EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2013. gada 16. septembrī (*)
Civildienests – Atklāts konkurss – Paziņojums par konkursu EPSO/AD/204/10 – Atlase, pamatojoties uz kvalifikāciju – Kandidātu izslēgšana, konkrēti nepārbaudot viņu diplomus un darba pieredzi
Apvienotās lietas F‑23/12 un F‑30/12
par prasībām, kas celtas atbilstoši LESD 270. pantam, kurš EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu,
Jérôme Glantenay, bijušais Eiropas Komisijas pagaidu darbinieks, ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), un astoņi citi Eiropas Komisijas ierēdņi, darbinieki, bijušie darbinieki un tajā norīkotie valsts eksperti, kuru uzvārdi ir norādīti pielikumā,
prasītāji lietā F‑23/12,
un
Marco Cecchetto, Eiropas Komisijas līgumdarbinieks, ar dzīvesvietu Rovigo (Itālija),
prasītājs lietā F‑30/12,
kurus pārstāv C. Mourato, advokāts,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv J. Currall un G. Gattinara, pārstāvji,
atbildētāja.
CIVILDIENESTA TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. I. Rofesa i Puhola [M. I. Rofes i Pujol], tiesneši I. Boruta [I. Boruta] (referente) un K. Brādlijs [K. Bradley],
sekretāre K. Lopesa Bankalari [X. Lopez Bancalari], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 23. aprīļa tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumiem, kas Civildienesta tiesas kancelejā iesniegti 2012. gada 20. februārī ar atsauces numuru F‑23/12 attiecībā uz J. Glantenay un astoņiem citiem prasītājiem, kuru uzvārdi ir norādīti pielikumā, un 2012. gada 5. martā ar atsauces numuru F‑30/12 attiecībā uz M. Cecchetto, prasītāji lūdz atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/204/10 atlases komisijas lēmumus par viņu attiecīgo kandidatūru noraidīšanu.
Atbilstošās tiesību normas
Konkursiem piemērojamais tiesiskais regulējums
2 Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 27. pantā ir noteikts:
“Iecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodprātīgākie ierēdņi, kas iecelti amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Savienības dalībvalstu pilsoņiem.
[..].”
3 Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktā ir noteikts:
“Pirms iecelšanas vakantajā amatā iestādē iecēlējinstitūcija [..]:
[..]
sāk konkursu procedūru, pamatojoties uz kvalifikāciju vai pārbaudījumiem, vai gan uz kvalifikāciju, gan pārbaudījumiem. Konkursa procedūra noteikta III pielikumā.
Tādu pašu procedūru var arī ievērot, lai veidotu rezervi turpmākai iecelšanai amatā.”
4 Atbilstoši Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. pantam par konkursa procedūru:
“Pēc [kandidātu, kuri atbilst Civildienesta noteikumu 28. panta a), b) un c) punktā paredzētajiem nosacījumiem par pielaišanu dalībai konkursā, lietu] izskatīšanas Atlases komisija izveido to kandidātu sarakstu, kuri atbilst konkursa paziņojumā noteiktajām prasībām.
Ja konkurss ir balstīts uz pārbaudījumiem, visi sarakstā iekļautie kandidāti tiek pielaisti pārbaudījumiem.
Ja konkurss ir balstīts uz kvalifikāciju, Atlases komisija nosaka principus kandidātu kvalifikācijas vērtēšanai un pēc tam apsver to kandidātu kvalifikāciju, kas iekļauti pirmajā daļā minētajā sarakstā.
Ja konkurss ir balstīts uz pārbaudījumiem un kvalifikāciju, Atlases komisija nosaka, kuri no sarakstā iekļautajiem kandidātiem tiks pielaisti pārbaudījumiem.
Pēc procedūras pabeigšanas Atlases komisija izveido piemēroto kandidātu sarakstu, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 30. pantā; ja vien iespējams, sarakstā jāiekļauj divas reizes vairāk [veiksmīgo] kandidātu nekā aizpildāmo amatu skaits.
Atlases komisija šo sarakstu nosūta iecēlējinstitūcijai kopā ar Atlases komisijas pamatotu ziņojumu, kurā vajadzības gadījumā ietverti tās locekļu komentāri.”
Paziņojuma par atklātu konkursu EPSO/AD/204/10 noteikumi
5 Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) 2010. gada 28. oktobrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV C 292 A, 1. lpp.) publicēja paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/204/10, kurā tika izdarīts labojums (OV C 318 A, 1. lpp.), kas tika rīkots, lai izveidotu rezerves sarakstu, kurā iekļauti 40 veiksmīgie kandidāti un kurš paredzēts, lai aizpildītu AD 6 pakāpes administratoru vakantos amatus struktūrfondu/Kohēzijas fonda pārvaldības jomā (turpmāk tekstā – “konkursa paziņojums”).
6 Konkursa paziņojuma IV sadaļā “Pielaišana konkursam un aicinājums uz vērtēšanas centru” ir norādīts:
“1. Procedūra
Atbilstība vispārīgajiem un īpašajiem nosacījumiem un atlase, pamatojoties uz kvalifikāciju, sākotnēji tiek veikta, balstoties uz kandidāta [elektroniskajā pieteikuma veidlapā] sniegto informāciju.
a) Jūsu sniegtās atbildes saistībā ar vispārīgajiem un īpašajiem nosacījumiem tiks izskatītas, lai noteiktu, vai jūs esat to kandidātu sarakstā, kuri atbilst pieņemšanas nosacījumiem konkursā.
b) Pēc tam atlases komisija no kandidātiem, kuri atbilst pieņemšanas nosacījumiem konkursā, izvēlas tos, kuriem kvalitātes un līmeņa ziņā ir vispiemērotākā kvalifikācija (jo īpaši diplomi, darba pieredze) salīdzinājumā ar konkursa paziņojumā aprakstītajiem pienākumiem un atlases kritērijiem. Šī atlase notiek divos posmos:
– ņemot vērā katram kritērijam piešķirto nozīmi, atlases komisija katram jautājumam nosaka reizinātāju (no 1 līdz 3). Pirmā atlase, pamatojoties uz kvalifikāciju, notiek, ņemot vērā atzīmētās [pozitīvās] atbildes kandidāta [elektroniskās pieteikuma veidlapas] sadaļā “[T]alant[u] vērtētājs” un katra šī jautājuma reizinātāju. Attiecībā uz tiem kandidātu elektroniskajiem pieteikumiem, kuri ieguvuši vislielāko punktu skaitu, tiek veikta otra atlase. Otrajā atlasē izskatīto pieteikumu skaits ir aptuveni trīsreiz lielāks nekā uz vērtēšanas centru uzaicināto kandidātu skaits [proti, šajā lietā 360 kandidāti],
– otrajā atlases posmā atlases komisija izskata kandidātu atbildes un, ņemot vērā to kvalifikāciju, piešķir no 0 līdz 4 punktiem par katru atbildi, un šos punktus sareizina ar katra jautājuma reizinātāju.
Pēc tam atlases komisija sarindo kandidātus pēc iegūto punktu skaita. Uz pārbaudījumiem vērtēšanas centrā aicināto kandidātu skaits [..] būs maksimāli trīsreiz lielāks nekā šajā konkursa paziņojumā norādīto atlasāmo kandidātu skaits [proti, šajā lietā 120 kandidāti].
2. Kandidātu sniegto ziņu pārbaude
Pēc pārbaudījumiem vērtēšanas centrā un ņemot vērā tajā iegūtos rezultātus, tiks pārbaudītas ziņas, ko kandidāti snieguši savā elektroniskajā pieteikuma [veidlapā]: EPSO veiks pārbaudi saistībā ar vispārīgajiem nosacījumiem, un atlases komisija – saistībā ar īpašajiem nosacījumiem un atlasi pēc kvalifikācijas. Ja pārbaudes rezultātā atklāsies, ka sniegtās ziņas nav pamatotas ar atbilstīgiem apliecinošiem dokumentiem, attiecīgie kandidāti tiks izslēgti no dalības konkursā.
[..]”
7 Konkursa paziņojuma pielikumā ir noteikts:
“4. Atlases kritēriji
Atlasē, pamatojoties uz kvalifikāciju, atlases komisija ņems vērā šādus elementus:
[..]
2. Tālākizglītība vienā no šīm jomām:
– reģionālā attīstība,
– nodarbinātība, mācības un izglītība,
– lauku attīstība un lauksaimniecība,
– zivsaimniecības nozare.
