Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Rijn Schelde Mondia France iesniedza 2005. gada 31. janvārī

(lieta T-55/05)

(tiesvedības valoda - franču)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 31. janvārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Rijn Schelde Mondia France, Rouen (Francija), kuru pārstāv François Citron, avocat.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atzīt, ka Eiropas Kopienu Komisijas 2004. gada 7. oktobra vēstule Muitas ģenerāldirekcijai lietā REM 2201 satur Eiropas Kopienu Komisijas nelabvēlīgu lēmumu attiecībā uz sabiedrību Rijn Schelde Mondia France un ka šis lēmums ir jāatceļ;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja šajā prāvā vēršas pret lēmumu, kas ietverts 2004. gada 7. oktobra vēstulē, ko tā nosūtīja Francijas muitas ģenerāldirekcijai.

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka ar 2000. gada 31. oktobra vēstuli prasītājas sabiedrība lūdza Francijas muitas pārvaldi, lai tā atbrīvo no muitas nodokļa par kopējo summu 962 058,64 EUR, ko prasītajai noteica Rouen un Havre muitas ģenerāldirekcija. Lai gan Francijas administrācija uzskatīja sevi par kompetentu atbildēt uz šo lūgumu atbrīvot no minētā nodokļa, tā tomēr pārsūtīja lietu Komisijai, lai tā pauž savu nostāju "par to, vai konstatētā nolaidība ir acīmredzama vai - nē".

Ar apstrīdēto lēmumu Komisija nosūtīja lietu atpakaļ Francijas muitai "tās dienestu izskatīšanai". Komisija tomēr norādīja Francijas administrācijai, ka tā uzskata, ka prasītāja ir rīkojusies acīmredzami nolaidīgi un iesaka noraidīt prasītājas lūgumu atbrīvot no nodokļa.

Savu pretenziju pamatojumam prasītāja norāda, ka:

-    pastāv pilnvaru pārsniegšana, tādā nozīmē, ka Komisija, paziņojot, ka tā nav kompetenta lemt par atbrīvošanu no nodokļa lūgumu, tomēr ir paudusi savu nostāju par jautājumu attiecībā uz pārmestās nolaidības iespējamo acīmredzamo raksturu;

-    Komisija nav pieņēmusi lēmumu Kopienu Muitas kodeksa piemērošanas regulas 907. panta 2. daļā paredzētajā 9 mēnešu termiņā;

-    nav ievērots rīcības pamatojuma pienākums;

-    pastāv pilnvaru nepareiza izmantošana, jo lēmums par to, ka Komisijai nav kompetences, ir pieņemts trīs gadus pēc tam, kad Francijas administrācija tai pārsūtīja lietu, un tāpēc, ka tā nav ņēmusi vērā pašas prasītājas sākotnēji Francijas muitā norādīto nekompetences argumentu.

Visbeidzot, prasītāja pārmet Komisijai acīmredzamu kļūdu, izvērtējot šajā lietā acīmredzamās nolaidības būtiskos elementus.

____________