Lieta T‑306/12

Darius Nicolai Spirlea

un

Mihaela Spirlea

pret

Eiropas Komisiju

Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – 4. panta 3. punkta trešais ievilkums – Informācijas pieprasījumi, kurus Komisija adresējusi Vācijai EU Pilot procedūras ietvaros – Piekļuves atteikums – Pienākums veikt konkrētu un individuālu pārbaudi – Sevišķas sabiedrības intereses – Daļēja piekļuve – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 25. septembra spriedums

1.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Piekļuves atteikums – Iestādes pienākums veikt dokumentu konkrētu un individuālu pārbaudi – Iespēja pamatoties uz vispārējām prezumpcijām, kas piemērojamas noteiktām dokumentu kategorijām – Robežas

(LES 11. pants; LESD 15. panta 3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)

2.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība – Piemērošana dokumentiem saistībā ar EU Pilot procedūru – Vispārēja prezumpcija saistībā ar piekļuves tiesību izņēmumu – Pieļaujamība

(LESD 258. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)

3.      Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Komisijas tiesības celt prasību – EU Pilot mehānisma ieviešana, lai konstatētu Savienības tiesību iespējamo neizpildi – Pieļaujamība – Nepieciešamība pēc tieša juridiska pamata – Neesamība

(LESD 258. pants)

4.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība – Vispārējās prezumpcijas piemērot izņēmumu izvirzīšana saistībā ar pieprasītajiem dokumentiem – Atspēkojams raksturs

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)

5.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība – Sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato dokumentu publiskošanu – Jēdziens – Pierādīšanas pienākums

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)

6.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato dokumentu publiskošanu – Jēdziens – Prasība par ārpuslīgumisko atbildību – Izslēgšana – Šādas intereses privātais raksturs

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)

7.      Prasība atcelt tiesību aktu – Likumības pārbaude – Kritēriji – Tikai to faktisko un tiesisko apstākļu ņemšana vērā, kuri ir pastāvējuši apstrīdētā akta pieņemšanas dienā

(LESD 263. pants)

8.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Abstrakts formulējums – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļas un 53. panta pirmā daļas; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

9.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pienākums norādīt pamatojumu –Apjoms

(LESD 296. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)

10.    Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Prasība par iestādes lēmumu atteikt piekļvi dokumentiem saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 – Pamats par to, ka ir pārkāpts Komisijas paziņojums par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju par Kopienas tiesību pārkāpumiem – Neefektīvs pamats

(LESD 263. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001; Komisijas Paziņojums 2002/C 244/03)

1.      Savienības iestādes izņēmuma gadījumos var pamatoties uz vispārējām prezumpcijām, kas attiecas uz noteiktām dokumentu kategorijām, kuru publiskošana ir lūgta saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Iespēja atsaukties uz vispārējām prezumpcijām, attiecinot tās uz noteiktu kategoriju dokumentiem, tā vietā, lai pirms piekļuves atteikuma izvērtētu katru dokumentu individuāli un konkrēti, nav neitrāla. Šo iespēju izmantojot, ne vien tiek sašaurināts LES 11. pantā, LESD 15. pantā un Regulā Nr. 1049/2001 nostiprinātais pārskatāmības princips, bet arī praksē neizbēgami tiek ierobežota piekļuve konkrētiem dokumentiem. Līdz ar to šādu prezumpciju piemērošanai ir jābūt pamatotai ar nopietniem un pārliecinošiem iemesliem.

Tādēļ Savienības iestādei, kas pamatojas uz vispārēju prezumpciju, ir katrā konkrētā gadījumā jāpārbauda, vai sabiedrisko interešu apsvērumi, kas parasti ir piemērojami kāda veida dokumentiem, patiešām ir piemērojami dokumentam, kuru ir lūgts publiskot. Šajā ziņā prasību pārbaudīt, vai attiecīgā vispārējā prezumcija patiešām ir piemērojama, nedrīkst interpretēt tādējādi, ka iestādei šajā gadījumā ir individuāli jāpārbauda visi pieprasītie dokumenti. Šāda prasība atņemtu šai vispārējai prezumcijai tās lietderīgo iedarbību, proti, ļaut iestādei uz vispārēju piekļuves pieteikumu arī atbildēt vispārīgā veidā.

(sal. ar 48., 52., 82. un 83. punktu)

2.      Ja iestādei ir iesniegts pieteikums piekļūt dokumentiem, saistībā ar kuriem ir izvirzīts izņēmums, kas paredzēts Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā, saistībā ar izmeklēšanas darbībām, tā var pamatoties uz vispārēju prezumpciju, lai atteiktu piekļuvi dokumentiem saistībā ar EU Pilot procedūru kā stadiju, kas ir pirms iespējamās oficiālās procedūras saistībā ar pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam sākšanas. Pastāvošās līdzības starp EU Pilot procedūru un procedūru saistībā ar pienākumu neizpildi runā par labu šādai atzīšanai.

Pirmkārt, vispārēju prezumpciju galvenokārt nosaka nepieciešamība nodrošināt tā pareizu funkcionēšanu un garantēt, ka tās mērķi netiek apdraudēti. Šādas procedūras ietvaros ir jāvalda savstarpējas uzticēšanās klimatam starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti, kurš ļauj tām sākt sarunu un kompromisa procesu, lai miermīlīgi atrisinātu strīdu, nepastāvot nepieciešamībai sākt procedūru saistībā ar pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam, kura var izraisīt iespējamo tiesvedību Tiesā.

