.
54 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 13. maijā, Komisija iesniedza iebildumu rakstu, kurā bija ietverta pretprasība.
55 Ar Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtiem dokumentiem prasītāja un Komisija attiecīgi 2011. gada 17. augustā iesniedza replikas rakstu un 2011. gada 14. novembrī – atbildes rakstu uz repliku.
56 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– “konstatēt, ka tā nav pārkāpusi FP6 noteikumu II.16.2. pantu, eTEN noteikumu Π.7.3. pantu (nopietni finanšu pārkāpumi) un II.7.4 pantu (nepatiesas deklarācijas) un CIP noteikumu II.10.3. pantu (līguma pārkāpums un informācijas nesniegšana)”;
– “konstatēt, ka, apstrīdot tās izmaksu attiecināmību, Komisija ir pārkāpusi konkrētos līgumus”;
– konstatēt, ka izdevumi par summu EUR 932 362,44 apmērā, ko prasītāja norādījusi Komisijai saistībā ar Access‑eGOV, eABILITIES, Ask‑It, EU4ALL, Emerge un Enable, kā arī Navigabile, Euridice un T‑Seniority projektiem, ir attiecināmās izmaksas un ka tai nav jāatmaksā Komisijas piešķirtās summas;
– “konstatēt, ka Komisijas nokavējums finansējuma pēdējo maksājumu veikšanā attiecībā uz EU4ALL, Ask‑It un Enable līgumiem ir uzskatāms par šīs iestādes līgumisko pienākumu neizpildi”;
– konstatēt, ka Komisijai ir jāpārskaita prasītājai summa EUR 52 584,05 apmērā, tai pieskaitot no šī prasības pieteikuma paziņošanas dienas piemērojamos nokavējuma procentus, attiecībā uz izdevumiem, kuri prasītājai ir radušies saistībā ar EU4ALL līgumu;
– konstatēt, ka Komisijai ir jāpārskaita prasītājai summa EUR 20 678,61 apmērā, tai pieskaitot no šī prasības pieteikuma paziņošanas dienas piemērojamos nokavējuma procentus, attiecībā uz izdevumiem, kuri prasītājai radušies saistībā ar Ask‑It līgumu;
– konstatēt, ka Komisijai ir jāpārskaita prasītājai summa EUR 11 693,05 apmērā, tai pieskaitot no šī prasības pieteikuma paziņošanas dienas piemērojamos nokavējuma procentus, attiecībā uz izdevumiem, kuri prasītājai radušies saistībā ar Enable līgumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
57 Prasītāja replikas rakstā atsauca savu ceturto prasījumu, ciktāl tas attiecas uz Enable līgumu, un savu septīto prasījumu. Turklāt tā lūdza Vispārējo tiesu:
– galvenokārt, noraidīt Komisijas pretprasību kā nepieņemamu;
– pakārtoti, noraidīt Komisijas pretprasību kā nepamatotu.
58 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– pretprasības kārtībā – piespriest prasītājai pārskaitīt Komisijai paziņojumos par parādu norādītās summas, kas kopumā sasniedz EUR 999 213,45, tās palielinot par no 2011. gada 15. jūnija saskaņā ar ECB noteikto likmi, kurai pieskaitīti 3,5 punkti, piemērojamajiem nokavējuma procentiem, kas atbilst prasītājas saņemtā finansiālā ieguldījuma atmaksai, kā arī summu EUR 70 471,47 apmērā, tai pieskaitot no dienas, kad attiecīgā paziņojuma par parādu noteiktais termiņš ir beidzies bez rezultāta, piemērojamos nokavējuma procentus saskaņā ar iepriekš minēto likmi, kas atbilst attiecībā uz FP6 līgumiem maksājamajai zaudējumu atlīdzībai;
– noraidīt prasītājas prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
59 Atbildes rakstā uz repliku Komisija precizēja, ka summai EUR 70 471,47 apmērā, kas atbilst saistībā ar FP6 līgumiem maksājamajai zaudējumu atlīdzībai, no 2011. gada 5. augusta būtu jāpiemēro ECB noteiktā likme, kurai pieskaitīti 3,5 punkti.
60 Pēc tiesneša referenta ziņojuma uzklausīšanas Vispārējā tiesa (pirmā palāta) pieņēma lēmumu sākt mutvārdu procesu un tās reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros lūdza prasītāju, pirmkārt, iesniegt dažādus dokumentus un, otrkārt, rakstiski atbildēt uz jautājumiem. Prasītāja izpildīja šo lūgumu noteiktajā laikā.
61 2013. gada 4. jūlija tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem.
Juridiskais pamatojums
62 Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 272. pantu Tiesas kompetencē ir pasludināt spriedumus saskaņā ar visām šķīrējklauzulām, kas ietvertas publisko tiesību vai privāttiesību līgumos, kurus noslēgusi Savienība vai kuri noslēgti tās vārdā. Atbilstoši LESD 256. panta 1. punktam Vispārējās tiesas kompetencē ir izskatīt un izlemt pirmajā instancē lietas, kas paredzētas LESD 272. pantā.
63 Šajā lietā saskaņā ar FP6 līgumu 13. punktu, eTEN līgumu 5. panta 2. punktu un CIP līgumu 10. panta trešo daļu Vispārējās tiesas kompetencē ir izskatīt un izlemt jebkurus strīdus starp Kopienu un līgumslēdzējiem par minēto līgumu spēkā esamību, interpretāciju un piemērošanu.
A – Par strīda tvērumu
64 Ir jāprecizē, ka strīds starp lietas dalībniecēm attiecas uz diviem atšķirīgiem to līgumattiecību aspektiem.
65 Pirmkārt, starp lietas dalībniecēm ir strīds par izmaksu, kuras prasītāja saistībā ar konkrētajiem līgumiem norādījusi Komisijai, attiecināmību, kā arī par vēlāku pienākumu atmaksāt visas prasītājai minēto izmaksu segšanai pārskaitītās summas un samaksāt fiksēto zaudējumu atlīdzību.
66 Proti, ar savu trešo prasījumu prasītāja būtībā lūdz Vispārējo tiesu atzīt, ka tās saistībā ar konkrētajiem līgumiem Komisijai norādītie izdevumi ir attiecināmi un ka līdz ar to tai nav jāatlīdzina Komisijai summas, kuras Komisija tai ir pārskaitījusi saistībā ar minētajiem līgumiem.
67 Ir arī jānorāda, ka prasītāja replikas rakstā lūdza noraidīt Komisijas pretprasījumus, ar kuriem tā ir lūgusi piespriest prasītājai samaksāt 2011. gada 29. aprīļa un 20. jūnija paziņojumos par parādu norādītās summas, kurām pieskaitīti minētajos paziņojumos paredzētie procenti.
68 Otrkārt, starp lietas dalībniecēm ir arī strīds attiecībā uz Komisijas pienākumu veikt pēdējos saistībā ar EU4ALL un Ask‑It līgumiem paredzētos maksājumus.
69 Proti, ar savu piekto un sesto prasījumu prasītāja lūdz Vispārējo tiesu konstatēt, ka Komisijai tai ir jāpārskaita summa EUR 52 584,05 apmērā, kurai pieskaitīti procenti, kā izdevumi, kuri norādīti saistībā ar EU4ALL līgumu, kā arī summa EUR 20 678,61 apmērā, kurai arī pieskaitīti procenti, kā izdevumi, kuri norādīti saistībā ar Ask‑It līgumu, uz ko Komisijai iebilst, lūdzot Vispārējo tiesu noraidīt prasītājas prasību.
70 Turklāt ar savu pirmo un otro prasījumu prasītāja būtībā lūdz Vispārējo tiesu konstatēt, ka pretēji tam, ko tai pārmet Komisija, tā neesot pārkāpusi savus līgumiskos pienākumus, kas izriet no FP6 noteikumu II.16.2. panta, eTEN noteikumu II.7.3. un II.7.4. panta, kā arī CIP noteikumu II.10.3. panta, un ka, apstrīdot tās izdevumu attiecināmību, Komisija ir pārkāpusi savus līgumiskos pienākumus.
71 Tāpat ar savu ceturto prasījumu prasītāja lūdz Vispārējo tiesu konstatēt, ka kavējums, ko Komisija ir pieļāvusi attiecībā uz atbalsta pēdējiem maksājumiem attiecībā uz līgumiem saistībā ar EU4ALL un Ask‑It programmām, ir jāuzskata par tās līgumisko pienākumu neizpildi.
72 Ir jākonstatē, ka šādi lūgumi paši par sevi nav uzskatāmi par prasījumiem kā tādiem, bet faktiski attiecas uz prasītājas prasības pamatojumam izvirzītajiem argumentiem, kuri tiks izskatīti saistībā ar prasītājas trešā, piektā un sestā prasījuma analīzi.
B – Par šajā tiesvedībā piemērojamajām tiesībām
73 Ja prasība Vispārējā tiesā ir celta, pamatojoties uz šķīrējklauzulu saskaņā ar LESD 272. pantu, Vispārējai tiesai ir jāizspriež strīds, pamatojies uz līgumam piemērojamajām valsts materiālajām tiesību normām (šajā ziņā skat. Tiesas 1986. gada 18. decembra spriedumu lietā 426/85 Komisija/Zoubek, Recueil, 4057. lpp., 4. punkts), proti, šajā lietā – pamatojoties uz Beļģijas tiesībām, kuras reglamentē konkrētos līgumus saskaņā ar FP6 līgumu 12. pantu, eTEN līgumu 5. panta 1. punktu un CIP līgumu 10. panta trešo daļu.
74 Šajā ziņā ir svarīgi norādīt Beļģijas tiesību normas, kuras reglamentē līgumu izpildi.
75 Beļģijas Civilkodeksa 1134. pantā ir paredzēts, ka “likumīgi noslēgtiem līgumiem līgumslēdzēju pušu starpā ir likuma spēks” (pirmā daļa) un tos “var atcelt tikai pēc savstarpējas vienošanās vai likumā atļautu iemeslu dēļ” (otrā daļa).
76 [Šī kodeksa] 1134. panta trešajā daļā ir paredzēts, ka līgumi ir jāpilda labticīgi. Šī paša kodeksa 1135. pantā ir noteikts, ka “līgumi ir saistoši ne tikai attiecībā uz tajos tieši paredzēto, bet arī [attiecībā uz] visām sekām, kas atkarībā no pienākuma rakstura izriet no taisnīguma, paražām vai likuma”, un līdz ar to tajā arī ir izteikts līgumu izpildes labā ticībā princips.
77 Ja rodas strīds par līguma izpildi, pierādīšanas pienākums ir reglamentēts Beļģijas Civilkodeksa 1315. pantā, atbilstoši kuram:
“Tam, kurš prasa izpildīt saistību, tā ir jāpierāda,
Attiecīgi tam, kurš apgalvo, ka to vairs nesaista kāds pienākums, ir jāpierāda samaksa vai fakts, kurš izraisījis saistības izbeigšanos.”
78 Turklāt saskaņā ar vispārēji atzīto tiesību principu, saskaņā ar kuru katra tiesa piemēro savas procesuālās normas, tiesas kompetence, kā arī prasījumu – neatkarīgi no tā, vai tos iesniedzis prasītājs vai atbildētājs, – pieņemamība ir novērtējamas, vienīgi pamatojoties uz Savienības tiesībām (šajā ziņā skat. iepriekš 73. punktā minēto Tiesas spriedumu lietā Komisija/Zoubek, 10. punkts, un Tiesas 1992. gada 8. aprīļa spriedumu lietā C‑209/90 Komisija/Feilhauer, Recueil, I‑2613. lpp., 13. punkts).
79 Dažādi prasītājas prasījumi un Komisijas pretprasījumi ir jāizvērtē šo apsvērumu gaismā.
C – Par prasītājas trešo prasījumu
80 Sava trešā prasījuma atbalstam prasītāja apgalvo, ka Komisija nepamatoti ir atteikusies uzskatīt par attiecināmām visas izmaksas, kuras Komisija tai ir pieprasījusi atmaksāt.
81 Lai pierādītu šī apgalvojuma pamatotību, prasītāja izvirza divas argumentu grupas. Pirmā attiecas uz Komisijas izdarītajiem konstatējumiem galīgajā revīzijas ziņojumā, uz kuru pamata tā secināja, ka attiecībā uz konkrētajiem līgumiem norādītās izmaksas ir neattiecināmas. Otrā grupa attiecas uz revīzijas īstenošanas kvalitāti un apstākļiem.
1. Par revīzijas ziņojuma konstatējumiem, kas pamato izmaksu neattiecināmību
82 Prasītāja izvirza vairākus argumentus saistībā ar revīzijas ziņojumā norādītajiem konstatējumiem, pamatojoties uz kuriem Komisija secināja, ka konkrētie līgumi ir tikuši pārkāpti, ka līdz ar to saistībā ar minētajiem līgumiem norādītās izmaksas ir neattiecināmas pilnībā un ka prasītājai ir pienākums atmaksāt tai nepamatoti izmaksātās summas.
83 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar iepriekš 73.–77. punktā atgādinātajiem principiem, pirmkārt, no FP6 noteikumu II.19. panta, eTEN noteikumu II.16. panta un CIP noteikumu II.20. panta un, otrkārt, Beļģijas Civilkodeksa 1315. panta, kas piemērojams šajā lietā, izriet, ka prasītājas norādītās izmaksas tai var tikt atlīdzinātas vienīgi tad, ja tā ir sniegusi pamatojumu, ka tie ir faktiski veikti, tiem ir saistība ar konkrētajiem līgumiem un ir ievēroti pārējie šajos līgumos paredzētie attiecināmības kritēriji (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2001. gada 16. maija spriedumu lietā T‑68/99 Toditec/Komisija, Recueil, II‑1443. lpp., 94. un 95. punkts). Ja šāds pamatojums tiek sniegts, Komisijai ir jāpierāda, ka tas ir noraidāms.
a) Par prasītājas veikto grāmatvedības uzskaiti
84 Prasītāja būtībā apgalvo, ka tās grāmatvedības uzskaite ir uzticama, ka tā tikusi veikta saskaņā ar šajā lietā piemērojamajiem Grieķijas tiesību aktiem un ka tā ļāva veikt FP6 noteikumu II.19. panta 1. punkta d) apakšpunktā, CIP noteikumu II.20. panta 1. punktā un II. 23. pantā un e‑TEN noteikumu II.16. pantā paredzēto grāmatvedības saskaņošanu starp saistībā ar konkrētajiem līgumiem deklarētajām izmaksām un gūtajiem ieņēmumiem, no vienas puses, un tās vispārējo darbību, no otras puses.
85 Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka attiecībā uz prasītājas grāmatvedības uzskaitē konstatētajiem pārkāpumiem no revīzijas ziņojuma izriet, ka pēc pārbaudītāju pieprasījuma prasītāja savā grāmatvedības uzskaitē ir identificējusi vairākas kļūdas, tostarp divu maksājumu EUR 63 000 un EUR 11 000 apmērā, kas saņemti attiecīgi saistībā ar Access‑eGOV projektu un kādu citu projektu, attiecībā uz kuru netika veikta revīzija, reģistrēšanas neesamību.
86 No revīzijas ziņojuma arī izriet, ka pēc kāda cita pārbaudītāju pieprasījuma, ar kuru prasītājai lūgts iesniegt viņiem gada bilanci attiecībā uz visiem pārbaudītajiem gadiem, prasītāja atgādināja, ka tai saskaņā ar likumu nebija jāsagatavo šādi dokumenti, bet ka tie katrā ziņā pēc nelielas pārbaudes būšot pieejami. Šī pārbaude ir atklājusi vairākas kļūdas grāmatvedības uzskaitē attiecībā uz noteiktu izdevumu reģistrēšanu. Līdz ar to prasītājai tika lūgts iesniegt jaunu grāmatvedības uzskaites versiju. Neraugoties uz veiktajiem labojumiem grāmatvedības uzskaitē, pārbaudītāji konstatēja, ka viņiem iesniegtās bilances neļauj veikt saskaņošanu starp deklarētajām izmaksām, saistībā ar konkrētajiem līgumiem veiktajiem maksājumiem un ieņēmumiem, kā arī prasītājas grāmatvedības uzskaitē reģistrētajiem izdevumiem. Saskaņošana starp prasītājas bankas izrakstiem gada beigās un pārbaudītājiem iesniegtajām gada bilancēm arī ir ļāvusi identificēt būtiskas atšķirības šo dokumentu starpā. Vairākas nedēļas pēc pārbaudes uz vietas prasītāja ir iesniegusi arī dažādus jaunus grāmatvedības salīdzinājumus, lai pierādītu, ka grāmatvedības uzskaitē nebija pieļautas kļūdas pēc būtības un ka tās joprojām varēja tikt izmantotas kā ticams pamats, kas pārbaudītājiem ļautu paust viedokli par izmaksu attiecināmību. No revīzijas ziņojuma arī izriet, ka pārbaudītāju ieskatā visas šīs kļūdas galvenokārt izraisījusi atšķirīgu grāmatvedības principu izmantošana gadu gaitā. Piemēram, noteikti ieņēmumi un izdevumi esot tikuši reģistrēti rēķina izsniegšanas dienā, savukārt citi – maksājumu veikšanas dienā.
87 Revīzijas ziņojumam turklāt ir pievienota tabula, no kuras izriet atšķirības starp prasītājas grāmatvedības uzskaitē sākotnēji norādītajiem ieņēmumiem un pārskatītajiem ieņēmumiem: – EUR 20 936,04 apmērā attiecībā uz 2005. gadu, + EUR 74 060,08 apmērā attiecībā uz 2006. gadu, – EUR 300 apmērā attiecībā uz 2007. gadu un – EUR 8034,90 apmērā attiecībā uz 2008. gadu. Izdevumiem atšķirības esot bijušas šādas: – EUR 750,63 attiecībā uz 2004. gadu, – EUR 175,70 attiecībā uz 2006. gadu un – EUR 490,74 attiecībā uz 2007. gadu.
