Language of document : ECLI:EU:T:2022:253

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)

2022. gada 27. aprīlī (*)

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā – Līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Prasītāja vārda saglabāšana to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi – Pierādījumi par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību – Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās

Lietā T‑108/21

Ferdinand Ilunga Luyoyo, ar dzīvesvietu Kinšasā [Kinshasa] (Kongo Demokrātiskā Republika), kuru pārstāv TBontinck, PDe Wolf, AGuillerme un TPayan, avocats,

prasītājs,

pret

Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv M.CCadilhac un HMarcos Fraile, pārstāves,

atbildētāja,

VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs R. da Silva Pasošs [R. da Silva Passos] (referents), tiesneši I. Reine un L. Trišo [LTruchot],

sekretārs: E. Kulons [ECoulon],

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,

ņemot vērā, ka trīs nedēļu laikā pēc paziņojuma par tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanu izsniegšanas neviens lietas dalībnieks nav iesniedzis pieteikumu par tiesas sēdes noturēšanu, un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 106. panta 3. punktu nolemjot, ka prasība izlemjama bez tiesvedības mutvārdu daļas,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs Ferdinand Ilunga Luyoyo lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 30. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2020, L 419, 5. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie akti”), ciktāl šie akti attiecas uz viņu.

 Tiesvedības priekšvēsture

 Pamatinformācija par ierobežojošajiem pasākumiem

2        Prasītājs ir Kongo Demokrātiskās Republikas valstspiederīgais, kurš police nationale congolaise (PNC) (Kongo Valsts policija) ieņēma Légion Nationale d’Intervention (LNI) komandiera un pēc tam – vienības, kas atbild par iestāžu un augsta ranga ierēdņu aizsardzību (UPIHP), komandiera amatu.

3        Šī lieta ir saistīta ar ierobežojošajiem pasākumiem, ko Eiropas Savienības Padome noteikusi, lai Kongo Demokrātiskajā Republikā tiktu nodibināts ilgstošs miers un lai izdarītu spiedienu uz personām un vienībām, kuras ar savu rīcību pārkāpj šai valstij noteikto ieroču embargo.

 Pasākumi, ko Savienība veikusi autonomi

4        2005. gada 18. jūlijā Padome, pamatojoties uz EKL 60., 301. un 308. pantu, pieņēma Regulu (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2005, L 193, 1. lpp.).

5        2010. gada 20. decembrī Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku un par Kopējās nostājas 2008/369/KĀDP atcelšanu (OV 2010, L 336, 30. lpp.).

6        2016. gada 17. oktobrī Padome pieņēma secinājumus, kuros vispirms tā pauda Eiropas Savienības dziļas bažas par politisko situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, ko ir pasliktinājuši “ārkārtīgas vardarbības akt[i], kas [bija notikuši] 2016. gada 19. un 20. septembrī, jo īpaši Kinšasā [(Kongo Demokrātiskā Republika)]”, un atgādināja, “ka [Kongo Demokrātiskās Republikas] iestādes ir galvenās atbildīgās par vēlēšanu rīkošanu”. Pēc tam Padome minēja – lai nodrošinātu labvēlīgu vidi dialogam un vēlēšanām, Kongo Demokrātiskās Republikas valdībai jāapliecina skaidra apņemšanās nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu, kā arī jāizbeidz izmantot tiesu sistēmu politiskiem mērķiem. Turklāt tā norādīja, ka Savienība aicina atbrīvot visus politiskos ieslodzītos un pārtraukt politiski motivētas kriminālvajāšanas pret opozīciju un pilsonisko sabiedrību, kā arī reabilitēt tos, kas cietuši politisku lēmumu rezultātā, un pēc tam precizēja, ka miermīlīgu demonstrāciju aizliegums un pret opozīciju, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem vērsta iebiedēšana un vajāšana neļauj sagatavot miermīlīgu un demokrātisku pāreju. Visbeidzot Padome paziņoja, ka “[Savienība] izmantos visus tās rīcībā esošos līdzekļus, tostarp individuālus ierobežojošus pasākumus pret personām, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, mudina uz vardarbību vai traucē panākt vienošanos par krīzes risinājumu mierīgā ceļā, kas respektētu Kongo iedzīvotāju vēlmi ievēlēt savus pārstāvjus”.

7        2016. gada 12. decembrī Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/2231, ar ko groza Lēmumu 2010/788 (OV 2016, L 336 I, 7. lpp.).

8        Tajā pašā dienā Padome, pamatojoties uz LESD 215. pantu, pieņēma Regulu (ES) 2016/2230, ar ko groza Regulu Nr. 1183/2005 (OV 2016, L 336 I, 1. lpp.).

9        Lēmuma 2016/2231 2.–4. apsvērumā ir atkārtoti Padomes 2016. gada 17. oktobrī pieņemtie secinājumi, kas minēti šī sprieduma 6. punktā.

10      2017. gada 6. martā Padome pieņēma secinājumus, kuros tā vispirms informēja, ka Savienība ir norūpējusies par politisko situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, ko izraisījusi tostarp drošības situācija vairākos valsts reģionos, kur vērojama nesamērīga spēka pielietošana. Turpinājumā Padome, nosodījusi nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus, precizēja, ka cīņa pret nesodāmību ir viens no obligātiem nosacījumiem mierīgam pārejas procesam un ilglaicīgai stabilitātei valstī. Visbeidzot Padome norādīja, ka Savienība pauž nožēlu par vardarbības epicentru izveidošanos trijās Kasai provincēs un Kongo centrālajā daļā (Kongo Demokrātiskā Republika) un pauž bažas par saņemto informāciju attiecībā uz nopietnajiem cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem, kurus Kasai provincēs ir izdarījuši vietējie bruņotie grupējumi, piemēram, par nelikumīgu bērnu kareivju vervēšanu un izmantošanu, kā arī par civiliedzīvotāju nonāvēšanu, ko izdarījuši Kongo Demokrātiskās Republikas drošības spēku pārstāvji, un tos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām varētu uzskatīt par kara noziegumiem.

