Language of document :

Prasība, kas celta 2022. gada 8. februārī – Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika

(Lieta C-85/22)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: Gr. Koleva, C. Hermes)

Atbildētāja: Bulgārijas Republika

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

1) atzīt, ka Bulgārijas Republika,

iespējami ātri, bet vēlākais sešu gadu laikā, par īpaši aizsargājamām teritorijām (“ĪAT”) nenoteikdama 194 no 229 teritorijām, kuras ar 2008. gada 12. decembra Lēmumiem 2009/93/EK, 2009/91/EK un 2009/92/EK un 2012. gada 16. novembra Lēmumu 2013/23/EK ir noteiktas kā Kopienā nozīmīgas teritorijas (“KNT”);

sistemātiski un ilgstoši neievērodama pienākumu noteikt šīm teritorijām specifiski niansētos aizsardzības mērķus;

sistemātiski un ilgstoši neievērodama pienākumu noteikt vajadzīgos aizsardzības pasākumus, kas atbilstu ekoloģiskajām dabisko dzīvotņu prasībām saskaņā ar I pielikumu un šajās teritorijās sastopamajām sugām saskaņā ar II pielikumu, un

valsts tiesībās pienācīgi netransponēdama 6. panta 1. punktu,

nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Dzīvotņu direktīva) 1 4. panta 4. punkta un 6. panta 1. punkta;

piespriest Bulgārijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Aplūkotais gadījums attiecas uz Bulgārijas Republikas pieļautu nepienācīgu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkta transponēšanu un nepienācīgu 4. panta 4. punkta un 6. panta 1. punkta piemērošanu.

Dzīvotņu direktīvas 4. panta 4. punktā tostarp ir ietverta šāda prasība: tiklīdz Kopienā nozīmīga teritorija ir apstiprināta saskaņā ar šī paša panta 2. punktā paredzēto procedūru, attiecīgā dalībvalsts cik vien iespējams īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešos gados piešķir minētajai teritorijai īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu. Spriedumā lietā C-849/19, Komisija/Grieķija (EU:C:2020:1047) Tiesa esot paskaidrojusi, ka dalībvalstīm katrai ĪAT ir arī pienākums noteikt konkrētus aizsardzības mērķus. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktu attiecībā uz ĪAT dalībvalstis nosaka vajadzīgos aizsardzības pasākumus, attiecīgā gadījumā tajos iekļaujot atbilstīgus apsaimniekošanas plānus, kas izstrādāti īpaši šīm teritorijām vai iekļauti citos attīstības plānos, kā arī atbilstīgus normatīvus, administratīvus vai līgumiskus pasākumus, kuri atbilst šajās teritorijās sastopamo I pielikumā minēto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā minēto sugu ekoloģiskajām prasībām.

Komisijas ieskatā Bulgārijas Republika nav izpildījusi šādus no iepriekš minētās tiesību normas izrietošus pienākumus: savlaicīga ĪAT noteikšana, teritorijai specifiski niansētu aizsardzības mērķu noteikšana; vajadzīgu aizsardzības pasākumu noteikšana un pienācīga Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkta transponēšana valsts tiesībās.

____________

1 OV 1992, L 206, 7. lpp.