Pagaidu versija
ĢENERĀLADVOKĀTA MANUELA KAMPOSA SANČESA‑BORDONAS [MANUEL CAMPOS SÁNCHEZ‑BORDONA]
SECINĀJUMI,
sniegti 2024. gada 27. jūnijā (1)
Lieta C‑579/23 P
Cunsorziu di i Salamaghji Corsi – Consortium des Charcutiers Corses,
Charcuterie Fontana,
Costa et fils,
L’Aziana,
Charcuterie Passoni,
Orezza – Charcuterie la Castagniccia,
Salaisons réunies,
Salaisons Joseph Pantaloni,
Antoine Semidei,
L’Atelu Corsu
pret
Eiropas Komisiju
Apelācijas sūdzība – Lauksaimniecība – Regula (ES) Nr. 1151/2012 – Cilmes vietu nosaukumu (ACVN) un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) aizsardzība – Pieteikumu par “Jambon sec de l’Île de Beauté”, “Lonzo de l’Île de Beauté” un “Coppa de l’Île de Beauté” noraidīšana – Nosaukumu atbilstība – Asociāciju izraisīšana ar agrākiem ACVN “Jambon sec de Corse/Prisuttu”, “Lonzo de Corse/Lonzu” un “Coppa de Corse/Coppa di Corsica” – Eiropas Komisijas veiktās reģistrācijas pieteikumu pārbaudes apjoms
1. Šī apelācijas sūdzība attiecas uz Vispārējās tiesas 2023. gada 12. jūlija spriedumu (2), ar kuru tika noraidīta prasība par Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/1879 (3), ar ko noraidīja trīs pieteikumus par aizsargātus ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (turpmāk tekstā – “AĢIN”) reģistrāciju, atcelšanu.
2. Eiropas Savienībā ir augsti attīstīta lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu reģistrēto nosaukumu aizsardzības sistēma (4). Šī sistēma tika nostiprināta, grozīta un unificēta 2024. gada 13. maijā ar Regulu (ES) Nr. 2024/1143 (5), ar kuru nosaka vienotāku sistēmu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem un atceļ Regulu Nr. 1151/2012. Šī jaunā Regula Nr. 2024/1143 nav piemērojama šajā gadījumā, tomēr tās noteikumi attiecībā uz šajā lietā uzdotajiem jautājumiem gandrīz neatšķiras no Regulas Nr. 1151/2012.
3. Regulā Nr. 1151/2012 ir noteikta kopēja un centralizēta aizsardzības sistēma visai Savienībai gan attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumiem (turpmāk tekstā – “ACVN”), gan AĢIN.
4. Pieteikumi par aizsardzību kā AĢIN tiek izskatīti vienotā administratīvajā procedūrā, kurā piedalās valstu iestādes un Eiropas Komisija.
5. Līdz šim Tiesa galvenokārt ir izskatījusi strīdus saistībā ar šīs procedūras “valsts” stadiju. Šī apelācijas sūdzība ļaus tai pārbaudīt, ciktāl Komisija procedūras “Eiropas” stadijā var noraidīt vairāku Francijas iestāžu iepriekš apstiprinātu AĢIN ierakstīšanu reģistrā (6).
I. Atbilstošās tiesību normas: Regula Nr. 1151/2012
6. Tās 58. apsvērumā ir noteikts:
“Lai nodrošinātu, ka reģistrētie cilmes vietas nosaukumi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un garantēto tradicionālo īpatnību nosaukumi atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, attiecīgās dalībvalsts valsts iestādēm būtu jāizskata pieteikumi, ievērojot minimālos kopējos noteikumus, tostarp valsts iebildumu procedūru. Pēc tam pieteikumi būtu rūpīgi jāpārbauda Komisijai, lai nodrošinātu, ka tajos nav acīmredzamu kļūdu un ka ir ņemti vērā Savienības tiesību akti un to ieinteresēto personu intereses, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums”.
7. Regulas 13. pantā (“Aizsardzība”) ir norādīts:
“1. Reģistrētos nosaukumus aizsargā pret:
[..]
b) jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos [asociāciju izraisīšanu] uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija” vai līdzīgu izteicienu, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;
[..]
3. Dalībvalstis veic atbilstošus administratīvus un tiesību aizsardzības pasākumus, lai novērstu vai apturētu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu lietošanu, kā minēts 1. punktā, kas ir ražoti vai laisti tirgū minētajā dalībvalstī.
[..]”.
8. Tās 49. pantā (“Nosaukumu reģistrācijas pieteikums”) ir paredzēts:
“1. Attiecībā uz 48. pantā minētajām kvalitātes shēmām nosaukumu reģistrācijas pieteikumus var iesniegt tikai grupas, kas strādā ar produktiem, kuru nosaukumi ir jāreģistrē.
[..]
2. Ja pieteikums saskaņā ar II sadaļā noteikto shēmu ir saistīts ar ģeogrāfisko apgabalu dalībvalstī vai ja pieteikumu saskaņā ar III sadaļā noteikto shēmu ir sagatavojusi dalībvalstī izveidota grupa, pieteikumu adresē minētās dalībvalsts iestādēm.
Dalībvalsts, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst attiecīgās shēmas nosacījumiem.
3. Veicot šā panta 2. punkta otrajā daļā minēto izskatīšanu, dalībvalsts sāk valsts iebildumu procedūru, kas nodrošina pieteikuma atbilstīgu publicēšanu un paredz pieņemamu laikposmu, kurā jebkura likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību šīs dalībvalsts teritorijā vai ir šīs dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs, var iesniegt iebildumus pret pieteikumu.
Dalībvalsts pārbauda saskaņā ar II sadaļā noteikto shēmu iesniegto iebildumu pieņemamību, ņemot vērā 10. panta 1. punktā minētos kritērijus, vai saskaņā ar III sadaļā noteikto shēmu iesniegto iebildumu pieņemamību, ņemot vērā 21. panta 1. punktā minētos kritērijus.
