Apvienotās lietas T‑339/10 un T‑532/10
Cosepuri Soc. Coop. pA
pret
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA)
Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Atspoles tipa transporta pakalpojumi Itālijā un Eiropā – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana – Lēmums piešķirt līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam – Ārpuslīgumiskā atbildība – Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Izraudzītā pretendenta piedāvājums – Piekļuves atteikums – Izņēmums saistībā ar trešās personas komerciālo interešu aizsardzību
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2013. gada 29. janvāra spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Prasītāja tiesisko stāvokli mainoši akti – Līgums, ko uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūras rezultātā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde noslēgusi ar izraudzīto pretendentu – Prasītājam saistošu tiesisku seku neesamība – Nepieņemamība
(LESD 263. pants)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus
(LESD 266. pants)
3. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Apstrīdēto aktu nekonkretizēšana – Nepieņemamība
(Tiesas statūtu 21. pants un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts)
4. Eiropas Savienības publiskie iepirkumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Tehnisko specifikāciju un atteikuma ļaut iepazīties ar pretendentu piedāvājumiem tiesiskuma apšaubīšana – Pārskatāmības principa ievērošana – Saderīgums ar piedāvājumu konfidencialitātes principu
(LESD 277. pants; Padomes Regulas Nr. 1605/2002 89. panta 1. punkts un 99. pants; Komisijas Regulas Nr. 2342/200 148. pants)
5. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā pieņemts lēmums noraidīt piedāvājumu – Paziņojamā informācija – Izraudzītā pretendenta piedāvātās cenas nepaziņošana – Pieļaujamība
(LESD 296. pants; Padomes Regulas Nr. 1605/2002 100. panta 2. punkts; Komisijas Regulas Nr. 2342/2002 149. pants)
6. Eiropas Savienības publiskie iepirkumi – Līguma noslēgšana pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā – Iestāžu rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas
7. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Kumulatīvi nosacījumi – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības noraidīšana pilnībā
(LESD 340. panta otrā daļa)
8. Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Prasījumi nolūkā panākt iestādei adresēta rīkojuma izdošanu – Nepieņemamība
(LESD 264. pants)
9. Eiropas Savienības publiskie iepirkumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Lēmums noraidīt piedāvājumu – Lūgums nosūtīt vērtēšanas ziņojuma un ar izraudzīto pretendentu noslēgtā līguma kopiju – Regulas Nr. 1049/2001 par piekļuvi dokumentiem piemērošana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001; Padomes Regulas Nr. 1605/2002 100. panta 2. punkts)
10. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Komerciālo interešu aizsardzība – Piekļuves atteikums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
11. Eiropas Savienības publiskie iepirkumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Lēmums noraidīt piedāvājumu – Lūgums ļaut iepazīties ar izraudzītā pretendenta piedāvājumu – Regulas Nr. 1049/2001 par piekļuvi dokumentiem piemērojamība – Piekļuves atteikums – Izņēmums saistībā ar izraudzītā pretendenta komerciālo interešu aizsardzību – Pieļaujamība – Saderīgums ar Regulu Nr. 1605/2002
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants; Padomes Regulas Nr. 1605/2002 100. panta 2. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 26. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 26. un 77. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 28. punktu)
4. Prasībā atcelt Savienības publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru prasītājs ir tiesīgs pakārtoti apstrīdēt tehnisko specifikāciju tiesiskumu. Tehnisko specifikāciju punkts, kurā ir paredzēts, ka piedāvājumu vērtēšanas procedūra ir slepena, atbilst obligātajām prasībām gan aizsargāt piedāvājumu konfidencialitāti, gan principā novērst līgumslēdzējas iestādes sazināšanos ar pretendentiem. Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 89. panta 1. punktā paredzētais pārskatāmības princips ir jāsaskaņo ar šīm obligātajām prasībām.
Šis princips katrā ziņā ir jāsaskaņo ar sabiedrības interešu, publisko vai privāto uzņēmumu leģitīmo komerciālo interešu un godīgas konkurences aizsardzību, kas pamato šīs regulas 100. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju neatklāt noraidītajam kandidātam noteiktu informāciju, ja tas ir vajadzīgs šo prasību ievērošanai. Jebkurā gadījumā šajā tiesību normā nav paredzēts iepazīstināt ar visu izraudzītā pretendenta piedāvājumu kopumā.
(sal. ar 32., 33. un 49. punktu)
5. No Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 100. panta 2. punkta un Regulas Nr. 2342/2002, ar ko paredz tās īstenošanas kārtību, 149. panta izriet, ka līgumslēdzēja iestāde ir izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, ja tā, pirmkārt, nekavējoties katram pretendentam, kura piedāvājums ir noraidīts, ir paziņojusi par tā piedāvājuma noraidīšanas iemesliem un ja pēc tam tā piecpadsmit kalendāro dienu laikā pēc rakstiska lūguma saņemšanas pretendentiem, kas iesnieguši pieņemamu piedāvājumu un to skaidri lūguši, ir darījusi zināmus izraudzītā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī līguma slēgšanas tiesības saņēmušā pretendenta nosaukumu.
