Apvienotās lietas T‑254/00, T‑270/00 un T‑277/00
Hotel Cipriani SpA u.c.
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Valsts atbalsts – Sociālā nodrošinājuma maksājumu atvieglojumi uzņēmumiem, kas darbojas Venēcijā un Kiodžā – Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzlikts pienākums atgūt izmaksāto atbalstu – Pieņemamība – Individuāla saistība – Nosacījumi saistībā ar tirdzniecības starp dalībvalstīm iespaidošanu un ietekmi uz konkurenci – Atkāpes saskaņā ar EKL 87. panta 3. punkta b)–e) apakšpunktu un 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu – Jauna atbalsta vai pastāvoša atbalsta kvalificēšana – Tiesiskās drošības princips, tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, vienlīdzīgas attieksmes princips un samērīguma princips – Pienākums norādīt pamatojumu
Sprieduma kopsavilkums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas tās skar tieši un individuāli – Iespējamība, ka vispārēja rakstura lēmums skar individuāli
(EKL 230. panta ceturtā daļa)
2. Valsts atbalsts – Konkurences apdraudējums – Valsts pasākumi ar mērķi tuvināt konkurences apstākļus noteiktā ekonomikas nozarē citās dalībvalstīs esošiem apstākļiem – Izslēgšana no valsts atbalsta kvalifikācijas – Nosacījumi
(EKL 87. panta 1. punkts)
3. Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Atbalsta shēmas pārbaude kopumā – Pieļaujamība
(EKL 88. pants)
4. Valsts atbalsts – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība ar kopējo tirgu – Pienākums norādīt pamatojumu – Ierobežojumi
(EKL 87. pants un 88. panta 2. punkts)
5. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu
(EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 88. pants)
6. Valsts atbalsts – Pastāvošs un jauns atbalsts – Jauna atbalsta kvalificēšana
(EKL 87. pants)
1. Komisijas lēmumam par nelikumīgu valsts atbalsta shēmu, ar kuru tiek uzlikts pienākums atgūt izmaksāto atbalstu, attiecībā uz šīs shēmas reālajiem saņēmējiem ir vispārējā piemērojamība, jo tas attiecas uz objektīvi noteiktām situācijām un tam ir juridiskas sekas attiecībā uz šīs shēmas saņēmējiem, kas norādīti vispārīgi un abstrakti. Tas vien, ka reālie šādas shēmas saņēmēji ir identificējami, nerada Komisijai pienākumu ņemt vērā to individuālo situāciju. Tādējādi lēmums par atbalsta shēmu principā pamatojas uz vispārīgu un abstraktu pārbaudi attiecībā uz attiecīgo valsts atbalsta shēmu, kura pati ir vispārpiemērojams akts.
Tomēr nav izslēgts, ka zināmos apstākļos vispārpiemērojamā akta noteikumi atsevišķas fiziskas un juridiskas personas var skart individuāli saskaņā ar EKL 230. panta ceturto daļu, ja tās ir ietekmētas dažu tām piemītošu specifisku īpašību dēļ vai tādas faktiskās situācijas dēļ, kas tās atšķir no jebkuras citas personas.
Ja Komisija konstatē nelikumīgas atbalsta shēmas nesaderīgumu ar kopējo tirgu un liek izmaksāto atbalstu atgūt, visus šīs shēmas reālos saņēmējus Komisijas lēmums skar individuāli. Ar piederības faktu atbalsta shēmas saņēmēju slēgtam lokam, kurus īpaši skar Komisijas uzliktais pienākums attiecīgajai dalībvalstij atgūt izmaksāto atbalstu, pietiek, lai šos saņēmējus atšķirtu no visām citām personām. Individualizācija šajā lietā izriet no īpašā aizskāruma, ko atgūšanas rīkojums radīja šī slēgtā loka labi identificējamo locekļu interesēm.
