PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2008. gada 12. novembrī (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums – Sarkanais Lego klucītis – Absolūts atteikuma pamatojums – Apzīmējums, ko veido vienīgi preces forma, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa – Piedāvātie pierādījumi
Lieta T‑270/06
Lego Juris A/S, Bilunda [Billund] (Dānija), ko pārstāv V. Fon Bomhards [V. Von Bomhard], A. Renks [A. Renck] un T. Dolde [T. Dolde], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv D. Botis [D. Botis], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā, –
Mega Brands, Inc., Monreāla [Montréal] (Kanāda), ko pārstāv P. Kapuīna [P. Cappuyns] un K. de Meijers [C. De Meyer], advokāti,
par prasību par ITSB Apelāciju padomes pilnā sastāvā 2006. gada 10. jūlija lēmumu lietā R 856/2004‑G attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Mega Brands, Inc. un Lego Juris A/S.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. E. Martinša Reibeiru [M. E. Martins Ribeiro], tiesneši S. Papasavs [S. Papasavvas] (referents) un A. Ditrihs [A. Dittrich],
sekretārs J. Plingerss [J. Plingers], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2008. gada 11. jūnija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2006. gada 1. aprīlī Kirkbi A/S, kuras tiesību pārņēmēja ir prasītāja, Lego Juris A/S, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Preču zīme, kuru lūdza reģistrēt, ir sarkanā krāsā izpildīts trīsdimensiju apzīmējums, kas attēlots šādi:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 9. un 28. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 9. klase: “zinātniskie, kuģniecības, ģeodēziskie, elektriskie, fotogrāfiskie, kinematogrāfiskie, optiskie, svēršanas, mērīšanas, signalizācijas, kontroles (pārbaudes), glābšanas un mācību aparāti un instrumenti, visi ir iekļauti 9. klasē; aparāti skaņas vai attēlu ierakstam, pārraidei, reproducēšanai vai attēlošanai; magnētiskie ierakstu nesēji, akustiskie diski; ierakstītas datorprogrammas; tirdzniecības automāti un priekšapmaksas aparātu mehānismi; kases aparāti, kalkulatori, informācijas apstrādes ierīces un datori; ugunsdzēsības ierīces”;
– 28. klase: “spēles, rotaļlietas; vingrošanas un sporta preces (kas ir iekļautas 28. klasē); ziemassvētku eglīšu rotājumi”.
4 1999. gada 19. oktobrī pieteiktā preču zīme tika reģistrēta kā Kopienas preču zīme.
5 1999. gada 21. oktobrī Ritvik Holdings Inc., kuras tiesību pārņēmēja ir Mega Brands, Inc., lūdza, lai, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, attiecībā uz “konstruēšanas rotaļlietām”, kas ietilpst 28. klasē, šī reģistrācija tiktu atzīta par spēkā neesošu, jo minētā reģistrācija esot pretrunā šīs regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, e) apakšpunkta ii) un iii) daļā un f) apakšpunktā paredzētajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem.
6 2000. gada 8. decembrī Anulēšanas nodaļa ir apturējusi lietas izskatīšanu, lai sagaidītu Tiesas 2002. gada 18. jūnija sprieduma lietā C‑299/99 Philips (Recueil, I‑5475. lpp.; turpmāk tekstā – “spriedums lietā Philips”) pasludināšanu. 2002. gada 31. jūlijā process Anulēšanas nodaļā tika turpināts.
7 Ar 2004. gada 30. jūlija lēmumu Anulēšanas nodaļa, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu, reģistrāciju attiecībā uz “konstruēšanas rotaļlietām”, kas ietilpst 28. klasē, atzina par spēkā neesošu, uzskatot, ka attiecīgo preču zīmi veidojot tikai preces forma, kas esot vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.
8 2004. gada 20. septembrī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57.– 62. pantu, par Anulēšanas nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB. Šīs Apelācijas sūdzības izskatīšana tika iedalīta Apelāciju pirmajai padomei.
9 2004. gada 15. novembrī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 132. panta 3. punktu, Apelāciju pirmās padomes priekšsēdētājam pieteica noraidījumu neobjektivitātes dēļ. Ar lēmumu R 856/2004‑1 Apelāciju pirmā padome nolēma, ka sākotnēji iecelto priekšsēdētāju aizstāj tā pirmais aizstājējs.
10 Ar 2005. gada 30. septembra faksa kopiju prasītāja, pamatojoties uz lietas sarežģītību, lūdza, pirmkārt, lai, balstoties uz Regulas Nr. 40/94 75. panta 1. punktu, apelācijas procesā tiktu veikta mutiskā daļa un, otrkārt, lai, balstoties uz šīs pašas regulas 130. panta 2. un 3. punktu, lieta tiktu nodota Apelāciju padomei pilnā sastāvā.
11 2006. gada 7. martā pēc Apelāciju padomju priekšsēdētāja ierosinājuma Apelāciju padomju prezidijs atbilstoši Komisijas 1996. gada 5. februāra Regulas (EK) Nr. 216/96, ar ko paredz ITSB Apelācijas padomes procesuālos noteikumus (OV L 28, 11. lpp.), 1. panta 3. punktam nodeva lietu Apelāciju padomei pilnā sastāvā.
12 Ar 2006. gada 10. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju padome pilnā sastāvā prasītājas lūgumu attiecībā uz procesa mutisko daļu noraidīja. Turklāt uzskatot, ka, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu, attiecīgā preču zīme attiecībā uz “konstruēšanas rotaļlietām”, kas ietilpst 28. klasē, nebija reģistrējama, tā apelācijas sūdzību noraidīja kā nepamatotu.
13 Apstrīdētā lēmuma 32. un 33. punktā Apelāciju padome pilnā sastāvā uzskatīja, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktā paredzētā atšķirtspējas iegūšana nevarot būt šķērslis minētās regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas piemērošanai. 34. punktā tā arī norādīja, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa esot vērsta uz to, lai aizliegtu tādu formu reģistrāciju, kuru būtiskās īpašības ir vajadzīgas tehniskas funkcijas izpildei, no kā izrietot, ka visām personām jābūt iespējai tās izmantot. 36. punktā Apelāciju padome uzskatīja, ka šis aizliegums formai esot piemērojams arī tad, ja tā iekļauj nenozīmīgu patvaļīgu elementu, tādu kā kāda krāsa. 58. punktā tā noraidīja citu formu, kas ļauj panākt tādu pašu tehnisko rezultātu, esamības nozīmi. 60. punktā tā uzskatīja, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļā izmantotie vārdi “tikai un vienīgi” nozīmējot, ka formai nav cita mērķa kā tikai tehniskā rezultāta iegūšana un ka šajā pašā normā izmantotais vārds “vajadzīga” nozīmējot, ka forma tiek prasīta tehniskā rezultāta iegūšanai, bet ka no tā neizrietot, ka šo pašu uzdevumu nevarētu izpildīt citas formas. 54. un 55. punktā tā turpinājumā norādīja attiecīgās formas īpašības, ko tā uzskatīja par būtiskām, un 41.–63. punktā veica to funkcionālā rakstura analīzi.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
14 Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 25. septembrī, prasītāja cēla šo prasību. 2007. gada 29. un 30. janvārī attiecīgi persona, kas iestājusies lietā, un ITSB iesniedza savus atbildes rakstus.
