Prasība, kas celta 2006. gada 2. oktobrī - Microsoft pret Komisija

(lieta T-271/06)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Microsoft Inc, Sietla (ASV) (pārstāvji - J-F. Bellis, G. Berrisch, lawyers, I. S. Forrester, QC un D. W. Hull, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2006. gada 12. jūlija Lēmumu C(2006)3143 final, ar kuru tika noteikta galīgā periodiskā kavējuma naudas summa, kas tika uzlikta Microsoft Corporation ar Lēmumu C(2005)4420 final, un ar kuru tika grozīts šis lēmums attiecībā uz summu;

pakārtoti, atcelt vai samazināt noteikto periodisko kavējuma naudu; un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar 2005. gada 10. novembra lēmumu (turpmāk tekstā - "24. panta 1. punkta lēmums"), kas pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 24. panta 1. punktu, Komisija noteica periodisku kavējuma naudu, ja prasītāja neizpildīs pienākumu sniegt Informāciju par savstarpējo savietojamību saskaņā ar 2004. gada 24. marta Lēmumu C(2006)900 final (turpmāk tekstā - "2004. gada lēmums"). Ar apstrīdēto 2006. gada 16. decembra Lēmumu C(2006)3143 tika noteikta galīgā periodiskā kavējuma naudas summa 280,5 miljoni EUR laika posmam no 2005. gada 16. decembra līdz 2006. gada 20. jūnijam.

Iesniedzot prasības pieteikumu, prasītāja vēlas, lai apstrīdētais lēmums tiktu atcelts sekojošu iemeslu dēļ:

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija neizpildīja savu pienākumu sniegt skaidru informāciju un precīzas instrukcijas par to, kas tieši ir jādara, lai izpildītu 2004. gada lēmumu. Prasītāja uzskatīja, ka šāda informācija un instrukcijas ir nepieciešamas, lai tā varētu noteikt, kādi līdzekļi ir nepieciešami, lai izpildītu pienākumu sniegt Informāciju par savstarpējo savietojamību. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Komisija neiekļāva attiecīgās instrukcijas ne 2004. gada lēmumā, ne arī 24. panta 1. punkta lēmumā, ne pirms 24. panta 1. punkta lēmuma pieņemšanas, ne pēc tam, kad bija pagājuši vairāki mēneši pēc šī lēmuma pieņemšanas.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija pienācīgi nepierādīja, ka prasītāja neizpildīja pienākumu sniegt Informāciju par savstarpējo savietojamību, kā tas ir noteikts 2004. gada lēmumā. Tieši Komisija iespējams nesniedza skaidru un pārliecinošu argumentāciju, kas pamatota ar pietiekami precīziem un atbilstošiem pierādījumiem, ka (1) tehniskā dokumentācija, ko prasītāja iesniedza 2005. gada 15. decembrī, neatbilda 2004. gada lēmuma prasībām; un (2) neviena no sekojošajām darbībām, ko prasītāja veica no 2005. gada 16. decembra līdz 2006. gada jūnijam, nebija pietiekamas, lai nodrošinātu izpildi. Prasītāja it īpaši uzskata, ka Komisija tādējādi objektīvi neizvērtēja rīcībā esošos pierādījumus un piemēroja nepareizus standartus, izvērtējot tehnisko dokumentāciju.

Prasītāja kā trešo pamatu lēmuma atcelšanai izvirza faktu, ka Komisija pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas tai liedza tiesības tikt uzklausītai, kaut arī periodiskās kavējuma naudas piemērošanas atskaites periods ir no 2005. gada 16. decembra līdz 2006. gada 20. jūnijam, un Paziņojums par iebildumiem tika izdots 2005. gada 21. decembrī, neaptverot nevienu dienu no atskaites perioda.

Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija pārkāpa tās tiesības uz aizstāvēšanos, liedzot tai pilnu piekļuvi lietas materiāliem, ieskaitot paziņojumus starp Komisiju un tās ekspertiem.

Visbeidzot, prasītāja norāda, ka periodiskās kavējuma naudas summa ir pārmērīga un nesamērīga, jo Komisija neņēma vērā pienākuma izpildīšanas sarežģītību, tajā pašā laikā pilnībā neņemot vērā prasītājas būtiskos labticīgos centienus ievērot Komisijas iepriekšējos lēmumus.

____________