88 Atšķirības attiecībā uz ieņēmumiem, kuras konstatētas attiecībā uz 2006. gadu, saskaņā ar revīzijas ziņojumu atbilda diviem prasītājas grāmatvedības uzskaitē nenorādītiem Komisijas maksājumiem: pirmkārt, EUR 63 000 apmērā attiecībā uz Access‑eGOV projektu un, otrkārt, EUR 11 000 apmērā attiecībā uz citu projektu.
89 Šajā ziņā ir svarīgi norādīt, ka prasītāja neapstrīd pārbaudītāju konstatēto atšķirību esamību starp izdevumu un ieņēmumu summām laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam, kas bija norādītas grāmatvedības uzskaitē, ko tā sākotnēji nodeva pārbaudītāju rīcībā, un pārskatītajām izdevumu un ieņēmumu summām, kas noteiktas saistībā ar nesakritībām, kuras norādījuši Komisijas revidenti pārbaudes beigās.
90 Lai izvērtētu, vai šīs atšķirības var likt apšaubīt attiecībā uz konkrētajiem līgumiem prasītājas norādīto izmaksu attiecināmību, ir jāatgādina, ka saskaņā ar FP6 noteikumu II.19. panta 1. punkta d) apakšpunktu attiecināmajām izmaksām, kas radušās projekta izpildē, “ir jābūt norādītām līgumslēdzēja, kuram tās radušās, grāmatvedības uzskaitē [un] izmaksu un ieņēmumu reģistrēšanā izmantotajām grāmatvedības metodēm ir jāatbilst valstī, kurā ir reģistrēts līgumslēdzējs, izmantotajiem grāmatvedības noteikumiem, un tām jāļauj saskaņot projekta īstenošanā radušās izmaksas un gūtos ieņēmumus ar vispārējās darbības pārskatiem, kas attiecas uz līgumslēdzēja uzņēmējdarbību kopumā”.
91 Saskaņā ar eTEN noteikumu II.16. pantu:
“Attiecināmās izmaksas atlīdzina, ja tos dalībnieks ir pamatojis. Šim nolūkam dalībniekam regulāri un atbilstoši tā reģistrācijas valsts parastajiem grāmatvedības standartiem ir jāsaglabā grāmatvedības dokumenti saistībā ar projektu un dokumenti, kuri ir piemēroti, lai detalizēti pierādītu un pamatotu tā grāmatvedības dokumentos norādītās izmaksas un laiku. Dokumentācijai ir jābūt precīzai, pilnīgai un iedarbīgai.”
92 CIP noteikumu II.20. pantā ir paredzēts, ka attiecināmās izmaksas ir “identificējamas un pārbaudāmas, iekļautas saņēmēja grāmatvedības uzskaitē un apliecinātas saskaņā ar saņēmēja reģistrācijas valstī piemērojamajiem grāmatvedības principiem un saskaņā ar saņēmēja parastaj[ā]m izmaksu aprēķina metodēm; grāmatvedības iekšējām procedūrām un saņēmēja revīzijai ir jāļauj konstatēt tiešu atbilstību starp izmaksām un rēķiniem, kas deklarēti saistībā ar projektu, un attiecīgajiem finanšu dokumentiem un pielikumiem”.
93 CIP noteikumu II.23. pantā turklāt ir paredzēts:
“Attiecināmās izmaksas tiek atlīdzinātas, ja saņēmējs t[ā]s ir pamatojis. Šajā ziņā dalībniekam regulāri un saskaņā ar tā reģistrācijas valsts standarta grāmatvedības noteikumiem ir jāsaglabā grāmatvedības dokumenti saistībā ar projektu un dokumenti, kas ir piemēroti, lai detalizēti pierādītu un pamatotu tā grāmatvedības dokumentos norādītās izmaksas un laiku. Šie grāmatvedības dokumenti ir jāsaglabā vismaz piecus gadus pēc gala maksājuma datuma. Viss uz finansēšanas līgumu attiecinātais darba laiks ir jāpiereģistrē visa projekta laikā un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc projekta beigām; šis laiks ir jāapliecina dalībnieka saskaņā ar II.3.b pantu ieceltajai par darbu atbildīgajai personai vai dalībnieka atbilstoši pilnvarotam finanšu direktoram. Šai dokumentācijai ir jābūt precīzai, pilnīgai un iedarbīgai.”
94 No šīm normām izriet, ka, lai saistībā ar konkrētajiem līgumiem prasītājai radušās izmaksas varētu tikt uzskatītas par attiecināmām, tām tostarp jābūt reģistrētām prasītājas grāmatvedības uzskaitē, kas tiek kārtota saskaņā ar tās valsts, kurā tā ir reģistrēta, proti, Grieķijas Republikas, tiesību aktiem. Turklāt prasītājas grāmatvedības uzskaitei FP6 līgumu gadījumā ir jāļauj veikt grāmatvedības saskaņošanu, kas ļautu projekta izpildes gaitā radušās izmaksas un saņemtos ieņēmumus tieši salīdzināt ar vispārējo grāmatvedības bilanci attiecībā uz prasītājas vispārējo darbību, un eTEN un CIP līgumu gadījumā – tieši salīdzināt šīs izmaksas ar Komisijai iesniegtajām finanšu deklarācijām.
95 Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu, vai prasītāja savas grāmatvedības uzskaites kārtošanā konkrētajā gadījumā ir pārkāpusi piemērojamās Grieķijas tiesību normas, ir jānorāda, ka 2010. gada 22. decembra galīgā revīzijas ziņojuma 19. lappusē pārbaudītāji ir konstatējuši vienīgi Proedriko diatagma yp’arithmon 186 – kodikas vivlion kai stihion (Grieķijas Republikas Likums par grāmatvedības uzskaiti, turpmāk tekstā – “LGU”) 17. panta 1. punkta pārkāpumu. Tomēr no Komisijas procesuālajiem rakstiem izriet, ka tā turklāt uzskata, ka prasītājas grāmatvedība atbilstoši LGU 30. panta 4. punktam ir jāuzskata par nepareizu un tā izraisa Nomos yp’arithmon 2238 – Kyrosi tou kodika forologias isodimatos (Grieķijas Republikas Likums par ienākumu nodokli, turpmāk tekstā – “LIN”) 32. panta 1. un 2. punktā paredzēto prasītājas rezultātu ārpusgrāmatvedības noteikšanu, kā arī papildu nodokļu samaksu saskaņā ar LIN 86. pantu.
96 Šajā ziņā ir jānorāda, ka lietas dalībnieki neapstrīd, ka prasītāja LGU 6. panta izpratnē ir otrās kategorijas grāmatvedības uzskaites subjekts; saskaņā ar šo pantu:
“1. Otrās kategorijas saimnieciskās darbības subjekts, veicot savu profesionālo darbību, veic ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kurā tas atsevišķās [grāmatvedības uzskaites] ailēs norāda:
a) apliecinošā dokumenta veidu, tā kārtas numuru un izdošanas vai saņemšanas datumu [..],
b) bruto ieņēmumus, kuri gūti no preču pārdošanas [..], pakalpojumu sniegšanas un citiem darījumiem,
c) izdevumus par jebkāda veida preču pirkšanu [..], izdevumus attiecībā uz saņemtajiem pakalpojumiem, vispārējās izmaksas un citus darījumus [..]
2. Katra iepriekšējā punktā minētā darījuma summa ir detalizēti norādīta veiktās uzskaites specifiskās grāmatvedības uzskaites ailēs vai sarakstos atbilstoši ienākumu nodokļa un PVN prasībām. Šis detalizētais atspoguļojums var tikt īstenots vēlākais līdz ienākumu deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām [..].”
97 Prasītāja nav apstrīdējusi, ka LGU 17. panta 1. punktā “Grāmatvedības uzskaites aktualizēšanas termiņš” ir noteikts, ka “[o]trās kategorijas [..] grāmatvedības uzskaites aktualizēšanu veic līdz nākamā mēneša pēc tā, kurā attiecīgā gadījumā izsniegts vai saņemts apliecinošs dokuments, piecpadsmitajai dienai”.
98 Turklāt lietas dalībnieki neapstrīd, ka LGU 30. pantā “Grāmatvedības uzskaites un reģistru spēkā esamība un pierādījuma spēks” ir noteikts:
“1. Neskarot šī panta tālāko punktu noteikumus, grāmatvedības uzskaites un reģistru, uz kuriem attiecas šis kodekss, spēkā esamību un ticamību neietekmē pārkāpumu vai nepilnību tajos konstatēšana, un kompetentā nodokļu dienesta vadītājam, nosakot saimnieciskās darbības subjektu nodokļu saistības, ir jāatzīst no tiem izrietošie dati. Iepriekš minētie pārkāpumi vai nepilnības, ja vien speciālajā tiesiskajā regulējumā nav noteikts citādi, izraisa vienīgi finansiālas un administratīvas sankcijas, kas pēc to veida un apmēra ir samērīgas summām, kas izriet no turētajiem grāmatvedības dokumentiem.
2. Grāmatvedības uzskaite un reģistri tiek uzskatīti par tādiem, kuri ir nepilnīgi vai neprecīzi, un izraisa attiecīgā gadījumā ar nodokli apliekamās summas ārpusgrāmatvedības noteikšanu vienīgi tālāk 3., 4., 6. un 7. punktā paredzētajos gadījumos.
3. Otrās un trešās kategorijas grāmatvedības uzskaite un reģistri tiek uzskatīti par nepietiekamiem, ja ir izpildīts viens vai visi no šādiem nosacījumiem: nodokļu maksātājs [..] b) tur vai izsniedz vai uztur šajā likumā paredzētos grāmatvedības dokumentus un reģistrus veidā, kas ir pretrunā šī kodeksa normām.
[..]
Šajā punktā minētās darbības vai pārkāpumi vai bezdarbība tiek uzskatīti par nepietiekamiem vienīgi tad, ja tie nav radušies atvainojamas kļūdas vai neuzmanības dēļ vai ja tie nodokļu pienākumu grāmatvedības pārbaudi padara objektīvi neiespējamu, nevis vienkārši sarežģītu.
Gadījumi, kuri attiecas uz konstatētajiem trūkumiem turētajā grāmatvedības uzskaitē un reģistros, kā arī neiespējamība nolasīt optiskā diska saturu, kas norādīts grāmatvedības uzskaitē, nav uzskatāmi par pārbaudes objektīvu neiespējamību, ja atbilstošo informāciju var aizstāt ar sarakstiem vai elektromagnētiskajiem informācijas nesējiem vai citiem detalizētiem datiem, kurus tas noteiktajā laikā iesniedz nodokļu pārbaudītājam, ar nosacījumu, ka dati ir skaidri uztverami, lai padarītu iespējamas grāmatvedības pārbaudes un lai ļautu pārbaudīt šos datus ar grāmatvedības uzskaites un reģistru palīdzību.
Nepietiekamībai ir jāattiecas uz neiespējamību veikt specifiskas grāmatvedības pārbaudes attiecībā uz summām, kuras pārsniedz tās, kas ietvertas šajā grāmatvedības uzskaitē un reģistros, un tai ir jābūt pamatotai.
4. Otrās un trešās kategorijas grāmatvedības uzskaite un reģistri ir uzskatāmi par neprecīziem, ja ir izpildīts viens vai visi no tālāk norādītajiem nosacījumiem:
a) nodokļu maksātājs grāmatvedības uzskaitē nav atspoguļojis ieņēmumus vai izdevumus vai tos apspoguļojis nepareizi, vai arī atspoguļojis nebijušus izdevumus, attiecībā uz kuriem nav ticis izdots neviens nodokļu dokuments [..]
Lai varētu veikt rezultātu ārpusgrāmatvedības noteikšanu, šajā punktā norādītajām darbībām vai bezdarbībai ir jābūt plaša apmēra un tām ir jābūt būtiskai ietekmei uz rezultātiem vai jāpadara objektīvi neiespējama nodokļu pienākumu grāmatvedības pārbaude, un šī panta 3. punkta divu pēdējo daļu noteikumus pēc analoģijas piemēro šī punkta f) un i) apakšpunktā minētajām darbībām vai bezdarbībai.
[..] Nevar uzskatīt par nepietiekamību vai neprecizitāti: a) ieņēmumu vai izdevumu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē attiecībā uz citu finanšu gadu nekā tas, kurā tie radušies [..].”
99 No šīm tiesību normām izriet, ka otrās kategorijas grāmatvedības uzskaite un reģistri LGU 6. panta izpratnē noteiktos apstākļos var tikt uzskatīti par nepietiekamiem vai neprecīziem un līdz ar to to spēkā esamība un pierādījuma spēks var tikt apšaubīti.
100 Otrās kategorijas grāmatvedības uzskaites dokumenti un reģistri LGU 6. panta izpratnē tiek uzskatīti par nepietiekamiem tostarp tad, ja nodokļu maksātājs minēto grāmatvedības uzskaiti un reģistrus veic tādā veidā, kas ir pretrunā LGU normām, ar nosacījumu, ka šie pārkāpumi un nepilnības nav radušies atvainojamas kļūdas vai neuzmanības dēļ un ka tie grāmatvedības pārbaudi padara objektīvi neiespējamu, nevis to vienkārši apgrūtina. Grāmatvedības pārbaudi objektīvi neiespējamu nepadara trūkumi grāmatvedības uzskaitē vai reģistros, ja attiecīgo informāciju var aizstāt ar sarakstiem vai elektromagnētiskiem datu nesējiem, vai citiem detalizētiem datiem, kurus tas noteiktajā laikā nodevis nodokļu pārbaudītājam, ar nosacījumu, ka dati ir atspoguļoti skaidri.
101 Otrās kategorijas grāmatvedības uzskaites dokumenti un reģistri CLR 6. panta izpratnē ir uzskatāmi par neprecīziem tostarp tad, ja nodokļu maksātājs savā grāmatvedības uzskaitē nenorāda ieņēmumus vai izdevumus vai norāda tos neprecīzi, vai arī norāda nebijušus izdevumus, attiecībā uz kuriem nav izsniegts neviens nodokļu dokuments. Tomēr, lai veiktu nodokļu maksātāja rezultātu ārpusgrāmatvedības noteikšanu, šīm darbībām vai bezdarbībai ir jābūt plaša apmēra un tām ir būtiski jāietekmē rezultāti vai jāpadara objektīvi neiespējama nodokļu pienākumu grāmatvedības pārbaude.
102 Turklāt ienākumu vai izdevumu norādīšana grāmatvedības uzskaitē par finanšu gadu, kas nav finanšu gads, uz kuru tie attiecas, nav uzskatāma par nepietiekamību vai neprecizitāti.
103 Komisija savos procesuālajos rakstos apgalvo, ka pārbaudītāju konstatētās kļūdas prasītājas grāmatvedības uzskaitē ir uzskatāmas par neprecizitātēm LGU 30. panta 4. punkta izpratnē.
104 Turklāt Vispārējā tiesa norāda, ka lietas dalībnieces savos procesuālajos rakstos ir plaši apspriedušas jautājumu par LIN normu piemērojamību šajā lietā un šīs diskusijas mērķis ir bijis noskaidrot, vai attiecībā uz prasītāju varēja tikt piemērota LIN 32. pantā paredzētā ar nodokli apliekamās summas ārpusgrāmatvedības noteikšana. Tomēr no paša LGU 30. panta 2. punkta formulējuma izriet, ka grāmatvedības uzskaites un reģistru nepietiekamais vai neprecīzais raksturs var tikt konstatēts neatkarīgi no sankcijas, kura atspoguļota, veicot summas, kurai uzliek nodokli, ārpusgrāmatvedības noteikšanu, kura “attiecīgā gadījumā” var no tās izrietēt. Šajos apstākļos jautājums par to, vai uz prasītāju attiecas vai neattiecas LIN normas, šajā gadījumā neietekmē prasītājas grāmatvedības uzskaites kvalifikāciju par neprecīzu.
105 Tātad ir jāizvērtē vienīgi, vai šajā gadījumā prasītājas grāmatvedības uzskaitē pārbaudītāju konstatētās kļūdas izraisa to, ka minētā grāmatvedības uzskaite LGU 30. panta 4. punkta izpratnē ir uzskatāma par neprecīzu.
106 Šajā ziņā no revīzijas ziņojuma izriet, ka liela pārbaudes laikā konstatēto kļūdu daļa rodas no tā, ka noteikti izdevumi un noteikti ieņēmumi tikuši reģistrēti apliecinoša dokumenta izsniegšanas vai saņemšanas dienā, savukārt citi tikuši reģistrēti dienā, kad prasītāja veikusi vai saņēmusi maksājumu.
107 Prasītājas ieskatā šo reģistrēšanas metožu alternatīva izmantošana atbilstot Grieķijas tiesībām un tās sekas esot tādas, ka noteikti ieņēmumi un noteikti izdevumi esot uzrādīti grāmatvedības uzskaitē attiecībā uz finanšu gadu, uz kuru tie neattiecas. Saskaņā ar LGU 30. panta 4. punktu šādas kļūdas neesot uzskatāmas par neprecizitātēm.
108 Tomēr ir jānorāda, ka prasītāja neapstrīd, ka konstatētās kļūdas attiecībā uz 2006. gada ieņēmumu summu ir izraisījusi vienkārši to nereģistrēšana, nevis šo ieņēmumu reģistrēšana nepareizā datumā. Ir jāatgādina, ka atbilstoši LGU 30. panta 4. punkta formulējumam ieņēmumu reģistrācijas neesamība ir uzskatāma par neprecizitāti.
109 No minētā izriet, ka saskaņā ar LGU 30. panta 1. un 4. punktu Komisija varēja apšaubīt prasītājas grāmatvedības uzskaites par 2006. gadu spēkā esamību un pierādījuma spēku.
110 Turklāt ir arī jānorāda, ka prasītāja skaidri neapstrīd revīzijas ziņojumā pārbaudītāju izdarīto secinājumu, saskaņā ar kuru tas, ka tās grāmatvedības uzskaite tika aktualizēta vienīgi pēc tam, kad pārbaudītāji bija konstatējuši, ka noteikti izdevumi un ieņēmumi nav reģistrēti, t.i., tās nedēļas laikā, kad notika pārbaude uz vietas, ir uzskatāms par LGU 17. panta 1. punkta pārkāpumu, atbilstoši kuram tai sava grāmatvedības uzskaite bija jāaktualizē vēlākais nākamā mēneša pēc tā mēneša, kurā saņemts vai izsniegts attiecīgais apliecinošais dokuments, piecpadsmitajā dienā.