15 Ar 2007. gada 11. jūnija vēstuli persona, kas iestājusies lietā, lūdza atļauju pievienot lietai Vācijas Federālās preču zīmju tiesas 2007. gada 2. maija rīkojumu. Ar 2007. gada 25. jūlija lēmumu Pirmās instances tiesas trešās palātas priekšsēdētājs šo lūgumu apmierināja. Savus apsvērumus par šo rīkojumu prasītāja iesniedza 2007. gada 21. augustā. ITSB savus apsvērumus piešķirtajā termiņā nav sniedzis.
16 Tā kā Pirmās instances tiesas palātu sastāvs, sākot ar 2007. gada 25. septembri, tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas sestajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.
17 2007. gada 12. novembrī prasītāja lūdza atļauju pievienot lietai Budapeštas [Apelācijas] tiesas 2007. gada 12. jūlija rīkojumu. Ar 2007. gada 22. novembra lēmumu Pirmās instances tiesas sestās palātas priekšsēdētājs šo lūgumu apmierināja. Savus apsvērumus par šo rīkojumu persona, kas iestājusies lietā, iesniedza 2007. gada 14. decembrī. ITSB savus apsvērumus piešķirtajā termiņā nav sniedzis.
18 Saistībā ar sākotnēji nozīmētā tiesneša referenta nespēju piedalīties Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs ar 2008. gada 9. janvāra lēmumu norīkoja jaunu tiesnesi referentu, kas darbojas astotajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.
19 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
20 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par dokumentu, kas pirmo reizi iesniegti Pirmās instances tiesā, pieņemamību
21 Vispirms ir jākonstatē, ka Vācijas un Ungārijas tiesu rīkojumi, kurus ir iesniegusi attiecīgi persona, kas iestājusies lietā, un prasītāja (skat. iepriekš 15. un 17. punktu), pirmo reizi ir iesniegti Pirmās instances tiesā.
22 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka prasība Pirmās instances tiesā ir vērsta uz ITSB Apelāciju padomju lēmumu tiesiskuma kontroli Regulas Nr. 40/94 63. panta izpratnē. Tādējādi Pirmās instances tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi to pierādījumu kontekstā, kurus tai iesniedz pirmo reizi. Turklāt šādu pierādījumu pieļaušana būtu pretrunā Pirmās instances tiesas reglamenta 135. panta 4. punktam, saskaņā ar kuru lietas dalībnieki procesuālajā rakstā nevar mainīt Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu (Pirmās instances tiesas 2003. gada 6. marta spriedums lietā T‑128/01 DaimlerChrysler/ITSB (Radiatora režģis), Recueil, II‑701. lpp., 18. punkts).
23 Tādējādi ir jākonstatē, ka persona, kas iestājusies lietā, un prasītāja nevar izvirzīt minētos rīkojumus kā pierādījumus saistībā ar šīs lietas apstākļiem.
24 Tomēr ir jāprecizē, ka Kopienu tiesību interpretācijas procesā ne lietas dalībniekiem, ne Pirmās instances tiesai nevar liegt gūt iedvesmu no tiem elementiem, kas izriet no Kopienu, valsts vai starptautisko tiesu judikatūras. Judikatūra, kas iepriekš minēta 22. punktā, neattiecas uz šādu iespēju atsaukties uz valsts tiesu spriedumiem, jo tas nav jautājums par to, ka Apelāciju padomei tiek pārmests, ka tā nav ņēmusi vērā faktus konkrētā valsts tiesas spriedumā, bet tai tiek pārmests, ka tā ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 tiesību normu un, lai pamatotu šo argumentu, tiek norādīts uz judikatūru (Pirmās instances tiesas 2005. gada 24. novembra spriedums lietā T‑346/04 Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), Krājums, II‑4891. lpp., 20. punkts; 2005. gada 8. decembra spriedums lietā T‑29/04 Castellblanch/ITSB – Champagne Roederer (“CRISTAL CASTELLBLANCH”), Krājums, II‑5309. lpp., 16. punkts, un 2006. gada 12. jūlija spriedums lietā T‑277/04 Vitakraft-Werke Wührmann/ITSB – Johnson’s Veterinary Products (“VITACOAT”), Krājums, II‑2211. lpp., 71. punkts).
25 No tā izriet, ka Vācijas un Ungārijas tiesu rīkojumi, kurus attiecīgi ir iesniegusi persona, kas iestājusies lietā, un prasītāja, ir pieņemami tiktāl, ciktāl tos šajā lietā var izmantot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas interpretācijas vajadzībām.
Par lietas būtību
26 Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza vienu pamatu attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas pārkāpumu. Šis pamats sadalīts divās daļās, pirmā no kurām attiecas uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas kļūdainu interpretāciju un otrā – uz attiecīgas preču zīmes priekšmeta kļūdainu interpretāciju.
Par pirmo daļu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas kļūdainu interpretāciju
Lietas dalībnieku argumenti
27 Prasītāja uzskata, pirmkārt, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas formulējums esot vērsts uz to, lai kā preču zīmes aizliegtu reģistrēt nevis funkcionālā rakstura formas kā tādas, bet gan vienīgi apzīmējumus, ko veido “tikai un vienīgi” preču forma, kas ir “vajadzīga” tehniska rezultāta iegūšanai. Tātad, lai varētu piemērot šo normu, formai nedrīkstot būt nefunkcionālām īpašībām un tās ārējam izskatam esot jābūt tādam, lai saistībā ar tās atšķirtspējīgiem elementiem to nevarētu mainīt, tai nezaudējot funkcionālo raksturu.
28 Otrkārt, prasītāja uzsver, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas konteksts parādot, ka formai, uz ko neattiecas šajā normā paredzētais absolūtais atteikuma pamatojums, turklāt esot jāatbilst minētās regulas 7. panta 1. punkta no b) līdz d) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. No judikatūras izrietot, ka preču formas ir reģistrējamas tikai tad, ja tās ir ieguvušas atšķirtspēju, un šis nosacījums esot izpildāms tikai reti. Tātad, lai aizsargātu publiskās intereses attiecībā uz formu pieejamību un novērstu preču īpašību monopolizēšanu, neesot vajadzības Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu interpretēt paplašināti. No tā izrietot, ka šī norma nav vērsta uz to, lai saglabātu formu pieejamību, nedz arī uz preču īpašību monopolizēšanas novēršanu. Tās mērķis esot tikai paturēt tehniskos risinājumus brīvus konkurentiem.
29 Treškārt, prasītāja uzskata, ka atbilstoši spriedumam lietā Philips Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas mērķis esot no preču zīmju aizsardzības izslēgt nevis funkcionālā rakstura formas kā tādas, bet gan vienīgi funkcionālā rakstura formas, kuru aizsardzība radītu monopolu uz formas tehniskiem risinājumiem vai funkcionālām īpašībām, ko lietotājs varētu meklēt konkurentu precēs. No sprieduma lietā Philips arī izrietot, ka, novērtējot atšķirtspēju, šī norma neesot vērsta uz to, lai novērstu formu reģistrāciju, kam nav nekādu patvaļīgu elementu, kuriem nav funkcionālā nolūka. Šis apsvērums esot piemērojams arī funkcionālā rakstura vērtējumam.
