TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2024. gada 6. jūnijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pārbaudes procedūras piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma jomā – Direktīva 89/665/EEK – 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Zaudējumu atlīdzināšana pretendentam, kas prettiesiski izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras – Piemērojamība – Iespējas zaudēšana
Lietā C‑547/22
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Okresný súd Bratislava II (Bratislavas II rajona tiesa, Slovākija) iesniegusi ar 2022. gada 22. jūlija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 17. augustā, tiesvedībā
INGSTEEL spol. s r. o.
pret
Úrad pre verejné obstarávanie,
TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [E. Regan], tiesneši Z. Čehi [Z. Csehi], M. Ilešičs [M. Ilešič], I. Jarukaitis [I. Jarukaitis] un D. Gracijs [D. Gratsias] (referents),
ģenerāladvokāts: E. M. Kolinss [A. M. Collins],
sekretāre: S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2023. gada 20. septembra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Úrad pre verejné obstarávanie vārdā – V. Országhová,
– Slovākijas valdības vārdā – E. V. Larišová un S. Ondrášiková, pārstāves,
– Čehijas valdības vārdā – L. Halajová, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,
– Francijas valdības vārdā – R. Bénard un A. Daniel, pārstāvji,
– Austrijas valdības vārdā – J. Schmoll, M. Fruhmann un M. Winkler‑Unger, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – G. Gattinara, R. Lindenthal un G. Wils, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2023. gada 7. decembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes direktīvu 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV 1989, L 395, 33. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (OV 2007, L 335, 31. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 89/665”), 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kā arī 2. panta 6. un 7. punktu.
2 Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp INGSTEEL spol. s r. o. un Slovākijas Republiku, kas rīkojas ar Úrad pre verejné obstarávanie (Publiskā iepirkuma regulatīvā iestāde, Slovākija) starpniecību, par INGSTEEL spol. s r. o. celto prasību par zaudējumu atlīdzību pēc apvienības, kuras dalībniece tā bija (turpmāk tekstā – “pretendente apvienība”), prettiesiskas izslēgšanas no publiskā iepirkuma procedūras, ko uzsākusi Slovenský futbalový zväz (Slovākijas Futbola federācija; turpmāk tekstā – “līgumslēdzēja iestāde”).
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Direktīva 89/665
3 Direktīvas 89/665 6. apsvērums ir formulēts šādi:
“tā kā ir jānodrošina, lai visās dalībvalstīs būtu atbilstošas procedūras, kas ļautu atcelt nelikumīgi pieņemtus lēmumus un atlīdzināt personām pārkāpuma dēļ nodarīto kaitējumu.”
4 Šīs direktīvas 1. pantā “Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība” ir noteikts:
“1. Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras [(OV 2004, L 134, 114. lpp.)], izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no minētās direktīvas piemērošanas jomas saskaņā ar tās 10. līdz 18. pantu.
[..]
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva [2004/18], līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2. līdz 2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Kopienas tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar ko transponē minētos tiesību aktus.
2. Dalībvalstis nodrošina to, ka starp uzņēmumiem, kuri norāda uz kaitējumu, kas nodarīts saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, nav diskriminācijas tādēļ, ka šajā direktīvā ir nošķirti attiecīgo valstu noteikumi, ar ko īsteno Kopienas tiesību aktus, no citiem attiecīgo valstu noteikumiem.
3. Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, pārskatīšanas procedūras ir pieejamas vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.
[..]”
5 Minētās direktīvas 2. pantā “Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām” ir paredzēts:
“1. Dalībvalstis nodrošina to, ka pasākumos attiecībā uz 1. pantā paredzētajām pārskatīšanas procedūrām ir noteikts pilnvarojums:
a) tiklīdz rodas izdevība un panākot vienošanos veikt pagaidu pasākumus, lai izlabotu varbūtējo pārkāpumu vai novērstu turpmāku kaitējumu attiecīgajām interesēm, tostarp pasākumus, lai apturētu valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru vai nodrošinātu tās apturēšanu, vai apturētu jebkura līgumslēdzējas iestādes pieņemtā lēmuma īstenošanu;
b) vai nu atcelt nelikumīgi pieņemtus lēmumus, vai nodrošināt to atcelšanu, tostarp atcelt diskriminējošas tehniskās, ekonomiskās vai finanšu prasības uzaicinājumā uz konkursu, līguma dokumentos vai jebkurā citā dokumentā, kas attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru;
c) atlīdzināt zaudējumus personām, kam ar pārkāpumu nodarīts kaitējums.
