Lieta T‑57/11
Castelnou Energía, SL
pret
Eiropas Komisiju
Valsts atbalsts – Elektroenerģija – Papildu ražošanas izmaksu kompensēšana – Sabiedrisko pakalpojumu saistības noteiktu elektroenerģijas daudzumu ražot no pašmāju oglēm – Prioritāras pieejas mehānisms – Lēmums neizteikt iebildumus – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Prasība atcelt tiesību aktu – Individuāla skaršana – Būtiska ietekme uz konkurences stāvokli – Pieņemamība – Formālas izmeklēšanas procedūras neuzsākšana – Nopietnas grūtības – Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums – Elektroapgādes drošība – Direktīvas 2003/54/EK 11. panta 4. punkts – Preču brīva aprite – Vides aizsardzība – Direktīva 2003/87/EK
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2014. gada 3. decembra spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta saderība ar kopējo tirgu, neuzsākot formālu izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Pieņemamība – Nosacījumi
(LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. panta ceturtā daļa)
2. Valsts atbalsts – Atbalsta projekti – Pārbaude, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu – Novērtēšanas grūtības – Komisijas pienākums uzsākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Nopietnas grūtības – Jēdziens – Objektīvs raksturs – Pierādīšanas pienākums – Apstākļi, kas ļauj apstiprināt šādu grūtību pastāvēšanu – Pārbaudes, ko Komisija veikusi iepriekšējās izskatīšanas procedūras laikā, ilgums un nepietiekamais vai nepilnīgais raksturs
(LESD 108. panta 2. un 3. punkts)
3. Valsts atbalsts – Atbalsta projekti – Pārbaude, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija – Ilgums – Maksimālais divu mēnešu termiņš – Iepriekšējās izskatīšanas ilguma aprēķināšana no pilnīga paziņojuma saņemšanas brīža – Pilnīga paziņojuma jēdziens
(LESD 108. panta 2. un 3. punkts)
4. Valsts atbalsts – Atbalsta projekti – Pārbaude, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Komisijas pienākums uzsākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu, nopietnu grūtību gadījumā – Papildu informācijas pieprasījums – Atbalsta pasākuma grozīšana – Apstākļi, kas paši par sevi nenorāda uz nopietnu grūtību pastāvēšanu
(LESD 108. panta 2. un 3. punkts)
5. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta saderība ar kopējo tirgu, neuzsākot formālu izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Prasības priekšmeta noteikšana – Prasība, lai nodrošinātu ieinteresēto pušu procesuālās tiesības – Pamati, kas var tikt izvirzīti – Pierādīšanas pienākums
(LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. panta ceturtā daļa)
6. Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Pieteikums, kura mērķis ir kādas puses prasījumu atbalsts, bet kurā norādīta atšķirīga argumentācija – Pieņemamība
(Tiesas statūtu 40. panta ceturtā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 116. panta 3. punkts)
7. Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšana – Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu definīcija – Dalībvalstu rīcības brīvība – Robežas – Komisijas veikta kontrole un pārbaude tiesā, kas ierobežotas ar acīmredzamas kļūdas gadījumiem
(LESD 106. panta 2. punkts un 107. panta 1. punkts; LES un LESD pievienotais 26. protokols)
8. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Pamats, kas pirmoreiz ir izvirzīts replikas stadijā – Nepieņemamība – Līdzvērtīgas prasības attiecībā uz pamata pamatojumam izvirzītajiem iebildumiem – Nepieņemamība, kas attiecināma uz personām, kuras iestājušās lietā
(Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts)
9. Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšana – Publiskā pakalpojuma uzdevuma radīto izmaksu kompensēšana – Dalībvalstu rīcības brīvība – Robežas – Pienākums ievērot samērīguma principu – Komisijas kontrole – Pārbaude tiesā – Robežas
(LESD 106. panta 2. punkts un 107. panta 1. punkts)
10. Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēta vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšana – Publiskā pakalpojuma uzdevuma radīto izmaksu kompensēšana – Atbalsta pasākums, kura mērķis ir nodrošināt elektroapgādes drošību – Pasākums, ar kuru ir sniegtas priekšrocības ar pašmāju oglēm darbināmām elektrostacijām – Šī pasākuma saderīguma ar iekšējo tirgu vērtēšanas kritēriji – Samērīguma principa ievērošana – Apstāklis, ka pasākums ir piemērots un nav pārmērīgs – Būtiska un acīmredzami nesamērīga tirdzniecības un konkurences grozīšana – Jēdziens – Apdraudējums citu elektroenerģijas ražotāju sektoru dzīvotspējai, apdraudot dalībvalsts elektroapgādes drošību
(LESD 106. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54 11. panta 4. punkts)
11. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Jēdziens
(LESD 263. pants)
12. Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu – Novērtējuma brīvība – Saskanība starp tiesību normām, kas reglamentē valsts atbalstu, un citām Līguma normām – Pienākums, kas pastāv tikai attiecībā uz atbalsta aspektiem, kuri nesaraujami ir saistīti ar atbalsta priekšmetu – Vides aizsardzības tiesību normu ievērošana – Pienākums, kas pastāv tikai attiecībā uz atbalstu, kuram ir vides aizsardzības mērķis
(LESD 106., 107. un 108. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54 11. panta 4. punkts)
13. Preču brīva aprite – Atkāpes – Valsts drošība – Elektroapgāde – Mērķis, kas ietilpst valsts drošības jēdzienā
(LESD 28. un 36. pants)
14. Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plāns (VSP) – Dalībvalstu pilnvaras – Kvotu sadale – Atbalsta pasākums, ar kuru ir sniegtas priekšrocības ar pašmāju oglēm darbināmām elektrostacijām, lai tādējādi nodrošinātu elektroapgādes drošību – Direktīvas 2003/87 mērķa un gara neievērošana – Neesamība
(LESD 106. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54 11. panta 4. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 22.–37. un 43. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 47., 48., 50.–54., 58., 82., 83. un 88. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 59.–61. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 70., 72. un 75. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 106.–108. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 111. un 112. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 132.–134. un 136. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 145., 209., 215. un 216. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 147., 149., 150. un 152. punktu)
10. Direktīvas 2003/54 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu 11. panta 4. punkts būtībā ļauj dalībvalstij apgādes drošības apsvērumu dēļ noteikt, ka priekšroka piekļuvē tirgum ir dodama ražotnēm, kas izmanto vietējos kurināmā avotus. Turklāt Regulā Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai ir atzīts, cik svarīga energoapgādes drošībai ir ogļu ražošana elektroenerģijas ražošanas mērķiem. Tātad, lai liegtu uzticamību konstatējumam, ar ko atzīta pasākuma, ar kuru ar pašmāju oglēm darbināmām elektrostacijām ir sniegtas priekšrocības, piemērotība elektroapgādes drošības garantēšanai dalībvalstī, ieinteresētās personas, kas apstrīd lēmumu neuzsākt formālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz šādu pasākumu, izvirzītajiem argumentiem un pierādījumiem ir jābūt īpaši sīki izstrādātiem un jābalstās uz potenciālajām konkrētās lietas īpatnībām.