30 Pamatojoties uz minēto, prasītāja uzskata, ka ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu no preču zīmju aizsardzības neesot izslēgti visi “industriālie dizaini”. Šādas formas varot reģistrēt kā preču zīmes pat tad, ja tās veido tikai elementi, kuriem ir kāda funkcija. Noteicošais jautājums esot, vai preču zīmju aizsardzība radītu monopolu uz attiecīgas formas tehniskiem risinājumiem vai funkcionālām īpašībām, vai arī konkurentiem ir pietiekama brīvība piemērot to pašu tehnisko risinājumu un izmantot tās pašas īpašības. Prasītāja uzskata, ka spriedumā lietā Philips atzīt, ka konkurentiem nevarēja tikt norādīts uz citu “tehnisko risinājumu” izmantošanu, Tiesu esot pamudinājis iesniedzējtiesas konstatējums, ka alternatīvas formas trūkuma dēļ pastāvot monopola rašanās risks.
31 Sprieduma lietā Philips 84. punktā Tiesa neesot norādījusi, ka visām alternatīvajām formām neesot nozīmes. Tā esot nospriedusi, ka, ja ir noteikts, ka formas būtiskās īpašības ir saistītas vienīgi ar “tehnisko rezultātu”, tad fakts, ka to pašu rezultātu var panākt arī ar citām formām, izmantojot citus “tehniskos risinājumus”, nenozīmējot, ka forma kļūst reģistrējama. Faktiski, lai noteiktu, vai preču zīmes aizsardzības piešķiršanas rezultātā radīsies monopols, vienīgais kritērijs esot alternatīvu funkcionāli ekvivalentu formu, kurās tiek izmantots tas pats “tehniskais risinājums”, esamība vai neesamība, kas esot atzīts arī amerikāņu funkcionālā rakstura doktrīnā.
32 Šajā sakarā prasītāja norāda, ka spriedumā lietā Philips izteicienu “tehniskais risinājums” Tiesa izmantojot, lai atsauktos uz monopola veidošanās novēršanas mērķi, bet “tehniskā rezultāta” izteicienu tā izmantojot, atsaucoties uz citām formām. Prasītāja uzskata, ka šie izteicieni apzīmējot dažādus jēdzienus, jo “tehnisko rezultātu” varot panākt ar dažādiem “tehniskiem risinājumiem”. Tātad, Tiesa esot izslēgusi iespēju norādīt konkurentiem uz citiem tehniskajiem risinājumiem, ar kuriem var sasniegt to pašu mērķi, kamēr alternatīvu formu esamība, ar kurām sasniedz to pašu tehnisko risinājumu, pierādot, ka monopolizēšanas risks nepastāv.
33 Šī atšķirība atbilstot arī patentu tiesību terminoloģijai, jo izteiciens “tehniskais risinājums” esot izteiciena “patentēts izgudrojums” sinonīms, kas nosakot patenta aizsardzības jomu un ļaujot panākt “tehnisko rezultātu”. Prasītāja uzskata, ka to pašu rezultātu varot likumīgi sasniegt ar citiem patentētiem izgudrojumiem, taču ar alternatīvām formām, kur tiek piemērots tas pats “tehniskais risinājums”, šo patentu pārkāpj. Turpretim, atbilstoši prasītājas viedoklim, preču zīmi, ar ko aizsargā noteiktu konkrētu “tehniskā risinājuma” dizainu, ar šīm alternatīvajām formām nepārkāpj, ar nosacījumu, ka dizainu atšķirības patērētājiem ļauj atšķirt preces. Tātad, preču zīmju aizsardzība neizraisot pastāvīgu tehnisko monopolu, bet ļaujot tiesību īpašnieka konkurentiem izmantot to pašu “tehnisko risinājumu”.
34 Ceturtkārt, prasītāja uzskata, ka no vēsturiskās interpretācijas izrietot, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas formulējumā vārdus “tikai un vienīgi” un “vajadzīga” Padome ir ieviesusi, lai izslēgtu iespēju, ka konkurenti gūst labumu no pazīstamai formai, kurai ir nozīmīgas tehniskās sekas, piemītošās reputācijas; šīs formas reģistrācija neesot izslēgta, ja šo rezultātu var sasniegt ar citu formu palīdzību.
35 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka prasītājas norādītā interpretācija ir pretrunā spriedumam lietā Philips, jo Tiesa esot uzskatījusi, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas aizliegums iekļauj visas būtībā funkcionālā rakstura formas, kuras ir piedēvējamas tehniskam rezultātam.
Pirmās instances tiesas vērtējums
36 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļai “nereģistrē [..] apzīmējumus, kas sastāv tikai un vienīgi no [..] preču formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai”. Tāpat saskaņā ar Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “direktīva”), 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta otro ievilkumu “nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesoš[ām] [..] apzīmējumus, kas sastāv tikai no [..] preču formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai”.
37 Šajā lietā ir jāatzīmē, ka prasītāja Apelāciju padomei pilnā sastāvā būtībā pārmet, ka, uzskatot, ka alternatīvu funkcionāli ekvivalentu formu, kurās ir izmantots tāds pats tehniskais risinājums, esamībai Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas piemērošanas vajadzībām neesot nozīmes, tā neesot ievērojusi šīs normas un it īpaši vārdu “tikai un vienīgi” un “vajadzīga” piemērošanas jomu.
38 Šajā sakarā ir jākonstatē, pirmkārt, ka vārds “tikai”, kas ir sastopams gan Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļā, gan arī direktīvas 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta otrajā ievilkumā, ir jāskata, ievērojot sprieduma lietā Philips 79., 80. un 83. punktā izmantoto izteicienu “būtiskas īpašības, kas atbilst tehniskai funkcijai”. No šī izteiciena izriet, ka, ja formas visas būtiskās īpašības atbilst tehniskai funkcijai, nebūtisku īpašību pievienošana, kam nav tehniskas funkcijas, nerada iespēju izvairīties no šī absolūtā atteikuma pamatojuma piemērošanas minētajai formai. Tādējādi Apelāciju padome pilnā sastāvā pamatoti veikusi savu attiecīgās formas funkcionālā rakstura analīzi, vadoties pēc īpašībām, kuras tā uzskatījusi par būtiskām. Tātad ir jākonstatē, ka vārdu “tikai” tā ir interpretējusi pareizi.
39 Otrkārt, no sprieduma lietā Philips 81. un 83. punkta izriet, ka gan Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļā, gan arī direktīvas 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta otrajā ievilkumā iekļautais formulējums “[kura] vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai” nenozīmē, ka šis absolūtais atteikuma pamatojums ir piemērojams tikai tad, ja attiecīgā forma ir vienīgā, kas ļauj sasniegt vajadzīgo rezultātu. 81. punktā Tiesa ir nospriedusi, ka, “[ja] pastāv citas formas, kas ļauj sasniegt to pašu tehnisko rezultātu, [ar to nevar] panākt, ka netiek piemērots reģistrācijas atteikuma [..] pamatojums”, un 83. punktā tā ir nospriedusi, ka “apzīmējuma reģistrācija, kas sastāv no [attiecīgas] formas, [ir izslēgta,] pat ja attiecīgo tehnisko rezultātu var sasniegt, izmantojot citas formas”. Tātad, lai piemērotu šo absolūto atteikuma pamatojumu, pietiek ar to, ka formas būtiskas īpašības ietver tehniski cēloņsakarīgas un paredzētā tehniskā rezultāta sasniegšanai pietiekamas īpašības, no kā izriet, ka tās tehniskajam rezultātam ir piedēvējamas. No tā ir secināms, ka, uzskatot, ka vārds “vajadzīga” nozīmē, ka forma ir prasīta, lai sasniegtu tehnisku rezultātu, pat ja to var sasniegt, izmantojot citas formas, Apelāciju padome pilnā sastāvā nav pieļāvusi kļūdu.