[..]
6. Dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, kad zaudējumu atlīdzināšanu prasa, pamatojoties uz to, ka lēmums ir pieņemts nelikumīgi, struktūrai, kurai ir vajadzīgās pilnvaras, vispirms ir jāatceļ apstrīdētais lēmums.
7. Izņemot 2.d līdz 2.f pantā paredzētos gadījumus, šā panta 1. punktā minēto pilnvaru īstenošanas ietekmi uz līgumu, kas noslēgts pēc tā slēgšanas tiesību piešķiršanas, nosaka attiecīgo valstu tiesību aktos.
Turklāt, izņemot gadījumus, kad pirms zaudējumu atlīdzināšanas lēmums ir jāatceļ, dalībvalstis var paredzēt, ka pēc līguma noslēgšanas saskaņā ar 1. panta 5. punktu, šā panta 3. punktu vai 2.a līdz 2.f pantu par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā struktūra ir pilnvarota lemt vienīgi par zaudējumu atlīdzināšanu personām, kurām ar pārkāpumu nodarīts kaitējums.
[..]”
Direktīva 2007/66
6 Atbilstoši Direktīvas 2007/66 36. apsvērumam:
“Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šī direktīva tiecas nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu saskaņā ar hartas 47. panta pirmo un otro daļu.”
Slovākijas tiesības
7 Saskaņā ar 2003. gada 28. oktobra zákon č. 514/2003 Z. z. o zodpovednosti za škodu spôsobenú pri výkone verejnej moci (Likums Nr. 514/2003 par atbildību par zaudējumiem, kas nodarīti, īstenojot valsts varu; Zbierka zákonov, Nr. 215, 2003., 3966. lpp.), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – Likums Nr. 514/2003), 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu valsts ir atbildīga par zaudējumiem, kuri nodarīti ar prettiesisku lēmumu, ko pieņēmušas valsts iestādes, īstenojot valsts varu.
8 Atbilstoši šī likuma 5. panta 1. punktam tiesvedības dalībniekam, kuram šajā procedūrā pieņemtā lēmuma rezultātā nodarīti zaudējumi, ir tiesības uz šo zaudējumu atlīdzību.
9 Ievērojot minētā likuma 6. panta 1. punktu, uz šīm tiesībām uz zaudējumu atlīdzību var atsaukties tikai tad, ja šādu lēmumu tā prettiesiskuma dēļ ir atcēlusi vai grozījusi kompetentā iestāde. Tiesai, kas lemj par šādu zaudējumu atlīdzināšanu, ir saistošs šīs iestādes lēmums.
10 Saskaņā ar paša likuma 15. panta 1. punktam tiesības uz tādu zaudējumu atlīdzību, kas radušies prettiesiska administratīvā procesa rezultātā, ir iepriekš jāpārbauda, pamatojoties uz cietušās personas, kura lūdz kompetentajai iestādei veikt iepriekšēju savu tiesību pārbaudi, rakstisku pieteikumu.
11 No Likuma Nr. 514/2003 16. panta 4. punkta izriet, pirmkārt, ka, ja minētā iestāde šo pieteikumu neapmierina vai ja tā cietušajam lietas dalībniekam rakstveidā paziņo, ka tā to neapmierinās, šis lietas dalībnieks var vērsties tiesā, lai tā lemtu par minēto pieteikumu, un, otrkārt, ka, ceļot prasību tiesā, minētais lietas dalībnieks var prasīt zaudējumu atlīdzību tikai tādā pieteikumā norādītā un tiesību apmērā, kas ir bijis iepriekšējas pārbaudes priekšmets.