4. Ja pēc saņemto iebildumu izvērtēšanas dalībvalsts uzskata, ka šīs regulas prasības ir izpildītas, tā var pieņemt labvēlīgu lēmumu un iesniegt pieteikuma dokumentāciju Komisijā. Šādā gadījumā tā informē Komisiju par pieņemamiem iesniegtajiem iebildumiem, kuri saņemti no fiziskām vai juridiskām personām, kas vismaz piecus gadus ilgā nepārtrauktā laikposmā pirms 3. punktā minētās publicēšanas dienas, izmantojot attiecīgos nosaukumus, ir likumīgi tirgojušas attiecīgos produktus.
Dalībvalsts nodrošina, ka tās labvēlīgais lēmums tiek publiskots un ka jebkurai likumīgi ieinteresētai fiziskajai vai juridiskajai personai ir iespēja to pārsūdzēt.
Dalībvalsts nodrošina, ka tiek publiskota produkta specifikācijas versija, uz ko pamatojas tās labvēlīgais lēmums, un nodrošina elektronisku piekļuvi produkta specifikācijai.
Attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm dalībvalsts arī nodrošina, ka tiek publicēta tā produkta specifikācijas versija, par kuru Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 50. panta 2. punktu.
5. Ja pieteikums saskaņā ar II sadaļā noteikto shēmu ir saistīts ar ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī vai ja pieteikumu saskaņā ar III sadaļā noteikto shēmu sagatavojusi grupa, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, pieteikumu Komisijai iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.
[..]”.
9. Regulas 50. pantā (“Komisijas veiktā izskatīšana un publikācija iebildumu sniegšanai”) ir noteikts:
“1. Komisija, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata ikvienu pieteikumu, ko tā saņem saskaņā ar 49. pantu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un vai tas atbilst attiecīgās shēmas nosacījumiem. Šai izskatīšanai nevajadzētu būtu ilgākai par sešiem mēnešiem. Ja šis laikposms tiek pārsniegts, Komisija pieteikuma iesniedzējam rakstveidā norāda aizkavēšanās iemeslus.
Komisija vismaz reizi mēnesī publisko to nosaukumu sarakstu, par kuriem tai ir iesniegti reģistrācijas pieteikumi, kā arī datumus, kad tie iesniegti.
[..]”.
10. Tās 52. pantā (“Lēmums par reģistrāciju”) ir noteikts:
“1. Ja, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju pēc 50. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētās izskatīšanas, Komisija uzskata, ka nav izpildīti reģistrācijas nosacījumi, tā pieņem īstenošanas aktus, ar ko noraida pieteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Ja Komisija nesaņem paziņojumu par iebildumu vai pieņemamus pamatotus iebildumu paziņojumus saskaņā ar 51. pantu, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem reģistrē nosaukumu, nepiemērojot 57. panta 2. punktā minēto procedūru.
3. Ja Komisija saņem pieņemamu pamatotu iebildumu paziņojumu, tā pēc 51. panta 3. punktā minētās pienācīgās apspriešanās un ņemot vērā tās rezultātus vai nu:
a) ja ir panākta vienošanās – reģistrē nosaukumu, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti, nepiemērojot 57. panta 2. punktā minēto procedūru, un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 50. panta 2. punktu publicēto informāciju ar noteikumu, ka šie grozījumi nav būtiski; vai arī
b) ja vienošanās nav panākta – pieņem īstenošanas aktus, izdarot lēmumu par reģistrāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Reģistrācijas aktus un lēmumus par noraidīšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.
II. Fakti
11. Tiesvedības priekšvēsture ir minēta pārsūdzētā sprieduma 4.‑9. punktā, kā to īsumā izklāstīšu turpmāk.
12. Nosaukumi “Jambon sec de Corse”/”Jambon sec de Corse – Prisuttu”, “Lonzo de Corse”/”Lonzo de Corse – Lonzu” un “Coppa de Corse”/”Coppa de Corse – Coppa di Corsica” tika reģistrēti 2014. gada 28. maijā kā ACVN ar trim īstenošanas regulām (7).
13. 2015. gada decembrī Consortium des Charcutiers Corses iesniedza Francijas iestādēm septiņus reģistrācijas pieteikumus kā AĢIN saskaņā ar Regulu Nr. 1151/2012. Šie septiņi pieteikumi attiecās uz šādiem nosaukumiem: “Jambon sec de l’Île de Beauté”, “Coppa de l’Île de Beauté”, “Lonzo de l’Île de Beauté”, “Saucisson sec de l’Île de Beauté”, “Pancetta de l’Île de Beauté”, “Figatelli de l’Île de Beauté” un “Bulagna de l’Île de Beauté”.
14. 2018. gada 20. aprīlī ministre de l’Agriculture et de l’Alimentation (lauksaimniecības un pārtikas ministrs, Francija) un ministre de l’Économie et des Finances (ekonomikas un finanšu ministrs, Francija) pieņēma septiņus rīkojumus par septiņu atbilstošo specifikāciju apstiprināšanu, lai tās nosūtītu Komisijai apstiprināšanai.
15. Ar 2018. gada 27. jūnijā iesniegtajiem pieteikumiem Conseil d’État (Valsts padome, kas rīkojas kā Augstākā administratīvā tiesa, Francija) apvienība, kas ir ACVN “Jambon sec de Corse – Prisuttu”, “Coppa de Corse – Coppa di Corsica” un “Lonzo de Corse – Lonzu” specifikāciju turētāja (8), lūdza atcelt 2018. gada 20. aprīļa rīkojumus par nosaukumu “Jambon sec de l’Île de Beauté”, “Coppa de l’Île de Beauté” un “Lonzo de l’Île de Beauté” specifikāciju apstiprināšanu. Šī apvienība uzskata, ka it īpaši vārds “Île de Beauté” imitē vai norāda uz vārdu “Corse” un tādējādi to var sajaukt ar nosaukumiem, kas jau ir reģistrēti kā ACVN.
16. 2018. gada 17. augustā Francijas iestādes nosūtīja Komisijai septiņus reģistrācijas pieteikumus par Korsikas gaļas izstrādājumu nosaukumu reģistrāciju kā AĢIN.