11      2017. gada 29. maijā Padome, pamatojoties tostarp uz LES 31. panta 2. punktu un Lēmuma 2010/788 6. panta 2. punktu, pieņēma Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2017/905, ar ko īsteno Lēmumu 2010/788 (OV 2017, L 138 I, 6. lpp.). Tajā pašā dienā Padome pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2017/904, ar kuru īsteno 9. panta 2. punktu Regulā Nr. 1183/2005 (OV 2017, L 138 I, 1. lpp.).

 Pret Kongo Demokrātisko Republiku vērsto ierobežojošo pasākumu noteikšanai piemērotie kritēriji

12      Lēmuma 2010/788, kas grozīts ar Lēmumu 2016/2231, 3. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā, piemēro personām un vienībām:

a)      kas virzībai uz vēlēšanām [Kongo Demokrātiskajā Republikā] kavē panākt vienprātīgu un miermīlīgu risinājumu, tostarp veicot vardarbības aktus, represijas vai kūdot uz vardarbību, vai graujot tiesiskumu;

b)      kas iesaistītas tādu darbību plānošanā, vadīšanā vai veikšanā, kas ir smagi cilvēktiesību pārkāpumi vai cilvēktiesību ļaunprātīga izmantošana [Kongo Demokrātiskajā Republikā];

c)      kas ir saistītas ar personām un vienībām, kas minētas a) un b) apakšpunktā;

kā uzskaitīts II pielikumā.”

13      Lēmuma 2010/788, kas grozīts ar Lēmumu 2016/2231, 4. panta 1. punktā ir noteikts, ka “dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, ka to teritorijās iebrauc vai to teritorijas šķērso personas, kas minētas 3. pantā”.

14      Atbilstoši Lēmuma 2010/788, kas grozīts ar Lēmumu 2016/2231, 5. panta 1. un 2. punktam ir paredzēts:

“1.      Iesaldē visus līdzekļus, citus finanšu aktīvus un saimnieciskus resursus, kas tieši vai netieši pieder 3. pantā minētajām personām vai vienībām vai ko tās tieši vai netieši kontrolē, vai kas pieder vienībām, kuras ir tieši vai netieši pakļautas šādām personām vai jebkurai personai vai vienībai, kura rīkojas šādu personu vārdā vai vadībā, kā norādīts I un II pielikumā.

2.      Nekādus līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai saimnieciskus resursus nedara tieši vai netieši pieejamus 1. punktā minētajām personām un vienībām vai to interesēs.”

15      Savukārt Regulas Nr. 1183/2005, kas grozīta ar Regulu 2016/2230, 2.b panta 1. punktā ir paredzēts:

“Regulas Ia pielikumā iekļauj fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras Padome norādījusi, pamatojoties uz kādu no šiem iemesliem:

a)      vienprātīga un miermīlīga risinājuma virzībai uz vēlēšanām [Kongo Demokrātiskajā Republikā]kavēšana, tostarp īstenojot vardarbības aktus, represijas vai kūdot uz vardarbību vai graujot tiesiskumu;

b)      tādu darbību plānošana, vadīšana vai veikšana, kas ir smagi cilvēktiesību pārkāpumi vai cilvēktiesību ļaunprātīga izmantošana [Kongo Demokrātiskajā Republikā];

c)      saistība ar a) un b) apakšpunktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām.”

16      Regulas Nr. 1183/2005, kas grozīta ar Regulu 2016/2230, 2. pantā ir paredzēts:

“1.      Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas tieši vai netieši ir I vai Ia pielikumā uzskaitīto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru, tostarp trešo personu, kuras rīkojas to vārdā vai to vadībā, īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.

2.      Nekādus līdzekļus vai saimnieciskos resursus nedara tieši vai netieši pieejamus I vai Ia pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai šo personu interesēs.”

 Sākotnējais ierobežojošo pasākumu piemērošanas ilgums

17      Saskaņā ar Lēmuma 2010/788, kas grozīts ar Lēmumu 2016/2231, 9. panta 2. punktu “pasākumus, kas minēti 3. panta 2. punktā, piemēro līdz 2017. gada 12. decembrim” un “tos attiecīgi atjauno vai groza, ja Padome uzskata, ka to mērķi nav sasniegti”.

 Prasītāja vārda sākotnējā iekļaušana to personu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi

18      Ar Lēmumu 2016/2231 un Regulu 2016/2230 prasītāja vārds tika iekļauts to personu un vienību sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, kas noteikti Lēmuma 2010/788 II pielikumā un Regulas Nr. 1183/2005 Ia pielikumā (turpmāk tekstā kopā – “strīdīgie saraksti”).

19      Padome šādu iekļaušanu pamatoja ar šādiem iemesliem:

“Kā [PNC] nemieru novēršanas struktūras [LNI] komandieris Ferdinand Ilunga Luyoyo bija atbildīgs par nesamērīgu spēka lietošanu un vardarbīgu apspiešanu 2016. gada septembrī Kinšasā. Šajā kapacitātē Ferdinand Ilunga Luyoyo bija arī iesaistīts tādu darbību plānošanā, vadīšanā vai veikšanā, kas ir smagi cilvēktiesību pārkāpumi vai cilvēktiesību ļaunprātīga izmantošana [Kongo Demokrātiskajā Republikā].”

20      Ar prasības pieteikumu, kurš Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 6. martā, prasītājs cēla prasību, kas reģistrēta ar lietas numuru T‑143/17, kurā būtībā lūdza atcelt Regulu 2016/2230, ciktāl šis akts attiecas uz viņu. Pēc prasītāja atteikšanās no prasības ar 2018. gada 7. decembra rīkojumu Ilunga Luyoyo/Padome (T‑143/17, nav publicēts, EU:T:2018:987) lieta tika izslēgta no Vispārējās tiesas reģistra.

 Prasītājam noteikto ierobežojošo pasākumu pirmie trīs pagarinājumi

21      Ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2282 (2017. gada 11. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788 (OV 2017, L 328, 19. lpp.), prasītājam piemērotie ierobežojošie pasākumi ar tādu pašu pamatojumu tika saglabāti līdz 2018. gada 12. decembrim.