12 Šī likuma 17. panta 1. punktā paredzēts, ka faktiskie zaudējumi un neiegūtā peļņa tiek atlīdzināti, ja vien speciālajā tiesību normā nav noteikts citādi.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
13 Ar 2013. gada 16. novembrī publicētu paziņojumu līgumslēdzēja iestāde izsludināja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā 16 futbola stadionu rekonstrukcijai, modernizācijai un būvniecībai. Šajā iepirkumā piedalījās pretendente apvienība.
14 Uzskatot, ka šī apvienība nav izpildījusi paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu prasības, it īpaši attiecībā uz tās saimniecisko un finansiālo stāvokli, līgumslēdzēja iestāde nolēma to izslēgt no attiecīgā publiskā iepirkuma procedūras. Šis lēmums par izslēgšanu tika apstiprināts ar atbildētājas pamatlietā 2014. gada 9. maija lēmumu un vēlāk ar tās Augstākās padomes 2014. gada 7. jūlija lēmumu. Tā kā Bratislavas Krajský súd (Bratislavas apgabaltiesa, Slovākija) ar 2015. gada 13. janvāra spriedumu noraidīja prasību par šo lēmumu, minētā apvienība iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa).
15 Pēc tam, kad Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Augstākā tiesa) bija vērsusies Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, saistībā ar kuru pasludināts 2017. gada 13. jūlija spriedums Ingsteel un Metrostav (C‑76/16, EU:C:2017:549), tā atcēla šos 2014. gada 9. maija un 7. jūlija lēmumus. 2018. gada 3. aprīlī atbildētāja pamatlietā pieņēma jaunu lēmumu, ar kuru līgumslēdzējai iestādei tika uzdots atcelt pretendentes apvienības izslēgšanu no attiecīgās publiskā iepirkuma procedūras.
16 Tā kā pa šo laiku šī procedūra bija pabeigta, noslēdzot pamatnolīgumu ar vienīgo pretendentu, kurš pēc šīs apvienības izslēgšanas bija palicis, prasītāja pamatlietā iesniedzējtiesā Okresný súd Bratislava II (Bratislavas II rajona tiesa, Slovākija) cēla prasību par zaudējumu atlīdzību saistībā ar kaitējumu, kas esot nodarīts atbildētājas pamatlietā un tās Augstākās padomes prettiesisko lēmumu dēļ.
17 Šajā tiesā prasītāja pamatlietā apgalvoja, ka šie zaudējumi izriet no pretendentes apvienības prettiesiskas izslēgšanas no attiecīgās iepirkuma procedūras, jo izraudzītais pretendents līguma slēgšanas tiesības ieguvis tikai šīs izslēgšanas dēļ. Tā būtībā uzskata, ka tad, ja šī apvienība nebūtu izslēgta no attiecīgās iepirkuma procedūras, tā būtu ieguvusi šīs līguma slēgšanas tiesības, jo tās piedāvājums bija izdevīgāks nekā izraudzītā pretendenta piedāvājums un tā atbilda visiem paziņojumā par konkrēto iepirkumu norādītajiem nosacījumiem.
18 Lai noteiktu iespējami nodarītā kaitējuma apmēru, prasītāja pamatlietā veica ekspertīzi, kuras mērķis bija aprēķināt šādi negūto peļņu saistībā ar līgumu. Pamatojoties uz šo ekspertīzi, tā norāda negūto peļņu saistībā ar līgumu 819 498,10 EUR apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa, kā arī zaudējumus 2500 EUR apmērā, kas atbilst izdevumiem, kuri radušies, sagatavojot minēto ekspertīzi.
19 Iesniedzējtiesā atbildētāja pamatlietā norāda, ka pretendente apvienība tika izslēgta pēc attiecīgās publiskā iepirkuma procedūras pirmā posma un ka tās atkārtota iekļaušana šajā procedūrā nebūtu izraisījusi automātisku šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu šai pretendentei, jo līgumslēdzējai iestādei tās piedāvājums būtu bijis jāizvērtē padziļināti un it īpaši jānosaka, vai tā cena ir uzskatāma par nepamatoti lētu piedāvājumu.