17. Attiecībā uz reģistrācijas pieteikumiem par nosaukumu “Jambon sec de l’Île de Beauté”, “Lonzo de l’Île de Beauté” un “Coppa de l’Île de Beauté” reģistrāciju kā AĢIN 2019. gada 12. februārī un 2020. gada 24. novembrī Komisija nosūtīja Francijas iestādēm divas vēstules, lūdzot skaidrojumus, it īpaši attiecībā uz jautājumu par to varbūtējo reģistrācijas neiespējamību.
18. Valsts iestādes atbildēja, ka tās uzskata, ka abas produktu grupas (proti, reģistrētie ACVN un pieteikumi par aizsardzību kā AĢIN) attiecībā uz produktiem ir skaidri atšķirīgas un ka to nosaukumi tām šķiet pietiekami atšķirīgi.
19. Ar 2019. gada 19. decembra spriedumu (par nosaukumu “Jambon sec de l’Île de Beauté” (AĢIN)) un diviem 2020. gada 13. februāra spriedumiem (attiecīgi par nosaukumiem “Coppa de l’Île de Beauté” (AĢIN) un “Lonzo de l’Île de Beauté” (AĢIN)) Conseil d’État (Valsts padome) noraidīja trīs apvienības iesniegtās prasības.
20. It īpaši Conseil d’État (Valsts padome) uzskatīja, ka “[..] prasītājiem nav pamata apgalvot, ka ar apstrīdēto lēmumu nav ievēroti Regulas [Nr. 1151/2012] 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumi” (triju Conseil d’État (Valsts padome) spriedumu 5. punkts).
21. Pēc septiņu AĢIN reģistrācijas pieteikumu par Korsikas gaļas izstrādājumiem pārbaudes Komisija noraidīja triju no tiem reģistrāciju īstenošanas lēmumā 2021/1879. Savukārt pārējos četrus Francijas iestāžu iesniegtos pieteikumus apstiprināja (9).
III. Tiesvedība Vispārējā tiesā
22. 2022. gada 20. janvārī Consortium des Charcutiers Corses un vairāki saistītie ražotāji cēla prasību Vispārējā tiesā, lūdzot atcelt apstrīdēto lēmumu.
23. 2023. gada 12. jūlijā Vispārējā tiesa noraidīja atcelšanas prasību un piesprieda prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
24. Prasītāji bija izvirzījuši divus atcelšanas pamatus: a) Komisijas pilnvaru pārsniegšanu; un b) to, ka valsts iestādes un Conseil d’État (Valsts padome) ir pietiekami pierādījušas triju reģistrācijas pieteikumu atbilstību Regulas Nr. 1151/2012 7. un 13. pantam.
25. Vispārējā tiesa uzskata, ka prasības noraidīšanas iemesli, īsumā, bija šādi:
– Komisijai, kurai saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 52. panta 1. punktu ir jānoraida pieteiktā reģistrācija, ja tā uzskata, ka nav izpildīti nosacījumi, nevar būt pienākums reģistrēt nosaukumu, ja tā uzskata, ka nosaukuma izmantošana tirdzniecībā ir nelikumīga;
– jautājums par asociāciju izraisīšanu esot tiesību uz reģistrāciju pamatā saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Šī norma saistībā ar tās pašas regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir pienācīgs spēkā esošs pamats, lai noraidītu nosaukuma reģistrāciju (10);
– pat ja valsts iestādes, nosūtot Komisijai reģistrācijas pieteikumu, uzskata, ka tas atbilst Regulas Nr. 1151/2012 nosacījumiem, Komisijai nav saistošs šo iestāžu vērtējums;
– Komisijai, reģistrējot nosaukumu kā ACVN vai AĢIN, ir autonoma rīcības brīvība, jo tai saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 50. pantu ir pienākums pārbaudīt, ka ir izpildīti reģistrācijas nosacījumi;
– Korsikas AĢIN gadījumā Komisija bija rūpīgi izskatījusi apelācijas sūdzības iesniedzēju pieteikumus;
– Komisija nepārsniedza savas pilnvaras, noraidot Francijas iestāžu iesniegtos AĢIN pieteikumus (11). Komisijai ir atšķirīga rīcības brīvība atkarībā no tā, vai tā ir procedūras pirmā stadija (kurā tiek apkopota reģistrācijas pieteikuma dokumentācija, ko valsts iestādes, iespējams, nosūtīs Komisijai) vai šīs procedūras otrā stadija (kurā tā pati izskata šo pieteikumu);
– pirmajā no divām stadijām Komisijai ir tikai “ierobežota vai neesoša” rīcības brīvība, bet tā tas nav attiecībā uz lēmumu reģistrēt nosaukumu kā ACVN vai kā AĢIN, ņemot vērā Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā kopsakarā ar tās 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu paredzētos nosacījumus. Pēdējā gadījumā Komisijai ir autonoma rīcības brīvība;
– Komisija nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka trīs noraidītie AĢIN izraisa asociācijas ar agrākiem ACVN, atzīstot, ka nosaukumi “Corse” un “Île de Beauté” ir sinonīmi un apzīmē vienu un to pašu ģeogrāfisko apgabalu. Abu nosaukumu jēdzieniskā tuvība faktiski ir pierādīta.
IV. Tiesvedība Tiesā
26. 2023. gada 19. septembrī Consortium des Charcutiers Corses un saistītie ražotāji iesniedza šo apelācijas sūdzību.
27. Apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz Tiesai:
– atcelt pārsūdzēto spriedumu;
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.
28. Savukārt Komisija lūdz Tiesai:
– noraidīt apelācijas sūdzību;
– piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
29. Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda četrus pamatus:
– Regulas Nr. 1151/2012 7. un 13. panta pārkāpums;
– Regulas Nr. 1151/2012 49., 50. un 52. panta pārkāpums;
– Regulas Nr. 1151/2012 50. panta un vispārējā labas pārvaldības principa pārkāpums;
– Regulas Nr. 1151/2012 7. un 13. panta pārkāpums un pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, Vispārējai tiesai veicot attiecīgo vērtējumu.
30. Tiesa ir uzskatījusi, ka ir nepieciešams sniegt secinājumus par pirmajiem diviem no šiem četriem pamatiem. Tos izskatīšu, sākot ar otro, kas no loģikas viedokļa man šķiet prioritārs, jo tas skar Komisijas pilnvaras, nevis tās lēmuma būtību.