22      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 8. martā, prasītājs cēla prasību, kas reģistrēta ar lietas numuru T‑166/18, par Lēmumu 2017/2282, ciktāl šis lēmums attiecas uz viņu. Šī prasība tika noraidīta ar 2020. gada 12. februāra spriedumu Ilunga Luyoyo/Padome (T‑166/18, nav publicēts, EU:T:2020:50).

23      2018. gada 10. decembrī Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2018/1940, ar ko groza Lēmumu 2010/788 (OV 2018, L 314, 47. lpp.), un Īstenošanas regulu (ES) 2018/1931, ar kuru īsteno 9. pantu Regulā Nr. 1183/2005 (OV 2018, L 314, 1. lpp.). Ar šiem aktiem prasītāja vārda iekļaušana strīdīgajos sarakstos tika saglabāta līdz 2019. gada 12. decembrim. Pamatojums prasītāja vārda iekļaušanai strīdīgajos sarakstos tika atjaunināts, pievienojot norādi, ka “2017. gada jūlijā Ferdinand Ilunga Luyoyo tika iecelts par tās PNC vienības komandieri, kura ir [UPIHP]”.

24      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 20. februārī, prasītājs cēla prasību, kas reģistrēta ar lietas numuru T‑124/19, par Lēmumu 2018/1940 un par Īstenošanas regulu 2018/1931, ciktāl šie akti attiecas uz viņu. Šī prasība tika noraidīta ar 2021. gada 3. februāra spriedumu Ilunga Luyoyo/Padome (T‑124/19, nav publicēts, EU:T:2021:63).

25      2019. gada 9. decembrī Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/2109, ar ko groza Lēmumu 2010/788 (OV 2019, L 318, 134. lpp.), un Īstenošanas regulu (ES) 2019/2101, ar kuru īsteno 9. pantu Regulā Nr. 1183/2005 (OV 2019, L 318, 1. lpp.). Ar šiem aktiem prasītāja vārda iekļaušana strīdīgajos sarakstos tika saglabāta līdz 2020. gada 12. decembrim. Padome atjaunināja pamatojumu šādai iekļaušanai, pēc atsauces uz viņa UPIHP komandiera amatu, norādot, ka, “ņemot vērā ieņemamo amatu, viņš ir atbildīgs par PNC nesenajiem cilvēktiesību pārkāpumiem”.

26      Ar 2019. gada 10. decembra vēstuli Padome paziņoja prasītājam Lēmumu 2019/2109 un precizēja, ka gadījumā, ja viņš vēlētos iesniegt jaunus apsvērumus, tie ir jānosūta līdz 2020. gada 1. septembrim.

27      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 19. februārī, prasītājs cēla prasību, kas reģistrēta ar lietas numuru T‑101/20, par Lēmumu 2019/2109 un Īstenošanas regulu 2019/2101, ciktāl šie akti attiecas uz viņu. Šī prasība tika noraidīta ar 2021. gada 15. septembra spriedumu Ilunga Luyoyo/Padome (T‑101/20, nav publicēts, EU:T:2021:575).

 Pārskatīšana

28      Ar 2020. gada 4. jūnija vēstuli prasītāja advokāti iesniedza Padomei lūgumu par piekļuvi lietas materiāliem un lūdza līdz 2020. gada 1. oktobrim pagarināt termiņu pierādījumu iesniegšanai, lai pamatotu lūgumu pārskatīt viņa vārda iekļaušanu strīdīgajos sarakstos.

29      Ar 2020. gada 7. jūlija vēstuli Padome prasītāja advokātus informēja par to, ka tā apmierina viņu lūgumu līdz 2020. gada 1. oktobrim pagarināt termiņu pārskatīšanas lūguma iesniegšanai.

30      Ar 2020. gada 23. jūlija vēstuli Padome nosūtīja prasītāja advokātiem astoņus darba dokumentus.

31      2020. gada 1. oktobrī prasītāja advokāti Padomei formāli iesniedza pārskatīšanas lūgumu, kurā citastarp apgalvoja, ka Padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā. Šajā ziņā tie uzsvēra, ka prasītāja amati ir mainījušies, jo kopš 2019. gada decembra viņš nav faktiski pildījis nekādu amatu Kongo policijā, lai gan ir saglabājis ģenerāļa dienesta pakāpi un ar to saistīto atalgojumu, un ka 2020. gadā viņš nav pildījis nekādu amatu un nav bijis iesaistīts nevienā Kongo Demokrātiskās Republikas politiskā, militārā vai administratīvā darbībā, privātā statusā pildot Fédération congolaise de boxe [Kongo Boksa federācijas] prezidenta pilnvaras.

32      Pielikumos vēstulei, kas prasītāja advokātiem tika nosūtīta 2020. gada 30. oktobrī, Padome tiem nosūtīja četrus darba dokumentus, kas attiecas uz prasītāja vārda iekļaušanu strīdīgajos sarakstos.

33      2020. gada 30. oktobra vēstulē Padome norādīja, ka šo pierādījumu dēļ tā ir paredzējusi atjaunināt pamatojumu attiecībā uz prasītāju, tajā precizējot, ka viņš ir bijis UPIHP komandieris “līdz 2019. gada decembrim”, un tam pievienojot norādi, ka viņš “ir saglabājis savu ģenerāļa pakāpi un joprojām ir aktīvs [Kongo Demokrātiskās Republikas] publiskajā arēnā”.

34      Padome vēl arī precizēja, ka gadījumā, ja prasītājs vēlētos iesniegt papildu apsvērumus, tie ir jānosūta līdz 2020. gada 20. novembrim.

35      Ar Padomei nosūtītu 2020. gada 20. novembra vēstuli prasītāja advokāti sniedza apsvērumus par šī sprieduma 32. punktā minētajiem dokumentiem, apgalvojot, ka neviens no tiem neattaisno attiecīgo pasākumu pagarināšanu. It īpaši tie norādīja, ka, lai gan vienā no pierādījumiem, ko Padome bija iekļāvusi savas 2020. gada 30. oktobra vēstules pielikumā, bija norāde uz prasītāja jauno Kongo Boksa federācijas prezidenta amatu, tie apstrīd šī iemesla pamatotību, lai attaisnotu to, ka viņa vārds strīdīgajos sarakstos tiek atjaunināts.