3. Atbilstoša darba pieredze struktūrfondu/Kohēzijas fonda, kā arī ELFLA un EZF atbalstīto programmu un projektu pārvaldības, revīzijas un kontroles, un novērtēšanas jomā.
4. Darba pieredze, kas aprakstīta iepriekš 3. punktā, papildus trim pieprasītajiem gadiem.
5. Darba pieredze vienā no intervences jomām, uz kurām attiecas konkrētie fondi, proti:
– transporta, vides, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūra,
– pilsētu un lauku plānošana,
– produktīvi ieguldījumi,
– pētniecība, inovācija un tehnoloģijas nodošana,
– uzņēmumu piekļuve kredītiem un finansēšanas iespējām,
– nodarbinātība, mācības un izglītība,
– lauku attīstība un lauksaimniecība,
– zivsaimniecības nozare.
6. Pieredze sarunu risināšanā valsts vai starptautiskā organizācijā.
7. Pieredze akadēmiskajā pētniecībā vai pasniedzēja darbā vienā no šīm jomām:
– reģionālā attīstība,
– nodarbinātība, mācības un izglītība,
– lauku attīstība un lauksaimniecība,
– zivsaimniecības nozares attīstība un pārstrukturēšana.
8. Publikācijas vienā vai vairākās jomās:
– reģionālā attīstība,
– nodarbinātība, mācības un izglītība,
– lauku attīstība un lauksaimniecība,
– zivsaimniecības nozares attīstība un pārstrukturēšana.
9. Maģistra grāds saistībā ar profesionālo pieredzi, kas aprakstīta iepriekš 3. punktā.
10. Doktora grāds saistībā ar profesionālo pieredzi, kas aprakstīta iepriekš 3. punktā.”
8 Atklātā konkursa EPSO/AD/204/10 elektroniskās pieteikuma veidlapas, kura kandidātiem bija noteikti jāaizpilda, lai pieteiktos, sadaļā ar nosaukumu “Talantu vērtētājs” bija norādīti deviņi jautājumi, kas katrs bija sadalīts divās daļās un formulēti šādi [neoficiāls tulkojums latviešu valodā]:
“2.a jautājums:
Vai jums ir tālākizglītība vienā no šīm jomām: – reģionālā attīstība; – nodarbinātība, mācības un izglītība; – lauku attīstība un lauksaimniecība; – zivsaimniecības nozare?
2.b jautājums:
Ja jā, norādiet iestādes nosaukumu, kas ir sniegusi izglītību, šīs izglītības jomu un ilgumu un iegūtā diploma/apliecības nosaukumu. Sniedziet arī šīs izglītības satura detalizētu aprakstu.
3.a jautājums:
Vai jums ir atbilstoša pieredze struktūrfondu/Kohēzijas fonda, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalstīto programmu un projektu pārvaldības, revīzijas un kontroles vai novērtēšanas jomā? [..]
3.b jautājums:
Ja jā, norādiet darba devēja nosaukumu un darba pieredzes ilgumu. Sniedziet šīs pieredzes un jūsu pienākumu detalizētu aprakstu.
4.a jautājums:
Vai jums ir konkursa paziņojuma pielikuma 3. punktā aprakstītā darba pieredze papildus trim šajā pašā punktā pieprasītajiem gadiem, [proti, jomā, kas saistīta ar tādu programmu un/vai ieguldījumu projektu, kuri finansēti, izmantojot publiskos un privātos līdzekļus vai aizdevumus, administratīvo noteikumu un procedūru piemērošanu, izstrādi, pārvaldību, kas gūta pēc tam, kad iegūts diploms, kurš dod tiesības piedalīties šajā konkursā]?
4.b jautājums:
Ja jā, norādiet darba devēja nosaukumu un darba pieredzes ilgumu. Sniedziet šīs pieredzes un jūsu pienākumu detalizētu aprakstu.
5.a jautājums:
Vai jums ir darba pieredze vienā no intervences jomām, uz kurām attiecas konkrētie fondi, proti: – transporta, vides, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūra; – pilsētu un lauku plānošana; – produktīvi ieguldījumi; – pētniecība, inovācija un tehnoloģijas nodošana; – uzņēmumu piekļuve kredītiem un finansēšanas iespējām; – nodarbinātība, mācības un izglītība; – lauku attīstība un lauksaimniecība; – zivsaimniecības nozare? [..]
5.b jautājums:
Ja jā, norādiet darba devēja nosaukumu un darba pieredzes ilgumu. Sniedziet šīs pieredzes un jūsu pienākumu detalizētu aprakstu.
6.a jautājums:
Vai jums ir pieredze sarunu risināšanā valsts vai starptautiskā organizācijā?
6.b jautājums:
Ja jā, precizējiet, kādu valsts vai starptautisku organizāciju jūs esat pārstāvējis, iesaistītās ieinteresētās puses, sarunu priekšmetu, kā arī jūsu lomu šajās sarunās.
7.a jautājums:
Vai jums ir pieredze akadēmiskajā pētniecībā vai pasniedzēja darbā vienā no šīm jomām: – reģionālā attīstība; – nodarbinātība, mācības un izglītība; – lauku attīstība un lauksaimniecība; – zivsaimniecības nozares attīstība un pārstrukturēšana?
7.b jautājums:
Ja jā, norādiet iestādes nosaukumu, kā arī jūsu mācību kursa vai jūsu pētījumu ilgumu un tematu.
8.a jautājums:
Vai jums ir publikācijas vienā vai vairākās no šādām jomām: – reģionālā attīstība; – nodarbinātība, mācības un izglītība; – lauku attīstība un lauksaimniecība; – zivsaimniecības nozares attīstība un pārstrukturēšana?
8.b jautājums:
Ja jā, norādiet forumus, datumus, publikāciju nosaukumus un/vai atbilstošos avotus.
9.a jautājums:
Vai jums ir maģistra grāds saistībā ar profesionālo pieredzi, kas aprakstīta konkursa paziņojuma pielikuma 3. punktā?
9.b jautājums:
Ja jā, norādiet precīzu jūsu diploma nosaukumu, tās iestādes nosaukumu, kura to ir izsniegusi, un datumu, kad tas tika izsniegts.
10.a jautājums:
Vai jums ir doktora grāds saistībā ar profesionālo pieredzi, kas aprakstīta konkursa paziņojuma pielikuma 3. punktā?
10.b jautājums:
Ja jā, norādiet precīzu jūsu diploma nosaukumu, tās iestādes nosaukumu, kura to ir izsniegusi, un datumu, kad tas tika izsniegts.”
Noteikumi, kuros noteikta EPSO un Eiropas Komisijas kompetence
9 Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Tiesas, Revīzijas palātas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas un Eiropas ombuda 2002. gada 25. jūlija Lēmuma 2002/620/EK par EPSO izveidi (OV L 197, 53. lpp.) 2. pantā ir noteikts:
“1. [EPSO] īsteno atlases pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 30. panta pirmo daļu un III pielikumu to iestāžu iecēlējinstitūcijām, kas paraksta šo lēmumu. [..]”
10 Lēmuma 2002/620 4. pantā par lūgumiem, sūdzībām un prasībām ir noteikts:
“Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91.a pantu lūgumus un sūdzības attiecībā uz to pilnvaru īstenošanu, kas piešķirtas saskaņā ar šā lēmuma 2. panta 1. un 2. punktu, iesniedz [EPSO]. Visas pārsūdzības [prasības] attiecībā uz šīm jomām adresē Komisijai [iesniedz pret Komisiju].”
Tiesvedības rašanās fakti
11 Prasītāji pieteica savas kandidatūras atklātajam konkursam EPSO/AD/204/10.
12 EPSO 2010. gada 14. decembrī iecēla atklātā konkursa EPSO/AD/204/10 atlases komisijas locekļus (turpmāk tekstā – “atlases komisija”) šādā sastāvā:
– priekšsēdētājs L. Nigri;
– administrācijas izraudzītie komisijas locekļi A. Serizier, D. Levieil un C. Combette;
– Personāla komitejas izraudzītie komisijas locekļi D. Rapacciuolo, J.‑Ph. Raoult un C. Scano;
– administrācijas izraudzītie locekļu aizstājēji M. Schelfhout un P. Nicolas;
– Personāla komitejas izraudzītie locekļu aizstājēji P. Stendera‑Bzdela un L. Casanovas.