(sal. ar 73., 74., 77. un 84. punktu)
2. Apstāklis, ka dalībvalsts cenšas tuvināt ar vienpusējiem līdzekļiem konkurences apstākļus noteiktā ekonomikas nozarē citās dalībvalstīs esošiem apstākļiem, neatņem šiem pasākumiem valsts atbalsta raksturu.
Tāpat kā visiem Kopienu konkurences tiesību noteikumiem arī Līguma noteikumu par valsts atbalstu mērķis ir nodrošināt ne tikai ideālu konkurenci, bet arī reālu vai iedarbīgu konkurenci.
Šajos apstākļos strukturālo trūkumu kompensēšanu tikai atsevišķos īpašos gadījumos var nekvalificēt kā valsts atbalstu. Piemēram, uzņēmumam piešķirta priekšrocība, lai koriģētu konkurences ziņā nelabvēlīgu situāciju, nav valsts atbalsts EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, ja to pamato ekonomiski iemesli un ja tā nerada diskrimināciju dažādās dalībvalstīs reģistrētu tirgus dalībnieku starpā. Šāda veida situācijā Kopienu tiesa būtībā piemēro privāta uzņēmēja tirgus ekonomikā kritēriju. Tāpat EKL 87. panta 1. punkta izpratnē par valsts atbalstu nav uzskatāma uzņēmumam piešķirtā priekšrocība, kas atvieglo tā ierasto budžeta slogu, ja šīs priekšrocības mērķis ir novērst faktu, ka saņēmējam uzņēmumam ir jāsedz papildu izmaksas, kas izriet no īpašiem noteikumiem, kuri nav piemērojami konkurējošiem uzņēmumiem, kam piemēro ierastās tiesības normālos tirgus apstākļos.
(sal. ar 182. un 184.–186. punktu)
3. Pastāvot valsts atbalsta shēmai, Komisijai principā nav pienākuma veikt atsevišķos gadījumos piešķirtā atbalsta analīzi. Komisija var tikai izpētīt attiecīgās shēmas vispārējās īpašības, un tai nav pienākuma pārbaudīt katru atsevišķo piemērošanas gadījumu.
Tomēr Komisijai Līguma pamatnoteikumu par valsts atbalstu labas pārvaldības interesēs EKL 88. panta ietvaros ir jāveic rūpīga un objektīva aplūkotā atbalsta pasākuma pārbaude. Konkrētāk, formālās pārbaudes procedūrā labas pārvaldības princips, kas ir vispārējais likuma varas princips, kurš raksturīgs dalībvalstu konstitucionālajām tradīcijām, liek Komisijai ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu ieinteresēto personu starpā.
Šajā tiesiskajā regulējumā iespējamā Komisijas pienākuma novērtēt atsevišķu saņēmēju situāciju individuāli atbalsta shēmas pārbaudē atzīšana ir saistīta, pirmkārt, ar procesuālo pienākumu, kas attiecīgi ir Komisijai un attiecīgo dalībvalsti, ievērošanu un, otrkārt, konkrētās informācijas par šiem saņēmējiem, ko Komisijai nosūtījušas valsts iestādes vai trešās ieinteresētās personas, saturu.
(sal. ar 209.–211. punktu)
4. Prasības par pamatojuma norādīšanu un Komisijas analīzi par valsts atbalsta pasākuma ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurenci loģiski mainās atkarībā no šī pasākuma individuālā vai vispārējā rakstura.
Attiecībā uz daudznozaru atbalsta shēmām Komisija var aprobežoties ar attiecīgās programmas īpašību izpēti, lai novērtētu, vai sakarā ar palielinātu atbalsta summu vai procentiem, atbalstīto ieguldījumu īpašībām vai citiem nosacījumiem, ko šī programma paredz, tā nodrošina jūtamu priekšrocību saņēmējiem salīdzinājumā ar to konkurentiem un ir tāda, kas dod būtisku labumu uzņēmumiem, kas piedalās tirdzniecībā dalībvalstu starpā. Tādas atbalsta shēmas gadījumā, kura piemērojama visiem noteiktā teritorijā esošiem uzņēmumiem, Komisijai nebūtu jāprasa, lai tā pierāda, pamatojoties pat uz vispārīgu tirgus situācijas pārbaudi, paredzamu šīs shēmas ietekmi uz tirdzniecību dalībvalstu starpā un konkurenci visās attiecīgajās darbības nozarēs.
