Prasība, kas celta 2010. gada 8. septembrī - Hansa Metallwerke u.c./Komisija

(lieta T-375/10)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Hansa Metallwerke AG (Štutgarte, Vācija), Hansa Nederland BV (Nijkerk, Nīderlande), Hansa Italiana Srl (Castelnuovo del Garda, Itālija), Hansa Belgium Sprl (Asse, Beļģija), Hansa Austria GmbH (Zalcburga, Austrija) (pārstāvis - H.-J. Hellmann, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt prasītājām 2010. gada 30. jūnijā paziņoto Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010)4185 par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/39092 - Vannas istabu ierīces un iekārtas) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītājām;

pakārtoti, atbilstoši samazināt prasītājām uzliktā naudas soda apmēru;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas pārsūdz Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010)4185, galīgā redakcija, lietā COMP/39092 - Vannas istabu ierīces un iekārtas. Apstrīdētajā lēmumā prasītājam un vairākiem citiem uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. Komisija uzskata, ka prasītājas ir bijušas ilgstošas aizliegtas vienošanās vai saskaņotu darbību dalībnieces vannas istabu iekārtu un ierīču tirgū Beļģijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē un Austrijā.

Prasības pamatojumā prasītājas vispirms apgalvo, ka tām uzliktais naudas sods nepieļaujamā veidā pārsniedz maksimāli pieļaujamo summu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 ¹ 23. panta 2. punkta otro teikumu, jo atbildētāja savā lēmumā par pamatu ir nepareizi izmantojusi Hansa Metallwerke AG kopējo pasaules apgrozījumu.

Otrkārt, tiek izvirzīts tiesiskās paļāvības principa pārkāpums. Prasītājas uzskata, ka atbildētāja administratīvajā procesā ir pieļāvusi smagus procesuālus pārkāpumus un tādējādi tās nostādījusi neizdevīgākā situācijā par pārējiem lietas dalībniekiem. Šis apstāklis apstrīdētajā lēmumā nav ņemts vērā pretēji atbildētājas procesa laikā dotajam solījumam.

Treškārt, prasītājas apgalvo, ka atbildētāja ir pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktu, kļūdaini aprēķinot naudas sodu paziņojuma par sadarbību aspektā ². Tās sūdzas par to, ka, lai gan tās ir sadarbojušās, tam nav piešķirts naudas soda samazinājums.

Ceturtkārt, prasītājas apgalvo, ka pamatnostādņu ³ piemērošana lietas faktiem, kas ir notikuši ilgi pirms to publicēšanas, ir pretrunā ar atpakaļejoša spēka aizliegumu.

Turpinājumā tiek norādīts, ka atbildētājas naudas soda piemērošanas prakse nav balstīta uz Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta tiesisko pamatu. Šajā ziņā prasītājas apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principiem. Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts tādā veidā, kā atbildētāja to piemēro saskaņā ar pamatnostādnēm savā naudas soda piemērošanas praksē, esot pretrunā ECTK 7. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. pantā paredzētajam principam, ka sodam ir jābūt paredzētam likumā.

Visbeidzot, prasītājas apgalvo, ka ir kļūdaini piemērots Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts un pamatnostādnes, jo tika pieļautas neskaitāmas kļūdas tiesību aktu piemērošanā un faktu vērtējumā, kas nākušas par sliktu prasītājām. Tās it īpaši norāda, ka atbildētāja esot pieļāvusi kļūdas, vācot un izvērtējot pierādījumus par prasītāju individuālajiem nodarījumiem.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

² - Komisijas 2002. gada paziņojums par imunitāti pret naudas sodiem un naudas sodu samazināšanu karteļu lietās (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

³ - Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.).