20 Turklāt atbildētāja pamatlietā, šajā ziņā, atsaucoties uz 2005. gada 17. marta spriedumu AFCon Management Consultants u.c./Komisija (T‑160/03, EU:T:2005:107), uzskata, ka prasītājas pamatlietā prasība ir tīri hipotētiska. Pēdējās minētās iesniegtais ekspertīzes atzinums esot balstīts uz fiktīviem datiem, it īpaši ņemot vērā, ka attiecīgajā iepirkumā paredzētais būvdarbu apjoms ne vienmēr esot faktiski īstenots.
21 Šajā kontekstā prasītāja pamatlietā norāda, ka prasījumu, kas objektīvu iemeslu dēļ nav droši pierādīts, nevar uzreiz kvalificēt kā hipotētisku. Pretēji reālajam kaitējumam negūtā peļņa izpaužoties nevis kā cietušās personas mantas samazināšana, bet gan kā sagaidāmās peļņas zaudējums, kam, ņemot vērā lietas parasto gaitu, jābūt saprātīgi paredzamam, ja nebūtu attiecīgās prettiesiskās darbības. Attiecībā uz publiskā iepirkuma līguma izpildi prasītāja pamatlietā norāda, ka tad, ja līgumslēdzēja iestāde izsludina iepirkumu, var pieņemt, ka tā ir ieinteresēta attiecīgā līguma izpildē un ka tai ir nodoms noslēgt līgumu ar izraudzīto pretendentu, kā tas turklāt ir šajā gadījumā, jo līgumslēdzēja iestāde ir noslēgusi līgumu ar izraudzīto pretendentu par visiem attiecīgajā iepirkumā paredzētajiem būvdarbiem.
22 Ņemot vērā pamatlietas pušu argumentāciju, iesniedzējtiesa šaubās par Likuma Nr. 514/2003 17. panta saderību ar Direktīvu 89/665. Tā norāda, ka tajā notiekošās tiesvedības laikā prasītāja pamatlietā prasīja atlīdzināt zaudējumus saistībā ar zaudēto iespēju, izmantojot jēdzienu “negūtā peļņa”, kurš bija vistuvākais tiesībām uz tāda kaitējuma atlīdzību, kas izriet no tās izvirzītās iespējas zaudēšanas. Proti, Slovākijas tiesībās neesot nošķirtas dažādas atlīdzināmo zaudējumu kategorijas, līdz ar to iespējas zaudēšana ietilpst negūtās peļņas kategorijā. Prasītāja pamatlietā piebilst, ka Tiesa jau ilgu laiku un pastāvīgi esot spriedusi, ka pretendenta prettiesiskas izslēgšanas no publiskā iepirkuma procedūras gadījumā tam ir tiesības prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas tam radušies saistībā ar iespējas zaudēšanu, kura nevar tikt pielīdzināta negūtajai peļņai un kurai nav nepieciešama tik liela iespējamība iegūt mantisku priekšrocību. Runa esot par kompensāciju par zaudēto iespēju gūt peļņu, nevis par pašas peļņas atlīdzināšanu.
23 Šajos apstākļos Okresný súd Bratislava II (Bratislavas II rajona tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai no pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanas valsts līgumu piešķiršanas jomā viedokļa valsts tiesas – kura izskata strīdu par prasību atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts pretendentam, kurš prettiesiski izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras – prakse, saskaņā ar kuru tiek atteikta atlīdzība par zaudēto iespēju (loss of opportunity), ir saderīga ar [Direktīvas 89/665] 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar [šīs direktīvas] 2. panta 6. un 7. punktu?
