Lieta C‑696/15 P
Čehijas Republika
pret
Eiropas Komisiju
Apelācija – Transports – Direktīva 2010/40/ES – Inteliģento transporta sistēmu ieviešana autotransporta jomā – 7. pants – Pilnvaru deleģēšana Eiropas Komisijai – Robežas – Deleģētā regula (ES) Nr. 885/2013 – Informācijas pakalpojumu sniegšana saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem – Deleģētā regula (ES) Nr. 886/2013 – Dati un procedūras, lai lietotājiem nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimumu – LESD 290. pants – Pilnvaru deleģēšanas mērķu, satura, apjoma un ilguma konkrēta noteikšana – Attiecīgās jomas būtisks elements – Kontroles organizācijas izveidošana
Kopsavilkums – Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums
1. Transports – Autopārvadājumi – Inteliģentās transporta sistēmas – Dalībvalstu pienākums ieviest šādu sistēmu lietotnes un pakalpojumus – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/40; Komisijas Regulas Nr. 885/2013 un Nr. 886/2013)
2. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Īstenošanas regulas interpretācija, ņemot vērā pamatregulu
3. Eiropas Savienības iestādes – Pilnvaru īstenošana – Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus – Savienības likumdevēja nepieciešamība skaidri ierobežot šīs pilnvaras pamata leģislatīvajā aktā – Apjoms
(LESD 290. panta 1. punkta otrā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/40 6. un 7. pants
4. Apelācija – Pamati – Sprieduma motīvu daļa, kurā pieļauts Savienības tiesību pārkāpums – Citu juridisku apsvērumu dēļ pamatota rezolutīvā daļa – Noraidīšana
(LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)
5. Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Vispārējās tiesas izmantots netiešs pamatojums – Pieļaujamība – Nosacījumi
(LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)
6. Eiropas Savienības iestādes – Pilnvaru īstenošana – Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus – Pienākums negrozīt pamata leģislatīvā akta būtiskos elementus – Būtisko elementu kvalifikācija – Konkrētai jomai raksturīgo īpašību un īpatnību ņemšana vērā – Pārbaude tiesā – Apjoms
(LESD 290. panta 1. punkta otrā daļa)
1. Regulā Nr. 885/2013, ar ko papildina Direktīvu 2010/40 attiecībā uz informācijas pakalpojumu sniegšanu saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem, un Regulā Nr. 886/2013, ar ko papildina Direktīvu 2010/40 attiecībā uz datiem un procedūrām, lai lietotājiem, ja iespējams, nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimumu, nav nevienas tiesību normas, ar kuru dalībvalstīm būtu noteikts tiešs pienākums ieviest inteliģento transporta sistēmu lietotnes un pakalpojumus to teritorijā. No norādes uz Direktīvu 2010/40, kas ietverta katras šīs regulas 1. pantā, nepārprotami izriet, ka šajās regulās dalībvalstīm ir noteikts vienīgi pienākums īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai šajās regulās ietvertās specifikācijas tiktu piemērotas inteliģentā transporta sistēmu lietotnēm un pakalpojumiem, kad tie tiek ieviesti.
(skat. 25. un 30. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 33. punktu)
3. Lai gan saskaņā ar Direktīvas 2010/40 par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem 7. pantu Komisijai ir jāpieņem specifikācijas, lai nodrošinātu inteliģento transporta sistēmu ieviešanas un izmantošanas sadarbspēju, savietojamību un nepārtrauktību tomēr, ņemot vērā LESD 290. pantu, 7. panta izklāstītā pilnvaru deleģēšana nevar tikt interpretēta tādējādi, ka Komisijai ir atļauts pārsniegt minētās direktīvas 6. panta ietvaru, kurš ne tikai 1. punktā tieši nosaka specifikāciju mērķi, bet arī to saturu un apjomu, tieši norādot, it īpaši tā 4. punktā, pasākumus, kas var būt tā priekšmets.
Saskaņā ar LESD 290. panta 1. punkta otrās daļas pirmo teikumu leģislatīvajos aktos tiek konkrēti noteikti ne tikai pilnvaru deleģēšanas mērķi, bet arī to saturs, apjoms un ilgums. Šī prasība nozīmē, ka deleģēto pilnvaru piešķiršana attiecas uz tādu noteikumu pieņemšanu, kuri iekļaujas ar pamata leģislatīvo aktu paredzētajā tiesiskajā regulējumā. Turklāt piešķirto pilnvaru ierobežošana būtu pietiekami precīza tādā ziņā, ka tā skaidri norāda šo pilnvaru robežas un var to, kā Komisija tās izmanto, pakļaut pārbaudei atbilstoši kritērijiem, kurus noteicis Savienības likumdevējs. Šajā ziņā nevar tikt pamatoti apgalvots, ka vienīgais ierobežojums, kas Savienības likumdevējam ir saistībā ar pilnvaru deleģēšanas organizēšanu, ir aizliegums deleģēt attiecīgās jomās būtisko elementu pieņemšanu. Protams, LESD 290. panta 1. punkta otrās daļas pirmajā teikumā Savienības likumdevējam ir atļauts piešķirt plašu rīcības brīvību, lai īstenotu pilnvaras, kuras tas tai ir deleģējis un kuras atkarībā no attiecīgās jomas īpašībām var būt plašākas vai mazāk plašas. Tomēr pilnvaru deleģēšana LESD 290. panta nozīmē – un jebkura iespējamā rīcības brīvība, ko šī deleģēšana ietver – ir jāierobežo ar pamataktā paredzētajām robežām.
(skat. 47.–50. un 52. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 56. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 72. punktu)
6. Saskaņā ar LESD 290. panta 1. punkta otrās daļas otro teikumu uz būtiskiem elementiem kādā jomā attiecas leģislatīvie akti un tādējādi uz tiem nedrīkst attiekties pilnvaru deleģēšana. Elementam ir būtisks raksturs šīs tiesību normas nozīmē, it īpaši, ja tā pieņemšanai ir jāizdara politiska izvēle, kas ietilpst paša Savienības likumdevēja pienākumos, jo tā prasa dažādu iesaistīto interešu novērtēšanu, pamatojoties uz vairākkārtēju izvērtējumu, vai tā pieļauj iejaukšanos attiecīgo personu pamattiesībās tādā mērā, ka ir nepieciešama Savienības likumdevēja iesaistīšanās.
Šajā ziņā tieši nosakot, ka jomas būtiskie elementi ir paredzēti noteikšanai leģislatīvajā aktā un līdz ar to nevar tikt deleģēti, LESD 290. panta 1. punkta otrās daļas otrais teikums ierobežo brīvību, kas ir Savienības likumdevējam pilnvaru deleģēšanas organizēšanas ietvaros. Šī tiesību norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka lēmumus, kas attiecas uz šādiem elementiem, pieņem vienīgi likumdevējs. Tādēļ, ja Savienības tiesa nav izvērtējusi, vai pamata leģislatīvā akta noteikts elements ir tā būtisks elements, bet tā ir vienīgi norādījusi uz šajā leģislatīvajā aktā izklāstīto pilnvaru deleģēšanas, ir jākonstatē, ka tā nav ievērojusi LESD 290. panta 1. punkta otrā daļas otro teikumu. Tādējādi pretēji tam, kas prasīts šajā tiesību normā, Savienības tiesa nav nodrošinājusi, ka šajā lietā noteikumu, kas attiecas uz attiecīgās jomas būtiskajiem elementiem, pieņemšana paliek vienīgi Savienības likumdevēja ziņā un tā netiek deleģēta.
(skat. 75., 78. un 81.–83. punktu)