Otrkārt, EU Pilot procedūrai un procedūrai saistībā ar pienākumu neizpildi saskaņā ar LESD 258. pantu, tostarp tās pirmstiesas stadijai, ir līdzības, kas attaisno kopīgas pieejas piemērošanu abos gadījumos. Vispirms, gan EU Pilot procedūra, gan procedūra saistībā ar pienākumu neizpildi tās pirmstiesas stadijā ļauj Komisijai vislabāk izpildīt LESD sardzes lomu. Abu procedūru mērķis ir garantēt Savienības tiesību ievērošanu, sniedzot attiecīgajai dalībvalstij iespēju izmantot savus aizstāvības līdzekļus un, ja iespējams, izvairīties no tiesvedības tiesā. Abos gadījumos Komisija, ja tā uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi savus pienākumus, ir jāizvērtē, vai ir atbilstīgi sākt procedūru pret šo valsti. Turpinājumā, EU Pilot procedūra, gluži kā procedūras saistībā ar pienākumu neizpildi pirmstiesas stadija, ir divpusēja starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti. Visbeidzot, lai gan EU Pilot procedūra nav pilnībā ekvivalenta procedūrai saistībā ar pienākumu neizpildi, pirmā otro var izraisīt, jo pēc šīs procedūras Komisija var oficiāli sākt pārkāpuma izmeklēšanu, nosūtot brīdinājuma vēstuli un eventuāli vēršoties Tiesā, lai šī pēdējā konstatētu to pienākumu neizpildi, ko Komisija pārmet dalībvalstij.

(sal. ar 56., 57., 59.–63. punktu)

3.      Lai gan EU Pilot procedūra nav tieši paredzēta līgumā, tas tomēr nenozīmē, ka tai nav juridiska pamata. Pirmkārt, EU Pilot procedūra ir jāuztver kā tāda, kas izriet no iespējām, kuras ir saistītas ar Komisijas pilnvarām, pildot pienākumu pārbaudīt, vai dalībvalstis ievēro Savienības tiesības. Tādējādi informācijas apmaiņas mehānisms vai procedūra, kas notiek pirms procedūras saistībā ar pienākumu neizpildi, vienmēr ir pastāvējuši un ir obligāti, lai veiktu pirmās faktu pārbaudes un atrastu pirmās norādes par iespējamo Savienības tiesību pārkāpumu. Otrkārt, EU Pilot procedūras mērķis ir pamatoti formalizēt informācijas pirmās apmaiņas starp Komisiju un dalībvalstīm saistībā ar iespējamajiem Savienības tiesību pārkāpumiem. Šajos apstākļos, lai gan EU Pilot procedūra nav pamatota ar LESD 258. pantu, šī procedūra strukturē rīcību, ko Komisija tradicionālo īsteno, kad tā ir saņēmusi sūdzību vai kad tā rīkojas pēc savas ierosmes.

(sal. ar 66. punktu)

4.      Saistībā ar sabiedrības tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumu, kas izriet no pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzības, kas paredzēta Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā, pat gadījumā, ja atteikums ir pamatots ar vispārēju prezumpciju, ieinteresētās personas, ja tās vēlas, var censties pierādīt, ka uz kādu konkrētu dokumentu, kura publiskošana tiek prasīta, minētā prezumpcija neattiecas vai ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato šā dokumenta publiskošanu atbilstoši minētās tiesību normas teikuma pēdējai daļai.

(sal. ar 70. un 90. punktu)

5.      Saistībā ar sabiedrības tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumu, kas izriet no pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzības, kas paredzēta Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā, lai gan, piemērojot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu, pierādīšanas pienākums ir iestādei, kas izvirza šo izņēmumu, minētās regulas 4. panta 2. punkta teikuma pēdējās daļas gadījumā personai, kas izvirza sevišķu sabiedrības interesi šīs tiesību normas teikuma pēdējās daļas nozīmē, ir tas jāpierāda.

Turklāt tam, kas izvirza sevišķu sabiedrības interešu pastāvēšanu minētās regulas 4. panta 2. punkta tiesību normu nozīmē, ir konkrēti jānorāda apstākļi, kas attaisno attiecīgo dokumentu publiskošanu. Šajā ziņā ar vispārīgu apsvērumu izklāstu nepietiek, lai pierādītu, ka sevišķas sabiedrības intereses ir primāras pār iemesliem, kas attaisno atteikumu publiskot attiecīgos dokumentus saskaņā ar 4. panta 2. punkta teikuma pēdējo daļu. Tāpat sabiedrības sevišķās intereses, kas var pamatot dokumenta publiskošanu, ne obligāti atšķiras no minētās regulas pamatā esošajiem principiem.

(sal. ar 91.–93. un 97. punktu)

6.      Interese iesniegt dokumentālos pierādījumus valsts tiesā, lai atbalstītu prasību par atbildības noteikšanu, nevar tikt uzskatīta par “sabiedrības sevišķu interesi” Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta teikuma pēdējās daļas nozīmē, bet gan par privātu interesi.

(sal. ar 99. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 100. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 107. un 108. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 114.–116. punktu)

10.    2002. gada 20. marta Paziņojums 2002/C 244/03 par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju par Kopienas tiesību pārkāpumiem nevar būt juridiskais pamats, kas ļauj izvērtēt lēmuma atteikt piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar EU Pilot procedūru, tiesiskumu atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Šajā paziņojumā nav paredzēts neviens noteikums, kas regulē piekļuvi dokumentiem procedūras saistībā ar pienākumu neizpildi ietvaros, pat ne EU Pilot procedūras ietvaros, un nepiešķir sūdzības iesniedzējiem nekādas tiesības šajā ziņā. Gluži pretēji, tajā attiecībā uz procedūru saistībā ar pienākumu neizpildi ir vienīgi norādīts, ka piekļuve dokumentiem ir jāīsteno saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001. Šajos apstākļos šim paziņojumam nevar būt nekāda ietekme uz pieteikumu piekļūt dokumentiem izvērtēšanu saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001.

(sal. ar 130. punktu)