111 Šajā ziņā prasītāja vienīgi norāda, ka apkārtrakstā, ar kuru interpretēta šī tiesību norma, ir paredzēts, ka, “[j]a finanšu gada laikā saimnieciskās darbības subjekts saņem dokumentus saistībā ar preču pirkšanu (rēķini) pirms minēto preču saņemšanas, saimnieciskās darbības subjekta veiktajā grāmatvedības uzskaitē netiek veikts neviens ieraksts un šo elementu ierakstīšana grāmatvedības uzskaitē notiek preču saņemšanas brīdī”, nepaskaidrojot, kādā mērā tas varētu pamatot to, ka Komisijas veiktie maksājumi nav noteiktajā laikā reģistrēti tās grāmatvedības uzskaitē.
112 No minētā izriet, ka vismaz attiecībā uz 2006. gadu prasītājas grāmatvedības uzskaite nebija atbilstoša piemērojamajiem Grieķijas tiesību aktiem.
113 Šo secinājumu nevar likt apšaubīt Nomos yp’arithmon 2523 – Diikitikes kai pinikes kyrosis sti forologiki nomothesia kai alles diataxeis (Likums Nr. 2523/97 par administratīvajiem sodiem un kriminālsodiem nodokļu likumos) 5. panta 5. punkts, uz kuru atsaucas prasītāja un kurā paredzēts, ka izņēmuma kārtā naudas sodu neuzliek, ja tiek konstatēti pārkāpumi vai nepilnības, kuri veido formas pārkāpumus, kuri nav ietverti to pārkāpumu starpā, kuriem ir ietekme uz grāmatvedības uzskaites un reģistru spēkā esamību, tos padarot neprecīzus, un kuri nepadara grāmatvedības pārbaudes ārkārtīgi grūtas, ar nosacījumu, ka tos izraisījusi atvainojama kļūda vai bezdarbība, izņemot, ja var tikt pierādīts, ka iepriekš kāds nodokļu pārbaudītājs vai nodokļu iestāde ir sniegusi rekomendācijas attiecībā uz LGU normu pareizu piemērošanu. Proti, prasītājas grāmatvedības uzskaitē konstatētās kļūdas vismaz attiecībā uz 2006. gadu tieši ir kvalificējamas kā tādas, kurām ir ietekme uz to spēkā esamību, to padarot par neprecīzu.
114 Otrkārt, attiecībā uz jautājumu, vai grāmatvedības saskaņošana, kāda tā paredzēta FP6 noteikumu II.19. panta 1. punkta d) apakšpunktā, CIP noteikumu II.20. panta 1. punktā un II.23. pantā, kā arī eTEN noteikumu II.16. pantā, starp saistībā ar konkrētajiem līgumiem deklarētajām izmaksām un saņemtajiem ieņēmumiem, no vienas puses, un prasītājas vispārējo darbību, no otras puses, šajā lietā bija iespējama, ir svarīgi atgādināt, ka lietas dalībnieces nav iesniegušas nevienu prasītājas grāmatvedības uzskaites versiju, kura sākotnēji tika nodota pārbaudītāju rīcībā, ne arī grāmatvedības dokumentus, kurus prasītāja iesniedza pārbaudītājiem vēlāk pārbaudes laikā vai pat pēc tās beigām.
115 Tomēr ir jākonstatē, ka attiecībā uz šādu darbību pastāv prasība, ka ar konkrētajiem līgumiem saistītās izmaksas un izdevumi vismaz ir pareizi reģistrēti prasītājas grāmatvedības uzskaitē. Ciktāl sākotnēji pārbaudītājiem nodotajā grāmatvedības uzskaitē bija kļūdas, tā neļāva veikt grāmatvedības saskaņošanu.
116 Turklāt prasītājas izvirzītie argumenti, saskaņā ar kuriem, neraugoties uz tās grāmatvedības uzskaitē konstatētajām kļūdām, nebija objektīvi neiespējami veikt grāmatvedības saskaņošanu, Vispārējai tiesai nerada pārliecību.
117 Vispirms attiecībā uz prasītājas apgalvojumu, saskaņā ar kuru, pirmkārt, Komisija nav precizējusi, kādi ir neoficiālie grāmatvedības dati, ar kuriem tā ir mēģinājusi pārbaudīt grāmatvedības ticamību, un, otrkārt, šo datu izmantošana ir pretrunā grāmatvedības pārbaudes pamatprincipiem, ir jākonstatē, ka tā pierādīšanas pienākumu novirza attiecībā uz otru lietas dalībnieci. Patiesībā prasītājai ir jāpierāda, ka, neraugoties uz tās grāmatvedības dokumentos konstatētajām kļūdām, pārbaude ir objektīvi iespējama un var tikt veikta, balstoties uz citiem elementiem. Prasītāja tātad nevar pārmest Komisijai, ka tās grāmatvedības uzskaitē konstatēto kļūdu dēļ tā centās veikt pārbaudi, balstoties uz neoficiāliem datiem.
118 Turpinājumā, runājot par prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru tas, ka Komisija atsaucās uz pēc tās pieprasījuma veiktajām izmaiņām prasītājas grāmatvedības dokumentos, lai pamatotu neiespējamību veikt grāmatvedības saskaņošanu, esot pretrunā non concedit venire contra factum proprium (neviens nevar nonākt pretrunā savai paša rīcībai) principam, ir jākonstatē, ka tam nav faktiska pamatojuma. Proti, gan no revīzijas ziņojuma, gan Komisijas procesuālajiem rakstiem izriet, ka Komisija apgalvo, nevis to, ka konkrētās izmaiņas būtu padarījušas grāmatvedības sasaisti par neiespējamu, bet gan to, ka, neraugoties uz šīm izmaiņām, kas veiktas, lai labotu konstatētās kļūdas prasītājas grāmatvedības uzskaitē, nav bijis iespējams veikt minēto saskaņošanu.
119 Arī attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru grāmatvedības saskaņošana bija iespējama, jo attiecībā uz konkrētajiem līgumiem tā savā grāmatvedības uzskaitē bija reģistrējusi visus deklarētos izdevumus un gūtos ieņēmumus un bija saglabājusi attiecīgos apliecinošos dokumentus, ir jākonstatē, ka šim apgalvojumam tiešā pretrunā ir konstatējums, kuru prasītāja nav apstrīdējusi, proti, ka ieņēmumi EUR 63 000 apmērā saistībā ar Access‑eGOV līgumu nebija reģistrēti. Turklāt, pat ja tiktu pieņemts, ka šis apgalvojums būtu jāinterpretē kā tāds, kas attiecas vienīgi uz pārējiem ieņēmumiem un izdevumiem saistībā ar konkrētajiem līgumiem, ir jākonstatē, ka prasītāja šajā ziņā nav sniegusi nekādus pierādījumus.
120 Vēl attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru Komisija ir atzinusi, ka tiešs salīdzinājums starp izdevumiem un ieņēmumiem saistībā ar Savienības īstenotajiem projektiem un prasītājas vispārējo grāmatvedības situāciju bija iespējams, iebildumu rakstā konstatējot, ka 84,14 % no prasītājas kopējiem ieņēmumiem attiecībā uz 2007.–2009. gadu bija gūti no tās apmaksātās līdzdalības Savienības finansētajos projektos un ka 53,19 % no šiem projektiem vadīja Komisijas Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorāts (ĢD), ir jānorāda, ka revidētais laikposms sākās 2004. gadā un ka līdz ar to tas, ka Komisija varēja aprēķināt Savienības finansēto projektu atbalsta daļu attiecībā pret visiem prasītājas ieņēmumiem 2007.–2009. gadā, nepierāda, ka, šādi rīkojoties, Komisija būtu varējusi veikt grāmatvedības saskaņošanu atbilstoši konkrēto līgumu noteikumiem.
121 Visbeidzot, attiecībā uz prasītājas apgalvojumu, saskaņā ar kuru, kā to atzīstot Komisija, tā galu galā iesniedza Komisijai precīzus grāmatvedības dokumentus, kuriem pievienoti attiecīgi apliecinoši dokumenti, ir jānorāda, pirmkārt, ka Komisija apstrīd šo apgalvojumu un norāda, ka attiecīgajos dokumentos joprojām bija kļūdas, un, otrkārt, ka prasītāja nav iesniegusi minētos dokumentos un tādējādi nav iespējams pārbaudīt, vai, pamatojoties uz tiem, būtu bijis iespējams veikt grāmatvedības saskaņošanu.
122 No minētā izriet, ka prasītāja nepierāda, ka, neraugoties uz identificētajām kļūdām tās grāmatvedības dokumentos, pārbaudītāji būtu varējuši veikt tiešu salīdzinājumu starp izdevumiem un ieņēmumiem, kuri attiecas uz konkrētajiem līgumiem, no vienas puses, un tās vispārējo grāmatvedības situāciju, no otras puses.
123 Tādējādi ir jākonstatē, ka veicot savu grāmatvedības uzskaiti veidā, kas vienlaikus neatbilda piemērojamajiem Grieķijas tiesību aktiem un neļāva Komisijai veikt grāmatvedības saskaņošanu, prasītāja attiecībā uz tās grāmatvedības uzskaites turēšanu nav ievērojusi FP6 noteikumu II.19. panta 1. punkta d) apakšpunktā, eTEN noteikumu II.16. pantā, kā arī CIP noteikumu II.20. un II.23. pantā noteiktos nosacījumus.
b) Par izmaiņām personāla darba laika uzskaites lapās
124 Prasītāja būtībā norāda, ka tās personāla darba laika uzskaites lapu reģistrācijas sistēma bija uzticama. Šajā ziņā tā apgalvo, ka Komisijas konstatētās rokraksta piezīmes uz personāla darba laika uzskaites lapām neatbilda vēlāk, darbiniekiem nezinot, veiktajām izmaiņām, bet izrietēja no programmu direktora divkāršas pārbaudes sistēmas piemērošanas – tās attiecas vienīgi uz datumiem, nevis nostrādāto stundu skaitu un attiecas vienīgi uz 72 darba laika uzskaites lapām, kas izslēdz, ka šīm izmaiņām varēja būt ietekme uz faktiski nostrādātā darba laika ilgumu.
125 Šajā ziņā Vispārējā tiesa atgādina, ka saskaņā ar FP6 noteikumu 19. panta 1. punkta a) apakšpunktu, eTEN noteikumu II.13. panta 1. punktu un CIP noteikumu II.20. panta 1. punktu attiecināmajām izmaksām ir jārodas projekta īstenošanā. Saskaņā ar eTEN noteikumu II.14. panta 1. punktu un CIP noteikumu II.21. panta 2. punktu vienīgi projektā tieši iesaistītas personas faktiski nostrādātās darba stundas var tikt attiecinātas uz šo projektu.
126 Prasītāja neapstrīd rokraksta piezīmju esamību uz darbinieku darba laika uzskaites lapām. Tā tomēr apgalvo, pirmkārt, ka izmaiņas ir veiktas tikai 72 darba laika uzskaites lapās no 1600 un, otrkārt, ka programmu direktors šīs izmaiņas veica, izmantojot divkāršas darba laika pārbaudes sistēmu, lai atspoguļotu precīzu nostrādātā laika ilgumu. Turklāt šīs izmaiņas ietekmējot vienīgi datumus, nevis nostrādātā darba laika ilgumu.
127 Pirmkārt, attiecībā uz darba laika uzskaites lapu, kurās veiktas izmaiņas, proporciju ir jāsecina, ka 72 darba laika uzskaites lapu skaits ir jāsalīdzina nevis ar kopējo saistībā ar konkrētajiem līgumiem prasītājas iesniegto darba laika uzskaites lapu skaitu, bet gan ar Komisijas pārbaudīto lapu skaitu, proti, – 770. Pārbaudīto darba laika uzskaites lapu, kuras jāņem vērā, skaits, tātad ir gandrīz 10 % no Komisijas pārbaudītajām lapām. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka prasītājai ir jāpierāda, ka neviena cita darba laika uzskaites lapa neietver rokraksta izmaiņas, ko tā šajā gadījumā ir atturējusies darīt, vienīgi norādot, ka tā konkrētās lapas ir gatava nodot Vispārējās tiesas rīcībā. Pat ja prasītāja būtu pierādījusi, ka neviena cita darba laika uzskaites lapa neietvēra rokraksta izmaiņas, grozīto darba laika uzskaites lapu proporcija, pat ja to skaits tiktu salīdzināts ar kopējo darba laika uzskaites lapu skaitu, ir pietiekama, lai raisītu saprātīgas šaubas par prasītājas darba laika reģistrēšanas sistēmas efektivitāti.
128 Otrkārt, apgalvojums, saskaņā ar kuru izmaiņas attiecās vienīgi uz datumiem, kuros darbs tika veikts, un tam nebija ietekmes uz nostrādāto stundu skaitu, ir jānoraida. Proti, izlasot vien programmu direktora mēneša darba laika uzskaites lapu attiecībā uz 2004. gada oktobri saistībā ar Ask‑It projektu, kas iekļauts B101. pielikumā, var konstatēt, ka izmaiņas attiecas ne tikai uz datumiem, kuros stundas nostrādātas, bet arī uz šo nostrādāto stundu skaitu. Var arī tikt konstatēts, ka kopējais nostrādāto stundu skaits, kurš sākotnēji bija 136, ticis mainīts uz 120. Programmu direktora mēneša darba laika uzskaites lapa par 2006. gada oktobri turklāt liecina, ka sākotnēji deklarētās saistībā ar EU4ALL projektu nostrādātās stundas 2006. gada 18. un 19. oktobrī pēc veiktajām izmaiņām tika deklarētas saistībā ar eABILITIES projektu.
129 Treškārt, attiecībā uz apgalvojumu, saskaņā ar kuru konstatētās izmaiņas atbilda divkāršas darba laika pārbaudes sistēmai, kas paredzēta, lai precīzi atspoguļotu nostrādātā darba laika ilgumu, no revīzijas ziņojuma izriet, ka konkrētā sistēma balstījās uz pirmreizēju pārbaudi, kas katra mēneša beigās tika veikta mēneša darba laika uzskaites lapas sagatavošanas laikā un pēc kuras programmu direktors pirms oficiālā ziņojuma nosūtīšanas projekta koordinatoram vai Komisijai veica otrreizēju pārbaudi. Prasītāja nav pārliecinoši paskaidrojusi iemeslu, kādēļ programmu direktora veiktās otrreizējās pārbaudes rezultātā darba laika uzskaites lapās ir ticis izdarīts tik daudz rokraksta izmaiņu. Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītāja nav ne apgalvojusi, ne pierādījusi, ka rokraksta izmaiņas mēneša darba laika uzskaites lapās, kas veiktas pēc to sagatavošanas, būtu pamatotas. Šajos apstākļos prasītājas darba laika reģistrācijas sistēmas funkcionēšana, šķiet, bija drīzāk vērsta nevis uz to, lai nodrošinātu attiecībā uz katru konkrētajā programmā iesaistītā darbinieka deklarēto stundu skaita precīzu reģistrāciju, bet gan uz to, lai prasītājas neizskaidrotu iemeslu dēļ pirms galīgā ziņojuma nosūtīšanas Komisijai būtu iespējams pielāgot šo stundu skaitu.
130 Šajos apstākļos ir jākonstatē, ka pretēji tam, ko norāda prasītāja, šī nostrādātā darba laika reģistrēšanas sistēma neļāva konstatēt, vai personāla izmaksas patiešām ir radušās, kā tas prasīts FP6 noteikumu II.19. panta 1. punktā, eTEN noteikumu II.13. panta 1. punktā un CIP noteikumu II.20. panta 1. punktā, vai projektam ir piedēvēti vienīgi izdevumi, kas atbilst personāla faktiski nostrādātajām stundām, kā tas prasīts eTEN noteikumu ΙΙ.14. panta 1. punktā un CIP noteikumu ΙΙ.21. panta 1. punktā, vai tomēr sabiedrība laikposmus, kuros tās personāls tika norīkots darbam citos projektos, deklarējusi kā saistībā ar konkrētajiem līgumiem nostrādātās stundas.
c) Par programmu direktora deklarētajām darba stundām
131 Prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija nesniedz pierādījumus par to, ka saistībā ar konkrētajiem līgumiem programmu direktora deklarēto nostrādāto stundu skaits ir pārspīlēts pats par sevi vai attiecībā pret darbībām, ko viņš veicis ārpus minēto līgumu izpildes.
132 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar šajā lietā piemērojamajām tiesībām, kā izklāstīts iepriekš 83. punktā, prasītājai ir jāpamato Komisijai norādīto izdevumu patiesums, lai tie prasītājai varētu tikt atlīdzināti. Tiklīdz prasītāja Komisijai ir iesniegusi saistībā ar konkrētajiem līgumiem radušos izdevumu apliecinošus dokumentus, Komisijai ir jāpierāda, kādēļ tie ir jānoraida.
133 Šajā lietā prasītāja personāla izmaksas, kas atbilst saistībā ar konkrētajiem līgumiem Komisijai norādītajam nostrādāto stundu skaitam, ir pamatojusi ar personāla darba laika uzskaites lapām, attiecībā uz kurām iepriekš 130. punktā ir konstatēts, ka tās neļāva pārbaudīt, vai konkrētie izdevumi patiešām bija radušies.
134 Komisija turklāt gan revīzijas ziņojuma secinājumos, gan savos procesuālajos rakstos Vispārējai tiesai apšauba prasītājas saistībā ar konkrētajiem līgumiem deklarēto programmu direktora nostrādāto stundu skaita ticamību. Tātad tā ir Komisija, kurai Vispārējā tiesā jāpierāda prasītājas paziņojumu attiecībā uz programmu direktora nostrādāto stundu skaitu nepārliecinošais raksturs.