13 Pēc tam, kad P. Nicolas bija atsaucis savu kandidatūru, 2011. gada 20. janvārī E. Bokias tika iecelts par administrācijas izraudzīto atlases komisijas locekļa aizstājēju.
14 Sanāksmēs, kas notika 2011. gada 7., 11., 14., 15., 16. un 24. februārī un 2011. gada 2. un 3. martā, atlases komisijas locekļi katram kritērijam, kurš norādīts konkursa paziņojumā un ietverts jautājumu veidā pieteikuma veidlapas sadaļā “Talantu vērtētājs”, noteica reizinātāju (turpmāk tekstā – “sagatavošanas sanāksmes”).
15 Pēc tam, kad C. Scano un L. Casanovas bija atsaukuši savas kandidatūras, 2011. gada 24. februārī F. J. Alvarez Hidalgo un M. F. Negru tika iecelti attiecīgi par Personāla komitejas izraudzīto komisijas locekli un viņa aizstājēju.
16 Pēc tam, kad A. Serizier un M. Schelfhout bija atsaukuši savas kandidatūras, 2011. gada 17. martā C. Sauvaget un E. Rodriguez tika iecelti attiecīgi par administrācijas izraudzīto komisijas locekli un viņa aizstājēju.
17 Nenoteiktā dienā laikā no 2011. gada 3. marta līdz 13. aprīlim atlases komisija veica konkursa paziņojuma IV sadaļā paredzēto atlasi, pamatojoties uz kvalifikāciju.
18 Pirmajā atlases posmā atlases komisija par katru pozitīvo atbildi, kas sniegta uz katra no pieteikuma veidlapas sadaļā “Talantu vērtētājs” iekļautajiem deviņiem jautājumiem pirmo daļu, piešķīra punktu skaitu, kurš atbilst šī jautājuma reizinātājam, kas definēts sagatavošanas sanāksmēs. Pēc tam atlases komisija noteica punktu slieksni, kas ļauj izvēlēties tādu kandidātu skaitu, kurš būtu pēc iespējas tuvāk 360, kas ir trīsreiz lielāks skaitlis nekā uz vērtēšanas centru uzaicināto kandidātu skaits, kā norādīts konkursa paziņojumā. Ņemot vērā kandidātu iegūto punktu skaitu, šis slieksnis tika noteikts 16 punktu apmērā, kas bija iemesls tam, ka tikai 316 kandidāti tika pielaisti minētās atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, otrajam posmam.
19 Otrajā posmā pēc to diplomu un darba pieredzes atbilstības pārbaudes, kurus kandidāti norādījuši, atbildot uz sadaļā “Talantu vērtētājs” iekļauto deviņu jautājumu otro daļu, atlases komisija pirmajā posmā iegūto punktu skaitu par katru kandidātu sniegto pozitīvo atbildi sareizināja ar koeficientu no 0 līdz 4. Pēc šīs darbības veikšanas atlases komisija uz vērtēšanas centru uzaicināja kandidātu skaitu, kas ir maksimāli trīsreiz lielāks nekā konkursa paziņojumā norādītais atlasāmo kandidātu skaits.
20 2011. gada 13. aprīļa vēstulēs EPSO informēja D. Bonagurio, M. Cecchetto, A. Gecse, J. Glantenay, B. Gorgol, A. Kalamees un K. Skrobich, kā arī I. Venckunaite un M. Załęska, ka, tā kā viņu kopējais iegūtais punktu skaits bija mazāks par 16 punktu slieksni, kuru atlases komisija noteica atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, pirmajā posmā, attiecībā uz katru konkursa paziņojuma pielikumā ietverto kritēriju un pēc reizināšanas, viņu kandidatūras tika noraidītas, tās neizvērtējot konkursa paziņojumā paredzētās atlases, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, otrajā posmā.
21 2011. gada 13. aprīļa vēstulē I. Cruceru tika informēta, ka viņas vārds nav iekļauts to kandidātu sarakstā, kuri tiek pielaisti dalībai pārbaudījumos vērtēšanas centrā, jo atlases, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, abu posmu beigās viņa bija ieguvusi tikai 27 punktus, kas ir mazāk nekā pēdējam uz vērtēšanas centru aicinātajam kandidātam piešķirtie 34 punkti.
22 Tā kā EPSO konstatēja, ka iecelto pastāvīgo locekļu skaits bija lielāks, nekā tas ir vajadzīgs, 2011. gada 20. aprīlī D. Rapacciuolo piekrita atteikties no dalības atlases komisijā.
23 EPSO 2011. gada 29. aprīlī iecēla “vairākus papildu atlases komisijas pagaidu locekļus”, proti, par Personāla komitejas izraudzītajiem komisijas locekļiem tika iecelti G. Groppi un N. Pipiliagkas un par Personāla komitejas izraudzītajiem locekļu aizstājējiem – M. Robert un J. Perez Escanilla. Komisija norāda, ka šīs jaunās iecelšanas sekoja pēc tam, kad D. Rapacciuolo un F. J. Alvarez Hidalgo, kā arī M. F. Negru un P. Stendera‑Bzdela bija atsaukuši savas kandidatūras.
24 Pēc tam, kad J. Perez Escanilla bija atsaucis savu kandidatūru, 2011. gada 25. maijā I. Sotirchos tika iecelts par Personāla komitejas izraudzīto locekļa aizstājēju.
25 2011. gada 27. maijā tika publicēts atlases komisijas locekļu saraksts.
26 Prasītāji, izņemot A. Kalamees un M. Załęska, iesniedza lūgumus par pārskatīšanu attiecībā uz konkursa atlases komisijas lēmumiem par viņu attiecīgo kandidatūru noraidīšanu, bet visi šie lūgumi tika noraidīti.
27 Visi prasītāji, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, iesniedza sūdzības attiecībā uz atlases komisijas lēmumiem par viņu kandidatūru noraidīšanu. Iecēlējinstitūcija noraidīja šīs sūdzības ar lēmumiem, kas pieņemti no 2011. gada 9. novembra līdz 25. novembrim.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
28 Lietā F‑23/12 prasītāju prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– pirms lietas izlemšanas uzdot Komisijai iesniegt visus EPSO nodaļu vadītāju sanāksmju protokolus saistībā ar konkursu EPSO/AD/204/10 un visus atlases komisijas sanāksmju, kas notika no 2010. gada 9. decembra līdz 2011. gada 27. maijam, protokolus;
– atcelt atlases komisijas lēmumus par viņu kandidatūru noraidīšanu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
29 Lietā F‑30/12 prasītāja prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– izdot rīkojumu šo lietu apvienot ar lietu F‑23/12 Glantenay u.c./Komisija to saistības dēļ;
– pirms lietas izlemšanas uzdot Komisijai iesniegt visus EPSO nodaļu vadītāju sanāksmju protokolus saistībā ar konkursu EPSO/AD/204/10 un visus atlases komisijas sanāksmju, kas notika no 2010. gada 9. decembra līdz 2011. gada 27. maijam, protokolus;
– atcelt atlases komisijas lēmumu par viņa kandidatūras noraidīšanu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
30 Ar Civildienesta tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2012. gada 22. maija rīkojumu lietas F‑23/12 un F‑30/12 tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesā, kā arī galīgā sprieduma taisīšanai.
31 Komisija iesniedza vienu iebildumu rakstu, kas ir kopīgs abām lietām. Šajā rakstā tās prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– prasības noraidīt daļēji kā acīmredzami nepieņemamas un daļēji kā juridiski nepamatotas;
– piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
32 Tiesas sēdē, atbildot uz Civildienesta tiesas jautājumu, prasītāji norādīja, ka viņi vēlas iesniegt jaunu prasījumu par visu konkursa rezultātu atcelšanu vai vismaz paplašināt savus prasījumus, jo šis lūgums jau bija norādīts viņu prasību pieteikumos.
Par lūgumu attiecībā uz pasākumiem pirms lietas izlemšanas
33 Savos prasību pieteikumos prasītāji lūdz Civildienesta tiesu, lai pirms lietas izlemšanas tā uzdotu Komisijai iesniegt visus EPSO nodaļu vadītāju sanāksmju protokolus saistībā ar konkursu EPSO/AD/204/10 un visus atlases komisijas sanāksmju, kas notika no 2010. gada 9. decembra līdz 2011. gada 27. maijam, protokolus. Tomēr, ņemot vērā dokumentus, kurus lietas dalībnieki pievienojuši saviem rakstveida apsvērumiem, un noteiktos procesa organizatoriskos pasākumus, Civildienesta tiesa uzskata, ka tā ir ieguvusi pietiekamu informāciju nolēmuma pieņemšanai attiecībā uz prasību, un nolemj, ka šis prasītāju lūgums nav jāapmierina.