40 Treškārt, ir jāatzīmē, ka pretēji tam, ko norāda prasītāja, sprieduma lietā Philips 81. un 83. punktā Tiesa “citu formu, kas ļauj sasniegt to pašu tehnisko rezultātu”, nozīmi noraidījusi, neizšķirot starp formām, kurās ir izmantots cits “tehnisks risinājums”, un formām, kurās izmantots tas pats “tehnisk[ais] risinājums”.
41 Turklāt atbilstoši tam, ko ir nospriedusi Tiesa, direktīvas 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta mērķis ir “izvairīties no tā, ka preču zīmes piešķirto tiesību aizsardzības rezultātā tās īpašniekam tiek piešķirts monopols uz [..] preces funkcionālām īpašībām”, un “izvairīties no tā, ka aizsardzība, ko piešķir preču zīme, [būtu] šķērslis [konkurentu] iespējai brīvi piedāvāt preces, kurās ietvertas minētās [..] funkcionālās īpašības, konkurējot ar preču zīmes īpašnieku” (sprieduma lietā Philips 78. punkts). Nevar izslēgt, ka preces funkcionālās īpašības, kurām atbilstoši Tiesas viedoklim jābūt pieejamām arī konkurentiem, var būt specifiski piederošas kādai konkrētai formai.
42 Turklāt sprieduma lietā Philips 80. punktā Tiesa ir uzsvērusi, ka direktīvas 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta “mērķis atbilst vispārējām interesēm, kuras prasa, lai formu, kuras pamata īpašības atbilst tehniskai funkcijai [..], visi varētu brīvi izmantot”. Šis mērķis tātad ir vērsts ne tikai uz šādā formā ietverto tehnisko risinājumu, bet uz formu un tās būtiskām īpašībām kā tādām. Tā kā jābūt iespējai brīvi izmantot formu kā tādu, atšķirību, ko aizstāv prasītāja, nevar pieņemt.
43 No visa iepriekš minētā izriet, ka ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu netiek pieļauta ikvienas formas reģistrācija, kuru tās būtisku pazīmju ziņā veido tikai preces forma, kas ir tehniski cēloņsakarīga un pietiekama paredzēta tehniska rezultāta sasniegšanai, pat ja šo rezultātu var sasniegt ar citām formām, izmantojot to pašu vai citu tehnisku risinājumu.
44 Tādējādi ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu Apelāciju padome pilnā sastāvā nav interpretējusi kļūdaini.
45 Ar citiem prasītājas norādītajiem argumentiem šo secinājumu nevar apšaubīt.
46 Pirmkārt, tiktāl, ciktāl prasītāja norāda, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa neesot jāinterpretē paplašināti, jo šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 7. panta 3. punkta nosacījumiem preces forma atbilstot tikai dažos gadījumos, ir jāatzīmē, ka šiem atteikuma pamatojumiem ir citi mērķi un to piemērošana prasa atšķirīgu nosacījumu izpildi. Tātad, kā Tiesa ir norādījusi sprieduma lietā Philips 77. punktā, katrs no tiem ir jāinterpretē vispārējo interešu kontekstā, kas ir katra šī atteikuma pamatojuma pamatā, un nevis saistībā ar iespējamām praktiskām sekām, kas izriet no citu pamatojumu piemērošanas. Tātad šis arguments ir jānoraida.
47 Otrkārt, attiecībā uz salīdzinājumu starp preču zīmju tiesībām un patentu tiesībām ir jākonstatē, ka tas balstīts uz atšķirību starp formām, kuras ietver to pašu tehnisko risinājumu, un formām, kuras ietver citus tehniskus risinājumus (skat. iepriekš 33. punktu). Iepriekš 40.–43. punktā tika konstatēts, ka šāda atšķirība nebūtu jānosaka. Tātad šis arguments tāpat ir jānoraida.
48 Treškārt, ir jānorāda, ka arguments attiecībā uz to, kā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa tika izstrādāta, tiesvedībā, kurā tika taisīts spriedums lietā Philips, bija izvirzīts un Tiesas analīzi tas nav ietekmējis, un ka ģenerāladvokāts Ruiss-Harabo Kolomers [Ruiz-Jarabo Colomer] savu saistībā ar šo spriedumu sniegto secinājumu 41. punktā to turklāt ir noraidījis (Recueil, I‑5475. lpp.). Tādējādi šis arguments ir jānoraida.
49 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pamata pirmā daļa ir jānoraida.
Par otro daļu – attiecīgās preču zīmes priekšmeta kļūdainu vērtējumu
50 Otrās daļas ietvaros prasītāja būtībā norāda trīs iebildumus, kas attiecas uz, pirmkārt, attiecīgās preču zīmes būtisko īpašību identificēšanas neesamību, otrkārt, minētās preču zīmes būtisko īpašību funkcionālā rakstura vērtējuma kļūdām un, treškārt, valsts tiesas nolēmuma kļūdainu ņemšanu vērā. Pirmais un otrais iebildums ir jāizskata kopumā.
Par pirmo un otro iebildumu, kas attiecas uz attiecīgās preču zīmes būtisko īpašību identificēšanas neesamību, kā arī minēto būtisko īpašību funkcionālā rakstura vērtējuma kļūdām
– Lietas dalībnieku argumenti
51 Vispirms attiecībā uz iebildumu par attiecīgās preču zīmes būtisko īpašību identificēšanas neesamību prasītāja Apelāciju padomei pilnā sastāvā pārmet, pirmkārt, ka tā neesot identificējusi attiecīgās preču zīmes būtiskās īpašības, tas ir, dizainu un pogu proporcijas. Lego klucīša funkcionālo raksturu tā esot izskatījusi tā kopumā, ieskaitot elementus, uz kuriem pieteiktā aizsardzība neattiecoties, tādus kā mala ar iedobumu un sekundāras projekcijas, lai gan prasītāja esot norādījusi, ka reģistrācijas pieteikums attiecas tikai uz ārējās virsmas specifisko formu. Apelāciju padome pilnā sastāvā neesot ievērojusi arī, ka pieteiktā reģistrācija prasītājai ļautu vērsties pret reģistrācijas pieteikumiem, kas attiecas uz konstruēšanas klucīšiem ar līdzīgu izskatu, bet ne pret tiem, kas attiecas uz klucīšiem ar atšķirīgu izskatu, neatkarīgi no tā, vai ar tiem īsteno to pašu vai citu tehnisko risinājumu.
52 Otrkārt, prasītāja uzskata, ka no sprieduma lietā Philips izrietot, ka formas būtiskās īpašības esot jānosaka, ņemot vērā attiecīgā patērētāja viedokli, un nevis pamatojoties tikai uz ekspertu veicamo tehnisko analīzi, jo pirms pārbaudes, vai forma nodrošina tehnisku funkciju, esot loģiski identificēt tās būtiskās īpašības.