 Prasītājam noteikto ierobežojošo pasākumu ceturtā pagarināšana

36      2020. gada 10. decembrī Padome pieņēma apstrīdētos aktus, ar kuriem prasītāja vārda iekļaušana strīdīgajos sarakstos tika saglabāta līdz 2021. gada 12. decembrim, un šādas iekļaušanas pamatojums tagad ir šāds:

“Līdz 2017. gadam būdams [PNC] [LNI] komandieris un līdz 2019. gada decembrim PNC [UPIHP] komandieris, Ferdinand Ilunga Luyoyo bija atbildīgs par nesamērīgo spēka lietošanu un vardarbīgajām represijām 2016. gada septembrī Kinšasā (Kinshasa) un ir atbildīgs par PNC nesenajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Tādējādi Ferdinand Ilunga Luyoyo bija iesaistīts tādu darbību plānošanā, vadīšanā vai izdarīšanā [Kongo Demokrātiskajā Republikā], kuras ir smagi cilvēktiesību pārkāpumi vai aizskārumi.

Ferdinand Ilunga Luyoyo ir saglabājis savu ģenerāļa pakāpi un joprojām ir aktīvs [Kongo Demokrātiskās Republikas] politiskajā arēnā.”

37      Ar 2020. gada 11. decembra vēstuli Padome paziņoja prasītājam Lēmumu 2020/2033, atgādinot, ka cilvēktiesību pārkāpumi turpinās.

38      Tajā pašā vēstulē Padome precizēja, ka prasītāja stāvoklis apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī pamato viņa vārda saglabāšanu strīdīgajos sarakstos, ciktāl viņš, “būdams līdz 2017. gadam [PNC] [LNI] komandieris un līdz 2019 gada decembrim [UPIHP] komandieris PNC, [..] bija atbildīgs par nesamērīgo spēka lietošanu un vardarbīgajām represijām 2016. gada septembrī Kinšasā un [bija] atbildīgs par vēlākiem PNC izdarītiem cilvēktiesību pārkāpumiem”, un ka, “lai gan viņš vairs neieņēma amatu PNC, viņš [bija] saglabājis savu ģenerāļa pakāpi un joprojām [bija] aktīvs [Kongo Demokrātiskās Republikas] politiskajā arēnā, kā to apliecina dokumenti, kas viņam tika nodoti”.

39      Padome papildus norādīja, ka gadījumā, ja prasītājs vēlētos iesniegt jaunus apsvērumus, tie būtu jānosūta līdz 2021. gada 1. septembrim.

 Lietas dalībnieku prasījumi

40      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2021. gada 19. februārī, prasītājs cēla šo prasību. Viņa prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdētos aktus, ciktāl tie attiecas uz viņu;

–        piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

41      Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        pakārtoti, apstrīdēto aktu atcelšanas gadījumā atstāt spēkā Lēmuma 2020/2033 sekas, “līdz stājas spēkā Īstenošanas regulas 2020/2021 daļēja atcelšana”;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

42      Savu prasījumu par apstrīdēto aktu atcelšanu pamatojumam prasītājs izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu, bet otrais – uz kļūdām vērtējumā. Vispārējā tiesa uzskata, ka vispirms ir jāpārbauda otrais pamats.

 Par otro pamatu, kas attiecas uz kļūdām vērtējumā

43      Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz demokrātiskās un politiskās situācijas Kongo Demokrātiskajā Republikā pārskatīšanas kontekstu pirms ierobežojošo pasākumu pagarināšanas attiecībā pret prasītāju.

44      Otrkārt, prasītājs būtībā apstrīd apstrīdēto aktu pamatotību, ciktāl ar tiem viņa vārds ir saglabāts strīdīgajos sarakstos, lai gan šo aktu pieņemšanas brīdī nevarēja uzskatīt, ka viņš ir iesaistīts smagos cilvēktiesību pārkāpumos Kongo Demokrātiskajā Republikā.

45      Pirmām kārtām, prasītājs pārmet Padomei, ka tā ir saglabājusi viņa vārdu strīdīgajos sarakstos attiecībā uz pagātnes faktiem un to amatu dēļ, kurus viņš vairs nepildīja apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī, pārkāpjot iekļaušanas kritēriju, kas bija formulēts tagadnes formā.

46      Šajā ziņā prasītājs apgalvo, ka, kopš viņš 2017. gadā pameta PNC LNI, viņš vairs neieņem komandiera amatu PNC un ka no 2019. gada decembra viņš vairs nav UPIHP komandieris. Viņš uzsver, ka, lai gan ir saglabājis ģenerāļa dienesta pakāpi, viņš tomēr vairs nepilda nekādas īpašas valsts pilnvaras.

47      Otrām kārtām, prasītājs apstrīd Padomes izmantotos pierādījumus, kuros ir atsauce uz viņa kā Kongo Boksa federācijas prezidenta amatu, jo šāds amats, ko viņš pilda privātā statusā, neļaujot uzskatīt, ka viņš joprojām ir iesaistīts darbībās, kas attaisno ierobežojošo pasākumu saglabāšanu pret viņu. It īpaši prasītājs apstrīd 2020. gada 8. oktobra raksta – kurš ir publicēts tīmekļvietnē desc-wondo.org un no kura izriet, ka šī amata dēļ viņš saglabā politisko ietekmi, – atbilstību un pierādījuma vērtību, ņemot vērā autora neobjektivitāti.

48      Padome apgalvo, ka ierobežojošo pasākumu mērķi, kas tostarp ir atbalsts tiesiskumam un cilvēktiesībām, apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī nebija sasniegti, it īpaši tāpēc, ka attiecīgajā pārskatīšanas periodā bija turpinājušies smagi PNC amatpersonu veikti cilvēktiesību pārkāpumi. Turklāt tā apgalvo, ka bijušā prezidenta vadītais režīms tikai daļēji mainījās 2019. gadā, kad tika iecelts jaunais Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents, un ka šī politiskā situācija turpinājās arī 2020. gadā. Tā arī uzsver, ka prasītājs nav sniedzis nekādus pierādījumus vai norādes par to, ka viņš būtu paudis nostāju, norobežojoties no iepriekšējā režīma. Tādējādi tā uzskata, ka, tā kā apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī Kongo Demokrātiskajā Republikā nebija pietiekami būtisku politiskās un drošības situācijas izmaiņu, bija piemēroti pamatoties uz prasītāja toreizējo stāvokli, lai izvērtētu faktisko un tiesisko apstākļu, kuri izraisījuši ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, turpināšanos un nepieciešamību tos saglabāt to mērķa sasniegšanai.