Par prasījumiem atcelt visus konkursa rezultātus
34 Ir jākonstatē, ka atbilstoši Reglamenta 35. pantam vienīgi prasījumi, kas izklāstīti prasības pieteikumā, var tikt ņemti vērā un tādējādi tiesvedības laikā lietas dalībnieks principā nevar iesniegt jaunus prasījumus vai paplašināt esošo prasījumu priekšmetu, izņemot, ja tiek grozīts strīda priekšmets (šajā ziņā skat. Tiesas 1965. gada 8. jūlija spriedumu lietā 83/63 Krawczynski/Komisija). Tikai tad, ja pastāv jauns apstāklis, kas var ietekmēt prasības priekšmetu, piemēram, tiesību akta, ar kuru atceļ un aizstāj apstrīdēto tiesību aktu, pieņemšana tiesvedības laikā, prasītājam var tikt atļauts pielāgot savus prasījumus (šajā ziņā skat. Tiesas 1982. gada 3. marta spriedumu lietā 14/81 Alpha Steel/Komisija, 8. punkts).
35 Šajā lietā ir jānorāda, ka, lai arī prasītāji savās prasībās ietvertajā pamatu izklāstā ir norādījuši, ka viņiem šķiet nepieciešams apstrīdēt visus konkursa rezultātus, pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, no tā nevar secināt, ka, šādi rīkojoties, viņi savos prasību pieteikumos būtu izklāstījuši prasījumus par atcelšanu, kas vērsti pret visiem konkursa rezultātiem.
36 Tādējādi un turklāt uzskatot, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru strīda priekšmetam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai ļautu atbildētājam sagatavot savu aizstāvību (Civildienesta tiesas 2011. gada 28. septembra rīkojums lietā F‑66/06 Kyriazi/Komisija, 42. punkts), prasījumi par visu konkursa rezultātu atcelšanu ir jāuzskata par tādiem, kas izvirzīti pirmo reizi tiesas sēdes laikā. Tāpat, tā kā to novēlota izklāstīšana tiesvedības laikā nav pamatota ar to, ka ir radies jauns apstāklis, kas var ietekmēt prasības priekšmetu, šie prasījumi ir jānoraida kā nepieņemami.
Par prasījumiem atcelt atlases komisijas lēmumus par prasītāju kandidatūru noraidīšanu
37 Prasītāji to savu prasījumu pamatojumam, kas vērsti pret atlases komisijas lēmumiem noraidīt viņu kandidatūras (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”), formāli izvirza trīs pamatus, kuri iesniegti kā tādi, kas attiecas uz:
– “būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu saistībā ar iespējamu novēlotu atlases komisijas izveides datumu [..] un ar nozīmīgām svārstībām tās sastāvā laika gaitā”;
– “iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz Civildienesta noteikumu 27. panta un 29. panta [1. punkta], Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. panta un konkursa paziņojuma IV sadaļas 1. punkta b) apakšpunkta ievaddaļas pārkāpumu [un] tam sekojošu acīmredzamu kļūdu vērtējumā”;
– “atlasē, pamatojoties uz kvalifikāciju, pieļauto principa par vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem pārkāpumu”.
38 Attiecībā uz pirmo pamatu ir jānorāda, ka prasītāji izvirza trīs iebildumus, kam kopīgs ir tas, ka šie iebildumi ir saistīti ar noteikumiem, kuri reglamentē konkursa atlases komisijas sastāvu un darbību. Tādējādi pirmais pamats ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas ne tikai uz formas trūkumu, bet gan plašāk – uz noteikumu, kuri reglamentē atlases komisijas izveidi un darbību, pārkāpumu.
39 Attiecībā uz otro un trešo pamatu no prasītāju rakstveida apsvērumiem izriet, ka, izņemot iebildumu par acīmredzamu kļūdu vērtējumā, šie pamati ir jāsaprot kā tādi, kas iebildes veidā izvirzīti attiecībā uz konkursa paziņojuma prettiesiskumu. Prasītāju izklāstītās argumentācijas abu šo pamatu pamatojumam nolūks būtībā ir apstrīdēt konkursa paziņojuma tiesiskumu, ciktāl tajā atlases, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, pirmajā posmā ir paredzēts izslēgt atsevišķus kandidātus, pamatojoties vienīgi uz pozitīvo atbilžu skaitu, kuras sniegtas uz pieteikuma veidlapas sadaļā “Talantu vērtētājs” iekļauto deviņu jautājumu pirmo daļu, atlases komisijai nepārbaudot šo ziņu patiesumu un kandidātu diplomu un profesionālās kvalifikācijas atbilstību. Turklāt, atbildot uz Civildienesta tiesas jautājumu, prasītāji apstiprināja, ka otrais un trešais pamats veido tikai vienu pamatu, kas iebildes veidā izvirzīts par konkursa paziņojuma prettiesiskumu.
40 Visbeidzot ir jānorāda, ka tiesas sēdē prasītāji izvirzīja jaunu pamatu saistībā ar konkursa paziņojuma pārkāpumu, jo, kaut gan saskaņā ar prasītāju teikto minētajā paziņojumā bija paredzēts, ka atlases komisijai bija jāizvēlas 360 kandidāti dalībai atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, otrajā posmā, tā esot izraudzījusies tikai 316 kandidātus. Tādējādi, ņemot vērā šīs lietas kontekstu, šis pamats tiks izskatīts pirms pamata, kas iebildes veidā izvirzīts par konkursa paziņojuma prettiesiskumu.
41 No iepriekš minētā izriet, ka tādējādi prasītāju izvirzītie pamati prasījumu par atcelšanu pamatojumam ir jāsaprot kā tādi, kas attiecas uz:
– noteikumu, kas reglamentē atlases komisijas izveidi un darbību, pārkāpumu;
– acīmredzamu kļūdu vērtējumā;
– konkursa paziņojuma noteikumu pārkāpumu;
– iebildes veidā izvirzītu konkursa paziņojuma prettiesiskumu.
Par pirmo pamatu saistībā ar noteikumu, kas reglamentē atlases komisijas izveidi un darbību, pārkāpumu
42 Pirmkārt, prasītāji norāda, ka atlases komisija nebija izveidota ne brīdī, kad tika uzsākta atlase, pamatojoties uz kvalifikāciju, un pat ne tad, kad tika nolemts par atlases kritēriju reizinātājiem.
43 Šajā ziņā jānorāda, ka, lai arī atlases komisija, kurai ir pienākums izvērtēt konkursa kandidātus, obligāti ir jāizveido pirms kandidātu atlases sākuma, atlases komisija ir jāuzskata par izveidotu brīdī, kad iecēlējinstitūcija ir pirmo reizi iecēlusi visus tās locekļus. Proti, ja dažu tās locekļu atkāpšanās dēļ šis atlases komisijas sastāvs var mainīties, šis apstāklis ar atpakaļejošu spēku nevar ietekmēt datumu, kurā minētā atlases komisija ir jāuzskata par izveidotu.
44 Šajā lietā no lietas materiāliem izriet, ka iecēlējinstitūcija visus atlases komisijas locekļus pirmo reizi izraudzījās 2010. gada 14. decembrī. Atlases kritēriju reizinātāji tika noteikti sagatavošanas sanāksmju laikā, un atlases procedūra, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, notika no 2011. gada 3. marta līdz 14. aprīlim. Tādēļ prasītāju pirmais izvirzītais iebildums pirmā pamata pamatojumam ir jānoraida kā tāds, kas neatbilst faktiem.
45 Otrkārt, prasītāji pārmet EPSO, ka tas ir kavējies publicēt atlases komisijas galīgo sastāvu, jo tas tika publicēts tikai pēc tam, kad EPSO pieņēma apstrīdētos lēmumus.