Šāda rīcība atbilst LESD 296. pantā norādītajam pienākuma sniegt pamatojumu mērķim, atbilstoši kuram ir skaidri un nepārprotami jāparāda akta autora argumentācija tā, lai, pirmkārt, ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā lēmuma pamatojumu, lai tās varētu aizstāvēt savas tiesības, un, otrkārt, ļautu tiesai veikt lēmuma pārbaudi. Turklāt pienākums norādīt pamatojumu ir izvērtējams, ievērojot konkrētās lietas apstākļus, it īpaši attiecīgā akta saturu, izvirzīto pamatu būtību un interesi saņemt skaidrojumus, kāda var būt akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli.
Pienākums norādīt pamatojumu ir jāuzskata par izpildītu, ja, lai pamatotu lēmumu par kāda piedāvājuma noraidīšanu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, iestāde ir norādījusi piedāvājuma noraidīšanas iemeslus, izraudzītā pretendenta piedāvājuma raksturlielumus un izdevīgumu, tā nosaukumu, kā arī nosūtījusi vērtēšanas ziņojuma kopiju un ar izraudzīto pretendentu noslēgtā līguma kopiju. Turpretim izraudzītā pretendenta piedāvātās cenas nepaziņošana nav minētā pienākuma neizpilde, ja prasītājam ir bijusi iespēja to uzzināt.
(sal. ar 42.–45., 47. un 48. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 54. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 68.–70. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 77. punktu)
9. Pat ja pieņemtu, ka Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 100. panta 2. punktā ir īpašs noteikums par piekļuvi dokumentiem, šai regulai un Regulai Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ir atšķirīgi mērķi un tajās nav rodams noteikums, kurā skaidri būtu paredzēts vienas pārākums pār otru. Tāpēc ir jānodrošina, lai katra no šīm regulām tiktu piemērota saderīgi ar otras piemērošanu un tādējādi tās varētu tikt piemērotas saskanīgi.
(sal. ar 85. punktu)
10. Ja attiecīgā iestāde nolemj atteikt piekļuvi dokumentam, kuru tai tiek lūgts darīt zināmu, tai principā ir jāsniedz paskaidrojumi par to, kā piekļuve šim dokumentam varētu konkrēti un faktiski kaitēt interesēm, kas ir aizsargātas ar Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. pantā paredzēto izņēmumu, uz kuru šī iestāde atsaucas. Turklāt šāda kaitējuma riskam ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tikai hipotētiskam. Tomēr šī iestāde šajā ziņā var pamatoties uz vispārējiem pieņēmumiem, kas attiecas uz noteiktām dokumentu kategorijām, ja līdzīgi vispārīgi apsvērumi ir attiecināmi uz tāda paša rakstura dokumentu publiskošanas pieteikumiem. Turklāt minētās regulas 4. panta 2. punktā paredzētajā gadījumā iestādei ir jāizvērtē, vai nepastāv prioritāras sabiedrības intereses, kas pamato pieprasītā dokumenta publiskošanu.
(sal. ar 90. un 91. punktu)
11. Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā pretendentu piedāvājumos ietvertā saimnieciskā un tehniskā informācija ir tāda, kas var attaisnot attiecīgās iestādes atteikumu ļaut iepazīties ar izraudzītā pretendenta piedāvājumu. Tā ir it īpaši gadījumā, ja šie piedāvājumi liecina par pretendentu specifisko zinātību un vairo to piedāvājumu vienreizīgumu. Turklāt, tā kā attiecīgā publiskā iepirkuma pakalpojumi var tikt piedāvāti arī citām struktūrām, nav izslēdzams, ka noraidītais pretendents no jauna varētu konkurēt ar pārējiem pretendentiem, it īpaši izraudzīto pretendentu, kādā jaunā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu attiecībā uz līdzīgiem pakalpojumiem.
Turklāt pretendentu piedāvājumu aizsardzība ir arī saskaņā ar konkrētajiem Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, it īpaši tās 100. panta 2. punkta, noteikumiem, kuros iesniegtos piedāvājumus nav paredzēts izpaust, pat saņemot noraidīto pretendentu rakstisku pieteikumu. Šis ierobežojums izriet no noteikumu Savienības publiskā iepirkuma līgumu jomā mērķa, kas ir balstīts uz neizkropļotas konkurences nodrošināšanu. Šī mērķa sasniegšanai ir svarīgi, lai līgumslēdzējas iestādes vai nu kādā šobrīd notiekošā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, vai vēlākās procedūrās neizpaustu tādu informāciju saistībā ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, kuras saturs varētu tikt izmantots konkurences izkropļošanai.
Turklāt, ņemot vērā gan publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru raksturu, gan šo jomu reglamentējošā Savienības tiesiskā regulējuma sistēmu, šo procedūru pamatā ir uzticamības attiecības starp līgumslēdzējām iestādēm un komersantiem, kas tajās piedalās. Komersantiem ir jāspēj iesniegt šīm līgumslēdzējām iestādēm visu informāciju, kas tām var būt noderīga līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, neraizējoties, ka tās trešajām personām nodos tādu informāciju, kuras izpaušana varētu kaitēt minētajiem komersantiem.
(sal. ar 95., 99. un 100. punktu)