49      Šajā ziņā Padome norāda, ka, lai gan prasītājs no 2019. gada decembra bija pārtraucis pildīt UPIHP komandiera amatu, jo tika atstādināts no amata sakarā ar viņa līdzdalību vardarbības un agresijas aktos pret kādu advokātu, viņš tomēr ir saglabājis savu ģenerāļa pakāpi un joprojām ir aktīvs Kongo Demokrātiskās Republikas politiskajā arēnā, it īpaši tādēļ, ka viņš ieņem savu jauno Kongo Boksa federācijas prezidenta amatu, kas esot ļoti politizēts un ļaujot viņam uzturēt ciešus sakarus ar valsts vadībā esošajiem politiskajiem spēkiem.

50      Padome šos konstatējumus saista ar faktu, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī prasītājs bija pārtraucis pildīt UPIHP komandiera pienākumus tikai 2019. gada decembrī, proti, gandrīz tikai gadu pirms šo aktu pieņemšanas, un ka viņš turklāt bija iesaistīts smagos cilvēktiesību pārkāpumos 2016. gada septembrī un tajos, ko pēc tam veica PNC, kā arī vardarbības aktos 2019. gada decembrī. Tādējādi tā uzskata, ka ir varējusi pamatoti secināt, ka pret prasītāju vērstie ierobežojošie pasākumi bija jāsaglabā, lai sasniegtu ar šiem pasākumiem izvirzītos mērķus, un ka tās rīcībā bija saskaņoti un ticami pierādījumi, kas tai attiecībā uz prasītāju ļāva izdarīt apstrīdētajos aktos ietvertos atjauninātos secinājumus.

51      Iesākumā jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā garantētā pārbaudes tiesā efektivitāte tostarp nozīmē, ka, Savienības tiesai ir jānodrošina, lai lēmums, ar kuru ir noteikti vai saglabāti ierobežojoši pasākumi un kuram attiecībā uz šo personu vai vienību ir individuāla piemērojamība, būtu balstīts uz pietiekami drošiem faktiem. Tas nozīmē, ka ir jāpārbauda pamatojumā norādītie fakti, kas ir minētā lēmuma pamatā, tādēļ pārbaudē tiesā nav jāizvērtē tikai norādīto iemeslu abstrakta ticamība, bet arī tas, vai ir pamatoti šie iemesli vai vismaz viens no tiem, kurš tiek uzskatīts par pašu par sevi pietiekamu šā paša lēmuma pamatojumam (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 119. punkts).

52      Padomei apstrīdēšanas gadījumā ir jāpierāda pret attiecīgo personu vērsto iemeslu pamatotība, nevis šai personai ir jāiesniedz attaisnojoši pierādījumi par to, ka minētie iemesli nav pamatoti (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 121. punkts, un 2013. gada 28. novembris, Padome/Fulmen un Mahmoudian, C‑280/12 P, EU:C:2013:775, 66. punkts).

53      Šajā nolūkā Padomei nav jāiesniedz Savienības tiesā visa informācija un pierādījumi, kas saistīti ar aktā, kura atcelšana tiek prasīta, norādītajiem iemesliem. Tomēr ir būtiski, lai iesniegtā informācija un pierādījumi pamatotu iemeslus, kas vērsti pret attiecīgo personu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 122. punkts, un 2013. gada 28. novembris, Padome/Fulmen un Mahmoudian, C‑280/12 P, EU:C:2013:775, 67. punkts).

54      Vērtējums par to, vai Padome ir balstījusies uz pietiekami drošiem faktiem, ir jāveic, pārbaudot pierādījumus un informāciju nevis izolēti, bet gan kontekstā, kurā tie iekļaujas. Padome ir izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu, ja Savienības tiesā tā sniedz pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, kas ļauj konstatēt, ka pastāv pietiekama saikne starp vienību, uz kuru attiecas līdzekļu iesaldēšanas pasākums, un apkaroto režīmu vai – vispārīgi – situāciju (skat. spriedumu, 2017. gada 20. jūlijs, Badica un Kardiam/Padome, T‑619/15, EU:T:2017:532, 99. punkts un tajā minētā judikatūra).

55      Turklāt jāatgādina, ka ierobežojošiem pasākumiem piemīt aizsardzības un pēc definīcijas arī pagaidu raksturs, un to spēkā esamība vienmēr ir atkarīga no tā, vai to noteikšanas pamatā esošie faktiskie un tiesiskie apstākļi joprojām pastāv, kā arī no tā, vai tie būtu jāsaglabā spēkā, lai sasniegtu ar tiem saistītos mērķus. No tā izriet, ka, periodiski pārskatot šos ierobežojošos pasākumus, Padomei ir jāveic situācijas atjaunināts vērtējums un jāizstrādā šādu pasākumu iedarbības bilance, lai noskaidrotu, vai tie ir ļāvuši sasniegt mērķus, kas izvirzīti ar attiecīgo personu vārdu un vienību nosaukumu sākotnējo iekļaušanu strīdīgajā sarakstā, un vai attiecībā uz minētajām personām un vienībām vēl arvien var izdarīt to pašu secinājumu (spriedums, 2020. gada 12. februāris, Amisi Kumba/Padome, T‑163/18, EU:T:2020:57, 58. un 59. punkts).

56      Šādā kontekstā Tiesa ir atzinusi, ka Padome varēja nolemt strīdīgajos sarakstos paturēt personu vārdus, saglabājot pamatojumu, kas attiecas uz pagātnes faktiem un kas ir ietverts iepriekšējos lēmumos par šīm personām, arī tad, ja laikposmā pirms pārskatīšanas konkrētās personas nav pieļāvušas nevienu jaunu cilvēktiesību pārkāpumu, ar nosacījumu, ka šī saglabāšana sarakstā joprojām ir pamatota, ņemot vērā visus atbilstīgos apstākļus, it īpaši to, ka nav sasniegti ar ierobežojošajiem pasākumiem izvirzītie mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 12. februāris, Amisi Kumba/Padome, T‑163/18, EU:T:2020:57, 82.–84. punkts un tajos minētā judikatūra).