46 Šajā jautājumā ir jānorāda, ka, pat ja tiktu pieņemts, ka iecēlējinstitūcijai būtu pienākums publicēt katras konkursa atlases komisijas sastāvu pirms pārbaudījumu sākuma, šī pienākuma ievērošana nebūtu būtiska formalitāte, kuras neievērošana varētu izraisīt atlases komisijas pieņemto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, jo tā nav tāda, kas var ietekmēt minētos lēmumus vai liegt kandidātiem kādu garantiju. Pirmām kārtām, konkursa atlases komisijas locekļu identitātes zināšana nevar ietekmēt kandidāta izredzes gūt panākumus, jo kandidātu atlase tiek veikta, ņemot vērā konkursa paziņojumā noteiktos kritērijus, nevis atkarībā no minētās atlases komisijas locekļu identitātes. Otrām kārtām, kaut arī konkursa atlases komisijas locekļu saraksta publicēšanas mērķis ir ļaut kandidātiem pārliecināties, ka nepastāv interešu konflikts saistībā ar vienu vai otru atlases komisijas locekli, kura priekšā viņiem jāstājas, prasītāji neapgalvo, ka šajā lietā šāds interešu konflikts būtu pastāvējis. Turklāt, vispārīgāk, ar konkursa atlases komisijas locekļu saraksta novēlotu publicēšanu kandidātiem nevar tikt liegta kāda garantija, jo viņiem joprojām ir iespēja atsaukties uz iespējamu interešu konfliktu vēlākā prasībā par minētās atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņus rezerves sarakstā.
47 Katrā ziņā, lai noraidītu otro iebildumu, pietiek norādīt, ka ne no Civildienesta noteikumiem, ne no konkursa paziņojuma neizriet, ka šajā lietā EPSO būtu bijis pienākums publicēt atlases komisijas sastāvu.
48 Treškārt, prasītāji apgalvo, ka atlasē, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, atlases komisijas sastāvā neesot bijis iekļauts pietiekams locekļu skaits vai katrā ziņā šis sastāvs esot bijis mainīgs.
49 Šajā ziņā, kaut arī ir nospriests, ka, lai mutvārdu pārbaudījuma laikā kandidātiem nodrošinātu vērtējumu konsekvenci un objektivitāti, ņemot vērā konkursa salīdzinošo raksturu, ir vajadzīga visu atlases komisijas locekļu klātesamība vai vismaz zināmas stabilitātes atlases komisijas sastāvā saglabāšana (skat. it īpaši Civildienesta tiesas 2010. gada 29. septembra spriedumu lietā F‑5/08 Brune/Komisija, 41. punkts, un spriedumu lietā F‑41/08 Honnefelder/Komisija, 36. punkts), ir jāuzsver, ka šādas stabilitātes saglabāšana nav vajadzīga, lai nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu attiecībā uz rakstveida pārbaudījumiem. Proti, atlases komisijas loceklis, kurš būtu bijis prombūtnē, kad citi atlases komisijas locekļi izvērtēja kandidāta [darba] kopiju, ja viņš uzskata par vajadzīgu, var a posteriori pārbaudīt minēto kopiju, lai to salīdzinātu ar citām, un tādējādi aktīvi piedalīties tās vērtēšanā (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 26. janvāra spriedumu lietā T‑267/03 Roccato/Komisija, 38. punkts).
50 Ņemot vērā, ka šajā lietā attiecībā uz elektroniskajām pieteikuma veidlapām atlases komisijas loceklis, kurš būtu bijis prombūtnē, kad viņa kolēģi tās izvērtēja, vajadzības gadījumā varēja veikt to a posteriori pārbaudi, ir jākonstatē, ka nebija vajadzīga zināmas stabilitātes atlases komisijas sastāvā saglabāšana, kāda tā prasīta attiecībā uz mutvārdu pārbaudījumiem. Tādēļ prasītāju izvirzītais trešais iebildums pirmā pamata pamatojumam ir jānoraida kā nepamatots.
51 No iepriekš minētā izriet, ka ir jānoraida viss pirmais pamats.
Par otro pamatu saistībā ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā
52 Jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunktu prasības pieteikumā ir jāietver izvirzītie faktiskie un tiesību pamati un argumenti. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un pareizu tiesvedības norisi, iebilduma pieņemamībai ir nepieciešams, lai būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuriem pamatojas prasītājs, saskaņoti un saprotami izrietētu no paša prasības pieteikuma teksta, lai ļautu atbildētājam sagatavot savu aizstāvību un vajadzības gadījumā Civildienesta tiesai lemt par prasību, nepieprasot citu papildu informāciju (Civildienesta tiesas 2011. gada 10. novembra spriedums lietā F‑18/09 Merhzaoui/Padome, 43. punkts). Šajā lietā, kaut arī prasītāji norāda uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, viņi tomēr neprecizē, kādā aspektā apstrīdēto lēmumu autors, proti, atlases komisija, būtu pieļāvis šādu iekšējā tiesiskuma trūkumu. Līdz ar to otrais pamats ir jānoraida kā nepieņemams, jo nav sniegts pietiekams precizējums.
Par trešo pamatu saistībā ar konkursa paziņojuma pārkāpumu
53 Tiesas sēdē prasītāji izvirzīja jaunu pamatu par to, ka atlases komisija neesot ievērojusi konkursa paziņojumu, pielaižot atlases procedūras otrajam posmam tikai 316 kandidātus, lai gan saskaņā ar minēto paziņojumu šim skaitam esot bijis jābūt 360.
54 Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 43. panta 1. punktu pēc pirmās procesuālo rakstu apmaiņas nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā (iepriekš minētais spriedums lietā Merhzaoui/Padome, 36. punkts). Ņemot vērā, ka šajā lietā prasītāji sava pamata pamatošanai izvirza apstākli, kas bija kļuvis zināms tiesvedības laikā, proti, to, ka tikai 316 kandidāti tika pielaisti dalībai atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, otrajā posmā, šis pamats ir jāuzskata par pieņemamu.
55 Attiecībā uz šī pamata pamatotību ir jānorāda, ka, pirmkārt, lai gan konkursa paziņojumā ir paredzēts, ka atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, otrajā posmā izskatāmo pieteikumu skaits ir trīsreiz lielāks nekā uz vērtēšanas centru uzaicināto kandidātu skaits, tajā ir precizēts, ka šis skaits ir nevis obligāts, bet “aptuvens”. Otrkārt, no minētā paziņojuma skaidri izriet, ka uz vērtēšanas centru aicināto kandidātu skaits “būs maksimāli trīsreiz lielāks nekā atlasāmo kandidātu skaits”, kas norādīts konkursa paziņojumā. Tādējādi, zinot, ka atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, otrajā posmā izskatāmo pieteikumu skaits ir atkarīgs no to kandidātu skaita, kuri varētu tikt uzaicināti uz vērtēšanas centru, ir jākonstatē, ka konkursa paziņojumā netieši, tomēr noteikti ir paredzēts definēt to pieteikumu skaitu, kurus izskata atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, otrajā posmā, bet šis skaits nav obligāts.
56 Turklāt šo konstatējumu pastiprina fakts, ka atlases procedūra, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, ir iecerēta tādējādi, ka to kandidātu skaits, kas tiek pielaisti atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, otrajam posmam, ir atkarīgs no punktu sliekšņa, kuru nevar noteikt precīzi pirms visu kandidātu pieteikumu izskatīšanas, jo šis slieksnis ir atkarīgs no kandidātu skaita un punktu skaita, kuru pēdējie minētie iegūs saistībā ar viņu sniegtajām atbildēm uz katra jautājuma, kas uzdots kandidāta elektroniskās pieteikuma veidlapas sadaļā “Talantu vērtētājs”, pirmo daļu.
57 Tādēļ trešais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par ceturto pamatu, kas iebildes veidā izvirzīts attiecībā uz konkursa paziņojuma prettiesiskumu
– Lietas dalībnieku argumenti
58 Prasītāji būtībā apgalvo, ka konkursa paziņojuma noteikumi par atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, pirmo posmu bija prettiesiski, jo tie izraisīja kandidātu izslēgšanu, pamatojoties vienīgi uz elektroniskās pieteikuma veidlapas sadaļā “Talantu vērtētājs” sniegto pozitīvo atbilžu skaitu. Kandidātu izslēgšana, atlases komisijai neveicot konkrētu viņu diplomu un kvalifikācijas pārbaudi, esot pretrunā, pirmkārt, Civildienesta noteikumu 27. pantam, kurā noteikts, ka konkursa mērķis ir iecelt amatā visspējīgākās un visefektīvākās personas, kā arī Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. pantam, kā tas ir interpretēts judikatūrā, kurā esot paredzēts, ka konkursa atlases komisijai ir jāveic kandidātu kvalifikācijas konkrēta pārbaude, otrkārt, pilnvaru sadalījumam starp iecēlējinstitūciju un konkursa atlases komisiju, kāds tas izriet no Civildienesta noteikumu III pielikuma, un, treškārt, vienlīdzīgas attieksmes principam, jo strīdīgo konkursa paziņojuma noteikumu dēļ kandidāti, kuriem ir tādi paši diplomi un tāda pati pieredze kā citiem kandidātiem, kuri ir pielaisti otrajam posmam, tiek izslēgti pirmā posma beigās tikai tāpēc, ka neskaidrības dēļ viņi varēja uzskatīt, ka neatbilst prasītajiem nosacījumiem.