135 Šajā ziņā ir jānorāda, ka Komisija nepārmet prasītājai ne to, ka tā attiecībā uz programmu direktoru deklarējusi lielāku stundu skaitu, nekā sākotnēji bija paredzēts programmu budžetā attiecībā uz konkrētajiem līgumiem, ne arī – pretēji tam, ko norāda prasītāja, – to, ka tā saistībā ar konkrētajiem līgumiem deklarējusi saistībā ar citiem Eiropas projektiem nostrādāto stundu skaitu.
136 Komisija būtībā vienīgi norāda, ka prasītājas deklarētais programmu direktora saistībā ar konkrētajiem līgumiem nostrādātais stundu skaits šķiet pārspīlēts, ņemot vērā, pirmkārt, saprātīgi pieņemamo produktīvo darba stundu skaitu un, otrkārt, apstākli, ka šī persona revidētajā laikposmā veica citu profesionālo darbību.
137 Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu, vai prasītājas deklarētais programmu direktora saistībā ar konkrētajiem līgumiem nostrādāto stundu skaits ir jāuzskata par pārmērīgu salīdzinājumā ar saprātīgi pieņemamu produktīvo darba stundu skaitu, ir jānorāda, ka no 2011. gada 4. februāra sarunu starp OLAF pārstāvjiem un programmu direktoru protokola 3. un 4. lappuses izriet, ka programmu direktors neapstrīd apgalvojumu, kas balstīts uz OLAF izveidoto tabulu, kura pievienota minētajam protokolam, un ko Komisija ir pievienojusi saviem procesuālajiem rakstiem Vispārējai tiesai, un saskaņā ar kuru viņš gan 2007. gadā, gan 2008. gadā ir nostrādājis 327 dienas, bet 2009. gadā – 288 dienas.
138 Lai gan programmu direktora saistībā ar konkrētajiem līgumiem nostrādāto dienu skaits, kāds tas norādīts OLAF izstrādātajā tabulā, kas pievienota 2011. gada 4. februāra sarunu protokolam, attiecībā uz 2007.–2009. gadu acīmredzami ir pārāk liels, ar to pašu par sevi nav pietiekami, lai pierādītu, ka prasītājas attiecībā uz šo personu deklarētais saistībā ar konkrētajiem līgumiem nostrādāto stundu skaits ir pārāk liels.
139 Tomēr no 2011. gada 4. februāra sarunu protokola arī izriet, ka programmu direktors turklāt neapstrīd OLAF izdarīto secinājumu, saskaņā ar kuru vairāku saistībā ar konkrētajiem līgumiem deklarēto viņa nostrādāto stundu savstarpēja izvērtēšana noved pie rezultāta, saskaņā ar kuru tiek pieņemts, ka 2007. gadā vairāk nekā 22 dienas viņš strādājis 16 stundas dienā un vairāk nekā 14 dienas – 20 stundas dienā un ka 2008. gadā 64 dienas viņš strādājis 16 stundas dienā, 19 dienas – 20 stundas dienā un 2 dienas – 24 stundas dienā.
140 Šāds konstatējums liek vismaz nopietni apšaubīt prasītājas Komisijai deklarētā programmu direktora saistībā ar konkrētajiem līgumiem nostrādāto stundu skaita ticamību.
141 Turklāt programmu direktora šajā ziņā sniegtie paskaidrojumi, kurus prasītāja atkārtojusi savos procesuālajos rakstos, nav pārliecinoši.
142 Proti, no 2011. gada 4. februāra sarunu protokola izriet, ka programmu direktors norādīja, ka konkrētajos datumos, kad papildus savam darbam saistībā ar Eiropas projektiem, kuros piedalījās prasītāja, viņš strādāja kā Komisijas vērtētājs un kā European Telecommunications Standards Institute (Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts, turpmāk tekstā – “ETSI”) eksperts, viņa nostrādātās darba stundas šķietami esot bijušas 20 vai 16 stundas dienā, jo, lai gan viņš strādāja vairākas stundas katru dienu, katra projekta kopējais nostrādāto stundu skaits ilgākā laikposmā grāmatvedības nolūkos bija sagrupēts laikposmos pa 8 vai 12 nostrādātajām stundām un tās tika deklarētas apkopotā veidā.
143 Šis paskaidrojums ne visai saskan ar prasītājas apgalvojumu par ticamas nostrādāto stundu reģistrācijas sistēmas esamību. Proti, šāda sistēma paredz reģistrēt ne vien to nostrādāto stundu skaitu, kuras katrs darbinieks veltījis konkrēto līgumu izpildei, bet arī datumu, kurā šis darbs ticis veikts, kas arī šajā gadījumā tieši bija darba uzskaites lapu sistēmas, par kuru bija atbildīgs programmu direktors, priekšmets.
144 Turklāt prasītāja nesniedz nevienu paskaidrojumu attiecībā uz grāmatvedības iemesliem, kas tās ieskatā pamatotu dažādos datumos nostrādāto stundu apkopošanu.
145 Otrām kārtām, saistībā ar šiem apsvērumiem ir jāizvērtē Komisijas arguments, saskaņā ar kuru prasītājas deklarētais programmu direktora saistībā ar konkrētajiem līgumiem nostrādāto stundu skaits, ņemot vērā pārējo viņa tās revidētajā laikposmā veikto profesionālo darbību, esot maz ticams.
146 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka prasītāja neapstrīd Komisijas apgalvojumu, saskaņā ar kuru prasītāja rēķinā ETSI attiecībā uz programmu direktora dalību darba grupā “Special Task Force 333” (turpmāk tekstā – “STF 333”) laikposmā no 2007. gada septembra līdz 2009. gada martam ir norādījusi 118,5 darba stundas, ko OLAF bija formulējis jau 2011. gada 4. februāra sarunās. Ir arī jākonstatē, ka no ETSI galīgā ziņojuma Komisijai, kas pievienots iebildumu rakstam, 20. lappuses saistībā ar STF 333 veikto darbu izriet, ka ETSI attiecībā uz programmu direktoru ir deklarējis 118,5 darbdienas, kuras esot tikušas nostrādātas laikposmā no 2007. gada 21. septembra līdz 2009. gada 31. oktobrim. Šajā ziņā ir jānorāda, ka no sešiem ekspertiem, kuri ir piedalījušies STF 333, programmu direktors ir viens no diviem, kas deklarējuši visvairāk nostrādāto stundu, izņemot galveno ekspertu. Prasītāja vienīgi apgalvo, ka viņa nebija atbildīga par programmu direktora saistībā ar viņa dalību STF 333 faktiski nostrādāto stundu kontroli. Prasītāja tātad, šķiet, vēlas likt domāt, ka pārspīlēts ir nevis nostrādāto stundu skaits, ko tā saistībā ar konkrētajiem līgumiem ir deklarējusi attiecībā uz programmu direktoru par revidēto laikposmu, bet gan ETSI saistībā ar viņa darbu STF 333 deklarētais nostrādātais laiks. No tā izriet, ka, lai gan prasītāja nevarēja pārbaudīt programmu direktora faktiski nostrādāto dienu skaitu viņa dalības STF 333 laikā, tā noteikti zināja darbdienu skaitu, kuras programmu direktoram tajā pašā laikposmā bija jāvelta konkrētajiem līgumiem.
147 Turklāt prasītāja nesniedz atbildi uz Komisijas apgalvojumiem, kurus OLAF jau formulējis 2011. gada 4. februāra sarunās un saskaņā ar kuriem 2007., 2008. un 2009. gadā programmu direktors piedalījās STF 333 sanāksmēs, lai gan prasītāja deklarēja, ka viņš tajā pašā laikā strādāja 16 stundas dienā saistībā ar konkrētajiem līgumiem.
148 Turklāt ETSI galīgā ziņojuma Komisijai 10. un 11. lappusē attiecībā uz STF 333 darbu ir norādīts, ka programmu direktors ir “vairāku darba grupu, kuru darbība ir saistīta ar digitālo iekļaušanu, tādu kā, piemēram, W3C darba grupa par “Web Content Accessibility Guidelines v.2” (Vadlīnijas par pieeju globālā tīmekļa saturam, 2. versija) vai ANEC darba grupa “Design4All” un “ICT”, loceklis, ka viņš turklāt ir ANEC pārstāvis W3C konsultatīvajā padomē, ETSI tehniskajā komitejā “Cilvēciskie faktori” [un ka] viņš [turklāt] ir iesaistīts ANEC (“Eiropas patērētāja balss standartizācijas jomā”) kā eksperts par digitālās iekļaušanas un elektroniskās pieejamības jautājumiem (“eAccessibility”)”.
149 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Vispārējā tiesa uzskata, ka Komisijas iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu prasītājas deklarētā saistībā ar konkrētajiem līgumiem 2007.–2009. gada laikā programmu direktora nostrādāto stundu skaita mazticamo raksturu.
d) Par ceļa izdevumiem
150 Prasītāja būtībā norāda, ka vienīgais brauciens, ko Komisija minējusi kā piemēru, neļaujot apstrīdēt visu saistībā ar konkrētajiem līgumiem deklarēto ceļa izdevumu attiecināmību.
151 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar šajā lietā piemērojamajām tiesībām, kā izklāstīts iepriekš 83. punktā, prasītājai ir jāpamato Komisijai norādīto izdevumu patiesums, lai tie tai varētu tikt atlīdzināti. Tiklīdz prasītāja Komisijai ir iesniegusi saistībā ar konkrētajiem līgumiem norādīto izdevumu apliecinošus dokumentus, Komisijai ir jāpierāda, kādēļ tie ir noraidāmi.
152 Šajā lietā no lietas materiāliem izriet, ka prasītāja ir pamatojusi Komisijai saistībā ar konkrētajiem līgumiem norādītos izdevumus, tostarp ceļa izdevumus, kas radušies saistībā ar minētajiem līgumiem, iesniedzot par tiem apliecinošus dokumentus.
153 Komisija gan revīzijas ziņojuma secinājumos, gan savos procesuālajos rakstos Vispārējai tiesai norāda, ka visi prasītājas saistībā ar konkrētajiem līgumiem deklarētie ceļa izdevumi ir neattiecināmi. Tātad Komisijai šajos apstākļos ir jāpierāda, ka prasītājas iesniegtie apliecinošie dokumenti saistībā ar konkrētajiem līgumiem radušos ceļa izdevumu pamatošanai ir jānoraida.
154 Šajā ziņā ir jānorāda, ka revīzijas ziņojumā, uz kuru Komisija atsaucas savos procesuālajos rakstos, ir norādīts, ka sanāksmju protokolu, kurus prasītāja iesniegusi pārbaudītājiem, lai pamatotu ceļa izdevumus, analīze liecina, ka vairākiem braucieniem, kuru izdevumi tika attiecināti uz konkrētajiem līgumiem, nebija tiešas un ekskluzīvas saiknes ar šiem līgumiem, bet tie patiesībā bija saistīti ar citām prasītājas darbībām. Pārbaudītāji šajā ziņā sniedz piemēru par braucienu, ko programmu direktors veicis, lai piedalītos sanāksmē Nicā (Francija), 2008. gada janvārī un kurš pilnībā tika attiecināts uz eABILITIES projektam paredzēto budžetu, lai gan patiesībā tas esot bijis saistīts ar ETSI STF 333 līgumu. To apstiprinot fakts, ka šīs sanāksmes dalībnieku vārdi, kuri minēti tās protokolā, ir tie paši, kas minēti kā pārējie STF 333 eksperti.
155 Savos procesuālajos rakstos Komisija atzīst, ka saiknei starp braucieniem un konkrētajiem līgumiem nav jābūt ekskluzīvai. Tomēr tā apgalvo, ka tai ir jābūt tiešai. Šajā lietā, pat ja starp ceļojumiem un konkrētajiem līgumiem pastāvētu saikne, tā tomēr neesot bijusi tieša.
156 Šajā ziņā ir jānorāda, ka Komisija min tikai vienu vienīgu piemēru, proti, programmu direktora braucienu uz Nicu, kura laikā 2008. gada 20.–25. janvārī viņš esot piedalījies sanāksmē ETSI telpās.
157 Prasītāja neapstrīd konkrētās sanāksmes patiesumu, bet apgalvo, ka būtībā tās priekšmets bija nodrošināt eABILITIES projekta veicināšanu dalībnieku vidū.
158 Šajā ziņā ir jānorāda, ka konkrētās sanāksmes protokola, kas pievienots Komisijas iebildumu rakstam, 8. punktā ir norādīts “Jauniegūto kontaktpersonu saraksts”, kurā minēti četru no pieciem pārējiem ekspertiem, kas ir STF 333 locekļi, vārdi.
159 Ir arī jānorāda, ka konkrētās sanāksmes protokola 1. punktā, rubrikā “Sanāksmes laikā apspriestie temati”, ir norādīts: “Informācija par e‑Accessibility projektu un AT produktiem un standartiem; Informācija par eABILITIES projektu; Iespējamās sinerģijas izvērtējums; Turpmākās darbības plāns”.
160 Turklāt konkrētās sanāksmes protokola 2. punktā, rubrikā “Jautājumi, kuriem ir īpaša nozīme attiecībā uz e‑Isotis un eABILITIES projektiem”, ir norādīts, ka katru dienu ir notikušas padziļinātas diskusijas par katru eABILITIES produktu un to, kā tos varētu izmantot AT un e‑Accessibility sektorā iesaistītās personas.
161 Šajos apstākļos Komisijai nav izdevies pierādīt tiešas saiknes starp šo braucienu un minēto līgumu neesamību un līdz ar to saistībā ar minēto braucienu deklarēto izdevumu neattiecināmību.
162 Līdz ar to Vispārējā tiesa nevar secināt, ka saistībā ar konkrētajiem līgumiem prasītājas deklarēto izdevumu neattiecināmība izriet no saiknes starp prasītājas norādītajiem ceļa izdevumiem un minētajiem līgumiem neesamības.
163 Tomēr šis secinājums neļauj arī secināt, kā to turklāt apgalvo prasītāja, ka visi ceļa izdevumi, kas tai radušies saistībā ar konkrētajiem līgumiem, ir attiecināmi. Proti, ir jānorāda, ka tā Vispārējā tiesā ir iesniegusi ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus vienīgi attiecībā uz EU4ALL projektu, lai gan tā neapstrīd, ka tā ir deklarējusi ceļa izdevumus arī saistībā ar citiem konkrētajiem līgumiem.
164 Tādējādi, ņemot vērā citus iepriekš Vispārējās tiesas izdarītos secinājumus par prasītājas grāmatvedības uzskaites un tās darba laika uzskaites reģistrēšanas sistēmas ticamības neesamību un acīmredzami pārlieku lielo attiecībā uz programmu direktoru deklarēto darba dienu skaitu, ir jākonstatē, ka prasītāja ir pārkāpusi FP6 noteikumu 19. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu, eTEN noteikumu II.13. un II.14. pantu un II.16. panta 2. punktu, kā arī CIP noteikumu II.20., II.21. un II.23. pantu un ka līdz ar to Komisijai iesniegtie izdevumi saistībā ar konkrētajiem līgumiem ir jāuzskata par neattiecināmiem.
2. Par revīzijas īstenošanas kvalitāti un apstākļiem
a) Par nepatiesām deklarācijām saistībā ar prasītājas dalību ETSI 333 līgumā
165 Prasītāja būtībā apstrīd revīzijas ziņojuma secinājumu, saskaņā ar kuru tā revīzijas procedūras laikā sniegusi nepatiesas deklarācijas, pamatojoties uz to, ka tas bija tās personāls, kas slēpa pastāvošo saikni starp ETSI STF 333 līgumu un Komisiju.
166 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar FP6 noteikumu II.29. panta 2. punktu revīzijas laikā “līgumslēdzēji tieši nodod Komisijas rīcībā visu detalizēt[o] informāciju, ko Komisija var pieprasīt, kad tā pārbauda, vai līgums ir ticis pienācīgi vadīts un izpildīts”.
167 eTEN noteikumu II.17. panta 2. punktā ir arī paredzēts, ka “[K]omisija vai ikviens pilnvarots pārstāvis saprātīgā dienas laikā var tostarp sazināties ar saņēmēju personālu, kas iesaistīts projektā, piekļūt šī pielikuma 16. pantā minētajai dokumentācijai un informātikas datiem un iekārtām, ko tā/tas uzskata par atbilstošām, [un ka š]ajā ziņā tas/tā var pieprasīt, lai informācija tam/tai [tiktu] sniegta piemērotā formā, piemēram, lai pārbaudītu izmaksu attiecināmību”.
168 Tāpat CIP noteikumu II.28. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “saņēmēji tieši nodod Komisijas rīcībā visu tās vai jebkura tās pilnvarota pārstāvja pieprasīto informāciju un detalizētas ziņas, lai tā varētu pārbaudīt, vai finansēšanas līgums ticis atbilstoši pārvaldīts, vai tas ticis īstenots saskaņā ar tā noteikumiem un vai izmaksas ir tikušas attiecinātas pienācīgā veidā”.
169 Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu par to, vai tas, ka, atbildot uz Komisijas 2010. gada 22. un 26. janvāra vēstulēm, prasītāja līgumu sarakstā nav minējusi ETSI STF 333 līgumu, ir uzskatāms par nepatiesu deklarāciju, ir jānorāda, ka no Komisijas 2010. gada 22. janvārī prasītājai nosūtītās vēstules izriet, ka tai tika prasīts nekavējoties sniegt izsmeļošu sarakstu ar visiem projektiem, kurus finansē Savienība, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav izpētes projekti, un projektiem vai darbībām saistībā ar publiskajiem iepirkumiem pakalpojumu jomā vai finansēšanas līgumiem, kuros tā ir iesaistīta, norādot vismaz programmas nosaukumu, tā identifikācijas numuru, akronīmu, sākuma un beigu datumu un finansējuma summu. Ir arī jānorāda, ka dokuments ar nosaukumu “Informācijas saraksts, kas jālūdz revidētajai organizācijai – Paziņojuma vēstules pielikums”, kas pievienots minētās vēstules pielikumā, ietver tabulu, kuras 8. punktā ir minēts “Visa pārējā saņemtā Kopienas finansējuma un visu līgumu (pabeigtu vai notiekošu), kas parakstīti ar Komisiju (kopš 2000. gada), saraksts”.