2) Vai no pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanas valsts līgumu piešķiršanas jomā viedokļa valsts tiesas – kura izskata strīdu par prasību atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts pretendentam, kurš prettiesiski izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras – prakse, saskaņā ar kuru prasībā atlīdzināt zaudējumus neietilpst prasība atlīdzināt negūto peļņu, kas zudusi, jo ir liegta iespēja piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā, ir saderīga ar [Direktīvas 89/665] 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar [šīs direktīvas] 2. panta 6. un 7. punktu?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pieņemamību
24 Atbildētāja pamatlietā apstrīd prejudiciālo jautājumu pieņemamību, būtībā apgalvojot, ka tiem nav nozīmes pamatprasības izvērtēšanā, jo iesniedzējtiesa nav konstatējusi ne šīs prasības pieņemamību, ne pat prasītājas pamatlietā locus standi. Turklāt Tiesas kompetencē neesot atbildēt uz prejudiciālajiem jautājumiem, jo ar tiem iesniedzējtiesa patiesībā vēlas panākt, lai Tiesa pārskatītu pamatlietu vai norādījumus par procedūru, kas jāievēro gadījumā, ja tā nolemtu nepiešķirt zaudējumu atlīdzību saistībā ar iespējas zaudēšanu.
25 Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka LESD 267. pantā iedibinātajā sadarbībā starp Tiesu un valsts tiesām tikai valsts tiesai, kas iztiesā lietu un kas ir atbildīga par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpatnības, jāizvērtē gan tas, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums nepieciešams tās sprieduma taisīšanai, gan arī jautājumu, ko tā uzdod Tiesai, nozīmīgums. Tādējādi, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā jāpieņem nolēmums (spriedums, 2023. gada 12. oktobris, INTER CONSULTING, C‑726/21, EU:C:2023:764, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 No minētā izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, ko valsts tiesa uzdevusi ar savu atbildību noteiktajā tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu kontekstā, kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda, attiecas nozīmīguma prezumpcija. Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu vienīgi tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, ja problēma ir hipotētiska vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2023. gada 12. oktobris, INTER CONSULTING, C‑726/21, EU:C:2023:764, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
27 Šajā gadījumā iesniedzējtiesa lūdz Tiesu nevis piemērot pamatlietā prejudiciālajos jautājumos minētās Savienības tiesību normas, bet gan tās interpretēt. Turklāt šī tiesa, kura saskaņā ar judikatūru ir atbildīga par pieņemamo tiesas nolēmumu (spriedums, 2022. gada 13. janvāris, Regione Puglia, C‑110/20, EU:C:2022:5, 23. punkts un tajā minētā judikatūra) pietiekami skaidri ir izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka šo tiesību normu interpretācija ir nepieciešama šī strīda atrisināšanai.
28 Turklāt jāatgādina, ka saskaņā ar citu pastāvīgo judikatūru, ja noteiktos apstākļos var būt izdevīgi, ka lietas fakti tiek noskaidroti un problēmas, kas saistītas tikai ar valsts tiesībām, tiek atrisinātas brīdī, kad Tiesai uzdots prejudiciālais jautājums, valsts tiesām ir visplašākās tiesības vērsties Tiesā, ja tās uzskata, ka tajās izskatāmā lieta rada jautājumus par Savienības tiesību noteikumu interpretāciju vai to spēkā esamības vērtējumu un ka ir vajadzīgs nolēmums par tiem (spriedums, 2015. gada 4. jūnijs, Kernkraftwerke Lippe‑Ems, C‑5/14, EU:C:2015:354, 31. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to atbildētājas pamatlietā argumentācija, saskaņā ar kuru prasītājas pamatlietā celtā prasība neatbilst Slovākijas tiesībās paredzētajiem pieņemamības nosacījumiem, nevar pierādīt minēto jautājumu nepieņemamību.
29 Šādos apstākļos jākonstatē, ka prejudiciālie jautājumi ir pieņemami.
Par lietas būtību
30 Ar abiem jautājumiem, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums vai prakse, ar kuru tiek izslēgta iespēja pretendentam, kas izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras līgumslēdzējas iestādes prettiesiska lēmuma dēļ, saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kuri radušies, zaudējot iespēju piedalīties šajā procedūrā, lai iegūtu attiecīgo līgumu.