Turklāt izkropļojumi, ko varētu radīt šāds pasākums, ir savstarpēji saistīti ar šī pasākuma kvalificēšanu par valsts atbalstu, kas pēc definīcijas ir pasākums, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, sniedzot priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem vai ražošanas veidiem, un it īpaši ar Direktīvas 2003/54 11. panta 4. punkta īstenošanu, kurā dalībvalstīm ir atļauts sniegt priekšrocības ražotnēm, kas ražo elektroenerģiju no pašmāju resursiem, par sliktu tiem, kas izmanto citus energoresursus. Tātad šāds pasākums var tikt uzskatīts par pārmērīgu tikai tad, ja tā izraisītie konkurences grozījumi ir būtiski un acīmredzami nesamērīgi ar sasniedzamo mērķi. Lai konstatētu šādu grozījumu esamību, ir jāpierāda, ka pasākums apdraud citu elektroenerģijas ražotāju sektoru dzīvotspēju tādējādi, ka tiek apdraudēta attiecīgās dalībvalsts elektroapgādes drošība.
(sal. ar 155., 156., 163. un 164. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 175. punktu)
12. Kad Komisija piemēro procedūru valsts atbalsta jomā, tai atbilstoši Līguma vispārējai sistēmai ir jāievēro saskanība starp tiesību normām, kas reglamentē valsts atbalstu, un īpašām tiesību normām, kas nav pirmās minētās, un tādējādi jāizvērtē konkrētā atbalsta saderība ar šīm īpašajām tiesību normām.
Tomēr šāds pienākums Komisijai pastāv tikai attiecībā uz atbalsta aspektiem, kas ir tik cieši saistīti ar atbalsta priekšmetu, ka tos nav iespējams izvērtēt atsevišķi.
Tātad, ja konkrētā atbalsta aspekts ir cieši saistīts ar atbalsta priekšmetu, tā atbilstību tiesību normām, kas nav normas par valsts atbalstu, Komisija izvērtēs LESD 108. pantā paredzētās procedūras ietvaros un šīs novērtēšanas rezultātā konkrētais atbalsts var tikt atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu.
Turpretim, izvērtējot kādu atbalsta pasākumu, kuram nav vides aizsardzības mērķa, Komisijai nav jāņem vērā vides aizsardzības tiesiskais regulējums atbalsta un ar to cieši saistīto aspektu pārbaudē. Proti, kamēr atbalsts par labu vides aizsardzībai var tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, atbalsts, kas rada nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, šī apstākļa dēļ vien nav uzskatāms par tādu, kas kaitētu iekšējā tirgus izveidei. Vides aizsardzība, lai arī tās prasības ir jāparedz, nosakot un īstenojot Savienības politiku, tostarp politiku, ar kuru paredzēts izveidot iekšējo tirgu, pati par sevi neveido kādu no šī iekšējā tirgus, kas definēts kā telpa bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite (LESD 26. panta 2. punkts), sastāvdaļām. Tiesību normas, kas nav normas par valsts atbalstu un kuru ievērošana ir jāpārbauda, ir tikai tās normas, kas var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz iekšējo tirgu.
Šajā ziņā, ja atbalsts, kas ir vērsts uz elektroapgādes drošības garantēšanu, tiktu atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu tādēļ, ka nav ievērotas Savienības tiesību normas vides aizsardzības jomā, lai gan tas atbilstu LESD 106. panta 2. punkta piemērošanas nosacījumiem, tas nozīmētu apdraudējumu rīcības brīvībai, kas ir valsts iestādēm attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu izveidošanu, kā arī attiecīgo Komisijas uzdevumu klāsta paplašināšanu, tai īstenojot ar LESD 106., 107. un 108. pantu tai piešķirto kompetenci. Taču kompetence, ko Komisija īsteno šajos ietvaros, un īpašā atbalsta saderības pārbaudes procedūra nevar aizstāt procedūru par valsts pienākumu neizpildi, ar kuru Komisija nodrošina, ka dalībvalstis ievēro visas Savienības tiesību normas.
(sal. ar 181., 182., 184., 189. un 190. punktu)
13. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 197. punktu)
14. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 218. un 219. punktu)