170 Pretēji tam, ko norāda Komisija, šāds dokuments nav uzskatāms par novēlotu pierādījumu piedāvājumu, jo prasītāja to ir norādījusi, lai pamatotu argumentu, kas vērsts uz to, lai atbildētu uz Komisijas apgalvojumu iebildumu rakstā, saskaņā ar kuru prasītāja esot sniegusi nepatiesu deklarāciju, atbildē uz Komisijas 2010. gada 22. un 26. janvāra vēstulēm neminot ETSI STF 333 līgumu. Tas pats attiecas arī uz 2010. gada 26. janvāra e‑pasta saraksti starp Komisijas revidentu D. un programmu direktoru, kas tostarp ietverta iebildumu raksta A67. pielikumā.
171 No programmu direktora 2010. gada 26. janvāra e‑pasta vēstules, kas adresēta D., izriet, ka programmu direktors viņam izteica šādi formulētu lūgumu sniegt padomu:
“Lūdzu mums norādīt, vai līgumi, kas tikuši noslēgti vienīgi starp mūsu organizāciju kā saņēmēju un citu organizāciju, kas ir līgumslēdzēja iestāde, kura īstenībā noslēdz līgumu ar attiecīgo Eiropas Komisijas izpildaģentūru vai attiecīgo valsts aģentūru, ir jāiekļauj Eiropas Savienības finansēto projektu sarakstā saistībā ar E8 dokumentu.”
172 No D. e‑pasta vēstules izriet, ka viņš iedaļā “Līgumi” ir atbildējis, ka:
“Mums patiešām ir jāgūst pilnīgs pārskats par visiem līgumiem (un apakšlīgumiem), kas noslēgti ar Eiropas Savienības iestādēm, aģentūrām utt. Ir arī svarīgi pareizi minēt visus līgumus, pat ja jūs neesat galvenais līgumslēdzējs, bet vienīgi apakšuzņēmējs. Lūdzu skaidri precizēt iestādes situāciju šajā kontekstā.”
173 Ja, ņemot vērā 2010. gada 22. janvāra vēstulē un tai pievienotajā dokumentā izmantoto formulējumu, varēja pastāvēt šaubas par līgumu, kuri jāmin saistībā ar revīziju, raksturu, tās tika kliedētas ar vēlāku e‑pasta saraksti starp programmu direktoru un D., jo pēc šīs sarakstes prasītājai vairs nevarēja būt šaubu attiecībā uz to, vai tai ir jāmin visi līgumi, kas noslēgti ar Komisiju, tostarp tie, saistībā ar kuriem tai bija vienīgi apakšuzņēmēja loma, kas acīmredzami tā bija ETSI STF 333 līguma gadījumā.
174 Proti, no vienošanās vēstules, kas parakstīta starp ETSI un prasītāju, kuru pārstāvēja A., izriet, ka šī līguma priekšmets bija programmu direktora norīkošana darbam ETSI STF 333 ietvaros saskaņā ar pilnvarojumu. Turklāt no vienošanās vēstules 4. panta izriet, ka darbam ETSI norīkotais “eksperts”, proti, programmu direktors, tad, kad viņš strādā par labu STF 333, ir uzskatāms par ETSI darbinieku, un atbilstoši šīs vienošanās vēstules 5. pantam ETSI apņemas samaksāt prasītājai summu EUR 30 600 apmērā par 51 darbdienu, kas atbilst laikam, kas prasītājas ieskatā programmu direktoram bija jāvelta šim uzdevumam.
175 Turklāt vienošanās vēstules 1. pielikuma A3. punktā ir norādīts, ka Komisijai tiek lūgts finansēt 70 % no projekta, saistībā ar kuru programmu direktors tika norīkots darbam ETSI, kopējām izmaksām.
176 Līdz ar to ir jāsecina, ka atbildē uz Komisijas 2010. gada 22. un 26. janvāra vēstulēm neminot ETSI STF 333 līgumu, prasītāja Komisijas pārbaudītājiem ir sniegusi nepatiesu deklarāciju, pārkāpjot FP6 noteikumu II.29. panta 2. punktu, eTEN noteikumu II.17. panta 2. punktu un CIP noteikumu II.28. panta 2. punktu.
b) Par piemērojamajām tiesību normām revīzijas jomā
177 Prasītāja būtībā norāda, ka revīzijas ziņojumā iekļautie vispārinājumi un kļūdas, kā arī apstākļi, kādos tā tika iekļauta izslēgšanas gadījumu centrālajā datubāzē, kas izveidota ar Komisijas 2008. gada 17. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1302/2008 par izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi (OV L 344, 12. lpp.), tostarp liecina par to, ka Komisijas pārbaudītāji nav ievērojuši starptautiskos revīzijas noteikumus, kas piemērojami šajā lietā saskaņā ar principu par starptautisko konvenciju labticīgu izpildi.
178 Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda, ka iespēja Komisijai veikt konkrēto līgumu revīziju ir paredzēta FP6 noteikumu II.29. pantā, eTEN noteikumu II.17. pantā un CIP noteikumu II.28. pantā.
179 Ir jākonstatē, ka šajās normās nav precizēti tehniskie un konkrētie nosacījumi, kuros revidentiem ir jāveic savs darbs. Ja tas nav noteikts līgumos, labticība uzliek pienākumu līgumslēdzējiem rīkoties objektīvi, un šis pienākums netieši ir daļa no līguma satura.
180 Šajā lietā prasītāja būtībā uzskata, ka saskaņā ar līgumu labticīgas izpildes principu Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 87. lpp.), bija jāievēro starptautiskās revīzijas normas.
181 Prasītāja it īpaši atsaucas uz International Federation of Accountants (Starptautiskā Grāmatvežu federācija) izstrādāto 2009. gada aprīļa International Standards on Auditing 200 (Starptautiskie revīzijas standarti) 17. punktu (Nepieciešamā rūpība) un A19. punktu (Piemērošanas noteikumi un cita paskaidrojoša informācija), kuros noteikts:
“Pietiekami un atbilstoši pierādījumi un revīzijas risks
17. Lai varētu gūt pamatotu pārliecību, revidentam ir jāiegūst pietiekami un atbilstoši pierādījumi, lai samazinātu revīzijas risku līdz pietiekami zemam līmenim, lai revīzija būtu pieņemama, un tādējādi varētu izdarīt saprātīgus secinājumus, ar kuriem tiktu pamatots viņa viedoklis.
[..]
Kritiskā domāšana
[..]
A19. Visas revīzijas laikā revidentam ir jāsaglabā kritiskā domāšana, lai nodrošinātu to, ka, piemēram, tiek mazināti šādi riski:
– neidentificēt neparastus apstākļus;
– pārāk vispārināt, izdarot secinājumus no revīzijas izdarītajiem apsvērumiem;
– izmantot nepiemērotos pieņēmumus, lai noteiktu revīzijas procedūru raksturu, laika grafiku un apjomu un lai izvērtētu rezultātus.”
182 Šajā ziņā tomēr ir jānorāda, ka konkrētajā gadījumā nevar tikt piemērota prasītājas šī apgalvojuma atbalstam minētā judikatūra.
183 Proti, no Tiesas 2003. gada 9. septembra sprieduma lietā C‑25/02 Rinke (Recueil, I‑8349. lpp., 24.–27. punkts) izriet, ka pamattiesību, kuras atzītas par Savienības tiesību vispārējiem principiem un kas vēlāk nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ievērošana ir uzskatāma par ikviena Savienības iestādes pieņemta tiesību akta tiesiskuma nosacījumu.
184 Ir jāatgādina, ka, pirmām kārtām, šis strīds neattiecas uz Komisijas tiesību akta tiesiskumu LESD 288. panta izpratnē, bet uz līgumisko pienākumu, kuri reglamentē attiecības starp Komisiju un prasītāju, ievērošanu, un, otrām kārtām, starptautiskie revīzijas noteikumi neizriet no pamattiesībām vai Savienības tiesību vispārējiem principiem.
185 Tāpat no konkrētā gadījuma ir jānošķir gadījumi, kad, vēršoties pret kādu Savienības iestādi, var atsaukties uz direktīvu, kas ir Civildienesta tiesas 2009. gada 30. aprīļa spriedumā lietā F‑65/07 Aayan u.c./Parlaments (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑1054. un II‑A‑1‑567. lpp.), uz kuru arī atsaucas prasītāja, minētie gadījumi, kuri attiecas vienīgi uz attiecībām starp Savienības iestādēm un to ierēdņiem vai pārējiem darbiniekiem (iepriekš minētais spriedums lietā Aayan u.c./Parlaments, 112. punkts).
186 Turklāt prasītājas arguments, saskaņā ar kuru, tā kā, pirmkārt, FP6 noteikumu II.19. panta 1. punkta d) apakšpunkts un CIP noteikumu II.23. pants norāda uz grāmatvedības jomā piemērojamajām valsts tiesībām un, otrkārt, Grieķijas tiesībām ir jāatbilst Direktīvas 2006/43 normām, kurās dalībvalstīm ir uzlikts pienākums ievērot starptautiskos revīzijas noteikumus, Komisijai bija jāievēro starptautiskie revīzijas standarti, ir jānoraida.
187 Proti, no Direktīvas 2006/43 26. panta 1. punkta izriet, ka, lai arī dalībvalstīm ir jāprasa, lai obligātie [oficiālie] revidenti un revīzijas uzņēmumi veiktu obligāto [oficiālo] revīziju atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem, ko pieņēmusi Komisija, tomēr dalībvalsts var piemērot savu valsts revīzijas standartu tik ilgi, kamēr Komisija nav pieņēmusi starptautisku revīzijas standartu, kas reglamentē to pašu jomu. Ir jāatgādina, ka līdz šai dienai Komisija vēl nav pieņēmusi starptautiskos revīzijas noteikumus.
188 Tādējādi ir jākonstatē, ka saskaņā ar FP6 noteikumu II.19. panta 1. punkta d) apakšpunktu un CIP noteikumu II.23. pantu šajā tiesvedībā piemērojamajos valsts tiesību aktos grāmatvedības jomā Komisijai nav uzlikts pienākums piemērot Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtās normas.
189 Turklāt, ciktāl prasītāja arī apgalvo, ka revīzijas ziņojumā ietvertie vispārinājumi un kļūdas, kā arī apstākļi, kādos tā tika iekļauta ar Regulu Nr. 1302/2008 izveidotajā izslēgšanas gadījumu centrālajā datubāzē, pierāda, ka Savienība neesot labticīgi pildījusi savus līgumiskos pienākumos attiecībā uz revīzijas veikšanu, šī argumentācija ir jānoraida.
190 Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru galīgā revīzijas ziņojuma secinājumi, kuros norādīts, ka tā sniegusi nepatiesas deklarācijas un nav norādījusi no Komisijas saņemto finansējumu saistībā ar ETSI līgumu, balstoties uz subjektīvu revidentu spriedumu, pietiek norādīt, ka tam nav faktiska pamatojuma. Proti, kā nospriests iepriekš 176. punktā, atbildē uz Komisijas 2010. gada 22. un 26. janvāra vēstulēm neminot ETSI STF 333 līgumu, prasītāja, pārkāpjot FP6 noteikumu II.29. panta 2. punktu, eTEN noteikumu II.17. panta 2. punktu un CIP noteikumu II.28. panta 2. punktu, Komisijas pārbaudītājiem ir sniegusi nepatiesu deklarāciju.
191 Otrām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru revidenti ir norādījuši, ka tā ir sniegusi atšķirīgas deklarācijas, lai gan tas tā neesot bijis, jo revidenti vispār neesot izvaicājuši prasītājas likumīgo pārstāvi, ir jānorāda, ka apstāklis, ka revidenti vispār nav izvaicājuši prasītājas likumīgo pārstāvi, pats par sevi neliek apšaubīt prasītājas darbinieku iespējamo deklarāciju patiesumu. Turklāt ir jānorāda, ka saskaņā ar praksi revīzijas jomā Komisijai nebija jāizvaicā prasītājas likumīgais pārstāvis, jo prasītājas personāls bija pietiekami kompetents, lai atbildētu uz revidentu jautājumiem saistībā ar konkrēto līgumu izpildes tehniskajiem un finansiālajiem aspektiem, ko prasītāja arī neapstrīd.
192 Trešām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, ar kuru tā apgalvo, ka revīzijas ziņojuma secinājums, saskaņā ar kuru nevar tikt izslēgts, ka citi darbinieki, kas nebija programmu direktors, bija deklarējuši pārāk lielu stundu skaitu, esot subjektīvs, ir jākonstatē, ka šim argumentam nav faktiska pamatojuma. Proti, šis secinājums balstās uz konstatējumu par pierādījumu attiecībā uz personāla, kas nav programmu direktors, nostrādātajām stundām neesamību un atlasītajās pārbaudītajās darba laika uzskaites lapās konstatēto pārkāpumu mērogu.
193 Ceturtām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru Komisija savus secinājumus saistībā ar ceļa izdevumiem ir balstījusi uz fragmentāriem datiem, ir jāatgādina, ka, lai ilustrētu apgalvotās nepatiesās deklarācijas saistībā ar ceļa izdevumiem, revidenti, kā konstatēts iepriekš 156. punktā, revīzijas ziņojumā atsaucas tikai uz vienu braucienu. Tomēr ir jānorāda, ka revīzijas ziņojumā atsauce uz šo braucienu, šķiet, ir izmantota kā vienkāršs piemērs, lai ilustrētu revidentu vispārīgo secinājumu par visiem apliecinošajiem dokumentiem attiecībā uz prasītājas saistībā ar konkrētajiem līgumiem deklarētajiem ceļa izdevumiem.
194 Piektām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru pārbaudītāji esot nepamatoti atzinuši par neattiecināmiem Enable projekta 3. atsauces periodā un Ask‑It projekta 4. atsauces periodā, kas netika revidēti, radušos izdevumus, ir jānorāda, ka no revīzijas ziņojuma 3. punkta izriet, ka šie atsauces laikposmi nebija iekļauti revīzijā.
195 Šajā ziņā Komisija norāda, ka revīzijas ziņojuma 3. punktā nebija piezīmes attiecībā uz šiem atsauces periodiem, jo tie tika aizmirsti, bet ka šie laikposmi patiešām tika pārbaudīti, par ko liecina revīzijas ziņojuma 1. pielikums. Lai gan no revīzijas ziņojuma 1. pielikuma izriet, ka Ask‑It līguma 4. atsauces periods tiešām ticis revidēts, no šī paša pielikuma izriet, ka Enable projekta 3. atsauces periods ilga no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. augustam, t.i., pēc pārbaudes uz vietas un 2010. gada 28. jūnija provizoriskā revīzijas ziņojuma sagatavošanas. Šajos apstākļos Komisija nevar apgalvot, ka pārbaude attiecās uz visu Enable projekta 3. atsauces periodu.
196 Tomēr ir jānorāda, ka pārbaudītāji ir secinājuši, ka visi programmas pirmajos divos atsauces periodos radušies izdevumi, kuri ir revidēti, ir neattiecināmi un ka šāds secinājums rada nopietnas šaubas par prasītājas saistībā ar šo abu programmu vēlākiem atsauces periodiem iesniegto deklarāciju patiesumu. Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka saskaņā ar praksi revīzijas jomā Komisija attiecībā uz Enable projekta 3. atsauces periodu varēja izdarīt secinājumus no tā, ko revidenti bija konstatējuši attiecībā uz iepriekšējiem laikposmiem.
197 Sestām kārtām, attiecībā uz apgalvotajām revīzijas ziņojumā ietvertajām aprēķina kļūdām, kas prasītājai esot traucējušas īstenot savas tiesības uz aizstāvību, ir jākonstatē, ka tā tās nav pierādījusi.
198 Prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka pārbaudītāji revīzijas ziņojumā esot nepareizi norādījuši, ka tās deklarēto izdevumu summa attiecībā uz revidētajiem laikposmiem esot bijusi EUR 912 217,15, lai gan tā patiesībā bija EUR 890 595,25. Šo atšķirību izskaidrojot Komisijas pieļautās kļūdas attiecībā uz saistībā ar Ask‑It un T‑Seniority līgumiem deklarēto izdevumu summu.
199 Piemēram, prasītājas deklarēto izdevumu summa attiecībā uz Ask‑It programmas 3. atsauces periodu esot bijusi EUR 46 571,62, nevis EUR 48 889,16, kā norādījusi Komisija.
200 Tāpat saistībā ar T‑Seniority programmu deklarēto izdevumu summa esot bijusi EUR 47 491,50, nevis EUR 66 795,86, kā norādījusi Komisija.
201 Šajā ziņā ir jānorāda, ka no revīzijas ziņojuma 1. pielikuma izriet, ka summa EUR 46 571,62 apmērā, uz kuru atsaucas prasītāja, atbilst Komisijas sākotnēji attiecībā uz Ask‑It programmas 3. atsauces periodu apstiprinātajai izdevumu summai un ka summa EUR 48 889,16 apmērā atbilst visiem prasītājas attiecībā uz šo laikposmu deklarētajiem izdevumiem.
202 Ir arī jānorāda, ka no revīzijas ziņojuma 7. lappuses izriet, ka pārbaudītāji attiecībā uz prasītājas deklarētajiem izdevumiem saistībā ar T‑Seniority programmu ir precizējuši, ka ziņojuma sagatavošanas dienā finanšu ziņojumi vēl nebija iesniegti un ka šos izdevumus Komisija vēl nav oficiāli apstiprinājusi. Tika arī precizēts, ka tabulā attiecībā uz Ask‑It programmu minētie skaitļi ietver prasītājas daļu apakšuzņēmuma izmaksās. No minētā izriet, ka summa EUR 66 795,86 apmērā nevarēja tikt uzskatīta par galīgu un ka līdz ar to kopējā prasītājas saistībā ar konkrētajiem līgumiem deklarētā summa, pamatojoties uz revīzijas ziņojuma 3. punktā norādīto tabulu, nevarēja tikt aprēķināta precīzi. Prasītāja tātad nevarēja no šī skaitļa secināt, ka pārbaudītāji pieļāvuši kļūdu.