Šajā sakarā attiecīgajai dalībvalstij – saskaņā ar tās pienākumu sadarboties ar Komisiju – un ieinteresētajām personām, kas ir pienācīgi aicinātas sniegt savus apsvērumus saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu, ir jānorāda savi argumenti un jāsniedz Komisijai visa informācija, kas var izskaidrot visus lietas faktus.
Daudznozaru atbalsta shēmas gadījumā Komisijai ir tikai pienākums kontrolēt, pamatojoties uz konkrētiem faktoriem, vai noteiktās atsevišķās nozarēs aplūkotais pasākums atbilst diviem EKL 87. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem, proti, vai tas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un ietekmēt konkurenci, ja šim nolūkam administratīvajā procesā tai tika sniegta atbilstoša pietiekama informācija.
Pienākuma norādīt pamatojumu, kas ir Komisijai daudznozaru atbalsta shēmas gadījumā, apjoms ir atkarīgs it īpaši no šīs shēmas ietekmes uz tirdzniecību dalībvalstu starpā un konkurenci, no šai iestādei administratīvā procesa kontekstā paziņotajiem datiem un faktiem.
(sal. ar 227., 230., 231., 233., 235. un 237. punktu)
5. Komisija EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošanā bauda plašu rīcības brīvību, kuras īstenošana ietver sarežģītus ekonomiskus un sociālus vērtējumus, kas jāveic Kopienu kontekstā.
No paša EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta un 88. panta formulējuma izriet, ka Komisija pirmajā no šiem diviem noteikumiem minēto atbalstu “var” uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Tādējādi, lai gan Komisijai vienmēr ir jālemj par tās kontrolētā valsts atbalsta saderīgumu ar tirgu, kaut arī par atbalstu nav paziņots, Komisijai nav pienākuma atzīt šādu atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu.
Komisija var noteikt ievirzes tās rīcības brīvības izmantošanai ar tādiem aktiem kā vispārēji noteikumi, paziņojumi vai pamatnostādnes tiktāl, ciktāl šajos aktos ir norādoši noteikumi par šai iestādei ieturamo virzienu un tie nepārkāpj Līguma noteikumus. Kad Komisija pieņem šādus aktus, kas paredzēti, lai precizētu, ievērojot Līgumu, kritērijus, ko tā paredz piemērot, īstenojot savu rīcības brīvību, no tā izriet automātisks šīs rīcības brīvības ierobežojums, jo tai ir pienākums ievērot norādes, ko tā pati sev noteikusi. Šajā kontekstā Kopienu tiesai ir jāpārbauda, vai Komisija ir ievērojusi šos noteikumus.
(sal. ar 290.–292. punktu)
6. Pasākumi, kuru mērķis ir izveidot vai grozīt valsts atbalstu, ir jauns atbalsts. Konkrētāk, ja grozījumi skar pašu sākotnējās shēmas būtību, šī shēma ir pārveidojusies par jaunu atbalstu. Savukārt, ja grozījums nav būtisks, tikai pašu grozījumu var klasificēt kā jaunu atbalstu.
Kādai teritorijai paredzēto atbrīvojumu no sociālā nodrošinājuma maksājumiem attiecināšana uz citā teritorijā esošiem uzņēmumiem ir jauns atbalsts. Pat ja jaunā shēma tikai attiecina esošo atbalsta shēmu uz jauniem saņēmējiem, citādā ziņā būtiski negrozot esošo shēmu, šis no sākotnējās shēmas nošķiramais paplašinājums ir jauns atbalsts, par ko ir jāpaziņo.
(sal. ar 358., 359. un 362. punktu)