31 No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iesniedzējtiesa konkrētāk lūdz Tiesu precizēt, vai šī tiesību norma jāinterpretē tādējādi, ka personas, kurām Savienības tiesību publisko līgumu jomā pārkāpuma dēļ nodarīts kaitējums un kurām tāpēc ir tiesības saņemt atlīdzību, ietver ne tikai tās, kurām nodarīts kaitējums tādēļ, ka tās nav ieguvušas publiskā iepirkuma līgumu, proti, to negūto peļņu, bet arī personas, kam nodarīti zaudējumi, kuri saistīti ar zaudēto iespēju piedalīties minētā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā un gūt peļņu šādas dalības rezultātā.
32 Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai šīs tiesību normas teksts, bet arī konteksts, kurā tā iekļaujas, un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedums, 2023. gada 20. aprīlis, DIGI Communications, C‑329/21, EU:C:2023:303, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Pirmkārt, runājot par Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta formulējumu, jākonstatē, ka šajā tiesību normā, kas ir formulēta plaši, paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, ka tiek atlīdzināti zaudējumi personām, kurām Savienības tiesību aktu publiskā iepirkuma jomā pārkāpuma dēļ nodarīts kaitējums, kas, nepastāvot norādei par dažādu kategoriju zaudējumu nošķiršanu, var attiekties uz jebkāda veida kaitējumu, kurš nodarīts šīm personām, tostarp kaitējumu, kas izriet no iespējas zaudēšanas piedalīties iepirkuma procedūrā.
34 Otrkārt, šo konstatējumu apstiprina minētās tiesību normas konteksts.
35 Proti, atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai privātpersonām, kas cietušas no Savienības tiesību pārkāpuma, par kuru atbildīga dalībvalsts, ir tiesības uz atlīdzību, ja ir izpildīti trīs nosacījumi, proti, ja pārkāptās Savienības tiesību normas mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām, ja šī noteikuma pārkāpums ir pietiekami būtisks un ja starp šo pārkāpumu un šīm privātpersonām nodarītajiem zaudējumiem ir tieša cēloņsakarība (spriedums, 2019. gada 29. jūlijs, Hochtief Solutions Magyarországi Fióktelepe, C‑620/17, EU:C:2019:630, 35. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt Tiesa vairākkārt ir nospriedusi, ka to zaudējumu atlīdzinājumam, kas privātpersonām nodarīti Savienības tiesību pārkāpumu dēļ, jābūt atbilstošam nodarītajam kaitējumam, attiecīgā gadījumā ļaujot pilnībā atlīdzināt faktiski radīto kaitējumu (spriedums, 2022. gada 28. jūnijs, Komisija/Spānija (Likumdevēja pieļauts Savienības tiesību pārkāpums), C‑278/20, EU:C:2022:503, 164. punkts un tajā minētā judikatūra). Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir konkretizēti šie principi, kas raksturīgi Savienības tiesību sistēmai. (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 9. decembris, Combinatie Spijker Infrabouw‑De Jonge Konstruktie u.c., C‑568/08, EU:C:2010:751, 87. punkts).
36 Šajā ziņā un saskaņā ar Direktīvas 89/665 1. panta 3. punktu tajā paredzētajām pārskatīšanas procedūrām jābūt pieejamām vismaz ikvienai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums. Turklāt, kā izriet no Direktīvas 2007/66 36. apsvēruma, ar Direktīvu 89/665 izveidotās tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmas mērķis ir nodrošināt tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu pilnīgu ievērošanu saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. panta pirmo un otro daļu. (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 14. jūlijs, EPIC Financial Consulting, C‑274/21 un C‑275/21, EU:C:2022:565, 88. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
37 Pēdējā minētajā direktīvā nav paredzēta nekāda iespēja ierobežot šo piekļuvi. Gluži pretēji, dalībvalstis saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta 7. punkta otro daļu var paredzēt, ka pēc līguma noslēgšanas, kas notiek pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, par šīm pārskatīšanas procedūrām atbildīgā struktūra ir pilnvarota lemt vienīgi par zaudējumu atlīdzināšanu personām, kurām pārkāpuma dēļ nodarīts kaitējums. Šīs pašas direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto prasību par zaudējumu atlīdzību Savienības likumdevējs tādējādi ir paredzējis kā galējo līdzekli, kam jābūt pieejamam personām, kurām ar Savienības tiesību pārkāpumu nodarīts kaitējums, ja tām faktiski ir liegta jebkāda iespēja izmantot kāda no šajā pēdējā minētajā tiesību normā paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem lietderīgo iedarbību.