V. Otrais apelācijas pamats
A. Lietas dalībnieku argumenti
31. Apelācijas sūdzības iesniedzēji kritizē Vispārējo tiesu, ka tā esot pārkāpusi kompetenču sadali starp valsts iestādēm un Komisiju, kas ir paredzēta Regulas Nr. 1151/2012 49. un 50. pantā attiecībā uz AĢIN reģistrācijas procedūru (12).
32. Tie uzskata, ka Komisijai ir ierobežota rīcības brīvība reģistrācijas procedūrā un tai ir tikai iespēja pārbaudīt valsts iestāžu nosūtītā AĢIN pieteikuma formālo pareizību un novērtēt, vai tās ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu procedūras valsts stadijā.
33. Komisija noraida šo argumentu un apstiprina Vispārējās tiesas pārsūdzētajā spriedumā izvēlētā pamatojuma un risinājuma piemērotību.
B. Vērtējums
34. AĢIN reģistrācija notiek vienotajā administratīvajā procedūrā, piedaloties dalībvalsts kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tas ir uzsvērts Regulas Nr. 1151/2012 58. apsvērumā (13).
35. AĢIN reģistrācijas procedūra (14) ietver pirmo valsts stadiju, kura ir reglamentēta Regulas Nr. 1151/2012 49. pantā. To uzsāk ar AĢIN reģistrācijas pieteikumu, ko ieinteresēta ražotāju grupa iesniedz tās dalībvalsts iestādēm, kurā ģeogrāfiski atrodas ražošanas apgabals.
36. Valsts iestādei ir jāizskata pieteikums, izmantojot piemērotus līdzekļus, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst Regulas Nr. 1151/2012 materiālajiem nosacījumiem (15). Dalībvalsts nodrošina pieteikuma atbilstīgu publicēšanu, kā arī pieņemamu laikposmu, kurā jebkura likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību šīs dalībvalsts teritorijā vai ir šīs dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs, var iesniegt iebildumus pret pieteikumu (16).
37. Valsts iestādes izvērtē saņemtos iebildumus un izlemj, vai pieteikums atbilst Regulas Nr. 1151/2012 nosacījumiem. Ja novērtējums ir pozitīvs, tās pieņem labvēlīgu lēmumu. Tām ir arī jānodrošina, ka ar elektronisku piekļuvi tiek publiskota produkta specifikācijas versija, uz ko pamatojas tās labvēlīgais lēmums (17). Dalībvalsts arī nodrošina, ka tās labvēlīgais lēmums tiek publiskots un ka jebkurai likumīgi ieinteresētai fiziskajai vai juridiskajai personai ir iespēja to pārsūdzēt (18).
38. Ja valsts iestādes lēmums ir labvēlīgs, valsts stadija beidzas ar AĢIN reģistrācijas pieteikuma dokumentācijas, kam ir pievienoti pieņemamie iesniegtie iebildumi, iesniegšanu Komisijai (19).
39. AĢIN reģistrācijas pieteikumiem no trešām valstīm, protams, nav valsts stadijas. Procedūra notiek Komisijā, kurā ir koncentrētas visas lēmumu pieņemšanas pilnvaras (20).
40. AĢIN reģistrācijas procedūras Eiropas stadiju reglamentē Regulas Nr. 1151/2012 50. pants, tā sākas ar izskatīšanu, kas ir jāveic Komisijai pēc valsts lēmuma saņemšanas, lai pārbaudītu, vai šis pieteikums ir pamatots un vai tas atbilst nosacījumiem, kas ir paredzēti AĢIN.
41. Ja pēc šīs izskatīšanas (kurai nevajadzētu būtu ilgākai par sešiem mēnešiem) Komisija uzskata, ka “nav izpildīti reģistrācijas nosacījumi”, tā noraida AĢIN reģistrācijas pieteikumu (21). Savukārt, ja to pieņem, tad publicē OV vienoto dokumentu un atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju (22).
42. Pēc publicēšanas OV dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai arī likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var iesniegt paziņojumu par iebildumu. Komisija iesniedz šo paziņojumu tās dalībvalsts iestādei, kas ir iesniegusi pieteikumu (23), un tiek uzsākta procedūra, ja iebildumi tiek apstiprināti (24).
43. Nesaņemot nevienu paziņojumu par iebildumu (vai nevienu pieņemamu pamatotu iebildumu paziņojumu), Komisija pieņem lēmumu reģistrēt AĢIN. Komisija rīkojas tāpat, ja, saņemot pieņemamu pamatotu iebildumu paziņojumu, tiek panākta vienošanās pēc Regulas Nr. 1151/2012 51. panta 3. punktā paredzētajām apspriedēm. Ja vienošanās netiek panākta, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem īstenošanas aktus AĢIN reģistrācijai (25).
44. Katrā ziņā AĢIN reģistrācijas aktus un lēmumus par noraidīšanu publicē OV (26).
45. Tiesas judikatūrā ir bijusi iespēja precizēt šīs vienotās administratīvās procedūras iezīmes. Atšķirībā no vienotajām procedūrām banku savienības ietvaros (27) (tajās valsts stadijā vienkārši tiek sagatavota Eiropas stadija, kurā Savienības iestāde vai struktūra koncentrē lēmumu pieņemšanas pilnvaras), AĢIN reģistrācijas procedūras valsts stadija ir patstāvīga, jo valsts iestādes pieņem lēmumus, kas rada sekas trešām personām (un nevis vienkārši sagatavojošus aktus), uz kuriem attiecas valsts tiesu kontrole.
46. Spriedumā GAEC Jeanningros (28) Tiesa papildināja savu judikatūru par AĢIN reģistrācijas procedūru valsts stadiju. Konkrētāk, tā uzsvēra, ka attiecīgās dalībvalsts iestādēm šajā valsts stadijā ir konkrētas un autonomas lēmumu pieņemšanas pilnvaras.