53 Turpinājumā prasītāja uzsver, ka, ja formas būtiskās īpašības izrādītos vienīgi funkcionālas, rastos nevēlamais monopols uz tehnisku funkciju. Turpretim, ja tās tādas nav, it īpaši tāpēc, ka tās var grozīt, neietekmējot tehnisku funkciju, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa neesot piemērojama. Tomēr, lai attiecīgo formu varētu reģistrēt, tai turklāt esot jāiegūst atšķirtspēja, kas atbilstoši prasītājas viedoklim esot grūti izpildāms nosacījums.
54 Treškārt, prasītāja uzskata, ka, identificējot būtiskās īpašības, esot jāņem vērā esošie pierādījumi saistībā ar patērētāju uztveri. Šajā lietā vairākas aptaujas esot pierādījušas, ka, aplūkojot Lego klucīša augšējo malu, nozīmīga patērētāju daļa atzīstot, ka dizaina un pogu proporciju dēļ tai esot specifiska izcelsme. Vācijā 1991. gadā veiktā aptauja pierādot, ka patērētāji uztver funkcionālos elementus un Lego klucīti atšķir no citiem spēļu klucīšiem, kas to pogu dizaina dēļ var funkcionēt tādā pašā veidā. Otrā aptauja, kas tika veikta 2003. gadā, esot apstiprinājusi, ka pogu konfigurācija esot atšķirtspējīga pazīme.
55 Ceturtkārt, prasītāja Apelāciju padomei pilnā sastāvā pārmet, ka tā neesot ņēmusi vērā pierādījumus, ko prasītāja esot iesniegusi, atsaucoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu, lai gan šī norma nekad neesot bijusi debašu priekšmets, kuras risinājās par minētās regulas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu. Apelāciju padome pilnā sastāvā neesot ievērojusi, ka juridiskajā aspektā vieni un tie paši fakti un pierādījumi var būt nozīmīgi dažādos kontekstos.
56 Turpmāk saistībā ar iebildumu par attiecīgās preču zīmes būtisko īpašību funkcionālā rakstura vērtējuma kļūdām prasītāja uzskata, ka attiecīgās formas būtisko īpašību funkcionālo raksturu Apelāciju padome neesot izskatījusi. Lego klucīti tā esot analizējusi tā kopumā, pamatojoties uz personas, kas iestājusies lietā, piedāvātajiem eksperta atzinumiem, atsakoties izskatīt to alternatīvo formu esamību, kurās ir izmantots tāds pats tehniskais risinājums, un neievērojot agrākās aizsardzības patentu jomā apjomu un ietekmi uz formas funkcionālā rakstura vērtējumu.
57 Pirmām kārtām, saistībā ar eksperta atzinumiem prasītāja Apelāciju padomei pilnā sastāvā pārmet, pirmkārt, ka, neveicot nekādu kritisku analīzi, tā esot balstījusies uz M. eksperta atzinumu, ko esot piedāvājusi un finansējusi persona, kas iestājusies lietā, kā arī uz P. un R. eksperta atzinumiem. Ņemot vērā, ka M. eksperta atzinums attiecoties uz Lego klucīša funkcionālo raksturu tā kopumā, nosakot attiecīgās formas, tas ir, pogu dizaina, būtisko īpašību funkcionālo raksturu, tam neesot nozīmes. Prasītāja turklāt uzskata, ka P. atziņām šajā lietā neesot nozīmes, jo tās attiecoties uz patentu Duplo un esot saistītas vienīgi ar “tūbiņām” klucīšu apakšējā malā. Tāpat R. apgalvojums, ka cilindriskām pogām esot vairāk izmantošanas veidu nekā sešstūra pogām, attiecoties ne vien uz attiecīgās preču zīmes specifisko dizainu bet arī uz cilindrisku formu ar ļoti dažādu izskatu neierobežotu skaitu.
58 Otrkārt, prasītāja norāda, ka, pretēji Apelāciju padomes pilnā sastāvā apliecinājumam, tā it īpaši vairākos eksperta atzinumos esot noliegusi M. apgalvojumus attiecībā uz pogu dizaina funkcionālo raksturu. Apelāciju padome pilnā sastāvā neesot šos eksperta atzinumus nedz minējusi, nedz arī paskaidrojusi, kāpēc tieši M. eksperta atzinumam būtu jābūt ticamam un nozīmīgam. Tā pat esot noliegusi jebkādu pierādījumu attiecībā uz Lego klucīša būtisko īpašību funkcionālā rakstura neesamības pastāvēšanu. Prasītāja norāda, ka tā esot atsaukusies uz tiesu nolēmumiem, kuros esot noliegts, ka Lego klucīša formu nosaka tā funkcija, un ka tā esot iesniegusi septiņus eksperta atzinumus, kas apstiprinot, ka pogu dizainam neesot tehniskas funkcijas, tas ir, H., B.‑W., R. un B. atzinumus. Prasītāja uzskata, ka visi šie pierādījumi Apelāciju padomei esot bijuši jāņem vērā un, tā nedarot, tā esot pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības tikt uzklausītai.
59 Treškārt, prasītāja uzskata, ka Apelāciju padomes pilnā sastāvā atteikums ņemt vērā prasītājas iesniegtos eksperta atzinumus esot izraisījis faktu nepareizu vērtējumu. Prasītāja uzskata, ka no B.‑W. neatkarīgā eksperta atzinuma izrietot, ka Lego izmantotā pogu forma neesot tehniski nepieciešama, jo runa esot tikai par vienu no neierobežotām iespējām nodrošināt ideālu berzi starp diviem jauniem tās pašas sērijas klucīšiem pēc to savienošanas, un ka pastāvot tehniskas alternatīvas, izmantojot kuras šo uzdevumu varot izpildīt tikpat labi. Turklāt prasītāja norāda, ka R. esot precizējis, ka pastāv liels skaits dažādu pogu dizainu, kas funkcionāli, to ražošanas izmaksu, kvalitātes uz drošības ziņā ir pilnībā ekvivalenti Lego klucīša dizainam un kas var būt pat savienojami ar Lego klucīti. Prasītāja uzskata, ka B. un H. eksperta atzinumi apstiprinot alternatīvu dizainu funkcionālu ekvivalenci un parādot, ka Lego klucīša dizaina īpašajam tēlam piemītot izteikta identitāte, ko pārsvarā veidojot skaidri atpazīstamas pogas.
60 Otrām kārtām, prasītāja Apelāciju padomei pilnā sastāvā pārmet, ka tā esot uzskatījusi, ka konkurentu izmantojamiem funkcionāli ekvivalentiem alternatīviem dizainiem nav nozīmes, lai gan tie esot svarīgi, lai noteiktu, vai kādas formas aizsardzība izraisa vai neizraisa monopolu uz tehnisku risinājumu. Prasītāja norāda, ka Apelāciju padome pilnā sastāvā esot pretrunā pati sev, jo tā apgalvojot, ka no aizsardzības ir izslēgtas tikai formas, kas ir vajadzīgas tehniskas funkcijas izpildei, vienlaikus uzskatot, ka tas nenozīmē, ka to pašu tehnisko funkciju nevarētu īstenot ar citām formām.