57      Šajā gadījumā no Lēmuma 2016/2231 3. un 4. apsvēruma izriet, ka attiecīgie ierobežojošie pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personu kategorijām, it īpaši tām, kuras veicina smagus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp bija paredzēti, lai ļautu stabilizēt situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, mudinot valdību nodrošināt demokrātiskam dialogam labvēlīgu vidi, nodrošināt cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu un izbeigt jebkādi izmantot tiesu sistēmu politiskiem mērķiem, lai neatkarīgai tiesai varētu nodot tos, kuri ir pieļāvuši šo tiesību nopietnu aizskārumu (skat. šī sprieduma 6.–11. punktu). Šajā nolūkā šo pasākumu mērķis bija izdarīt spiedienu uz personām, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām attiecībā uz nestabilo drošības situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā.

58      Tādējādi ar Lēmumu 2016/2231 un Regulu 2016/2230 prasītāja vārds tika iekļauts strīdīgajos sarakstos, būtībā pamatojoties uz to, ka viņš ieņēma komandiera amatu PNC vienībā LNI, kas bija iesaistīta nesamērīga spēka lietošanā manifestācijās, kas notika 2016. gada septembrī Kinšasā, un to vardarbīgā apspiešanā. Šajā ziņā to, ka šis pamatojums ir pierādīts, Vispārējā tiesa jau ir konstatējusi 2020. gada 12. februāra spriedumā Ilunga Luyoyo/Padome (T‑166/18, nav publicēts, EU:T:2020:50, 87.–136. punkts), un 2021. gada 3. februāra spriedumā Ilunga Luyoyo/Padome (T‑124/19, nav publicēts, EU:T:2021:63, 96.–144. punkts) attiecībā uz prasītāja vārda iekļaušanas strīdīgajos sarakstos attiecīgi pirmo un otro pagarinājumu.

59      Turklāt, pieņemot Lēmumu 2019/2109 un Īstenošanas regulu 2019/2101, ar ko prasītāja vārda iekļaušana strīdīgajos sarakstos tika pagarināta trešo reizi, Padome šādas iekļaušanas pamatojumu papildināja ar norādi uz to, ka prasītājs, kurš kopš 2017. gada jūlija bija kļuvis par UPIHP komandieri PNC, ir atbildīgs par PNC veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kongo Demokrātiskajā Republikā. Prasībā par šiem aktiem Vispārējā tiesa konstatēja, ka Padome ir pietiekami pierādījusi saikni starp prasītāju un šādiem pārkāpumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 15. septembris, Ilunga Luyoyo/Padome, T‑101/20, nav publicēts, EU:T:2021:575, 156.–160. punkts).

60      Apstrīdētajos aktos, kuru teksts ir minēts šī sprieduma 36. punktā, Padome turpina atsaukties uz šī sprieduma 58. un 59. punktā aprakstītajiem faktiem, kas attiecas uz prasītāja līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos, vispirms līdz 2017. gadam, viņam esot LNI komandiera amatā, un pēc tam – UPIHP komandiera amatā. Tomēr Padome atjaunināja pamatojumu attiecībā uz prasītāju, pirmkārt, precizējot, ka viņš līdz 2019. gada decembrim ir bijis UPIHP komandieris, un, otrkārt, piebilstot, ka viņš ir saglabājis savu ģenerāļa pakāpi un joprojām ir aktīvs Kongo Demokrātiskās Republikas publiskajā arēnā.

61      Prasītājs apstrīd to, ka būtu pamatota attiecīgo ierobežojošo pasākumu saglabāšana attiecībā uz viņu, par kuriem ir nolemts apstrīdētajos aktos, ņemot vērā, ka šo pasākumu pieņemšanas brīdī viņš vairs neieņēma nekādus amatus PNC un ka būtībā viņa jaunie Kongo Boksa federācijas prezidenta pienākumi nav ļāvuši pietiekami pierādīt to, ka pastāvētu saikne starp viņu un drošības situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā. Tādēļ ir jāpārbauda, vai saskaņā ar šī sprieduma 55. un 56. punktā minēto judikatūru Padome, pabeidzot savu atjaunināto situācijas novērtējumu, kas tika veikts attiecīgo ierobežojošo pasākumu pārskatīšanas ietvaros, varēja turpināt atsaukties uz pagātnes faktiem, kas jau bija minēti iepriekšējos lēmumos attiecībā uz prasītāju, lai pamatotu ierobežojošo pasākumu saglabāšanu pret viņu.

62      Šajā ziņā, pirmkārt, attiecībā uz drošības situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī ir jākonstatē, ka Padomes rīcībā bija no dažādiem avotiem saņemta informācija, ka, neraugoties uz to, ka 2018. gada 30. decembrī notika prezidenta vēlēšanas, situācija saistībā ar tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu Kongo Demokrātiskajā Republikā joprojām bija satraucoša. Proti, konstatējumu par to, ka attiecīgajā pārskatīšanas periodā cilvēktiesību pārkāpumiem, it īpaši PNC pārstāvju veiktiem pārkāpumiem pret demokrātisko telpu, bija tendence pieaugt, pamato pierādījumi, kurus Padome nosūtīja prasītājam savas 2020. gada 30. oktobra vēstules pielikumos, it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Kopīgā cilvēktiesību biroja (UNJHRO) trīs ziņojumi par cilvēktiesību pārkāpumu galvenajām tendencēm no 2020. gada janvāra līdz jūnijam, kā arī 2020. gada jūlijā un augustā.