47. Tiesa ir atzinusi, ka “ar Regulu Nr. 1151/2012 ir izveidota kompetenču sadales sistēma tādā ziņā, ka it īpaši lēmumu reģistrēt nosaukumu kā aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Komisija var pieņemt tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts tai ir iesniegusi attiecīgu pieteikumu, un ka šādu pieteikumu var iesniegt tikai tad, ja šī dalībvalsts ir pārbaudījusi tā pamatotību. Šī kompetenču sadales sistēma tostarp ir izskaidrojama ar to, ka aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšanai ir nepieciešams pārbaudīt, vai ir izpildīts zināms nosacījumu skaits, un tam lielā mērā ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas par konkrētajai dalībvalstij raksturīgajiem apstākļiem, kurus vislabāk var pārbaudīt šīs dalībvalsts kompetentās iestādes” (29).
48. Saskaņā ar šo judikatūru AĢIN reģistrācijas procedūra ir valsts iestādes kontrolē, kas ir pamatojams tostarp (30) šādu iemeslu dēļ:
– ražotāju grupām šī procedūra obligāti ir jāuzsāk tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kuras teritorijā atrodas AĢIN. Šīs grupas nevar iesniegt pieteikumu tieši Komisijai;
– dalībvalsts iestāde pārbauda priekšlikuma saderību ar Regulā Nr. 1151/2012 paredzētajām materiāltiesiskajām prasībām, jo tām ir padziļinātākas zināšanas, lai pārbaudītu to produktu īpatnības, kas pretendē uz AĢIN aizsardzību;
– dalībvalsts iestādei ir pilnvaras apstiprināt vai noraidīt AĢIN reģistrācijas pieteikumu valsts stadijā. Tās rīcībā tādējādi ir atslēga, lai atvērtu nākamo procedūras stadiju, iesniedzot pieteikumu Komisijai. Bez labvēlīga valsts iestādes lēmuma Komisija nevar reģistrēt AĢIN;
– valsts iestāde var atsaukt Komisijai iesniegto AĢIN reģistrācijas pieteikumu, pirms tā ir lēmusi par reģistrāciju;
49. Tā kā šīs vienotās procedūras valsts stadijas kontrole ir valsts iestādes uzdevums, tās lēmumi nav vienkārši sagatavojoši akti vēlākam Komisijas lēmumam, bet gan tiem ir patstāvīga būtība un tie rada tiesiskas sekas AĢIN pieteicējiem. Tādēļ Tiesa atzīst valsts tiesu kontroles tiesības pār valsts iestāžu lēmumiem par AĢIN reģistrāciju (31).
50. Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka procedūras valsts stadijas patstāvība vājina tās Eiropas stadiju tādā apjomā, ka Komisijai vajadzētu tikai pārbaudīt, vai valsts iestādes iesniegtā pieteikuma dokumentācija ir pilnīga, un pārbaudīt, vai šī valsts iestāde nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
51. Ņemot vērā šo pieņēmumu, tā kā pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā, ka procedūras Eiropas stadijā Komisijai ir tik ierobežota rīcības brīvība, apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretējot Regulas Nr. 1151/2012 49. un 50. pantu.
52. Uzskatu, gluži pretēji, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu.
53. Komisija pārbauda valsts iestāžu iesniegtos pieteikumus, “lai nodrošinātu, ka tajos nav acīmredzamu kļūdu un ka ir ņemti vērā Savienības tiesību akti un to ieinteresēto personu intereses, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums” (32).
54. Regulas Nr. 1151/2012 50. panta 1. punktā ir apstiprināts, ka Komisija “izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata ikvienu pieteikumu, ko tā saņem saskaņā ar 49. pantu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un vai tas atbilst attiecīgās shēmas nosacījumiem”. Pēc izskatīšanas Komisija var noraidīt pieteikumu, ja “uzskata, ka nav izpildīti reģistrācijas nosacījumi” (regulas 52. panta 1. punkts).
55. Lai gan Regulā Nr. 1151/2012 nav definēts jēdziens “rūpīgi izskata”, līdz šim minēto šīs regulas normu interpretācijā ir uzsvērts, ka, to veicot, Komisijai nav saistošs valsts iestāžu vērtējums un tai ir autonoma rīcības brīvība. Vispārējā tiesa to pareizi norādīja pārsūdzētajā spriedumā (44. punkts).
56. Procedūras Eiropas stadijā Komisijai ir jāpārbauda trīs elementi, katrs no tiem atbilst noteiktai loģikai:
– acīmredzamu kļūdu neesamība dalībvalsts iestādes veiktajā AĢIN reģistrācijas pieteikuma izskatīšanā;
– to ieinteresēto personu interešu ievērošana, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums (33);
– to, ka valsts iestāžu iesniegtā AĢIN reģistrācijas pieteikumā ir ņemti vērā piemērojamie Savienības tiesību akti.
57. Komisijai tādējādi ir, pirmkārt, acīmredzamu kļūdu, kuras valsts iestādes būtu varējušas pieļaut AĢIN reģistrācijas procedūras valsts stadijā, kontroles pilnvaras. Tas ir loģiski, jo šīm iestādēm ir patstāvīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras šajā stadijā, kuras kontrolē valsts tiesas.
58. Tiesas atsaukšanās (spriedums GAEC Jeanningros, 25. punkts) uz Komisijas “tikai ierobežot[u] rīcības brīvīb[u] vai vispār [neesošu] rīcības brīvīb[u]” AĢIN specifikācijas un reģistrācijas grozījumu procedūrās, kā pareizi norādīja Vispārējā tiesa, attiecas uz procedūras valsts stadiju (34). Tādā pašā nozīmē ir jāsaprot citos Tiesas spriedumos ietvertā argumentācija (35).
59. Tomēr šo procedūru Eiropas stadijā Komisijai, kā norāda Vispārējā tiesa (36), ir autonoma rīcības brīvība un tai nav saistošs valsts iestāžu vērtējums. Tā var apstiprināt vai noraidīt AĢIN, konstatējot, ka [attiecīgi] ir vai nav izpildīti reģistrācijas nosacījumi.
60. Komisijas autonomas lēmuma pieņemšanas pilnvaras šīs procedūras Eiropas stadijā pārsniedz vienkāršu formālu un acīmredzamu kļūdu pārbaudi pieteikuma valsts stadijas izskatīšanā. Komisijai ir jāveic valsts iestāžu apstiprināta reģistrācijas pieteikuma pilnīga pārbaude, lai pārliecinātos, ka tas atbilst Regulas Nr. 1151/2012 nosacījumiem.