203 Prasītāja, otrkārt, apgalvo, ka pārbaudītāji ir pieļāvuši kļūdu, aprēķinot arī tās attiecībā uz visiem atsauces periodiem saistībā ar konkrētajiem līgumiem deklarēto izdevumu summu. Tā esot bijusi nevis EUR 966 632,42, bet gan EUR 948 734,38. Šis pēdējais skaitlis ir iegūts, saskaitot attiecībā uz pārbaudītajiem laikposmiem deklarēto izdevumu summu EUR 890 595,25 apmērā un saistībā ar Enable projekta 3. atsauces periodu un Ask‑It projekta 4. atsauces periodu deklarēto izdevumu, kuri netika revidēti, summu.
204 Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītājas apgalvojums balstās uz kļūdainu premisu, saskaņā ar kuru attiecībā uz pārbaudītajiem laikposmiem deklarēto izdevumu summa ir EUR 890 595,25. Tādējādi prasītāja nav pierādījusi, ka pārbaudītāji šajā ziņā būtu pieļāvuši jelkādu kļūdu.
205 Visbeidzot, septītām kārtām, ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru revīzijas ziņojumos ietverto secinājumu nepamatotību un Komisijas ļaunticību pierādot apstāklis, ka Komisija sākotnēji lēmumu iekļaut prasītāju “izslēgšanas gadījumu centrālajā datubāzē” bija pamatojusi ar nepareizu prasītājas deklarāciju esamību un tās līgumisko pienākumu pārkāpumu, lai gan 2011. gada 23. martā Komisija tai darīja zināmu, ka prasītāja uz pieciem gadiem galīgi tikusi izslēgta no šīs datubāzes, pamatojoties uz to, ka tā ir likvidācijas procesā.
206 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas Nr. 1605/2002 (EK, Euratom) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.), kurā izdarīti grozījumi (turpmāk tekstā – “Finanšu regula”), 93. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Kandidātus vai pretendentus izslēdz no dalības iepirkuma procedūrās, ja:
a) tie ir bankrotējuši vai tiek likvidēti, to darbību pārvalda tiesa, tie ir iesaistījušies nolīgumā ar kreditoriem, pārtraukuši uzņēmējdarbību, tie ir iesaistīti tiesas procesā attiecībā uz iepriekšminētajiem jautājumiem vai nonākuši citā tamlīdzīgā situācijā, kas radusies līdzīgas valstu tiesību aktos vai noteikumos paredzētas procedūras rezultātā;
b) tie ar spēkā stājušos tiesas spriedumu notiesāti par pārkāpumu saistībā ar to profesionālo darbību;
c) tie ir vainīgi smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo darbību, kurš pierādīts ar jebkādiem līdzekļiem, ko līgumslēdzējas iestādes var pieņemt [pamatot];
d) tie nav izpildījuši saistības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām vai nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā tie izveidoti, vai līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību normām, vai arī tās valsts tiesību normām, kur paredzēta līguma izpilde;
e) attiecībā uz tiem pieņemts spēkā stājies tiesas spriedums par krāpšanu, korupciju, līdzdalību noziedzīgā grupējumā vai citādu nelikumīgu darbību, kas kaitē Kopienu finanšu interesēm;
f) uz tiem pašlaik attiecas 96. panta 1. punktā minēta administratīvā sankcija.
[..]”
207 Finanšu regulas 94. pantā ir noteikts:
“Līguma slēgšanas tiesības nepiešķir kandidātiem vai pretendentiem, kas, norisinoties iepirkuma procedūrai attiecībā uz šo līgumu:
a) ir iesaistīti interešu konfliktā;
b) ir vainīgi tādas informācijas sagrozīšanā, ko līgumslēdzēja iestāde prasa kā nosacījumu dalībai iepirkuma procedūrā, vai arī nesniedz šo informāciju;
c) attiecībā uz šo iepirkuma procedūru ir situācijā, kad uz viņiem attiecas kāds no 93. panta 1. punktā minētajiem izslēgšanas gadījumiem.”
208 Finanšu regulas 96. pantā ir paredzēts:
“1. Līgumslēdzēja iestāde var piemērot administratīvas vai finansiālas sankcijas:
a) kandidātiem vai pretendentiem – 94. panta b) [..]punktā minētajos gadījumos;
b) līgumslēdzējiem, kas ir nopietni pārkāpuši viņu saistības saskaņā ar līgumiem, kurus finansē no budžeta.
Taču visos gadījumos līgumslēdzējai iestādei ir pienākums dot iespēju attiecīgajai personai izteikt savus apsvērumus.
2. Šā panta 1. punktā minētās sankcijas ir samērīgas ar līguma svarīgumu un pārkāpuma nopietnību, un tās var būt:
a) attiecīgā kandidāta vai pretendenta, vai līgumslēdzēja izslēgšana – ilgākais, uz desmit gadiem – no līgumiem un dotācijām, ko finansē no budžeta; un/vai
b) finansiālas sankcijas, ko maksā kandidāts vai pretendents, vai līgumslēdzējs, sankcijām nepārsniedzot attiecīgā līguma vērtību.”
209 Saskaņā ar Finanšu regulas 114. panta 3. punktu “dotācijas nevar piešķirt pretendentiem, uz kuriem dotāciju piešķiršanas procedūras laikā attiecas kāds no 93. panta 1. punktā, 94. pantā [vai] 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem”.
210 Tostarp Finanšu regulas 95. pantā ir paredzēta izslēgšanas gadījumu centrālas datubāzes izveide. Saskaņā ar šī panta 1. punktu šajā datubāzē “ir ziņas par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 93. [un] 94. pantā [un] 96. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem”.
211 Ar Regulas Nr. 1302/2008 1. pantu atbilstoši Finanšu regulas 95. panta 1. punktam ir izveidota izslēgšanas gadījumu centrālā datubāze. Regulas Nr. 1302/2008 3. pantā tostarp ir noteikts, ka izslēgšanas brīdinājumos īpaši ietver “informāciju par trešajām personām, uz kurām attiecas kāds no Finanšu regulas 93. panta 1. punktā, 94. pantā [vai] 96. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem”.
212 No šīm tiesību normām izriet, ka tāda līgumslēdzēja kā prasītāja ar Regulu Nr. 1302/2008 izveidotajā izslēgšanas gadījumu centrālajā datubāzē tiek iekļauta katru reizi, kad tai tiek adresēts izslēgšanas lēmums vai attiecībā uz to tiek noteikta kāda no Finanšu regulas 93. panta 1. punktā, 94. pantā vai 96. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajām administratīvajām sankcijām, ja šo tiesību aktu izdevusi kāda no Regulas Nr. 1302/2008 2. panta 1. un 2. punktā definētajām iestādēm vai izpildes iestādēm un struktūrām.
213 Šajā lietā no Komisijas 2010. gada 27. jūlijā prasītājai nosūtītās vēstules izriet, ka tā informēja prasītāju, ka Komisija, ņemot vērā provizoriskās revīzijas secinājumus, ir paredzējusi, pirmkārt, saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 114. panta 3. punktu izslēgt prasītāju no saistībā ar Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) notiekošās atbalsta piešķiršanas procedūras par nopietnu profesionālo pienākumu nepildīšanu un, otrkārt, saskaņā ar tās pašas regulas 96. panta 1. un 2. punktu tai uzlikt administratīvu sankciju, kas izpaužas izslēgšanā no publiskajiem iepirkumiem un Eiropas Savienības finansētā atbalsta uz ne vairāk kā pieciem gadiem tās nopietnu līgumisko pienākumu pārkāpumu dēļ. Komisija šajā vēstulē precizēja, ka tā uzsāks uz sacīkstes principu balstītu procedūru, kuras mērķis ir ļaut prasītājai paust nostāju par faktiem, kuri izraisījuši šo izslēgšanas piedāvājumu, kā arī par šīs izslēgšanas ilgumu. Komisija turklāt precizēja, ka, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, prasītāja tiek uz laiku ierakstīta izslēgšanas gadījumu centrālajā datubāzē un ka šī ierakstīšana kļūs galīga, ja uz sacīkstes principu balstītas procedūras rezultātā tiks apstiprināts izslēgšanas lēmums.
214 Tātad ir jākonstatē, ka prasītājas pagaidu ierakstīšana izslēgšanas gadījumu centrālajā datubāzē 2010. gada 27. jūlijā tika pamatota ar to, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1302/2008 3. pantu Komisija uzskatīja, ka uz to attiecas Finanšu regulas 93. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie gadījumi.
215 Turklāt ar savu 2011. gada 23. marta vēstuli Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāts informēja prasītāju, ka Komisijas Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorāts saskaņā ar Komisijas 2011. gada 8. marta lēmumu uz noteiktu laiku izslēgt prasītāju no Savienības atbalsta saņemšanas ir lūdzis to ierakstīt izslēgšanas gadījumu centrālajā datubāzē Finanšu regulas 93. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītā iemesla dēļ.
216 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar 2010. gada 28. decembrī noslēgto un 2011. gada 17. janvārī “Protodikeio Athinon Sabiedrību Biļetenā” publicēto vienošanos prasītāja nonāca likvidācijas procesā.
217 No minētā izriet, ka no 2011. gada 17. janvāra saskaņā ar Regulas Nr. 1302/2008 3. pantu Komisijai bija pamats lūgt prasītājas ierakstīšanu izslēgšanas gadījumu centrālajā datu bāzē, pamatojoties uz to, ka prasītājas situācija atbilda Finanšu regulas 93. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajam gadījumam.
218 No minētā izriet, ka apstāklis, ka prasītājas pagaidu ierakstīšana izslēgšanas gadījumu centrālajā datubāzē sākotnēji tika pamatota ar Finanšu regulas 93. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem izslēgšanas gadījumiem, lai gan galīgā ierakstīšana tika pamatota ar šīs regulas 93. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto izslēgšanas gadījumu, ir saistīts ar izmaiņām apstākļos, kas objektīvi pamatoja prasītājas ierakstīšanu izslēgšanas gadījumu centrālajā datu bāzē un kurus izraisīja pašas prasītājas rīcība.
c) Par revīzijas ziņojuma nosūtīšanu angļu valodā
219 Prasītāja apgalvo, ka Komisija, noraidot tās lūgumu revīzijas ziņojumu, kā arī pārējo saraksti tai nosūtīt grieķu valodā, esot pārkāpusi Pamattiesību hartas 41. panta 4. punktu. Šāda rīcība esot uzskatāma par tās pamattiesību pārkāpumu pārbaudes procedūrā, un līdz ar to esot pārkāpti konkrētie līgumi.
220 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Pamattiesību hartas 41. panta 4. punktu “ikviena persona drīkst rakstīt Savienības iestādēm, izmantojot kādu no Līgumu valodām, un atbildei ir jābūt tajā pašā valodā”. Šīs tiesības, kuras ir uzskatāmas par daļu no tiesībām uz labu pārvaldību, ir saistošas Komisijai tās attiecībās ar Savienības pilsoņiem tai ar Savienības tiesībām piešķirtās kompetences īstenošanā.
221 Aplūkotajā gadījumā ir jānorāda, ka ar pirmo 2010. gada 19. jūlija vēstuli, kura bija uzrakstīta grieķu valodā, prasītāja lūdza Komisijai provizorisko revīzijas ziņojumu, ko Komisija 2010. gada 28. jūnijā tai bija nosūtījusi angļu valodā, tai nosūtīt grieķu valodā.
222 Ar otro 2010. gada 30. septembra vēstuli, kas arī bija rakstīta grieķu valodā, prasītāja tostarp formulēja savus apsvērumus par provizorisko revīzijas ziņojumu un lūdza iespējamos Komisijas papildu apsvērumus šajā ziņā tai nosūtīt grieķu valodā.
223 Ar 2010. gada 22. decembra vēstuli, kas bija rakstīta angļu valodā, Komisija nosūtīja prasītājai galīgo revīzijas ziņojumu, kurā bija ietvertas atbildes uz prasītājas komentāriem un kurš arī bija sagatavots angļu valodā.
224 Ar trešo 2011. gada 10. janvāra vēstuli, kas arī bija rakstīta grieķu valodā, prasītāja norādīja Komisijai, ka tā nav iepazinusies ar revīzijas ziņojumu, jo tas ir angļu valodā, un atkārtoti lūdza revīzijas ziņojumu tai nosūtīt grieķu valodā, norādot, ka, atsakoties izpildīt tās lūgumu, Komisija pārkāptu tās tiesības uz aizstāvību.
225 Tādējādi, neskarot juridiskas personas, tādas kā prasītāja, spēju pieprasīt, lai Komisija līgumisko attiecību ietvaros ievērotu Pamattiesību hartas 41. panta 4. punktā paredzētās tiesībās, ir jākonstatē, ka prasītājas pārmetumi faktiski attiecas nevis uz Komisijas atteikumu uz tās vēstulēm atbildēt grieķu valodā, bet gan uz tās atteikumu tai nosūtīt revīzijas ziņojumu un ar to saistītos komentārus šajā pašā valodā.
226 Ir jāatgādina, ka revīzijas ziņojums ir dokuments, ko Komisija sagatavojusi, piemērojot konkrēto līgumu noteikumus. Tātad jautājumu attiecībā uz valodu, kurā šis dokuments ir jānosūta prasītājai, šajā lietā reglamentē minētajiem līgumiem piemērojamās tiesības.
227 Kā jau atgādināts iepriekš 73. punktā, ja prasība Vispārējā tiesā ir celta, pamatojoties uz šķīrējklauzulu saskaņā ar LESD 272. pantu, Vispārējai tiesai ir jālemj par strīdu, pamatojies uz līgumam piemērojamajām valsts materiālajām tiesību normām, proti, šajā lietā – Beļģijas tiesībām, kuras reglamentē minētos līgumus saskaņā ar FP6 līgumu 12. pantu, eTEN līgumu 5. panta 1. punktu un CIP līguma 10. panta trešo daļu.
228 Aplūkotajā gadījumā strīds starp pusēm attiecas uz Komisijas atteikumu revīzijas ziņojumu, kā arī vēlāko saraksti prasītājai nosūtīt grieķu valodā, kā tā to lūdza. Ar šo atteikumu prasītājas ieskatā revīzijas procedūrā esot pieļauts prettiesiskums, jo minētajā procedūrā esot pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību.
229 Jautājums tātad ir par to, vai Komisijai bija līgumisks pienākums revīzijas ziņojumu prasītājai nosūtīt grieķu valodā.
230 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka konkrētie līgumi neietver nevienu klauzulu attiecībā uz valodu, kādā tie ir jāpilda.
231 Tomēr saskaņā ar Beļģijas Civilkodeksa 1134. un 1135. pantu līgumi ir jāpilda labticīgi.
232 Ir jānorāda, ka prasītāja, kā izriet no prasības pieteikuma pielikumiem, pirms revīzijas izmantoja angļu valodu ne tikai finanšu ziņojumos saistībā ar konkrētajiem līgumiem, kurus tā iesniedza Komisijai, bet arī savā sarakstē ar Komisiju. Turklāt ir jākonstatē, ka prasītāja vispār pirms revīzijas procedūras nav lūgusi Komisiju saistībā ar konkrēto līgumu izpildi izmantot grieķu valodu.
233 No minētā izriet, ka saskaņā ar principu par līgumu labticīgu izpildi Komisijai šajā lietā, izpildot konkrētos līgumus, revīzijas ziņojums prasītājai nebija jānosūta grieķu valodā.
234 Prasītājas arguments attiecībā uz Komisijas atteikumu tai revīzijas ziņojumu nosūtīt grieķu valodā līdz ar to ir jānoraida kā nepamatots.
235 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, prasītājas trešais prasījums ir jānoraida kā nepamatots.
D – Par prasītājas piekto un sesto prasījumu
1. Par prasītājas piektā un sestā prasījuma pieņemamību
236 Formāli neizvirzot iebildi par nepieņemamību Vispārējās tiesas Reglamenta 114. panta izpratnē, Komisija apstrīd prasītājas prasījumu, kas attiecas uz maksājumiem saskaņā ar Ask‑It un EU4ALL līgumiem, pieņemamību, jo tie tikuši iesniegti kā “prasība par fakta konstatēšanu”, nevis kā “prasība par samaksu” tiešā nozīmē. Turklāt gadījumā, ja Vispārējā tiesa atzītu, ka tās kompetencē ir izskatīt šādas prasības, Komisija attiecībā uz konkrētajiem līgumiem apstrīd prasības par zaudējumu atlīdzību pieņemamību “prasībā par fakta konstatēšanu”.
237 Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzskata, ka, neraugoties uz izteiciena “konstatēt, ka Komisijai ir jāpārskaita” izmantojumu prasītājas piektajā un sestajā prasījumā, šie prasījumi nepārprotami ir vērsti uz to, lai panāktu, ka Vispārējā tiesa piespriež Komisijai samaksāt prasītājai summu EUR 52 584,05 apmērā saistībā ar EU4ALL līgumu un summu EUR 20 678,61 apmērā saistībā ar Ask‑It līgumu. Tātad pretēji tam, ko norāda Komisija, runa nav par “prasību par fakta konstatēšanu”, bet gan par prasību par samaksu, kas pati par sevi nav nepieņemama.
2. Par prasītājas piektā un sestā prasījuma pamatotību
238 Prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi EU4ALL un Ask‑It līgumus, nepārskaitot visus maksājumus, kas atbilst izdevumiem, kuri tai radušies EU4ALL līguma otrajā, trešajā un ceturtajā atsauces periodā un Ask–It līguma pēdējā atsauces periodā.
239 Līdz ar to prasītāja lūdz Vispārējo tiesu piespriest Komisijai samaksāt starpību starp summām, kas tai jau samaksātas saistībā ar šiem līgumiem, un izdevumu, kas radušies saistībā ar konkrētajiem atsauces periodiem, summu, kurai pieskaitīti nokavējuma procenti.