61 Prasītāja uzskata, ka patiesībā, lai noteiktu, vai formas būtiskās īpašības ir funkcionālas un to aizsardzības gadījumā varētu radīt monopola risku, neesot citu līdzekļu kā izskatīt alternatīvus dizainus. Visi eksperti, ieskaitot tos, uz kuru viedokli esot balstījusies Apelāciju padome pilnā sastāvā, sekojot šai salīdzinošajai metodei, it īpaši saistībā ar alternatīvajiem pogu dizainiem. Prasītāja norāda, ka no kādas ASV Apelācijas tiesas judikatūras izrietot, ka, lai novērtētu formas funkcionālo raksturu, alternatīviem dizainiem ir nozīme.
62 Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka arguments, atbilstoši kuram monopolu uz tehnisku risinājumu varētu iegūt, reģistrējot visus funkcionāli ekvivalentos dizainus, parādot, ka Apelāciju padome pilnā sastāvā neesot bijusi droša, ka attiecīgā preču zīme faktiski izraisa monopolu. Turklāt prasītāja norāda, ka šo argumentu varot izmantot pret ikvienu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, attiecībā uz kuru pastāv tikai ierobežots iespējamu kombināciju skaits, kā, piemēram, divu burtu kombinācija, ko ITSB tomēr pieļaujot. Turklāt prasītāja uzskata, ka neesot reāli apgalvot, ka būtu “viegli reģistrēt visas iespējamās formas”, jo formai esot jāpārvar citu absolūto atteikuma pamatojumu šķērslis, ko, pateicoties atšķirtspējas iegūšanai, esot izdevies paveikt tikai ļoti nedaudziem trīsdimensiju apzīmējumiem.
63 Trešām kārtām, prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome pilnā sastāvā neesot ievērojusi agrākas patenta aizsardzības iespaidu uz formas funkcionālā rakstura vērtējumu. Tā norāda, ka vienu un to pašu objektu varot aizsargāt ar dažādām intelektuālā īpašuma tiesībām.
64 Pirmkārt, prasītāja norāda, ka Apelāciju padome pilnā sastāvā neesot ievērojusi, ka ASV tiesībās agrāks patents nav neapstrīdams paziņoto īpašību funkcionālā rakstura pierādījums, bet ka runa esot par pierādījumu, ko varot noraidīt, pierādot funkcionāli ekvivalentu dizainu pieejamību. Turklāt šī judikatūra atsaucoties uz patentā pieteiktajām īpašībām un nevis uz paziņotajām īpašībām, kā to Apelāciju padome pilnā sastāvā esot pārpratusi. Visbeidzot, Eiropas preču zīmju tiesībās tāda funkcionālā rakstura doktrīna kā tā, kas tiek piemērota Amerikas Savienotajās Valstīs, nepastāvot.
65 Otrkārt, prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome pilnā sastāvā neesot ievērojusi, ka attiecīgās preču zīmes būtiskās īpašības – apaļās cilindriskās pogas – neesot patentējams izgudrojums un tās nekad neesot bijušas patenta priekšmets. Tā norāda, ka [aizsardzībai] esot bijis pieteikts specifiskais konstruēšanas klucīšu savienošanas mehānisms, kas neesot atkarīgs no kāda īpaša pogu dizaina. Tas atklājot, no vienas puses, ka konstruēšanas spēļu klucīša funkcionālajā raksturā pogu dizainam neesot nozīmes un, no otras puses, ka agrākie patenti trešām personām nekad neesot traucējuši izmantot specifisko pogu dizainu. Šajā sakarā prasītājas izvirzītos faktus un argumentus Apelāciju padome pilnā sastāvā neesot izskatījusi.
66 Treškārt, tas, ka “cilindriskās” projekcijas patentā esot bijušas aprakstītas kā vēlamais pogu attēls, atbilstoši prasītājas viedoklim nenozīmējot nedz to, ka tehnisko risinājumu varētu panākt tikai ar tādām projekcijām, nedz arī to, ka pogu dizains būtu funkcionāls. Turklāt tehniskais termins “cilindrisks” norādot uz dažāda izskata cilindrisku formu neierobežotu skaitu. Tātad monopols patenta jomā, kas būtu piešķirts attiecībā uz “cilindriskām” projekcijām, nekad neesot pastāvējis.
67 Ceturtkārt, prasītāja uzskata, ka ar līdzīga vizuālā izskata konstruēšanas klucīti varētu pārkāpt Lego klucīša preču zīmes tiesības, bet ne agrāku patentu, ja vien ir piemērots atšķirīgs tehnisks risinājums. Tieši pretēji, ar alternatīvām formām, ja to augšējā virsma ir atšķirīga, varētu pārkāpt agrākos patentus, bet ne attiecīgo preču zīmi. Atbilstoši prasītājas viedoklim no tā izrietot, ka ar attiecīgo preču zīmi ekskluzīvās tiesības uz tehnisku risinājumu netiekot piešķirtas un no iepriekšējiem patentiem izrietošā aizsardzība netiekot pagarināta. Tas, ka vairāki konkurenti esot tirgojuši atšķirīga izskata klucīšus, piemērojot to pašu tehnisko risinājumu, pierādot, ka no prasītājas ekskluzīvajām tiesībām konkurence neciešot.
68 Ceturtām kārtām, prasītāja uzsver, ka, attiecīgo formu aizsargājot kā preču zīmi, tā neiegūstot monopolu attiecībā uz tehnisko risinājumu, jo to pašu tehnisko risinājumu varot panākt ar atšķirīgu formu, ko patērētāji ir spējīgi atšķirt, neierobežotu skaitu. Tādējādi, lai piemērotu to pašu tehnisko risinājumu, konkurentiem neesot vajadzības kopēt Lego klucīša formu, kura citiem tirgus dalībniekiem esot ekonomiski pievilcīga kā reputācijas faktors. Prasītāja uzskata, ka šāda ekonomiskā interese ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu neesot aizsargāta, kas šajā lietā neesot piemērojams, jo monopola problēma nepastāvot.
69 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
70 Pirmkārt, tiktāl, ciktāl prasītāja apgalvo, ka attiecīgās formas būtisko īpašību noteikšana ir jāveic, ievērojot patērētāju viedoki, un ka analīzē ir jāņem vērā patērētāju aptaujas, ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas ietvaros šī noteikšana tiek veikta ar specifisko mērķi ļaut izskatīt attiecīgas formas funkcionālo raksturu. Formas būtisko īpašību funkcionālā rakstura analīzē mērķa patērētāja uztverei nav nozīmes. Mērķa patērētājam var nebūt vajadzīgo tehnisko zināšanu, kas ir vajadzīgas formas būtisko īpašību vērtējumam, no kā izriet, ka dažas īpašības no tā viedokļa var būt būtiskas, lai gan funkcionālā rakstura analīzes kontekstā tās tādas nav, un otrādi. Tādējādi ir uzskatāms, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas piemērošanas vajadzībām formas būtiskās īpašības ir nosakāmas objektīvā veidā, pamatojoties uz līdz ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniegto tās grafisko attēlu un iespējamo aprakstu.
71 Turklāt no tā, kas ir norādīts iepriekšējā punktā, izriet, ka prasītāja nepamatoti pārmet Apelāciju padomei pilnā sastāvā, ka tā neesot ievērojusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas (attiecībā uz formas funkcionālo raksturu) un 7. panta 3. punkta (attiecībā uz tās iegūto atšķirtspēju) attiecīgās piemērošanas jomas, un ka tā nepamatoti norāda, ka šajos divos gadījumos patērētāju aptaujas attiecas uz lietu.