61. Šīs pilnīgās pārbaudes rezultātā Komisija var pieņemt lēmumu, kas atšķiras no valsts iestāžu pieņemtā lēmuma. Tā daļēji ir noticis šajā lietā (37).
62. Komisijas pilnvaras izskatīt un lemt par starptautiskajiem iebildumiem, kurus iesniegušas citu dalībvalstu ieinteresētās personas attiecībā uz AĢIN reģistrāciju (Regulas Nr. 1151/2012 51. pants), apstiprina tās autonomo kompetenci lemt par reģistrācijas pieteikumiem (38).
63. Tāpat Regulā Nr. 1151/2012 AĢIN noteikto reģistrācijas nosacījumu vienādai piemērošanai ir nepieciešams, lai procedūras Eiropas stadijā Komisijai būtu autonomas pilnvaras, ar kurām noteikt vienotu praksi, kas ir jāievēro dalībvalstu iestādēm. Ja tai nebūtu šo autonomo lēmuma pieņemšanas pilnvaru, pastāvētu būtisks AĢIN reģistrācijas nosacījumu diferencētas piemērošanas risks dalībvalstīs.
64. Procedūras Eiropas stadijai nebūtu patstāvības, ja Komisijai būtu pienākums ņemt vērā valsts iestāžu vērtējumus un tā nevarētu noraidīt šo iestāžu apstiprinātos reģistrācijas pieteikumus. Regulā Nr. 1151/2012 noteiktā AĢIN reģistrācijas procedūra vairs nebūtu īsta vienotā procedūra, ja tās Eiropas stadijā tiktu krasi samazinātas Komisijas pilnvaras.
65. Tādēļ tāpat kā Vispārējā tiesa uzskatu, ka Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pārbaudīt, vai valsts iestāžu iesniegtais AĢIN reģistrācijas pieteikums atbilst piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem. Tādējādi otrais apelācijas pamats ir noraidāms.
VI. Pirmais apelācijas pamats
A. Lietas dalībnieku argumenti
66. Apelācijas sūdzības iesniedzēji pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir nelikumīgi papildinājusi Regulas Nr. 1151/2012 5., 6. un 7. pantā paredzētos AĢIN reģistrācijas nosacījumus ar nosacījumu, ka nosaukums, kura reģistrācija pieteikta kā AĢIN, nepārkāpj šīs regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto aizsardzību pret asociāciju izraisīšanu.
67. Tie uzskata, ka pārsūdzētajā spriedumā (29. un 30. punkts) ir pareizi atzīts, ka Regulas Nr. 1151/2012 13. pants neattiecas uz reģistrāciju, bet gan uz reģistrēto nosaukumu aizsardzības apjomu, un ka tādējādi tas “pat[s] par sevi nevar būt reģistrācijas pieteikuma noraidīšanas juridiskais pamats”.
68. Tomēr Vispārējā tiesa esot atkāpusies no šī konstatējuma un pieļāvusi vairākas tiesību kļūdas pārsūdzētā sprieduma 32.‑40. punktā:
– pirmkārt, tā atzīst, ka Komisijai ir pilnvaras piemērot Regulas Nr. 1151/2012 13. pantu, bet šīs normas 3. punktā šīs pilnvaras ir paredzētas dalībvalstīm;
– otrkārt, Regulas Nr. 1151/2012 7. pantā ir prasīts tikai, lai nosaukums būtu izmantots tirdzniecībā vai sarunvalodā, kas ir objektīvs faktiskais elements, kura likumība nav pakļauta Komisijas subjektīvam novērtējumam. Šīs regulas 13. pants neattiecas uz reģistrācijas procedūru;
– treškārt, atšķirībā no tā, ko apstiprina Vispārējā tiesa (pārsūdzētā sprieduma 38. un 39. punkts), Komisijai trūkst līdzekļu un padziļinātu zināšanu par vietējām tradīcijām, patērētāju paradumiem, vēsturi un kultūru, kā arī par lietas materiālos norādītajiem faktiem, kuras savukārt ir valsts iestādēm. Tieši tās noraidīja riska, ka šajā lietā tiks izraisītas asociācijas, esamību.
69. Komisija noraida šos argumentus un atbalsta Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanu kopā, kuru ir atbalstījusi Vispārējā tiesa. Šī piemērošana notiek pirmo reizi, ņemot vērā īpatnību situācijā, kura bija radusies saistībā ar attiecīgajiem AĢIN reģistrācijas pieteikumiem.