59 Turklāt prasītāji apgalvo, ka atlases kritēriji, uz kuriem attiecās šie jautājumi, esot neskaidri. Elektroniskās pieteikuma veidlapas angļu valodas redakcijā ir izmantots jēdziens “master”, bet tās franču valodas redakcijā ir minēts jēdziens “maîtrise” [maģistra grāds]. Turklāt minētajā veidlapā esot izmantoti jēdzieni “enseignement” [pasniedzēja darbs] un “publications” [publikācijas], kaut gan pēdējie minētie jēdzieni esot pārprotami.
60 Aizstāvībai Komisija norāda, ka pamats kopumā esot nepieņemams, pamatojot ar to, ka, tā kā prasītāji nav apstrīdējuši konkursa paziņojumu, ceļot prasību tam paredzētajos termiņos, viņi vairs nevar ar iebildi apšaubīt tā tiesiskumu. Komisija arī apgalvo, ka iebildums par pilnvaru sadalījuma starp atlases komisiju un iecēlējinstitūciju pārkāpumu esot nepieņemams, jo prasītāji to neesot izvirzījuši pirmstiesas stadijā. Proti, savās sūdzībās prasītāji esot vienīgi norādījuši iebildumus par apstrīdēto lēmumu iekšējo tiesiskumu, izslēdzot jebkādus iebildumus par minēto lēmumu ārējo tiesiskumu, un tā ir kategorija, uz kuru attiecas strīdīgais iebildums, jo tas ir saistīts ar atlases komisijas kompetenci.
61 Attiecībā uz lietas būtību, runājot par apgalvojumu, ka izmantotā atlases metode ir pretrunā Civildienesta noteikumu 27. pantam, Komisija atgādina, ka tai ir plaša rīcības brīvība, lemjot par konkursa organizēšanas kārtību. Tā uzskata, ka atsevišķu kandidātu izslēgšana, pamatojoties uz pozitīvo atbilžu skaitu, kuras sniegtas uz jautājumiem par viņu diplomiem un darba pieredzi, ir piemērota atlases metode, jo tā ļauj veikt kandidātu mērķtiecīgu atlasi ļoti īpašā jomā. Turklāt šajā gadījumā šīs metodes izmantošana esot bijusi nepieciešama, jo, ņemot vērā lielo konkursam reģistrēto kandidātu skaitu, no atlases komisijas nevarēja prasīt, lai tā pārbaudītu visas kandidātu lietas jau kopš atlases procedūras sākuma. Protams, šī atlases procedūra būtībā ietver risku, ka daži no labākajiem kandidātiem tiktu izslēgti tāpēc, ka viņi nav atbildējuši apstiprinoši uz atsevišķiem jautājumiem, kuros viņi tomēr atbilda norādītajiem kritērijiem. Tomēr Komisija uzskata, ka kandidāti vislabāk var izvērtēt, vai viņiem bija jāatbild apstiprinoši uz atsevišķiem jautājumiem, zinot, ka viņiem katrā ziņā bija elastīgi jāinterpretē jautājumi, kā arī viņu diplomi un darba pieredze. Attiecībā uz apstākli, ka atlases komisija kandidātu sniegto ziņu atbilstību pārbauda tikai atlases, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, otrajā posmā, Komisija uzskata, ka šis apstāklis neietekmēja atlases metodes likumību, jo tomēr, pateicoties šai pārbaudei, persona, kas uz atsevišķiem jautājumiem kļūdaini bija atbildējusi apstiprinoši, nevarēja cerēt, ka tiks uzaicināta uz vērtēšanas centru. Attiecībā uz prasītāju argumentiem par atlases komisijas kompetences īstenošanu Komisija uzsver, ka atlases komisija pieņēma apstrīdētos lēmumus un īstenoja savu kompetenci, lemjot par jautājumu reizinātājiem un apkopojot kandidātu sniegtās atbildes.
62 Attiecībā uz prasītāju apgalvojumiem par iespējamu vienlīdzīgas attieksmes principa neievērošanu Komisija norāda, kas šis iebildums neesot pamatots, jo pretēji kandidātiem, kuri pielaisti dalībai otrajā posmā, prasītāji neatbilda prasītajiem nosacījumiem, lai viņus pielaistu.
63 Attiecībā uz skaidrības trūkumu saistībā ar atsevišķiem kritērijiem Komisija apstrīd to, ka tie būtu neskaidri. Kaut arī elektroniskajā pieteikuma veidlapā tās franču valodas redakcijā ir izmantots termins “maîtrise” [“maģistra grāds”], lasot konkursa paziņojumu, nekāds pārpratums nevarēja rasties par to, ka šis termins attiecas uz specializācijas diplomu, kas apstiprina pēcdiploma studijas. Tas pats attiecas uz terminu “enseignement” [“pasniedzēja darbs”]. Proti, prasītāji no apstākļa, ka elektroniskajā pieteikuma veidlapā nebija precizēts, ka šim pasniedzēja darbam bija jābūt akadēmiskam, kaut gan šis precizējums bija sniegts attiecībā uz sagaidāmo pētniecības pieredzi, varēja secināt, ka minētais pasniedzēja darbs neattiecās noteikti tikai uz augstskolu jomu. Attiecībā uz kritēriju par publikācijām prasītāji neesot paskaidrojuši, par ko bija neskaidrība šajā ziņā.
64 Visbeidzot Komisija apgalvo, ka, pat pieņemot, ka konkursa paziņojums ir prettiesisks, apstrīdētie lēmumi nebūtu jāatceļ, jo procesuālais pārkāpums, uz kuru attiecas šī iebilde par prettiesiskumu, būtu pamats atcelt šos lēmumus tikai tad, ja tiktu konstatēts, ka gadījumā, ja šī pārkāpuma nebūtu, minētajiem lēmumiem varētu būt atšķirīgs saturs. Šajā lietā prasītāji neesot pierādījuši, ka, ja atlases komisija būtu veikusi konkrētu viņu lietu pārbaudi, viņi tiktu pielaisti atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, otrajam posmam.
– Civildienesta tiesas vērtējums
65 Vispirms, lai noraidītu Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību attiecībā uz visu pamatu par to, ka prasītāji nav apstrīdējuši konkursa paziņojumu tam paredzētajos termiņos, pietiek atgādināt, ka prasītājam tādas prasības ietvaros, kas vērsta pret konkursa atlases komisijas lēmumu, ir tiesības atsaukties uz ikvienu pārkāpumu, kurš noticis konkursa norises gaitā, tostarp tādu, kura avots var būt pats konkursa paziņojuma teksts (šajā ziņā skat. Tiesas 1995. gada 11. augusta spriedumu lietā C‑448/93 P Komisija/Noonan, 17. punkts). Proti, kamēr atlases komisija nebija noraidījusi prasītāju kandidatūras, viņu interese apstrīdēt konkursa paziņojumu vēl bija neskaidra, tādējādi prasītājiem nevar pārmest to, ka viņi nav apstrīdējuši minēto paziņojumu Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētajos termiņos.
66 Tālāk attiecībā uz iebildi par nepieņemamību, kas vērsta pret iebildumu par to, ka atlases, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, pirmajā posmā esot pārkāpti noteikumi par pilnvaru sadalījumu starp atlases komisiju un iecēlējinstitūciju, ir jāuzsver, ka saskaņā ar noteikumu par savstarpēju atbilstību neesot atļauts, ka prasības pieteikums groza sūdzības pamatu, šo pēdējo jēdzienu “pamats” interpretējot plaši. Runājot par prasījumiem atcelt tiesību aktu, ar jēdzienu “strīda pamats” ir jāsaprot prasītāja iebildumi par apstrīdētā akta iekšējo tiesiskumu vai alternatīvi – tā ārējā tiesiskuma apstrīdēšana (skat. it īpaši Civildienesta tiesas 2010. gada 1. jūlija spriedumu lietā F‑45/07 Mandt/Parlaments, 119. punkts).
