Language of document : ECLI:EU:T:2017:435

Lieta T233/16 P

(spriedums publicēts izvilkumu veidā)

José Luis Ruiz Molina

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Apelācija – Civildienests – Pagaidu darbinieki – Uz noteiktu laiku noslēgts līgums, kurā ietverts noteikums par līguma izbeigšanu gadījumā, ja darbinieka uzvārds netiks iekļauts nākamajā atklātā konkursa rezerves sarakstā – Līguma izbeigšana atbilstoši noteikumam par līguma izbeigšanu – Uz noteiktu laiku noslēgta līguma pārkvalificēšana par līgumu uz nenoteiktu laiku – Res judicata spēks – UNICE, CEEP un EAK noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (apelācijas palāta) 2017. gada 27. jūnija spriedums

1.      Iestāžu akti – Atsaukšana – Tiesisks akts, kas piešķir subjektīvas tiesības – Prettiesiskums

2.      Iestāžu akti – Atsaukšana – Prettiesiski akti, kas piešķir subjektīvas tiesības – Nosacījumi – Saprātīga termiņa un tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās noteiktības principu ievērošana – Adresātam nelabvēlīgi prettiesiski akti – Nosacījumu mīkstināšana

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 26. punktu)

2.      No Savienības tiesību vispārējiem principiem izriet, ka principā administrācija ir pilnvarota ar atpakaļejošu spēku atsaukt labvēlīgu administratīvo aktu, kurš ir pieņemts prettiesiski, bet tiesību akta, kas par labu tā adresātam ir radījis kādas tiesības, atsaukšana ar atpakaļejošu spēku parasti ir pakļauta ļoti striktiem nosacījumiem. Proti, lai gan ir jāatzīst ikvienas Savienības iestādes, kas konstatē tās pieņemtā akta prettiesiskumu, tiesības saprātīgā termiņā to atsaukt ar atpakaļejošu spēku, šīs tiesības tomēr var tikt ierobežotas ar nepieciešamību ievērot akta radītā labuma ieguvēja, kas varēja paļauties uz šī akta tiesiskumu, tiesisko paļāvību. Šāds lēmums tāpat ir pakļauts nosacījumam, ka tas nepārkāpj tiesiskās noteiktības principu.

Tomēr striktajiem nosacījumiem, kam ir jābūt izpildītiem, lai prettiesisks administratīvs akts, ar kuru radītas subjektīvās tiesības, varētu tikt atsaukts ar atpakaļejošu spēku, nav nozīmes gadījumā, ja attiecīgais akts attiecībā uz tā adresātu ir uzskatāms nevis par aktu, kas rada tiesības, bet gan par viņam nelabvēlīgu aktu.

No tā izriet, ka nekas neliedz atsaukt prettiesisku vai tiesisku administratīvu aktu, kas attiecībā uz tā adresātu ir uzskatāms par aktu, kurš tam galvenokārt ir nelabvēlīgs un tikai pakārtoti rada par labu tam kādas tiesības, ja tas neapdraud minētā adresāta tiesisko paļāvību un ja nav pārkāpts tiesiskās noteiktības princips.

(skat. 27.–29. punktu)