B. Vērtējums
70. Komisijas minētā situācijas īpatnība izriet no faktu secības, kura ir jāatgādina:
– kopš 2014. gada 28. maija nosaukumi “Jambon sec de Corse”/”Jambon sec de Corse – Prisuttu”, “Lonzo de Corse”/”Lonzo de Corse – Lonzu”, “Coppa de Corse”/”Coppa de Corse – Coppa di Corsica” tika ierakstīti kā ACVN ar attiecīgajām regulām;
– šajās regulās dažiem uzņēmumiem, kuri atrodas Korsikā un aizsargātos nosaukumus izmanto, lai turpinātu ražot produktus, kuru īpašības atšķiras no specifikācijā ierakstītajām, tika noteikts pārejas periods, kas beidzās 2017. gada 27. aprīlī;
– tādējādi attiecīgajiem ražotājiem tika ļauts pielāgoties Savienības līmenī apstiprinātās produkta specifikācijas prasībām vai, ja tas nebūtu iespējams, mainīt izmantoto tirdzniecības nosaukumu;
– pārejas periodā šie uzņēmumi 2014. gadā izveidoja un no 2015. gada tirgoja produktus ar nosaukumiem “Jambon sec de l’Île de Beauté”, “Lonzo de l’Île de Beauté” un “Coppa de l’Île de Beauté”;
– Francijas iestādes no 2015. gada līdz 2017. gada aprīlim pieļāva triju ACVN, kas reģistrētas 2014. gadā ar trim nosaukumiem attiecībā uz tiem pašiem Korsikas gaļas izstrādājumu veidiem, līdzāspastāvēšanu;
– uzņēmumi, kurus aizsargāja pārejas periods, iesniedza Francijas iestādēm pieteikumus par nosaukumu “Jambon sec de l’Île de Beauté”, “Lonzo de l’Île de Beauté” un “Coppa de l’Île de Beauté” reģistrēšanu kā AĢIN, kas tika nosūtīti Komisijai 2018. gada 17. augustā, proti, datumā, kurā šos nosaukumus vairs nevarēja likumīgi izmantot, jo bija beidzies pārejas periods;
– Francijas iestādes apstiprināja šos trīs reģistrācijas pieteikumus, uzskatot, ka tie nerada asociāciju ar minētajiem reģistrētajiem ACVN (39). Šajā ziņā tās apgalvoja, ka: i) abas produktu grupas (t. i., reģistrētie ACVN un iecerētie AĢIN) būšot skaidri atšķiramas pēc produktu izejvielām (dzīvnieku šķirne, liemeņa svars), apraksta, specifikācijas, ražošanas apjoma un pārdošanas cenas; ii) nosaukumi esot pietiekami dažādi, kā arī attiecīgās to izrunas neesot homonīmi, tie attiecoties uz dažādiem apzīmējumiem (ACVN un AĢIN) (40); iii) ņemot vērā atšķirības starp produktiem un nosaukumiem, un saskaņā ar precedentiem, patērētāji pilnībā apzināsies kvalitātes atšķirību starp produktu, kura nosaukums ir reģistrēts kā ACVN, un produktu, kas tirgū laists ar nosaukumu “Île de Beauté”; iv) visi trīs nosaukumi, kurus vieno apzīmējums “Île de Beauté”, un trīs tiem atbilstošie reģistrētie nosaukumi, kas ietver apzīmējumu “Corse” un attiecas uz vienu un to pašu ģeogrāfisko apgabalu, esot “pietiekami atšķirīgi”;
– tomēr Komisija apstrīdētajā lēmumā noraidīja Francijas iestāžu argumentus un noraidīja triju AĢIN reģistrāciju, uzskatot, ka tie attiecas uz tādu nosaukumu reģistrācijas pieteikumiem, kas asociatīvi var atgādināt jau reģistrētu līdzīga produkta nosaukumu, bet tas nozīmē, ka nav iespējams izpildīt Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumus un attiecīgi pretendēt uz nosaukuma reģistrēšanu;
– tāpat Komisija uzskata, ka triju AĢIN pieteikumu nosaukumi ir tikuši izmantoti tirdzniecībā vai sarunvalodā, pārkāpjot Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tādēļ pieteikumi neatbilst minētās regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.
71. Komisijas argumentācija, kuru atbalsta Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā, man šķiet pareiza un nepiekrītu apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentiem, pamatojot to pirmo apelācijas pamatu.
72. Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka AĢIN ir jāatbilst specifikācijai, kurā ietilpst vismaz tostarp “nosaukums, kurš jāaizsargā kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā to lieto tirdzniecībā vai sarunvalodā, un tikai valodās, kuras izmanto vai vēsturiski izmantoja, lai aprakstītu konkrētu produktu noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā”.
73. Kā esmu jau uzsvēris, AĢIN reģistrācijas procedūras Eiropas stadijā Komisijai ir jānoraida pieteikums, ja nav izpildīti nepieciešamie nosacījumi. Viens no šiem nosacījumiem ir tāds, ka specifikācijā ir ietverts tāds produkta nosaukums, kura izmantošana tirdzniecībā ir likumīga.
74. Nosaukuma izmantošana ir nelikumīga, ja tā pārkāpj Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto aizsardzību pret asociāciju izraisīšanu. Saskaņā ar šo normu “reģistrētos nosaukumus aizsargā pret [..] jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos [asociāciju izraisīšanu] uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme [..]”.
75. Kā pareizi norādīts pārsūdzētajā spriedumā (36. un 37. punkts), ja tiktu atļauta AĢIN reģistrācija, lai gan tā izraisa asociācijas ar jau reģistrētu ACVN, Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajai aizsardzībai tiktu atņemta lietderīgā iedarbība. Tiklīdz šis nosaukums ir reģistrēts kā AĢIN, iepriekš kā ACVN reģistrētais nosaukums attiecībā uz to vairs nevarētu saņemt šajā normā paredzēto aizsardzību. Tādēļ AĢIN reģistrācijas pieteikuma specifikācijā nevar tikt ietverts nosaukums, kas izraisa asociācijas ar iepriekš reģistrētu ACVN.
76. Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka Regulas Nr. 1151/2012 13. panta pārkāpumi ir jāpārbauda valsts iestādēm, nevis Komisijai. Nepiekrītu šim viedoklim, jo, manuprāt:
– Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 3. punktā ir tikai norādīts, ka dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu vai apturētu ACVN vai AĢIN nelikumīgu lietošanu, kas ietver tādu nosaukumu lietošanu, kas izraisa asociācijas ar tiem (41);
– tomēr nekas šajā normā neliedz Komisijai ierobežot tādu nosaukumu izmantošanu, kas izraisa asociācijas ar iepriekš reģistrētiem nosaukumiem;
– Komisijai ir jārīkojas pret asociāciju izraisīšanu, lai nepieļautu ACVN un AĢIN ļaunprātīgu izmantošanu, un tas tā ir ne vien pircēju, bet arī to ražotāju interesēs, kuri ir pielikuši pūles, lai garantētu īpašības, kādas tiek gaidītas no produktiem, kuriem ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir piešķirtas pamatoti (42);
– šī interpretācija atbilst Regulas Nr. 1151/2012 19. apsvērumam: ar aizsargātiem nosaukumiem saistīto intelektuālā īpašuma tiesību vienota ievērošana visā Savienībā ir prioritāte.
77. Tiesa uzskata, ka “ACVN un AĢIN aizsardzības sistēma būtībā ir vērsta uz to, lai nodrošinātu patērētājiem, ka lauksaimniecības produkti ar reģistrētu nosaukumu to izcelsmes no norobežotas ģeogrāfiskas vietas dēļ ir apveltīti ar noteiktām īpašām iezīmēm un līdz ar to sniedz kvalitātes, kura ir balstīta uz to ģeogrāfisko izcelsmi, garantiju, ar mērķi ļaut lauksaimniekiem, kas ir uzņēmušies patiesas pūles, lai uzlabotu kvalitāti, savukārt saņemt labākus ienākumus un kavēt trešās personas ļaunprātīgi gūt labumu no reputācijas, kura izriet no šo produktu kvalitātes” (43).