240 Šajā ziņā vispirms ir jākonstatē, ka šāda prasība balstās uz premisu, saskaņā ar kuru prasītājai ir radušies izdevumi, kas ir attiecināmi uz atmaksu.
241 Tomēr iepriekš 164. punktā ir nospriests, ka izdevumi, kurus prasītāja saistībā ar konkrētajiem līgumiem norādījusi Komisijai, nav attiecināmi.
242 Turklāt ir arī jākonstatē, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Komisijas maksājumu apturēšana būtu uzskatāma par EU4ALL un Ask‑It līgumu pārkāpumu.
243 Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru Komisija, apturot pēdējo maksājumu, kas tas bija jāveic saskaņā ar EU4ALL līgumu, esot pārkāpusi šo līgumu, ir jānorāda, ka FP6 noteikumu II.28. panta 8. punktā ir noteikts:
“[..]
Komisija jebkurā brīdī var apturēt savus maksājumus, ja līgumslēdzēji nepilda kādu no līguma noteikumiem, tostarp II.29. panta noteikumus attiecībā uz revīziju un pārbaudi. Šajā gadījumā Komisija informē līgumslēdzējus tieši, nosūtot ierakstītu vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu.
Komisija jebkurā brīdī var apturēt savus maksājumus, ja tai ir aizdomas, ka kāds no līgumslēdzējiem ir pieļāvis pārkāpumu līguma izpildē. Vienīgi [maksājuma] daļas, kas paredzēta par pārkāpumu aizdomās turētajiem līgumslēdzējiem, [samaksa] tiek apturēta. Šajā gadījumā Komisija tieši informē līgumslēdzējus par apturēšanas iemesliem, nosūtot ierakstītu vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu.”
244 Ir jākonstatē, ka prasītāja neapstrīd, ka Komisija ar savu 2010. gada 25. augusta vēstuli tai ir paziņojusi par maksājumu saistībā ar EU4ALL līgumu apturēšanu, bet vienīgi norāda, ka aizdomas par pārkāpumu nebija pietiekami pamatotas, jo tā vēl nebija iesniegusi savus apsvērumus par revīzijas ziņojuma projektu. Tomēr no FP6 noteikumu II.28. panta 8. punkta struktūras tieši izriet, ka Komisijas rīcībā nav jābūt revīzijas galīgajiem rezultātiem un tai tātad, lai apturētu maksājumu, nebija jābūt pārbaudījušai, ka aizdomas ir pamatotas. Proti, pietiek ar to, ka pastāv aizdomas par pārkāpumu un ka [maksājumu] apturēšanas iemesli ir paziņoti līgumslēdzējam, ko arī prasītāja neapstrīd, [atzīstot], ka Komisija to šajā lietā ir izdarījusi. Šī maksājumu apturēšanas iespēja, kas paredzēta FP6 noteikumu II.28. panta 8. punkta otrajā daļā, neskar Komisijai piešķirto iespēju apturēt maksājumus, ievērojot FP6 noteikumu II.29. pantā paredzēto revīziju un pārbaudes.
245 Līdz ar to prasītāja nav pierādījusi, ka, tai ar 2010. gada 25. augusta vēstuli paziņojot par maksājumu apturēšanu saistībā ar EU4ALL līgumu, Komisija būtu pārkāpusi savus līgumiskos pienākumus.
246 Turklāt attiecībā uz jautājumu par to, vai prasītāja varēja vienpusēji apturēt līguma izpildi tādēļ, ka Komisija apturējusi maksājumus, ir jānorāda, ka no FP6 noteikumu II.5. panta izriet, ka vienīgi konsorcijs, nevis līgumslēdzējs var ierosināt līguma izpildes apturēšanu un ka Komisijai ir jāapstiprina šī apturēšana. No minētā izriet, ka, vienpusēji ar savu 2010. gada 4. augusta vēstuli apturot EU4ALL līguma izpildi, prasītāja ir pārkāpusi FP6 noteikumu II.5. pantu.
247 Turklāt lūgumam veikt procesa organizatorisko pasākumu ar mērķi panākt, lai Vispārējā tiesa uzdotu Komisijai iesniegt tās 2010. gada 27. augustā projekta koordinatoram adresēto vēstuli, vairs nav priekšmeta, jo Komisija ir pievienojusi minēto vēstuli iebildumu raksta A88. pielikumā.
248 Otrkārt, attiecībā uz Komisijas maksājumu apturēšanu saistībā ar Ask‑It līgumu ir jāatgādina, ka FP6 noteikumu II.28. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “[n]eskarot II.29. pantu, Komisija apstiprina galīgo maksājuma summu, kas maksājama līgumslēdzējam, pamatojoties uz tās apstiprinātiem II.7. pantā paredzētajiem dokumentiem”.
249 FP6 noteikumu II.7. pantā, lasot to kopsakarā ar Ask‑It līguma 6. un 7. pantu, ir paredzēts, ka visi pieprasītie ziņojumi un dokumenti Komisijai bija jānosūta 45 dienu laikā pēc pēdējā atsauces perioda beigām, t.i., vēlākais – 2009. gada 14. februārī.
250 Šajā ziņā Komisija norāda, ka, tā kā tā no projektu koordinatora nav saņēmusi visus FP6 noteikumu II.7. pantā minētos dokumentus, tā nav varējusi tos ne izvērtēt, ne apstiprināt un ka tā tātad nevar veikt maksājumus.
251 Prasītāja apgalvo, ka 2010. gada 15. novembrī tā koordinatoram ir nosūtījusi visus dokumentus, ko Komisija attiecībā uz to bija lūgusi koordinatoram. Koordinators tai esot norādījis, ka viņš konkrētos dokumentus nosūtīšot Komisijai nākamajā dienā pēc 2010. gada 30. novembra. Tās ieskatā Komisija neesot pierādījusi, ka tā nebūtu saņēmusi konkrētos dokumentus.
252 Tā kā tā ir prasītāja, kas apgalvo, ka Komisija nepamatoti esot atlikusi tai paredzēto summu samaksu, lai gan Komisija bija saņēmusi visus FP6 noteikumu II.7. pantā prasītos dokumentus, šajā ziņā pierādīšanas pienākums gulstas uz prasītāju.
253 Tomēr ir jākonstatē, ka prasītāja nav pierādījusi, ka galu galā konkrētie dokumenti Komisijai tikuši nosūtīti saskaņā ar FP6 noteikumu II.7. pantu.
254 Tāpat prasītāja replikas rakstā apgalvo, ka Komisija galu galā samaksāja Ask‑It līgumā paredzēto atbalstu attiecībā uz pēdējo atsauces laikposmu visiem konsorcija dalībniekiem, izņemot prasītāju, jo pēc finanšu pārbaudes tās izdevumi tikuši atzīti par neattiecināmiem, un ka tā neesot saņēmusi Komisijas paziņojumu par maksājumu apturēšanu šajā ziņā.
255 Tomēr prasītāja nav iesniegusi nevienu elementu, kas varētu pamatot šo apgalvojumu.
256 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija būtu pārkāpusi tās līgumiskos pienākumus, apturot tai saistībā ar EU4ALL un Ask‑It līgumiem paredzētos maksājumus.
257 No minētā izriet, ka prasītājas piektais un sestais prasījums un līdz ar to prasība kopumā ir jānoraida kā nepamatota.
E – Par Komisijas pretprasījumiem
1. Par Komisijas prasījumu apjomu
258 Komisija ar pretprasību lūdz piespriest prasītājai samaksāt Komisijai paziņojumos par parādu norādītās summas, kas kopumā ir EUR 999 213,45, pieskaitot no 2011. gada 15. jūnija piemērojamos nokavējuma procentus saskaņā ar “[ECB] likmi”, kura palielināta par 3,5 punktiem, kā arī kopējo zaudējumu atlīdzības summu EUR 70 471,47 apmērā, pieskaitot no 2011. gada 5. augusta piemērojamos iepriekš minētos procentus.
259 Komisija savu atmaksas prasību pamato ar FP6 noteikumu II.31. pantu, eTEN noteikumu II.19. pantu un CIP noteikumu II.30. pantu. Revīzijas ziņojumā sniegtie apsvērumi tās ieskatā pamato visu prasītājai pārskaitīto summu atgūšanu.
260 Komisija tāpat uzskata, ka tai, piemērojot FP6 noteikumu II.30. panta 6. punktā paredzēto sankcijas klauzulu, ir pamats prasīt zaudējumu atlīdzību 10 % apmērā no prasītā ieguldījuma.
261 Turklāt saskaņā ar FP6 noteikumu II.28. panta 7. punktu un II.31. pantu, eTEN noteikumu II.3. panta 6. punktu un II.19. pantu, kā arī CIP noteikumu II.5. panta 5. punktu un II.30. panta 2. punktu, lasot tos kopsakarā, Komisija lūdz konkrētajām summām piemērot procentu likmes palielinājumu par 3,5 punktiem, ko pieskaita ECB piemērotajai refinansēšanas likmei tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā konkrētās summas bija jāmaksā.
2. Par Komisijas pretprasījumu pieņemamību
262 Pirmkārt, prasītāja būtībā apgalvo, ka, tā kā Komisijas pretprasījumi nebija formulēti dokumentā atsevišķi no iebildumu raksta, tā esot varējusi uz tiem atbildēt vienīgi replikas rakstā, savukārt Komisija esot varējusi vēl izvirzīt argumentus atbildes rakstā uz repliku. Šis apstāklis kaitējot pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principam, kas ir atvasināts no pamattiesībām uz taisnīgu tiesu, kādas tās izriet no 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta. Otrkārt, fiksēta zaudējumu atlīdzība, kas attiecīgā gadījumā maksājama saskaņā ar FP6 noteikumu II.30. pantu, neesot ne droši zināma, ne arī skaitliski noteikta, jo tā ir aprēķināma, pamatojoties uz Komisijas pārskaitītajām summām, kuras atbilst izdevumiem, kuri galu galā tiks atzīti par neattiecināmiem, lai gan šo izdevumu attiecināmība ir šīs prasības priekšmets. Treškārt, pretēji tam, kas paredzēts Finanšu regulas 71. panta 2. punktā attiecībā uz jebkuru parādu, kas atzīts kā droši zināms, skaitliski noteikts un pieprasāms, dienā, kad Komisija savā pretprasībā formulēja prasījumu par fiksētu zaudējumu atlīdzību, tā nebija izsniegusi ne iekasēšanas rīkojumu, ne paziņojumu par parādu. No minētā izrietot, ka pretprasība ir nepieņemama.
263 Komisija norāda, ka pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa ievērošana šajā gadījumā ir nodrošināta, jo katram lietas dalībniekam bija iespēja iesniegt divus procesuālos rakstus. Iespēja atbildētājai atbildes rakstā celt pretprasību pastāvot daudzu valstu procesuālajās tiesībās un to pamatojot procesuālās ekonomijas princips. To turklāt apstiprinot Vispārējās tiesas un Tiesas pastāvīgā judikatūra un Tiesas Reglamenta 116. panta 1. punkta loģika. Saskaņā ar FP6 noteikumu II.30. pantu fiksēta zaudējumu atlīdzība esot uzskatāma par pakārtotu parādu attiecībā pret pamatparādu, proti, nepamatotu finansiālu ieguldījumu. Pakārtots prasījums, kas vērsts uz fiksētas zaudējumu atlīdzības samaksu, tātad esot likumīgi pievienots pamatprasībai, kas vērsta uz nepamatota ieguldījuma atmaksu. Tā kā attiecības starp Kopienu un prasītāju ir līgumiskas, Finanšu regulas 71. panta 2. punkts šajā lietā neesot piemērojams. Jautājums par to, vai prasītājai ir jāmaksā konkrētā zaudējumu atlīdzība, tātad esot reglamentēts vienīgi FP6 noteikumu II.29.1., II.30. un II.31. pantā. Zaudējumu atlīdzības summa prasītājai esot paziņota 2011. gada 29. aprīlī, un seši paziņojumi par parādu attiecībā uz konkrētajiem FP6 līgumiem esot izdoti un nosūtīti prasītājai 2011. gada 20. jūnijā. Tā kā Vispārējās tiesas kanceleja pēc prasītājas lūguma termiņu atbildei uz pretprasību pagarināja līdz 2011. gada 19. augustam, tās rīcībā esot bijis saprātīgs laikposms, lai sevi efektīvi aizstāvētu pret šādu prasību.
264 Vispārējā tiesa atgādina, ka, ja pēc tam, kad celta prasība saskaņā ar šķīrējklauzulu, tai ir jāatrisina strīds, attiecīgā gadījumā piemērojot valsts tiesības, kas reglamentē līgumu, jautājums par tās kompetenci izskatīt pretprasību un tās pieņemamību tiek izvērtēts, vienīgi ņemot vērā LESD 256. panta 1. punktu, LESD 272. pantu un Reglamentu (šajā ziņā skat. iepriekš 73. punktā minēto spriedumu lietā Komisija/Zoubek, 10. punkts).
265 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka no Vispārējās tiesas kompetences saskaņā ar LESD 256. panta 1. punktu un LESD 272. pantu izskatīt prasību, kas iesniegta saskaņā ar šķīrējklauzulu, nepieciešami izriet, ka tās kompetencē ir arī izskatīt pretprasību, kas iesniegta tās pašas prasības ietvaros, kura izriet no līgumsaistībām vai fakta, kurš ir pamatprasības pamatā, vai kam ir tieša saikne ar saistībām, kuras izriet no šī līguma (šajā ziņā skat. iepriekš 73. punktā minēto Tiesas spriedumu lietā Komisija/Zoubek, 11. punkts; Tiesas 2003. gada 10. aprīļa spriedumu lietā C‑167/99 Parlaments/SERS un Ville de Strasbourg, Recueil, I‑3269. lpp., 95.–104. punkts; Tiesas 2003. gada 21. novembra rīkojumu lietā C‑280/03 Komisija/Lior u.c., 8. un 9. punkts, un Vispārējās tiesas 2005. gada 15. marta spriedumu lietā T‑29/02 GEF/Komisija, Krājums, II‑835. lpp., 73. punkts).
266 Šajā gadījumā ir jānorāda, ka pretprasības ir vērstas uz to, lai panāktu, ka Vispārējā tiesa piespriež prasītājai, pirmkārt, atmaksāt paziņojumos par parādu pārskaitītās summas, kurām no 2011. gada 15. jūnija piemērojami nokavējuma procenti konkrēto līgumu pārkāpumu dēļ un, otrkārt, samaksāt kopējo FP6 noteikumu II.30. pantā paredzēto zaudējumu atlīdzības summu, kurai arī piemērojami procenti, sākot no atbilstošajā paziņojumā par parādu noteiktā termiņa beigām un saskaņā ar iepriekš minēto likmi.
267 Nevar tikt apstrīdēts, ka šādas prasības izriet no līgumiskās saiknes, uz kuru ir balstīta prasītājas pamatprasība, kura vērsta tostarp uz to, lai panāktu, ka Vispārējā tiesa konstatē, ka izdevumi, kurus tā deklarējusi Komisijai saistībā ar konkrētajiem līgumiem, ir attiecināmi un ka tai nav jāatmaksā attiecīgi Komisijas piešķirtās summas. No minētā izriet, ka Vispārējās tiesas kompetencē ir izskatīt šādas prasības.
268 Tādējādi ir jāizvērtē prasītājas izvirzītie nepieņemamības pamati saistībā ar Komisijas pretprasībām.
a) Par pretprasību nepieņemamību to formulēšanas Komisijas iebildumu rakstā dēļ
269 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar iepriekš 264. punktā atgādināto judikatūru pretprasības pieņemamība, ar kuru sākotnējais atbildētājs tiecas panākt citu labumu, nevis vienkārši pretējās puses prasījumu noraidīšanu, ir jāizvērtē saskaņā ar Reglamenta normām.
270 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Reglamentā nav ietverta nekāda īpaša prasība attiecībā uz apstākļiem, kādos pretprasību var celt pēc tam, kad saskaņā ar šķīrējklauzulu celta prasība. Nekas tātad a priori neliedz atbildētājam līgumiskā strīda ietvaros iebildumu rakstā celt pretprasību. Šis apstāklis tātad pats par sevi šajā lietā nevar izraisīt pretprasības nepieņemamību.
271 Turklāt attiecībā uz pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu ir jāatgādina, ka šī principa mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp lietas dalībniekiem. Tas izriet no paša lietas taisnīgas izskatīšanas jēdziena (Tiesas 2010. gada 21. septembra spriedums apvienotajās lietās C‑514/07 P, C‑528/07 P un C‑532/07 P Zviedrija u.c./API un Komisija, Krājums, I‑8533. lpp., 88. punkts) un nozīmē, ka katram lietas dalībniekam ir jānodrošina saprātīga iespēja izklāstīt savus prasījumus, tostarp iesniegt savus pierādījumus, apstākļos, kas tam nerada acīmredzami nelabvēlīgāku situāciju salīdzinājumā ar otru lietas dalībnieku (Tiesas 2012. gada 6. novembra spriedums lietā C‑199/11 Otis u.c., 71. punkts).
272 Šajā lietā prasītāja replikas rakstā apgalvo, ka tai neesot bijis iespējas atbildēt uz Komisijas atbildes rakstā uz repliku izvirzītajiem argumentiem attiecībā uz pretprasībām. Prasītāja tādējādi norāda, ka, lai gan Komisijai bija divas iespējas paust savu nostāju rakstiski par šīm prasībām, tā pati esot varējusi paust nostāju rakstveidā par minētajām prasībām tikai vienā gadījumā.
273 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka, ņemot vērā rakstveida procesa pašreizējo kārtību Reglamentā, sākot no brīža, kad sākotnējam atbildētājam ir sniegta iespēja celt pretprasību, no tā obligāti izriet, ka sākotnējais prasītājs var paust savu nostāju tikai vienu reizi par šo replikas rakstā izvirzīto prasību.