38 Tā tas it īpaši ir gadījumā, kad prettiesiski noraidīts pretendents, kurš lūdzis un panācis, ka tiek atcelta viņa izslēgšana no tādas publiskā iepirkuma procedūras kā pamatlietā aplūkotā, tomēr, ņemot vērā, ka pa šo laiku šī procedūra ir pabeigta, vairs nevar gūt labumu no šīs atcelšanas sekām.
39 Lai gan kaitējums var izrietēt no tā, ka nav iegūts publisks līgums, jākonstatē, ka tādā gadījumā, kāds norādīts iepriekšējā punktā, ir iespējams, ka pretendents, kurš ir prettiesiski noraidīts, cieš atsevišķus zaudējumus, kas atbilst zaudētajai iespējai piedalīties attiecīgajā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, lai iegūtu šī līguma slēgšanas tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 21. decembris, United Parcel Service/Komisija, C‑297/22 P, EU:C:2023:1027, 69. punkts). Ņemot vērā šī sprieduma 37. punktā izklāstītos apsvērumus, jābūt iespējai šādus zaudējumus atlīdzināt atbilstoši Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunktam.
40 Treškārt, plašu Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta interpretāciju apstiprina šīs direktīvas mērķis neizslēgt no šīs direktīvas piemērošanas jomas jebkāda veida kaitējumu.
41 It īpaši jāatgādina, ka, lai gan Direktīva 89/665, protams, nevar tikt uzskatīta par tādu, ar kuru tiek veikta pilnīga saskaņošana, un līdz ar to par tādu, kura attiecas uz visiem iespējamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem publisko iepirkumu jomā (spriedums, 2020. gada 26. marts, Hungeod u.c., C‑496/18 un C‑497/18, EU:C:2020:240, 73. punkts), tomēr, kā norādīts šīs direktīvas sestajā apsvērumā, šī direktīva izriet no Savienības likumdevēja vēlmes nodrošināt, lai visās dalībvalstīs atbilstošas procedūras ļautu ne tikai atcelt prettiesiskos lēmumus, bet arī atlīdzināt personām Savienības tiesību pārkāpuma dēļ nodarīto kaitējumu.
42 Šis mērķis tiktu apdraudēts, ja Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts būtu jāinterpretē tādējādi, ka tas principā ļauj izslēgt iespēju šīs direktīvas 1. panta 3. punktā minētajām personām saņemt zaudējumu atlīdzību par kaitējumu, kas tām iespējams ir nodarīts Savienības tiesību publiskā iepirkuma jomā pārkāpuma dēļ.
43 Proti, līdzīgi tam, ko Tiesa ir nospriedusi attiecībā uz neiegūto peļņu, Savienības tiesību pārkāpuma gadījumā saistībā ar atlīdzināmiem zaudējumiem nevar tikt pieļauts, ka pilnībā tiek izslēgta iespēja piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā, lai iegūtu šo līgumu, zaudēšana, jo īpaši attiecībā uz ekonomiska vai komerciāla rakstura strīdiem šīs iespējas zaudēšanas pilnīga izslēgšana var faktiski padarīt neiespējamu kaitējuma atlīdzināšanu (pēc analoģijas skat. spriedumus, 1996. gada 5. marts, Brasserie du pêcheur un Factortame, C‑46/93 un C‑48/93, EU:C:1996:79, 87. punkts; 2006. gada 13. jūlijs, Manfredi u.c., no C‑295/04 līdz C‑298/04, EU:C:2006:461, 96. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra, un 2007. gada 17. aprīlis, AGM‑COS.MET, C‑470/03, EU:C:2007:213, 95. punkts).