63      Tādējādi Padomei bija pietiekami pierādījumi, lai uzskatītu, ka ir izpildīti Lēmuma 2010/788 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Regulas Nr. 1183/2005 2.b panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

64      Otrkārt, attiecībā uz prasītāja individuālo situāciju apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī, pirmām kārtām, starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka prasītājs kopš 2019. gada decembra vairs neieņēma nekādus amatus PNC. Turklāt Padomei šī informācija jau bija pieejama laikā, kad tika pārskatīti pret prasītāju vērstie ierobežojošie pasākumi. To apliecina vēstule, kuru tā prasītājam nosūtīja 2020. gada 30. oktobrī un kurā tā viņu informēja par savu nodomu ņemt vērā šo informāciju pret viņu vērstā pamatojuma atjaunināšanā.

65      Šādos apstākļos, otrām kārtām, ir jāpārbauda apstrīdēto aktu pamatojums, saskaņā ar kuru apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī prasītāja vārda saglabāšana strīdīgajos sarakstos joprojām bija pamatota ar to, ka, neraugoties uz viņa līdzdalību dažādos cilvēktiesību pārkāpumos laikā no 2016. gada septembra līdz 2019. gada decembrim, prasītājs bija saglabājis ģenerāļa dienesta pakāpi un pildīja jaunu amatu kā Kongo Boksa federācijas prezidents, kas viņam ļāva būt ietekmīgam politikā.

66      Šajā ziņā, pirmkārt, ir jākonstatē, ka Padome neatsaucas uz apstākļiem, kas varētu pierādīt saikni starp cilvēktiesību pārkāpumiem un pieteikuma iesniedzēju kopš 2019. gada decembra, proti, gandrīz gadu pirms apstrīdēto aktu pieņemšanas.

67      Ir tiesa, ka no 2019. gada 18. decembra raksta “[République démocratique du Congo]: pour avoir agressé un avocat à Lubumbashi, la police suspend le général Ilunga Luyoyo [[Kongo Demokrātiskā Republika]: par uzbrukumu advokātam Lubumbashi policija atstādina ģenerāli Ilunga Luyoyo”] tīmekļvietnē actualite.cd, kuru Padome pievienoja 2020. gada 30. oktobra vēstulei, izriet, ka prasītājs ir bijis personiski iesaistīts uzbrukumā advokātam. Tomēr, tieši reaģējot uz šiem faktiem, prasītājs tika atbrīvots no amata PNC. Turklāt šajā rakstā tiek ziņots, ka attiecīgais uzbrukums notika pēc strīda starp prasītāju un personu, kas citastarp bija advokāts, un tas bija saistīts ar privāto sfēru, nevis konkrēti ar šo amatu. Papildus tam no Padomes lietas materiāliem neizriet un Padome arī neapgalvo, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas brīdī, kas notika gandrīz gadu pēc minētajiem faktiem, prasītājs būtu atjaunots savā bijušajā amatā PNC vai kādā citā amatā saistībā ar drošības situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, nedz arī tas, ka viņš varēja tikt atjaunots.

68      Otrkārt, apstāklis, ka prasītājs pēc savu pienākumu pildīšanas beigām PNC 2019. gada decembrī saglabāja ģenerāļa dienesta pakāpi, pats par sevi neļauj secināt, ka viņam varētu būt jebkāda loma Kongo Demokrātiskās Republikas drošības spēkos. Turklāt Padome to arī neapgalvo, bet tikai konstatē, ka prasītājs ir saglabājis savu ģenerāļa dienesta pakāpi, lai gan prasītājs prasības pieteikumā skaidri norāda, ka viņam “vairs nav nekādu īpašu pilnvaru”.

69      Treškārt, attiecībā uz prasītāja ieņemto Kongo Boksa federācijas prezidenta amatu Padome pamatojumam izmanto trīs rakstus, proti, 2020. gada 9. septembra rakstu tīmekļvietnē Manuinfos.net ar nosaukumu “Boxe: Ilunga Makabu défendra sa ceinture WBC en novembre à Kinshasa [Bokss: Ilunga Makabu novembrī Kinšasā aizstāvēs savu WBC jostu]”, 2020. gada 5. februāra rakstu tīmekļvietnē Scoop.rdc ar nosaukumu “Sacré champion du monde de boxe “WBC” golden: Junior Makabu Ilunga reçu par Fatshi! [Kronēts pasaules boksa čempions “WBC” zelta kategorijā: Fatshi ir uzņēmis Junior Makabu Ilunga!]” un 2020. gada 8. oktobra rakstu, kas publicēts tīmekļvietnē desc-wondo.org un kura nosaukums ir “L’Union européenne doit prolonger les sanctions contre les anciens collaborateurs de Joseph Kabila [Eiropas Savienībai jāpagarina sankcijas pret bijušajiem Joseph Kabila sabiedrotajiem]” (turpmāk tekstā – “2020. gada 8. oktobra raksts”).

70      Ir tiesa, ka 2020. gada 8. oktobra rakstā ir atsauce uz to, ka “prasītājs turpina ieņemt ļoti politizētu amatu”.

71      Tomēr neatkarīgi no tā, vai 2020. gada 8. oktobra raksts ir ticams, ko prasītājs apstrīd tā autora iespējamās neobjektivitātes dēļ, tajā nav ietverta nekāda konkrēta informācija, kas pamatotu Nacionālās boksa federācijas prezidenta iespējamo ietekmi drošības politikas jomā Kongo Demokrātiskajā Republikā.

72      Turklāt abos pārējos šī sprieduma 69. punktā minētajos rakstos tiek ziņots, ka attiecīgajā pārskatīšanas periodā prasītājs ir sazinājies ar Kongo Demokrātiskās Republikas politiskās varas pārstāvjiem, pildot Kongo Boksa federācijas prezidenta pienākumus, valsts prezidentūras rīkotajā goda pieņemšanā jaunam Kongo bokserim, kurš bija kļuvis par pasaules čempionu, un kad šis bokseris lūdza ministère des Sports et Loisirs [Sporta un brīvā laika pavadīšanas ministrijai] finansiālu atbalstu viņa sportiskajai darbībai.

73      Tomēr no šiem faktiem neizriet, ka prasītājs būtu pārsniedzis valsts sporta federācijas prezidenta parastās funkcijas, jo šīs funkcijas var tostarp ietvert atbalstu šīs nozares profesionāļiem, atbalstot finansējuma lūgumus par šo nozari īpaši atbildīgajai ministrijai un pavadot viņus uz publiskiem godināšanas pasākumiem.