72 Otrkārt, prasītāja Apelāciju padomei pilnā sastāvā pārmet, ka tā neesot identificējusi attiecīgās formas būtiskās īpašības un esot izskatījusi nevis attiecīgo formu, bet visu Lego klucīti kopumā, savā analīzē iekļaujot neredzamos elementus, tādus kā apakšējā mala ar iedobumu un sekundārās projekcijas.
73 Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka no judikatūras izriet, ka reģistrācijas pieteikuma pārbaudes priekšmetu veido tikai iepriekš 2. punktā norādītā forma (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 30. novembra spriedumu lietā T‑12/04 Almdudler-Limonade/ITSB (Limonādes pudeles forma), Krājumā nav publicēts, 42.–45. punkts; 2006. gada 17. janvāra spriedumu lietā T‑398/04 Henkel/ITSB (Sarkanā un baltā taisnstūra plāksne ar zilu ovālu kodolu), Krājumā nav publicēts, 25. punkts, un 2006. gada 31. maija spriedumu lietā T‑15/05 De Waele/ITSB (Desas forma), Krājums, II‑1511. lpp., 36. punkts). Tā kā grafiskā attēla funkcija ir definēt preču zīmi, tam jābūt pašam par sevi pietiekamam, lai skaidri un precīzi noteiktu konkrētu ar reģistrētu preču zīmi tās īpašniekam piešķirtās aizsardzības objektu (šajā sakarā un pēc analoģijas skat. Tiesas 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā C‑273/00 Sieckmann, Recueil, I‑11737. lpp., 48. un 50.–52. punkts). Šajā lietā, ņemot vērā, no vienas puses, ka, iesniedzot preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, prasītāja attiecīgo formu ir aprakstījusi tikai ar iepriekš 2. punktā norādītā grafiskā attēla starpniecību un, no otras puses, ka nekādus vēlākus aprakstus nedrīkst ņemt vērā (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “Limonādes pudeles forma”, 42. punkts), būtiskās īpašības ir nosakāmas, pamatojoties tikai uz šo attēlu.
74 No apstrīdētā lēmuma 38., 39., 42., 54., 55. un 61.–63. punkta izriet, ka Apelāciju padome pilnā sastāvā Lego klucīti faktiski izskatījusi kopumā un apstrīdētā lēmuma 54. un 55. punktā kā būtiskās īpašības, kas ir pārbaudes priekšmets, ir identificējusi attiecīgās preču zīmes attēlā neredzamo apakšējo malu ar iedobumu un sekundārās projekcijas.
75 Tomēr ir jākonstatē, ka šī analīze iekļauj arī visus iepriekš 2. punktā norādītajā grafiskajā attēlā redzamos elementus, katrs no kuriem atbilstoši Apelāciju padomes pilnā sastāvā viedoklim pilda īpašu tehnisku funkciju, tas ir, atbilstoši apstrīdētā lēmuma 54. punktam: primāro pogu augstums un diametrs [ietekmē] spēļu klucīšu saķeršanās spēku, to skaits – konstruēšanas darbību daudzveidību un to izvietojums – konstruēšanas konfigurācijas; malas, ko var savienot ar citu klucīšu malām, lai iegūtu sienu; konstruēšanas klucīša vispārējā forma un, visbeidzot, tā izmērs, kas ļauj bērnam to turēt rokā. Tāpat ir jākonstatē, ka ne ar vienu lietā esošu pierādījumu nevar apšaubīt šo īpašību kā attiecīgās formas būtisko īpašību identificēšanas precizitāti.
76 Tā kā visas attiecīgās formas būtiskās īpašības Apelāciju padome pilnā sastāvā ir identificējusi pareizi, tas, ka tā ir ņēmusi vērā arī citas īpašības, apstrīdētā lēmuma likumību neietekmē.
77 Tādējādi pirmais iebildums ir jānoraida.
78 Saistībā ar otro iebildumu ir jāuzsver, ka, analizējot šādi noteikto būtisko īpašību funkcionālo raksturu, nekas neizslēdz, ka Apelāciju padome pilnā sastāvā var ņemt vērā neredzamos Lego klucīša elementus, tādus kā apakšējā mala ar iedobumu un sekundārās projekcijas, kā arī visus citus atbilstošos pierādījumus. Šajā lietā Apelāciju padome pilnā sastāvā šajā sakarā ir atsaukusies uz prasītājas agrākajiem patentiem, uz to, ka prasītāja ir pieļāvusi, ka šajos patentos ir aprakstīti Lego klucīša funkcionālie elementi, un uz M., P. un R. eksperta atzinumiem.
79 Šajā sakarā prasītāja Apelāciju padomei pilnā sastāvā pārmet, ka tā, neveicot kritisku analīzi, esot ņēmusi vērā M. eksperta atzinumu, kas turklāt attiecoties uz visu Lego klucīti kopumā. Tā arī norāda, ka P. apgalvojumi attiecoties uz Duplo klucīti un ka R. izteikumi attiecoties ne vien uz Lego klucīša, bet gan uz visām pogu cilindriskajām formām. Ir jāatzīmē, ka P. un R. ir izteikušies par cilindrisko pogu kā tādu funkcionālo raksturu un ka uz šiem atzinumiem Apelāciju padome pilnā sastāvā ir atsaukusies tieši tāpēc, lai pamatotu savu vērtējumu par attiecīgās formas pamata cilindrisko pogu funkcionālo raksturu. Kas attiecas uz M. ekspertīzi, to patiešām ir iesniegusi un finansējusi persona, kas iestājusies lietā, bet M. secinājumus par Lego klucīša īpašību funkcionālo raksturu apstiprina agrākie patenti, tāpat kā prasītājas sniegtie eksperta atzinumi. Turklāt prasītājas norādītajam faktam, ka M. analīze attiecas uz Lego klucīti kopumā, nav nozīmes, jo tā iekļauj attiecīgās formas būtisko īpašību funkcionālā rakstura analīzi.
80 No iepriekš minētā izriet, ka prasītājas arguments, ka attiecīgās formas būtisko īpašību funkcionālā rakstura neesamību pierādot tās pašas eksperta atzinumi, ir jānoraida. Eksperta atzinumi un valsts tiesu spriedumi, ko prasītāja norādīja, lai pamatotu, ka nolūkā pierādīt, ka apzīmējumam nav funkcionālā rakstura, alternatīvām formām ir nozīme, atbilstoši tās viedoklim pierādot, ka Lego klucīša forma neesot vienīgā forma, kas ļauj sasniegt vēlamo rezultātu, un ka tādējādi tā neesot tehniski nepieciešama. Tomēr iepriekš 42. punktā ir konstatēts, ka formas funkcionālā rakstura vērtējums ir jāveic neatkarīgi no citu formu esamības, un iepriekš 39. punktā ir konstatēts, ka vārds “vajadzīga” nozīmē, ka formai ir jāapvieno īpašības, kas ir tehniski pietiekamas attiecīga rezultāta sasniegšanai.
81 Tādējādi arguments, kas attiecas uz tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu tā iemesla dēļ, ka Apelāciju padome pilnā sastāvā nav ņēmusi vērā prasītājas iesniegtos eksperta atzinumus, tāpat ir jānoraida. Tā kā no šiem atzinumiem izrietošais arguments bija balstīts uz kļūdainu atšķirību starp formām, kas ietver to pašu tehnisko risinājumu, un formām, kas ietver citus tehniskos risinājumus, Apelāciju padomei pilnā sastāvā uz šiem eksperta atzinumiem apstrīdētajā lēmumā nebija jāatsaucas un, to nedarot, tā prasītājas tiesības tikt uzklausītai katrā ziņā nav pārkāpusi.