44 Līdz ar to Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka zaudējumu atlīdzība, ko personas, kurām Savienības tiesību publisko iepirkumu jomā pārkāpuma dēļ ir nodarīts kaitējums, var saskaņā ar šo tiesību normu prasīt segt zaudējumus, kas radušies iespējas zaudēšanas dēļ.
45 Tomēr jānorāda, ka, lai gan šajā 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka jābūt iespējai piešķirt zaudējumu atlīdzību personām, kurām Savienības tiesību publisko iepirkumu jomā pārkāpuma dēļ ir nodarīts kaitējums, ja šajā jomā nav Savienības tiesību normu, katras dalībvalsts iekšējā tiesību sistēmā jānosaka kritēriji, pamatojoties uz kuriem jānosaka un jānovērtē zaudējumi, kas radušies, zaudējot iespēju piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā, lai iegūtu līguma slēgšanas tiesības, ja vien tiek ievēroti līdzvērtības un efektivitātes principi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 9. decembris, Combinatie Spijker Infrabouw‑De Jonge Konstruktie u.c., C‑568/08, EU:C:2010:751, 90. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
46 Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Likuma Nr. 514/2003 17. pantā kā atlīdzināmi zaudējumi ir skaidri minēti tikai “faktiskie zaudējumi” un “negūtā peļņa”. Tiesas sēdē Slovākijas valdība norādīja, ka saskaņā ar Slovākijas tiesu pastāvīgo judikatūru “negūtā peļņa” jāatlīdzina, ja ir ļoti iespējams vai pat gandrīz skaidrs, ka, ņemot vērā pastāvošos lietas apstākļus, attiecīgā persona būtu guvusi peļņu. Tomēr, atsaucoties uz Eiropas Komisijas nostāju, saskaņā ar kuru Slovākijas tiesām būtu jāizmanto visi valsts līdzekļi, lai ļautu no publiskā iepirkuma līguma prettiesiski izslēgtam pretendentam faktiski prasīt zaudējumu atlīdzību iespējas zaudēšanas dēļ, šī valdība tiesas sēdē paziņoja, ka nekas neliedz prasītājai izmantot tās rīcībā esošās prasības, lai īstenotu savas tiesības un iesniegtu pierādījumus, kas to pierāda.
47 Šajā ziņā tātad pietiek atgādināt, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru, lai nodrošinātu visu Savienības tiesību normu iedarbīgumu, pārākuma princips tostarp liek valstu tiesām savas iekšējās tiesības interpretēt cik vien iespējams atbilstīgi Savienības tiesībām (spriedums, 2020. gada 4. marts, Bank BGŻ BNP Paribas, C‑183/18, EU:C:2020:153, 60. punkts un tajā minētā judikatūra) un šis atbilstīgas interpretācijas pienākums liek valsts tiesām attiecīgā gadījumā mainīt iedibināto judikatūru, ja tā ir balstīta uz valsts tiesību interpretāciju, kas nav saderīga ar direktīvas mērķiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 3. jūnijs, Instituto Madrileño de Investigación y Desarrollo Rural, Agrario y Alimentario, C‑726/19, EU:C:2021:439, 86. punkts un tajā minētā judikatūra).
48 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz prejudiciālajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vai praksi, ar kuru principiāli tiek liegta iespēja pretendentam, kas izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras līgumslēdzējas iestādes prettiesiska lēmuma dēļ, saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kuri radušies, zaudējot iespēju piedalīties šajā procedūrā, lai iegūtu attiecīgo līgumu.
Par tiesāšanās izdevumiem
49 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
Padomes Direktīvas 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts
jāinterpretē tādējādi, ka
tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vai praksi, ar kuru principiāli tiek liegta iespēja pretendentam, kas izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras līgumslēdzējas iestādes prettiesiska lēmuma dēļ, saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kuri radušies, zaudējot iespēju piedalīties šajā procedūrā, lai iegūtu attiecīgo līgumu.
[Paraksti]