67 Šajā ziņā Komisija uzskata, ka iepriekš minētais iebildums esot nepieņemams, pamatojoties uz pieņēmumu, ka tas ir saistīts ar akta autora kompetences neesamības problēmu un ka tādēļ tas esot pielīdzināms ārējā tiesiskuma trūkumam, savukārt nepilnības, kuras prasītāji norādījuši savās sūdzībās, esot pielīdzināmas vienīgi iekšējā tiesiskuma trūkumiem.
68 Tomēr ir jākonstatē, ka pieņēmums, ar kuru Komisija pamato savu argumentāciju, ir kļūdains. Prasītāji nekādā veidā neapstrīd konkursa atlases komisijas kompetenci attiecībā uz apstrīdēto lēmumu pieņemšanu, bet būtībā apgalvo, ka iecēlējinstitūcija nedrīkstēja paredzēt tādas atlases metodes izmantošanu, kas pamatojas vienīgi uz pozitīvo atbilžu skaitu, kuras kandidāti snieguši uz jautājumiem par viņu kvalifikāciju un darba pieredzi, neparedzot, ka atlases komisija veic konkrētu minētās kvalifikācijas un darba pieredzes pārbaudi. Tādējādi ir jākonstatē, ka prasītāju izvirzītais iebildums attiecās uz apstrīdēto lēmumu iekšējo tiesiskumu, nevis uz to ārējo tiesiskumu. Tādējādi Komisijas izvirzītā iebilde par nepieņemamību var tikt noraidīta, jo ir skaidrs, ka prasītāji savās sūdzībās ir norādījuši vismaz uz iekšējā tiesiskuma trūkumu, un nav vajadzības attiecībā uz katru minēto sūdzību pārbaudīt, vai tajās ir ietverts iebildums par apstrīdēto lēmumu ārējo tiesiskumu.
69 Attiecībā uz pamata pamatotību ir jāatgādina, ka konkursa organizēšanas mērķis ir aizpildīt vakantos amatus iestādēs un attiecīgi, kā it īpaši izriet no Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta pirmās daļas un 4. panta, iecēlējinstitūcijai ir jāsagatavo konkursa paziņojums un šajā ziņā jānolemj par vispiemērotāko kandidātu atlases metodi, kas nosakāma atbilstoši prasībām saistībā ar vakantajiem amatiem un, vispārīgāk, atbilstoši dienesta interesēm (skat. Pirmās instances tiesas 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T‑420/04 Blackler/Parlaments, 45. punkts).
70 Tomēr ir jāuzsver, ka šīs rīcības brīvības īstenošanu, ko veic iecēlējinstitūcija, neatkarīgi no to personu skaita, kuras var iesniegt pieteikumus attiecīgajā konkursā, noteikti ierobežo spēkā esošo noteikumu un vispārējo tiesību principu ievērošana. No tā izriet, ka iecēlējinstitūcijas izraudzītajai metodei ir jābūt tādai, kas, pirmkārt, ir virzīta uz to, lai ieceltu amatā visspējīgākās un visefektīvākās personas atbilstoši Civildienestu noteikumu 27. pantam, otrkārt, kas atbilstoši Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. pantam nosaka neatkarīgai atlases komisijai uzdevumu katrā atsevišķā gadījumā izvērtēt, vai katra kandidāta iesniegtie diplomi vai darba pieredze atbilst līmenim, kāds prasīts Civildienesta noteikumos un konkursa paziņojumā (iepriekš minētais spriedums lietā Blackler/Parlaments, 23. punkts), un, treškārt, kas noslēdzas ar kandidātu konsekventu un objektīvu atlasi.
71 Šajā lietā ir jānorāda, ka saskaņā ar iecēlējinstitūcijas konkursa paziņojumā izmantoto atlases, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, metodi pirmajā posmā, izmantojot anketu, tika uzdots jautājums prasītājiem, vai viņi uzskata, ka atbilst visiem nosacījumiem saistībā ar viņu izglītību un darba pieredzi, pēc tam, izvērtējot visu kandidātu sniegtās atbildes, tika noteikts punktu slieksnis, zem kura kandidāti, kas pēc reizināšanas neieguva pietiekamu pozitīvo atbilžu skaitu, kuras apkopotas punktu veidā, tika izslēgti. Tādējādi Civildienesta tiesa uzskata, ka šī metode ir pretrunā Civildienesta noteikumu normām un vispārējiem principiem, kas reglamentē konkursus.
72 Proti, no Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. panta pirmās un trešās daļas izriet, ka atlases, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, gadījumā atlases komisija ir tā, kam ir jāpārbauda, vai kandidātu diplomi un darba pieredze atbilst konkursa paziņojumā paredzētajiem nosacījumiem (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 14. decembra spriedumu lietā T‑361/10 P Komisija/Pachtitis, 43. punkts, un spriedumu lietā T‑6/11 P Komisija/Vicente Carbajosa u.c., 58. punkts). Saskaņā ar atlases metodi, kas reglamentē pirmo posmu, atlases komisijai ir tikai uzticēts pienākums noteikt katra jautājuma reizinātāju, pēc tam pienākums apkopot katra kandidāta iegūtos punktus un, visbeidzot, atkarībā no personu skaita, kuras piedalījušās šajā pirmajā posmā, kā arī no viņu iegūtā punktu skaita pienākums noteikt punktu slieksni, kas vajadzīgs, lai kandidāti tiktu pielaisti atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, otrajam posmam.
73 Savukārt šī atlases metode neparedz nekādu atlases komisijas pārbaudi attiecībā uz kandidātu diplomu un profesionālās kvalifikācijas atbilstību. Šāda metode nepārprotami nozīmē to, ka minētie kandidāti tiek izraudzīti nevis atkarībā no viņu diplomu vai viņu darba pieredzes atbilstības, bet gan atkarībā no minēto kandidātu priekšstata par to, un tas nav pietiekami objektīvs elements, lai tiktu nodrošināta gan labāko kandidātu atlase, gan arī veiktās atlases konsekvence.
74 Turklāt ir jānorāda, ka saskaņā ar atlases metodi, kuru šajā lietā izmantoja EPSO, punktu skaits, kas kandidātam bija jāiegūst, lai viņa pieteikums tiktu izvērtēts otrajā posmā, bija atkarīgs no citu kandidātu iegūtā punktu skaita. Tādējādi kandidāts varēja tikt izslēgts tikai tāpēc, ka citi kandidāti bija atbildējuši apstiprinoši uz atsevišķiem jautājumiem, ņemot vērā viņiem pārlieku labvēlīgu norādīto kritēriju interpretāciju, nepareizu jautājumu izpratni vai nepareizu viņu diplomu vai darba pieredzes vērtības vērtējumu, jo katrs uzdotais jautājums no kandidāta puses attiecībā uz viņa diplomu un darba pieredzes atbilstību varēja tikt novērtēts ļoti subjektīvi (skat. it īpaši attiecībā uz detalizētiem vērtējumiem, kas dažkārt ir vajadzīgi, lai izvērtētu diploma vai darba pieredzes atbilstību, Civildienesta tiesas 2013. gada 24. aprīļa spriedumu lietā F‑73/11 CB/Komisija, 50.–52. punkts). Tādēļ šajā ziņā ir arī jākonstatē, ka šī atlases metode nenodrošina pietiekamu vērtējuma objektivitāti un konsekvenci.
75 Šajā ziņā ir jāuzsver, ka šajā lietā EPSO izmantotā atlases metode atšķiras no metodēm, kas piemērotas citu konkursu gadījumos, par kuriem varēja tikt celta prasība tiesā un kuri netika atcelti. Lai gan dažos konkursos kandidatūras tiek noraidītas pirms pirmajiem pārbaudījumiem ar pamatojumu, kas saistīts ar paziņoto diplomu un paziņotās darba pieredzes atbilstību, tomēr lēmumus noraidīt atsevišķus kandidātus atlases komisija pieņem pēc tam, kad tā ir konkrēti pārbaudījusi paziņoto diplomu un paziņotās darba pieredzes atbilstību. Protams, šādos konkursos, kuros kandidātu apgalvojumu patiesums tiek pārbaudīts tikai konkursa beigās, atsevišķi kandidāti var tikt pielaisti pirmajiem pārbaudījumiem, pamatojoties arī uz kļūdainu informāciju, tomēr ir jāuzsver, ka šajos konkursos to kandidātu skaits, kas var tikt pielaisti pirmajiem pārbaudījumiem, nav ierobežots un tādēļ šo kandidātu iespējamā kļūda vai krāpšana – atšķirībā no situācijas aplūkojamajā konkursā – var tikai minimāli ietekmēt citus kandidātus.