274 Turklāt saskaņā ar Reglamentu tiesvedības rakstveida daļu papildina arī mutvārdu daļa, kura lietas dalībniekiem sniedz visas iespējas sevi aizstāvēt. Šajā lietā nekas neliedz sākotnējai prasītājai tiesas sēdē atbildēt uz Komisijas atbildes rakstā uz repliku izvirzītajiem argumentiem saistībā ar pretprasībām, jo galvenais nav tik ļoti nodrošināt, ka katrs lietas dalībnieks ir paudis savu nostāju rakstveidā vienādu reižu skaitu attiecībā uz katru no prasībām, bet gan nodrošināt, ka Vispārējā tiesa ir varējusi uzzināt katras no pusēm nostāju saistībā ar minētajām prasībām.
b) Par prasības par fiksētas zaudējumu atlīdzības samaksu pieņemamību
275 Vispirms ir jānorāda, ka prasītājas izvirzītie argumenti attiecas nevis uz pretprasības, kas attiecas uz fiksētas zaudējumu atlīdzības samaksu, pieņemamību, bet gan uz tās pamatotību.
276 Proti, pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka pretprasība, kas vērsta uz to, lai piespriestu fiksētas zaudējumu atlīdzības samaksu, ir nepieņemama, pamatojoties uz to, ka šo zaudējumu atlīdzību parasti aprēķina, pamatojoties uz izdevumiem, kuri galu galā atzīti par neattiecināmiem, lai gan šī attiecināmība tieši ir šīs prasības priekšmets.
277 Ir jāuzskata, ka prasītāja tādējādi apstrīd parāda, kas atbilst fiksētajai zaudējumu atlīdzībai, kuru pieprasa samaksāt Komisija, drošo raksturu.
278 Otrkārt, prasītāja norāda, ka pretprasība, kas vērsta uz to, lai panāktu, ka tiek piespriests samaksāt fiksētu zaudējumu atlīdzību, ir nepieņemama, pamatojoties uz to, ka šīs prasības dienā Komisija nebija izdevusi ne iekasēšanas rīkojumu, ne paziņojumu par parādu attiecībā uz šo zaudējumu atlīdzību.
279 Tādējādi prasītāja apstrīd, ka parāds, kas attiecas uz fiksēto zaudējumu atlīdzību, ir pieprasāms.
280 Tas, ka parāds ir droši zināms, skaitliski noteikts un pieprasāms, saskaņā ar Beļģijas tiesībām ir uzskatāms par prasības par samaksu, ko cēlis minētā parāda kreditors, pamatotības nosacījumu.
281 It īpaši saskaņā ar Beļģijas Civilkodeksa 1315. pantu kreditoram ir jāsniedz pierādījumi par parāda, uz kuru tas atsaucas, drošo raksturu.
282 Tāpat no Beļģijas Civilkodeksa 1315., 1650. un 1651. panta izriet, ka kreditoram ir jāpierāda, ka parāds, ko tas pieprasa, ir pieprasāms, proti, ir iestājis termiņš tā pieprasīšanai.
283 Tādējādi prasītājas argumenti saistībā ar fiksētās zaudējumu atlīdzības drošo raksturu un pieprasāmību ir jāizvērtē tās pamatotības vērtējuma ietvaros.
3. Par Komisijas prasījumu pamatotību
284 Komisija savu prasību par atmaksu pamato ar FP6 noteikumu II.31. panta 1. un 2. punktu, eTEN noteikumu II.19. panta 1. un 2. punktu un CIP noteikumu II.30. panta 1. un 2. punktu. Tā savu fiksētās zaudējumu atlīdzības samaksas prasību pamato ar FP6 noteikumu II.31. panta 1. un 2. punktu.
285 Lai pieprasāms parāds varētu rasties saskaņā ar šīm tiesību normām, ir jābūt izpildītiem diviem nosacījumiem. Pirmkārt, summai ir jābūt samaksātai nepamatoti vai atgūšanai ir jābūt pamatotai ar konkrētā līguma noteikumiem un, otrkārt, Komisijai ir jāprecizē atmaksas nosacījumi un datums. Nokavējuma procenti, ja nav veikts maksājums, ir jāmaksā Komisijas noteiktajā datumā (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2013. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑552/11 Lito Maieftiko Gynaikologiko kai Cheirourgiko Kentro/Komisija, 44.–46. punkts).
286 Komisijas pretprasību pamatotība ir jāizvērtē, ņemot vērā šos nosacījumus.
a) Par nepamatoti veikto maksājumu atgūšanu
Par nepamatoti veikto maksājumu apmēru
287 Kā jau iepriekš ir nospriests, prasītāja nav pierādījusi Komisijai norādīto izdevumu attiecināmību saistībā ar konkrētajiem līgumiem, saskaņā ar kuriem Komisija tai bija pārskaitījusi summu EUR 999 213,45 apmērā. Kā izriet no replikas raksta 32. punktā norādītās tabulas, prasītāja šajā ziņā neapstrīd Komisijas aprēķina elementus. Šie aprēķina elementi turklāt nav pretrunā lietas materiāliem.
288 Savukārt prasītāja apgalvo, ka Komisija saskaņā ar samērīguma principu, līgumu labticīgas izpildes principu un CIP noteikumiem nevar pieprasīt visu saistībā ar konkrētajiem līgumiem pārskaitīto summu atmaksu, jo šie līgumi jau tikuši pilnībā vai daļēji izpildīti.
289 Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka, pirmām kārtām, vienīgais aplūkotais līgums, kuru reglamentē CIP noteikumi, ir T–Seniority līgums un, otrkārt, prasītāja bija informējusi T‑Seniority projekta koordinatoru, ka tā no 2009. gada 23. februāra izstājas no konsorcija.
290 Saskaņā ar CIP noteikumu II.11. panta 4. punkta pirmo ievilkumu, gadījumā, ja viens no līgumslēdzējiem izbeidz savu dalību līgumā, kuru reglamentē minētie noteikumi, “Komisija var pieprasīt atmaksāt Kopienas finansiālo ieguldījumu pilnībā vai tā daļu, ņemot vērā izpildīt[ā] darba raksturu un rezultātus, kā arī tā lietderību Kopienai saistīb[ā] ar šo programmu”.
291 Tomēr saskaņā ar CIP noteikumu II.11. panta 8. punktu, “neraugoties uz finansēšanas līguma vai saņēmēja dalības izbeigšanu, II pielikuma B un D daļas tiesību normas joprojām ir piemērojamas pēc finansēšanas līguma vai saņēmēja dalības izbeigšanas”. Turklāt ir precizēts, ka “visi pārējie šī finansēšanas līguma noteikumi, kuros tieši ir paredzēts, ka tos piemēro arī pēc līguma izbeigšanas, tāpat paliek piemērojami šajos noteikumos paredzētajā laikposmā”.
292 No minētā izriet, ka līgumslēdzēja dalības vai līguma izbeigšanas finansiālās sekas, kādas tās paredzētas CIP noteikumu II.11. pantā, neskar līgumslēdzēja pienākumu atmaksāt summas, kas galu galā iespējamas revīzijas rezultātā atzītas par neattiecināmām.
293 Otrkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru Komisijas prasība, kas vērsta uz to, lai panāktu visu saistībā ar konkrētajiem līgumiem tai pārskaitīto summu atmaksu, esot pretrunā līgumu labticīgas izpildes un samērīguma principiem, ir jāatgādina, ka saskaņā ar FP6 noteikumu II.29. panta 1. punktu “summas, kas maksājamas Komisijai [saskaņā ar šo pantu veikto] revīziju rezultātu dēļ, var tikt atgūtas, kā norādīts II.31. pantā”.
294 Tāpat arī eTEN noteikumu II.17. panta 4. punktā un CIP noteikumu II.28. panta 5. punktā ir paredzēts, ka, “pamatojoties uz revīzijas rezultātiem, Komisija veic visus tās skatījumā piemērotus pasākumus, tostarp atgūstot visu vai daļu no tās veiktajiem maksājumiem”.
295 No šīm tiesību normām izriet, ka Komisijai, pamatojoties uz revīzijas rezultātiem, šajā lietā ir tiesības pieprasīt prasītājai visu tādu samaksāto summu atmaksu, kas tās skatījumā ir atmaksājamas, tostarp visu summu, ko tā pārskaitījusi prasītājai saistībā ar konkrētajiem līgumiem, atmaksu.
296 Ņemot vērā revīzijas ziņojumā konstatēto līgumisko pienākumu pārkāpumu skaitu un smagumu un to, ka Vispārējā tiesa noraidījusi prasītājas argumentus, ar kuriem apstrīdēts šis konstatējums, ir jāuzskata, ka Komisijas prasība, kas vērsta uz to, lai panāktu prasītājai saistībā ar konkrētajiem līgumiem pārskaitīto summu atmaksu pilnībā, nešķiet ne nesamērīgs, ne pretrunā līgumu labticīgas izpildes principam.
Par atmaksas nosacījumu konkretizēšanu
297 Ir jāatgādina, ka 2011. gada 29. aprīlī Komisija izdeva deviņus paziņojumus par parādu, norādot tajos atmaksājamo summu par katru no konkrētajiem līgumiem, – kopā EUR 999 213,45 apmērā. Šajos paziņojumos par parādu prasītājai atgūstamo summu atmaksai tika noteikts 45 dienu termiņš, kas beidzās 2011. gada 14. jūnijā un pēc kura beigām šīm summām būtu pieskaitāmi konkrētajos līgumos paredzētie nokavējuma procenti saskaņā ar ECB likmi, kurai pieskaitīti 3,5 punkti. Turklāt šajos paziņojumos par parādu bija norādīti bankas konta numurs, uz kuru prasītājai bija jāpārskaita atmaksājamā summa. Šo apstākli prasītāja neapstrīd.
298 Tātad ir jāapmierina Komisijas prasība saskaņā ar FP6 noteikumu II.31. pantu, eTEN noteikumu II.19. pantu un CIP noteikumu II.30. pantu piespriest prasītājai atmaksāt tai summu EUR 999 213,45 apmērā kā nepamatoti veiktus atbalsta maksājumus.
b) Par fiksētas zaudējumu atlīdzības samaksu
Par summu, kas piedzenama kā fiksēta zaudējumu atlīdzība
299 Prasītāja apstrīd pretprasības principu, pamatojoties uz to, ka būtu jāapmierina tās prasība. Tā arī apstrīd zaudējumu atlīdzības drošo raksturu. Savukārt prasītāja neapšauba Komisijas aprēķina elementus. Šie elementi turklāt nav pretrunā lietas materiāliem.
300 Kā tika atgādināts iepriekš 257. punktā, prasītājas prasība ir jānoraida pilnībā.
301 Attiecībā uz parāda, kas atbilst fiksētai zaudējumu atlīdzībai, kuru pieprasa samaksāt Komisija, drošo raksturu ir jāatgādina, ka saskaņā ar FP6 noteikumu II.30. pantu līgumslēdzējiem rodas pienākums maksāt zaudējumu atlīdzību tādēļ vien, ka pēc nepamatotu izdevumu deklarēšanas viņi ir saņēmuši nepamatotu atbalstu. Tā kā ir pierādīts, ka Savienībai ir nodarīts finansiāls kaitējums (skat. iepriekš 298. punktu), Komisija tātad pamatoti ir uzskatījusi, ka prasītājai ir jāmaksā tās pieprasītā zaudējumu atlīdzība.
Par atmaksas nosacījumu konkretizēšanu
302 Prasītāja būtībā apgalvo, ka fiksētā zaudējumu atlīdzība nav pieprasāma, jo, pirmkārt, Komisijas pretprasības iesniegšanas dienā tā apstrīdēja visu to saistībā ar konkrētajiem līgumiem norādīto izdevumu neattiecināmību, pamatojoties uz kuriem ir aprēķināta minētā zaudējumu atlīdzība, un, otrkārt, tajā dienā Komisija vēl nebija izdevusi paziņojumu par parādu attiecībā uz šo zaudējumu atlīdzību.
303 Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītāja, kā atgādināts iepriekš 287. punktā, nav pierādījusi Komisijai saistībā ar konkrētajiem līgumiem norādīto izdevumu attiecināmību.
304 Turklāt ir jāatgādina, ka 2011. gada 20. jūnijā Komisija izdeva sešus paziņojumus par parādu saistībā ar konkrētajiem līgumiem starp Kopienu un prasītāju par Access‑eGOV, eABILITIES, Ask‑It, EU4ALL, Emerge un Enable projektiem, saskaņā ar FP6 noteikumu II.30. pantu nosakot, ka prasītājai kā fiksēta zaudējumu atlīdzība ir jāmaksā summa EUR 70 471,47 apmērā. Par termiņu, kurā prasītājai jāsamaksā konkrētās summas, Komisija bija noteikusi 2011. gada 4. augustu.
305 Tādējādi ir jāapmierina Komisijas prasība, kas vērsta uz to, lai tiktu noteikts, ka prasītājai jāatmaksā Komisijai summa EUR 70 471,47 apmērā kā zaudējumu atlīdzība.
c) Par procentiem
306 No FP6 noteikumu II.28. panta 7. punkta un II.31. panta, eTEN noteikumu II.3. panta 6. punkta un II.19. panta, kā arī CIP noteikumu II.5. panta 5. punkta un II.30. panta 2. punkta, lasot tos kopsakarā, izriet, ka visas summas, kas līgumslēdzējam jāmaksā saskaņā ar konkrētajiem līgumiem, no Komisijas noteiktā maksājuma termiņa beigām ir apliekamas ar nokavējuma procentiem. Tātad prasītājai ir jāpiespriež maksāt FP6 noteikumu II.28. panta 7. punktā, eTEN noteikumu II.19. pantā un CIP noteikumu II.30. panta 2. punktā paredzētos nokavējuma procentus.
Par tiesāšanās izdevumiem
307 Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 2. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
308 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Reglamenta 87. panta 2. punktu.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) noraidīt Koinonia Tis Pliroforias Anoichti Stis Eidikes Anagkes – Isotis celto prasību;
2) piespriest Koinonia Tis Pliroforias Anoichti Stis Eidikes Anagkes – Isotis samaksāt summu EUR 999 213,45 apmērā, kurai no 2011. gada 15. jūnija pieskaitāmi nokavējuma procenti saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto likmi, kurai pieskaitīti 3,5 punkti, kā finansiālā ieguldījuma, ko tā saņēmusi saistībā ar līgumiem Nr. 027020 “Access to e‑Government Services Employing Semantic Technologies”, Nr. 035242 “A virtual platform to enhance and organize the coordination among centres for accessibility ressources and support”, Nr. 511298 “Ambient Intelligence System of Agents for Knowledge-based and Integrated Services for Mobility Impaired Users”, Nr. 034778 “European Unified Approach for Accessible Lifelong Learning”, Nr. 045056 “Emergency Monitoring and Prevention”, Nr. 045563 “A wearable system supporting services to enable elderly people to live well, independently and at ease”, Nr. 029255 “NavigAbile: e‑inclusion for communication disabilities”, Nr. 517506 “European Recommanded Materials for Distance Learning Courses for Educators” un Nr. 224988 “T‑Seniority: Expanding the benefits of information society to older people through digital TV channels”, atmaksu;
3) piespriest Koinonia Tis Pliroforias Anoichti Stis Eidikes Anagkes – Isotis samaksāt summu EUR 70 471,47 apmērā, kurai no 2011. gada 5. augusta pieskaitāmi nokavējuma procenti saskaņā ar ECB noteikto likmi, kurai pieskaitīti 3,5 punkti, kā fiksētu zaudējumu atlīdzību, kas jāmaksā saistībā ar līgumiem Nr. 027020 “Access to e‑Government Services Employing Semantic Technologies”, Nr. 035242 “A virtual platform to enhance and organize the coordination among centres for accessibility ressources and support”, Nr. 511298 “Ambient Intelligence System of Agents for Knowledge-based and Integrated Services for Mobility Impaired Users”, Nr. 034778 “European Unified Approach for Accessible Lifelong Learning”, Nr. 045056 “Emergency Monitoring and Prevention” un Nr. 045563 “A wearable system supporting services to enable elderly people to live well, independently and at ease”;
4) Koinonia Tis Pliroforias Anoichti Stis Eidikes Anagkes – Isotis sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.
Frimodt Nielsen | Kancheva | Buttigieg |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 16. jūlijā.
[Paraksti]
Satura rādītājs
Tiesvedības priekšvēsture
A – Konkrēto līgumu izklāsts
B – Konkrēto līgumu izpilde un revīzija
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
Juridiskais pamatojums
A – Par strīda tvērumu
B – Par šajā tiesvedībā piemērojamajām tiesībām
C – Par prasītājas trešo prasījumu
1. Par revīzijas ziņojuma konstatējumiem, kas pamato izmaksu neattiecināmību
a) Par prasītājas veikto grāmatvedības uzskaiti
b) Par izmaiņām personāla darba laika uzskaites lapās
c) Par programmu direktora deklarētajām darba stundām
d) Par ceļa izdevumiem
2. Par revīzijas īstenošanas kvalitāti un apstākļiem
a) Par nepatiesām deklarācijām saistībā ar prasītājas dalību ETSI 333 līgumā
b) Par piemērojamajām tiesību normām revīzijas jomā
c) Par revīzijas ziņojuma nosūtīšanu angļu valodā
D – Par prasītājas piekto un sesto prasījumu
1. Par prasītājas piektā un sestā prasījuma pieņemamību
2. Par prasītājas piektā un sestā prasījuma pamatotību
E – Par Komisijas pretprasījumiem
1. Par Komisijas prasījumu apjomu
2. Par Komisijas pretprasījumu pieņemamību
a) Par pretprasību nepieņemamību to formulēšanas Komisijas iebildumu rakstā dēļ
b) Par prasības par fiksētas zaudējumu atlīdzības samaksu pieņemamību
3. Par Komisijas prasījumu pamatotību
a) Par nepamatoti veikto maksājumu atgūšanu
Par nepamatoti veikto maksājumu apmēru
Par atmaksas nosacījumu konkretizēšanu
b) Par fiksētas zaudējumu atlīdzības samaksu
Par summu, kas piedzenama kā fiksēta zaudējumu atlīdzība
Par atmaksas nosacījumu konkretizēšanu
c) Par procentiem
Par tiesāšanās izdevumiem