Prasība, kas celta 2006. gada 11. septembrī - ISD Polska un Industrial Union of Donbass pret Komisiju
(lieta T-273/06)
Tiesvedības valoda - franču
Lietas dalībnieki
Prasītājas: ISD Polska sp. z.o.o., Częstochowa (Polija) un Industrial Union of Donbass Corp., Donetsk (Ukraina) (pārstāvji - C. Rapin un E. Van den Haute, avocats)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
atzīt šo prasību par pieņemamu;
atcelt 3. pantu Komisijas 2005. gada 5. jūlija lēmumu par valsts atbalstu, ko Polija piešķīrusi Huta Częstochowa S. A. (Paziņots ar numuru C(2005)1962);
pakārtoti, paziņot, ka šīs prasības brīdī Polijai nav pienākuma atgūt lēmuma 3. pantā norādīto valsts atbalstu un procentus, un ka tāpēc šī atbalsta summa un procenti nav jāmaksā;
tālāk pakārtoti atcelt lēmuma 3. panta 2. punkta otro daļu un nodot Komisijai jauna lēmuma pieņemšanai jautājumu par procentiem atbilstoši šīs prasības pieteikumam A vai jebkurus citus Pirmās instances tiesas apsvērumus sprieduma motivējošajā daļā;
katrā gadījumā piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;
ja Pirmās instances tiesa nolemtu, ka par lietu nav jālemj, piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 6. punktu kopsakarā ar 90. panta a) apakšpunktu.
Pamati un galvenie argumenti
Ar savu 2005. gada 5. jūlija lēmumu C(2005)1962 galīgā redakcija (Valsts atbalsts Nr. C 20/04, ex NN 25/04) Komisija par ar kopējo tirgu nesaderīgu atzina noteiktu restrukturizācijas atbalstu, ko Polija piešķīra tērauda ražotājai Huta Częstochowa S. A. un uzdeva to atgūt. Prasītāja, ISD Polska, ir atbalsta saņēmēja pēctece un meitas sabiedrība otrajai prasītājai - Industrial Union of Donbass, kam pieder visas tās daļas. Abas prasītājas apstrīdētajā lēmumā ir minētas starp uzņēmumiem, kuriem solidāri un katram atsevišķi ir jāatlīdzina atbalsts, kas atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu.
Pamatojot savu prasību par lēmuma daļēju atcelšanu, prasītājas izvirza trīs pamatus.
Ar savu pirmo pamatu tās apgalvo, ka Komisija pieļāva acīmredzamu kļūdu, novērtējot faktus, kas bija izšķiroši pārbaudes galarezultātam. Tas norāda, ka brīdī, kad sākotnējā par nesaderīgu ar kopējo tirgu atzītā atbalsta saņēmēja īpašumi tika pārdoti, tā kā šos īpašumus nopirka ISD Polska (un Donbass), tieši atbalsta sākotnējā saņēmēja pārdevējs patur ieguvumu no šī atbalsta, un tam būtu jānodrošina šī atbalsta atmaksāšana. Prasītājas apgalvo, ka šādā gadījumā pareizi nosakot attiecīgos faktus par Huta Częstochowa S. A. īpašumu pārdošanu ISD Polska (un Donbass) Komisija būtu uzskatījusi, ka, pārņemot Huta Częstochowa S. A. ražošanas līdzekļus par tirgus cenai atbilstošu cenu, pārdevējam šādi atbalsts jau ir atlīdzināts. Saskaņā ar prasītāju viedokli, Komisija tādējādi ir pārkāpusi savu pienākumu rūpīgi un neitrāli pārbaudīt visus izskatāmās lietas atbilstošos faktus.
Otrais pamats, uz ko atsaucas prasītājas, attiecas uz šķietamu tiesību iesniegt savas piezīmes atbilstoši EKL 88. pantam un Regulas Nr. 659/1999
1 6. pantam pārkāpumu. Tās norāda, ka lēmuma uzsākt formālu izmeklēšanu publikācijā
Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī nebija pietiekoši skaidri norādīts apskatāmais atbalsts vai tā apmērs, lai gan, uzskata prasītājas, Komisijai šī informācija bija zināma, tādējādi prasītājām nebija iespējams noskaidrot, uz kādu atbalstu attiecas izmeklēšana un novērtēt, vai ir vērts iesniegt savas piezīmes.
Šis pats pārkāpums ir pamatā prasītāju izvirzītajam trešajam pamatam, proti, ka noticis tiesiskās paļāvības principa pārkāpums. Tās apgalvo, ka, ja lēmums uzsākt izmeklēšanas procedūru būtu ļāvis Donbass noskaidrot, kādu atbalstu procedūra aptver, šī sabiedrība būtu iesniegusi Komisijai informāciju, kas parādītu, kā to dara ISD Polska un Donbass šajā lietā, ka atbalsts bija saderīgs ar Kopienas tiesībām.
Ar savu ceturto apsvērumu prasītājas apgalvo, ka Komisija pārkāpa Pievienošanās līguma 8. protokolu par Polijas tērauda nozares pārstrukturēšanu
2, gramatiski interpretējot dažas tā normas, kuras, uzskata prasītājas, būtu bijis jāinterpretē, ievērojot tā izvirzītos mērķus un ņemot vērā tā pieņemšanas kontekstu. Šī, kā tiek uzskatīts, kļūdainā interpretācija, likusi Komisijai ar savu lēmumu pieprasīt, lai tiktu atmaksāts valsts atbalsts, kas saņemts pirms 8. protokola pieņemšanas, un ko saņēmušas sabiedrības, kas nav iekļautas 1. pielikumā, kas norāda astoņas sabiedrības, kas ir tiesīgas saņemt Polijas atbalstu, atkāpjoties no EKL 87. un 88. panta. Prasītājas apgalvo - tā kā Komisija rīkojusies bez juridiska pamata, Komisijai nav pilnvaru pieņemt lēmumu par daļu no apstrīdētajā lēmumā norādītā atbalsta un ka tā tādējādi ir piesavinājusies citu Kopienas institūciju pilnvaras
rationae temporis.
Piektais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 659/1999 14. panta 1. punkta pārkāpumu, jo lēmums par atbalsta atgūšanu ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, tiesiskās drošības principu un vienlīdzīgas attieksmes principu.
Ar savu sesto pamatu prasītājas pakārtoti apgalvo, ka Komisija pārkāpusi Regulu Nr. 794/2004
3 aprēķinot nokavējuma procentus, kas piemērojami attiecībā uz atbalstu izskatāmajā lietā.