74      Līdz ar to šī sprieduma 72. punktā aprakstītie raksti neļauj apstiprināt 2020. gada 8. oktobra rakstā sniegto informāciju par to, ka prasītājs kā Kongo Boksa federācijas prezidents pildītu “ļoti politizētas” funkcijas.

75      No iepriekš minētā izriet, ka, pirmām kārtām, prasītājs jau gandrīz gadu pirms apstrīdēto aktu pieņemšanas nepildīja nekādus amatus saistībā ar PNC un, otrām kārtām, Padome nav pietiekami pierādījusi, ka prasītājs varēja ietekmēt Kongo Demokrātiskās Republikas drošības politiku.

76      Šādos apstākļos apstrīdētajos aktos minētie apstākļi, saskaņā ar kuriem prasītājs saglabāja savu ģenerāļa dienesta pakāpi un turpināja būt aktīvs publiskajā arēnā, neļauj secināt, ka attiecībā uz viņu joprojām bija pamatoti saglabāt ierobežojošos pasākumus, lai sasniegtu ar šiem pasākumiem izvirzītos mērķus, proti, it īpaši atbalstīt cilvēktiesību situācijas uzlabošanos šajā valstī.

77      Visbeidzot, attiecībā uz Padomes iespēju atsaukties uz to, ka prasītājs nav paudis nostāju, norobežojoties no vecā režīma, kas ir pie varas Kongo Demokrātiskajā Republikā, ir jāuzsver, ka noteiktos, katrai situācijai raksturīgos apstākļos Padome var uzskatīt, ka attiecīgās personas nenorobežošanās no pie varas esošā režīma ir vērā ņemams elements, lai pamatotu ierobežojošo pasākumu saglabāšanu attiecībā pret personu.

78      Tomēr šajā gadījumā no iepriekš minētā izriet, ka prasītājs jau ievērojamu laiku, gandrīz gadu pirms apstrīdēto aktu pieņemšanas, vairs neieņēma amatus, kas bija pamats viņa vārda sākotnējai iekļaušanai strīdīgajos sarakstos, kā arī secīgiem šādas iekļaušanas pagarinājumiem. Ir secināms arī, ka Padome bija laikus informēta par šo funkciju pārtraukšanu. Taču, neraugoties uz šiem apstākļiem, Padome joprojām nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus, kas ļautu uzskatīt, ka attiecīgā pārskatīšanas perioda beigās joprojām pastāvēja pietiekama saikne starp prasītāju un cilvēktiesību pārkāpumu pamatā esošo drošības situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā. Šādos apstākļos, lai pamatotu pret prasītāju vērsto ierobežojošo pasākumu saglabāšanu, Padome nevar pamatoti atsaukties uz apstākli, ka viņš nav paudis nostāju, ar kuru norobežotos no vecā režīma, kas ir pie varas Kongo Demokrātiskajā Republikā. Tāpēc šīs lietas īpašajos apstākļos šāds arguments nevar būt pietiekams, lai pamatotu apstrīdētos aktus.

79      Līdz ar to Padome, atbildot uz prasītāja iebildumiem, nav varējusi pierādīt pamatotību attiecīgo ierobežojošo pasākumu saglabāšanai attiecībā uz viņu.

80      No tā izriet, ka Padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, apstrīdētajos aktos secinot, ka prasītāja vārda iekļaušana strīdīgajos sarakstos joprojām ir pamatota ar to, ka viņš ir bijis iesaistīts tādu darbību plānošanā, vadīšanā vai izdarīšanā Kongo Demokrātiskajā Republikā, kuras ir smagi cilvēktiesību pārkāpumi vai aizskārumi.

81      Līdz ar to otrā pamata otrā daļa ir jāapmierina un par pārējiem prasītāja argumentiem un par šī pamata pirmo daļu nav jālemj.

82      Ņemot vērā iepriekš minēto, apstrīdētie akti ir jāatceļ, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, turklāt viņa izvirzītais pirmais pamats nav jāpārbauda.

 Par Lēmuma 2020/2033 daļējas atcelšanas sekām laikā

83      Attiecībā uz Padomes iebildumu rakstā pakārtoti izvirzīto lūgumu atstāt spēkā Lēmuma 2020/2033 sekas līdz brīdim, kad attiecībā uz prasītāju stāsies spēkā Īstenošanas regulas 2020/2021 daļēja atcelšana, ir jāatgādina, ka ar šo lēmumu Padome no 2020. gada 12. decembra līdz 2021. gada 12. decembrim prasītāja vārdu saglabāja Lēmuma 2010/788 II pielikumā ietvertajā to personu sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi.

84      Tomēr ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/2181 (2021. gada 9. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788 (OV 2021, L 443, 75. lpp.), Padome atjaunināja Lēmuma 2010/788 II pielikumā iekļauto personu sarakstu, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, saglabājot prasītāja vārdu šajā sarakstā līdz 2022. gada 12. decembrim.

85      Tādējādi, lai gan Lēmuma 2020/2033 atcelšana, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, nozīmē, ka tiek atcelta viņa vārda iekļaušana Lēmuma 2010/788 II pielikumā ietvertajā sarakstā attiecībā uz laikposmu no 2020. gada 12. decembra līdz 2021. gada 12. decembrim, šī atcelšana turpretī nevar atspēkot šīs pašas iekļaušanas likumību attiecībā uz turpmāko laikposmu, ņemot vērā, ka uz Lēmumu 2021/2181 šī prasība neattiecas.

86      Līdz ar to, tā kā prasītājam šobrīd tiek piemēroti jauni ierobežojoši pasākumi, Padomes pakārtotajam lūgumam attiecībā uz Lēmuma 2020/2033 daļējas atcelšanas sekām laikā, kas minēts šī sprieduma 83. punktā, ir zudis priekšmets.

 Par tiesāšanās izdevumiem

87      Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Padomei spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītāja prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu,

VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)

nospriež:

1)      Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku, ciktāl šie akti attiecas uz Ferdinand Ilunga Luyoyo.

2)      Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

da Silva Passos

Reine

Truchot

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2022. gada 27. aprīlī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – franču.