76 Tādēļ ir jākonstatē, ka, paredzot atsevišķu kandidātu izslēgšanu tāpēc, ka viņu diplomi un darba pieredze nav pietiekami atbilstoši, un atlases komisijai neveicot šīs atbilstības konkrētu pārbaudi, konkursa paziņojuma noteikumi par atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, pirmo posmu pārmērīgi ierobežo minētās atlases komisijas prerogatīvas un līdz ar to tie ir jāuzskata par prettiesiskiem.
77 Tā kā atlases komisijas lēmumi noraidīt D. Bonagurio, M. Cecchetto, A. Gecse, J. Glantenay, B. Gorgol, A. Kalamees, K. Skrobich, kā arī I. Venckunaite un M. Załęska kandidatūras saistībā ar konkursa procedūru tika pieņemti, balstoties uz konkursa paziņojuma noteikumiem par atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, pirmo posmu, tie ir jāatceļ. Proti, pretēji Komisijas apgalvotajam iebilde par tā tiesību akta prettiesiskumu, uz kuru pamatojoties tika pieņemts lēmums, izraisa minētā lēmuma prettiesiskumu.
78 Ir taisnība, ka prasījumi par atcelšanu ir jānoraida, ja ir acīmredzams, ka lēmuma atcelšanas gadījumā neizbēgami tiks pieņemts jauns lēmums, kas ir identisks pirmajam (Civildienesta tiesas 2010. gada 4. februāra spriedums lietā F‑15/08 Wiame/Komisija, 27. punkts, un pēc analoģijas 2011. gada 29. septembra spriedums lietā F‑114/10 Bowles u.c./ECB, 64. punkts), bet šajā lietā nekas neļauj juridiski pietiekami pierādīt, ka apstrīdēto lēmumu atcelšanas gadījumā noteikti tiktu pieņemti jauni lēmumi, kas ir identiski pirmajiem. It īpaši, zinot, ka sasniedzamo punktu slieksnis tika noteikts, ņemot vērā citu kandidātu atbildes, nevar tikt izslēgts, ka, ja atlases komisija būtu pārbaudījusi visu kandidātu diplomu un darba pieredzes atbilstību, kā tas ir bijis jādara, D. Bonagurio, M. Cecchetto, A. Gecse, J. Glantenay, B. Gorgol, A. Kalamees un K. Skrobich, kā arī I. Venckunaite un M. Załęska būtu ieguvuši punktu skaitu, kas ir lielāks par noteikto slieksni.
79 Attiecībā uz I. Cruceru ir jāuzsver, ka viņa nav apgalvojusi, ka atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, pirmā posma prettiesiskums vai skaidrības trūkums saistībā ar atsevišķiem atlases kritērijiem būtu ietekmējis viņas izredzes uz panākumiem atlases procedūras, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, otrajā posmā. Turklāt, veicot procesa organizatoriskos pasākumus, prasītājai par to tika jautāts un viņa norādīja, ka vienīgais pamats, kas attiecās uz viņu, ir pirmais pamats, proti, noteikumu, kas reglamentē atlases komisijas izveidi un darbību, pārkāpums. Tā kā šis pamats tika noraidīts, arī prasība attiecībā uz viņu ir jānoraida.
80 Katrā ziņā ir jānorāda, ka, ja atsevišķi kandidāti kļūdaini varēja sniegt apstiprinošu atbildi uz jautājumiem, lai gan viņi faktiski neatbilda paredzētajiem nosacījumiem, šis apstāklis nevar ietekmēt I. Cruceru veiksmīga iznākuma iespēju, jo otrajā posmā atlases komisija pārbaudīja kandidātu atbilžu atbilstību un tādējādi varēja labot iespējamās kandidātu šajā ziņā pieļautās kļūdas. Un otrādi, ja šī apgalvotā skaidrības trūkuma dēļ kandidāti uz atsevišķiem jautājumiem sniedza noraidošas atbildes, lai gan viņi atbilda norādītajiem nosacījumiem, šis apstāklis varēja tikai samazināt citu kandidātu iegūto punktu skaitu un tādējādi pazemināt punktu slieksni, kas vajadzīgs uzaicināšanai uz vērtēšanas centru. Ņemot vērā, ka I. Cruceru ne savā prasības pieteikumā, ne pat savā sūdzībā nekādā veidā neapgalvo, ka šis skaidrības trūkums būtu ietekmējis viņas pašas atbildes, ir jākonstatē, ka šis apgalvotais skaidrības trūkums nav varējis radīt viņai nelabvēlīgu stāvokli.
81 No iepriekš minētā izriet, ka ir jāapmierina D. Bonagurio, M. Cecchetto, A. Gecse, J. Glantenay, B. Gorgol, A. Kalamees un K. Skrobich, kā arī I. Venckunaite un M. Załęska prasības un ir jānoraida I. Cruceru prasība.
Par tiesāšanās izdevumiem
82 Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 1. punktu, ievērojot citus šā Reglamenta otrās sadaļas astotās nodaļas noteikumus, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kam spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar šā paša panta 2. punktu, ja to prasa taisnīgums, Civildienesta tiesa var nolemt, ka lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tikai daļēji vai pat vispār atbrīvo no šā pienākuma.
83 No iepriekš minētā pamatojuma izriet, ka prasītāju prasījumi tika apmierināti vienīgi attiecībā uz D. Bonagurio, M. Cecchetto, A. Gecse, J. Glantenay, B. Gorgol, A. Kalamees un K. Skrobich, kā arī I. Venckunaite un M. Załęska un tika noraidīti attiecībā uz I. Cruceru. Šādos apstākļos ir jāpiespriež Komisijai segt deviņas desmitās daļas no saviem tiesāšanās izdevumiem, kā arī atlīdzināt D. Bonagurio, M. Cecchetto, A. Gecse, J. Glantenay, B. Gorgol, A. Kalamees un K. Skrobich, kā arī I. Venckunaite un M. Załęska tiesāšanās izdevumus un jāpiespriež I. Cruceru segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt vienu desmito daļu no Komisijas tiesāšanās izdevumiem.
Ar šādu pamatojumu
CIVILDIENESTA TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/204/10 atlases komisijas lēmumus par D. Bonagurio, M. Cecchetto, A. Gecse, J. Glantenay, B. Gorgol, A. Kalamees un K. Skrobich, kā arī I. Venckunaite un M. Załęska kandidatūru noraidīšanu saistībā ar konkursa procedūru, tās neizvērtējot konkursa paziņojumā paredzētās atlases, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju, otrajā posmā;
2) prasības lietās F‑23/12 un F‑30/12 pārējā daļā noraidīt;
3) Eiropas Komisija sedz deviņas desmitās daļas no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina D. Bonagurio, M. Cecchetto, A. Gecse, J. Glantenay, B. Gorgol, A. Kalamees un K. Skrobich, kā arī I. Venckunaite un M. Załęska tiesāšanās izdevumus;
4) I. Cruceru sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina vienu desmito daļu no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem.
Rofes i Pujol | Boruta | Bradley |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 16. septembrī.
W. Hakenberg | | M. I. Rofes i Pujol |
PIELIKUMS
Davide Bonagurio, līgumdarbinieks, ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija),
Irina Cruceru, norīkota valsts eksperte, ar dzīvesvietu Briselē,
Attila Gecse, ierēdnis, ar dzīvesvietu Briselē,
Błażej Gorgol, ierēdnis, ar dzīvesvietu Briselē,
Alar Kalamees, pagaidu darbinieks, ar dzīvesvietu Tallinā (Igaunija),
Krzysztof Skrobich, pagaidu darbinieks, ar dzīvesvietu Briselē,
Indre Venckunaite, līgumdarbiniece, ar dzīvesvietu Briselē,
Magdalena Załęska, norīkota valsts eksperte, ar dzīvesvietu Briselē.