78. Asociāciju izraisīšanas aizlieguma, kas ir paredzēts Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā, mērķis ir novērst, ka ražotāji, uz kuriem neattiecas aizsargātie nosaukumi, nepamatoti izmanto jau reģistrētu ACVN un AĢIN reputāciju.
79. Tiesa norāda, ka “jēdziens “aplinku norādījums” [asociāciju izraisīšana] ietver situāciju, kurā apzīmējums, ar kuru aptverts produkts, ietver daļu no aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai ACVN tādējādi, ka patērētājs, saskaroties ar attiecīgā produkta nosaukumu, tiek mudināts savā apziņā kā atsauces attēlu izmantot preci, kuru aptver šī norāde” (44). Svarīgi ir, lai patērētājs rada pietiekami tiešu un nepārprotamu saikni starp apzīmējumu, kas ir izmantots, lai apzīmētu attiecīgo produktu, un AĢIN.
80. Judikatūra par “asociāciju izraisīšanas” jēdzienu (45) ir nostiprināta, galvenokārt sniedzot atbildi uz lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu ar ACVN un AĢIN aizsargāto preču zīmju vai nosaukumu jomā. Retāki ir nolēmumi, kuros tiek izspriestas apelācijas sūdzības par Vispārējās tiesas spriedumiem, kuros attiecīgi tiek interpretēts (un piemērots) šis jēdziens.
81. Taču Tiesa uzskatīja, ka Vispārējās tiesas apsvērumi, ar kuriem tā apstiprina vai noraida, ka jaunā atšķirības zīme (attiecīgajā gadījumā ACVN vai AĢIN pieteikums) ir asociāciju izraisīšana ar jau aizsargātu nosaukumu, ir “faktu vērtējums” un principā pret to nevar iebilst apelācijas instancē (46).
82. Ņemot vērā šo premisu, nav pamatota kritika, kuru apelācijas sūdzības iesniedzēji izsaka Vispārējai tiesai par to, ka tā ir pieņēmusi Komisijas viedokli attiecībā uz asociāciju izraisīšanu šajā lietā. Tas ir faktu jautājums, par kuru Vispārējai tiesai pieder pēdējais vārds un kuru nevar pārskatīt apelācijas kārtībā.
83. Ja Tiesa atzītu, ka argumentācija par šo jautājumu ir pārskatāma apelācijā, piekrītu Vispārējās tiesas konstatējumam, ka pastāvēja asociāciju izraisīšana, uz kuru bija balstīts pārsūdzētais lēmums.
84. Attiecīgie nosaukumi, kas tirdzniecībā tiek izmantoti kopš 2015. gada, attiecas uz to pašu ģeogrāfisko apgabalu, kurā ietilpst iepriekš minētie ACVN (proti, Korsikas salu). Vārdu savienojums “Île de Beauté” ir ierasts jēdziens, kas Francijas patērētāja uztverē parasti apzīmē Korsikas salu (47). Lai arī nav runa par pilnīgi vai daļēji homonīmiem nosaukumiem (48), tie ir sinonīmi un nevar izslēgt asociāciju izraisīšanu, kurai nav nepieciešama fonētiska līdzība.
85. Kvalitātes atšķirības starp produktiem, kuru nosaukums ir pieteikts reģistrācijai kā AĢIN, un produktiem, kurus jau aizsargā ACVN, nav norādītas uz etiķetēm, un tās zina tikai īpaši labi informēta sabiedrība. Šīs atšķirības norāda uz produktu, kas reģistrēti kā AĢIN, zemāku kvalitāti un vājāku saikni ar ražošanas apgabalu (49). Patērētāju uztvere nav pietiekama, lai apstiprinātu pieteiktā AĢIN apzīmējuma patstāvīgumu attiecībā uz reģistrētajiem ACVN, ja tā nav pamatota ar objektīviem pētījumiem un aptaujām (50).
86. Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums nepieļauj dažādu veidu nosaukumu līdzāspastāvēšanu līdzīgiem produktiem no vienas un tās pašas teritorijas.
87. Lai gan Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā nav nepārprotami lēmusi par šo argumentu, tā tomēr analizēja ACVN un AĢIN līdzāspastāvēšanas gadījumus (51), un es nekonstatēju tiesību kļūdu tās argumentācijā par šo jautājumu. ACVN un AĢIN līdzāspastāvēšanas piemēri, kurus minēja apelācijas sūdzības iesniedzēji, tika reģistrēti saskaņā ar jau atceltām tiesību normām (ACVN “Corse/Vin de Corse” un AĢIN “Île de Beauté”) vai bija reģistrēti pirms Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības regulējuma stāšanās spēkā (ACVN “Aceto balsamico tradizionale di Modena” un AĢIN “Aceto Balsamico di Modena”).
88. Saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 regulējumu divu analogu nosaukumu līdzāspastāvēšana saistībā ar tiem pašiem produktiem un tajā pašā teritorijā principā ir jānoraida, jo vēlāka AĢIN vājinātu aizsardzību, kādu regula sniedz agrākam ACVN, graujot tā reputāciju.
89. Īsumā, pirmais apelācijas pamats arī ir jānoraida.
VII. Tiesāšanās izdevumi
90. Tā kā šie secinājumi attiecas tikai uz diviem no apelācijas pamatiem, bet ne uz pārējiem no tiem, nevaru izteikt viedokli par iespējamu tiesāšanās izdevumu piespriešanu apelācijas sūdzības iesniedzējiem.
VIII. Secinājumi
91. Tādējādi ierosinu Tiesai noraidīt pirmo un otro apelācijas pamatu apelācijas sūdzībā par Vispārējās tiesas 2023. gada 12. jūlija spriedumu Cunsorziu di i Salamaghji Corsi – Consortium des Charcutiers Corses u.c./Komisija (T‑34/22, EU:T:2023:386).