82 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka Apelāciju padomes pilnā sastāvā secinājumi saistībā ar attiecīgās formas būtisko īpašību funkcionālo raksturu ir pamatoti.
83 Iepriekš veiktos konstatējumus ar citiem prasītājas argumentiem nevar apšaubīt.
84 Pirmkārt, ievērojot no judikatūras izrietošās prasības atšķirtspējas jomā, prasītāja Apelāciju padomes pilnā sastāvā argumentu, ka monopolu uz tehnisku risinājumu var iegūt, reģistrējot visas formas, kur šis risinājums ir izmantots, neuzskata par reālu. Tomēr pat ja pieņemtu, ka Pirmās instances tiesai būtu jāuzskata, ka šādu formu reģistrācija nav reāla, ar to attiecīgās formas funkcionālā rakstura konstatējums netiktu apšaubīts. Tādējādi prasītājas arguments ir jānoraida.
85 Otrkārt, pierādījuma, kas izriet no patenta, neapstrīdamais vai apstrīdamais raksturs ASV tiesībās tāpat ir uzskatāms par apstākli, kas neattiecas uz lietu. Apstrīdētā lēmuma 40. punktā minot ASV judikatūru, Apelāciju padomes pilnā sastāvā Lego klucīša funkcionālā rakstura analīzi uz šo neapstrīdamo raksturu nav balstījusi. Savu analīzi, kas ir veikta apstrīdētā lēmuma 41.–63. punktā, tā ir balstījusi uz spriedumu lietā Philips un 42.–48. punktā, kā arī 52. un 53. punktā agrākos patentus tā ir ņēmusi vērā kā vienu no faktoriem citu starpā, neizskatot, vai runa ir par neapstrīdamu pierādījumu.
86 Treškārt, ir jāatzīmē, ka argumenti, kas attiecas, pirmkārt, uz to, ka tehniska risinājuma aizsardzība ar patentu neizslēdz formas, kas šo risinājumu ietver, aizsardzību preču zīmju tiesībās un, otrkārt, uz šo abu aizsardzību piemērošanas jomu, neattiecas uz lietu. Apstrīdētā lēmuma 39. punktā Apelāciju padome pilnā sastāvā šo situāciju ir atzinusi un turpmāk uz agrākajiem patentiem tā ir atsaukusies tikai tādēļ, lai uzsvērtu Lego klucīša būtisko īpašību funkcionālo raksturu.
87 Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka, lai piemērotu to pašu tehnisko risinājumu, tās konkurentiem neesot vajadzīgs kopēt Lego klucīša formu un ka monopola izveidošanās riska neesamības apstākļos Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa nesot piemērojama. Šis arguments ir balstīts uz kļūdainu koncepciju, saskaņā ar kuru citu formu, kas ietver to pašu tehnisko risinājumu, pieejamība pierādot attiecīgās formas funkcionālā rakstura neesamību, lai gan iepriekš 42. punktā tika uzsvērts, ka saskaņā ar spriedumu lietā Philips visām personām ir jābūt pieejamai pašai funkcionālā rakstura formai. Tātad šis arguments ir jānoraida.
88 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir uzskatāms, ka Apelāciju padome pilnā sastāvā ir pamatoti secinājusi, ka attiecīgajai formai ir funkcionāls raksturs. Tātad otrais iebildums ir jānoraida.
Par trešo iebildumu attiecībā uz valsts tiesas nolēmuma kļūdainu ņemšanu vērā un iespējamo apstrīdētā lēmuma neobjektivitāti
– Lietas dalībnieku argumenti
89 Prasītāja Apelāciju padome pilnā sastāvā pārmet, ka, no vienas puses, tā ir ņēmusi vērā Kanādas Augstākās tiesas nolēmumu un, no otras puses, ir uzskatījusi, ka Rechtbank Breda (Bredas tiesa, Nīderlande) nolēmums neattiecas uz lietu. Tā norāda, ka šie divi nolēmumi attiecoties uz Lego klucīša formas iespējami funkcionālo raksturu, ir pieņemti negodīgas konkurences un nelikumīgas izmantošanas kontekstā un attiecas uz pārāk līdzīgu imitāciju. Vienīgā atšķirība esot, ka Kanādas tiesa esot nonākusi pie secinājuma, kas ir pretējs Nīderlandes tiesas secinājumam. Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padomes pilnā sastāvā Kanādas Augstākās tiesas sprieduma, kā arī tikai divu eksperta atzinumu, kas ir labvēlīgi tās secinājumam, ņemšana vērā selektīvā veidā pierādot tās neobjektīvu pieeju.
90 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
91 Pirmkārt, attiecībā uz Apelāciju padomes pilnā sastāvā atsaukšanos uz Kanādas Augstākās tiesas nolēmumu un to, ka Nīderlandē taisīto spriedumu tā ir noraidījusi, ir pietiekami norādīt, ka prasītāja pati atzīst, ka valsts tiesu nolēmumi ITSB Apelāciju padomju lēmumus neietekmē. Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma un Apelāciju padomju lēmumu likumība ir jāvērtē vienīgi uz Regulas Nr. 40/94 pamata, ņemot vērā tās interpretāciju Kopienu tiesu iestādēs (skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 12. marta spriedumu lietā T‑128/07 Suez/ITSB (“Delivering the essentials of life”), Krājumā nav publicēts, 32. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelāciju padome pilnā sastāvā ir nevis balstījusi savu lēmumu uz Kanādas nolēmumu, bet gan, jau secinājusi par Lego klucīša funkcionālo raksturu, uzskatījusi, ka tās analīzi apstiprina vairāku valstu tiesu judikatūra, ieskaitot Kanādas Augstākās tiesas spriedumu.
92 Otrkārt, ir jākonstatē, ka prasītāja kļūdaini pārmet Apelāciju padomei pilnā sastāvā neobjektīvu pieeju. No vienas puses, apstrīdētā lēmuma 65. punktā Apelāciju padome pilnā sastāvā ir norādījusi iemeslus, kādēļ tā uzskatījusi, ka Nīderlandē taisītais spriedums neattiecas uz lietu. No otras puses, no iepriekš 36.–49. punktā veiktās analīzes izriet, ka Apelāciju padome pilnā sastāvā pamatoti uzskatījusi, ka prasītājas iesniegtie eksperta atzinumi neattiecas uz lietu, jo tajos visos runa ir par citu formu pieejamību, kas ietver to pašu tehnisko risinājumu. Turklāt ITSB pamatoti norāda, ka attiecīgā lieta tika nodota Apelāciju padomei pilnā sastāvā, ka pirmās padomes priekšsēdētājs pēc tam, kad prasītāja tam bija pieteikusi noraidījumu, tika aizstāts ar savu aizstājēju un ka ITSB ir veicis dažādus citus pasākumus, lai nodrošinātu procesa objektivitāti.
93 Tādējādi šis iebildums ir jānoraida.
94 Ievērojot visu iepriekš minēto, prasība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
95 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Lego Juris A/S atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Martins Ribeiro | Papasavvas | Dittrich |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2008. gada 12. novembrī.
[Paraksti]