Language of document : ECLI:EU:T:2020:319

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2020. gada 8. jūlijā (*)

Publiski pakalpojumu līgumi – Iepirkuma procedūra – Drošības iekārtu uzturēšana ēkās, ko aizņem un/vai pārvalda Eiropas Komisija Beļģijā un Luksemburgā – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam – Atlases kritēriji – Specifikāciju klauzulas prettiesiskums – Vienlīdzīga attieksme

Lietā T‑661/18

Securitec, Livange (Luksemburga), ko pārstāv P. Peuvrel, advokāts,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv M. Ilkova, A. Katsimerou un J. Estrada de Solà, pārstāvji,

atbildētāja,

par prasību, kura pamatota ar LESD 263. pantu un kurā ir lūgts atcelt, pirmkārt, Komisijas 2018. gada 7. septembra lēmumu, ar kuru ir noraidīts piedāvājums, ko bija iesniegusi prasītāja attiecībā uz 4. daļu iepirkuma līgumā, uz kuru attiecās slēgta iepirkuma procedūra HR/R1/PR/2017/059 un kurš saistīts ar “drošības iekārtu uzturēšanu ēkās, ko aizņem un/vai pārvalda Eiropas Komisija Beļģijā un Luksemburgā”, kā arī, otrkārt, Komisijas 2018. gada 17. septembra lēmumu, ar kuru prasītājai ir atteikts sniegt precizējumus, kurus tā bija lūgusi attiecībā uz šo pašu procedūru 2018. gada 11. septembrī,

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Žervazonī [S. Gervasoni], tiesneši P. Niuls [P. Nihoul] (referents) un H. Martins i Peress de Nanklaress [J. Martín y Pérez de Nanclares],

sekretārs: L. Ramete [L. Ramette], administrators,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2020. gada 5. februāra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Ar paziņojumu par līgumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša papildinājumā (OV 2018/S 064‑141552), Eiropas Komisija uzsāka slēgtu publiskā iepirkuma procedūru attiecībā uz “drošības iekārtu uzturēšanu ēkās, ko aizņem un/vai pārvalda Eiropas Komisija Beļģijā un Luksemburgā”.

2        Iepirkuma līgumā bija ietvertas septiņas daļas, no kurām ceturtās daļas, uz kuru vienīgo attiecas šī lieta, nosaukums bija šāds: “Iekšējās videonovērošanas (CCTV kameras), piekļuves kontroles, neapsargāto pāreju, iekšējo slēģu, iekšējā turniketa, armētu durvju, slēdzeņu un atslēgu pārvaldībai paredzētu metāla skapju uzturēšana Luksemburgā”.

3        Saistībā ar kandidātu atlasi, kas ir iepirkuma procedūras pirmais posms, specifikāciju III.3.2.B punktā “Katra kandidāta komandas profesionālā spēja” kā nepieciešamo “spēju minimālais līmenis” bija pieprasīts, lai kandidāta tehniskās “daļas vadītājam” būtu “apliecība, kuru izdevusi sabiedrība Nedap, par padziļināta mācību kursa apguvi attiecībā uz drošības pārvaldības programmatūras platformu” (turpmāk tekstā – “Nedap apmācība”). Kā apliecinošu dokumentu kandidātam bija jāiesniedz minētā apliecība vai “apliecinājums ar solījumu, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā [šī apliecība tiks] saņemta ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc līguma parakstīšanas”.

4        Attiecībā uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas ir iepirkuma procedūras otrais posms, specifikāciju IV.1. punktā bija paredzēts, ka “līguma slēgšanas tiesības [tiks] piešķirtas attiecībā uz katru iepirkuma līguma daļu pretendentam, kurš no likumīgiem un izvirzītajiem nosacījumiem atbilstošiem piedāvājumiem ir iesniedzis piedāvājumu ar viszemāko cenu”.

5        Sākotnēji noteiktais termiņš dalības pieteikumu saņemšanai bija 2018. gada 30. aprīlis. Ar paziņojumu par labojumu, kas publicēts 2018. gada 28. aprīlī, šis datums tika pārcelts uz 2018. gada 16. maiju.

6        2018. gada 26. aprīlī prasītāja iesniedza dalības pieteikumu attiecībā uz līguma 4. daļu. Pieci citi kandidāti iesniedza dalības pieteikumu attiecībā uz šo pašu daļu.

7        Ar 2018. gada 13. un 26. jūnija elektroniskā pasta vēstulēm Komisija lūdza prasītāju sniegt precizējumus par tās kandidatūru. Prasītāja tos iesniedza ar 2018. gada 19. un 28. jūnija elektroniskā pasta vēstulēm.

8        Komisija 2018. gada 6. un 11. jūlijā, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, konstatēja, ka visi kandidāti, tostarp prasītāja, atbilst atlases kritērijiem, un līdz ar to aicināja tos iesniegt savus piedāvājumus vēlākais līdz 2018. gada 6. augustam.

9        2018. gada 4. augustā prasītāja iesniedza savu piedāvājumu. To pašu izdarīja divas citas sabiedrības.

10      Ar 2018. gada 7. septembra elektroniskā pasta vēstuli Komisija informēja prasītāju, ka līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas sabiedrībai Omnisecurity SA, kas bija iesniegusi piedāvājumu ar viszemāko cenu, un ka [prasītājas] piedāvājuma summa bija izrādījusies par 48,55 % augstāka nekā izraudzītā pretendenta piedāvājuma summa.

11      Ar 2018. gada 11. septembra elektroniskā pasta vēstuli prasītāja lūdza Komisiju sniegt tai plašāku informāciju par tās piedāvājuma noraidīšanas iemesliem. It īpaši prasītāja jautāja, pirmkārt, vai izraudzītajam pretendentam bija Nedap sertifikācija, kā tas bija pieprasīts specifikāciju III.3.2.B punktā, apgalvojot, ka tikai tai pašai un kādai citai sabiedrībai, kas nebija iesniegusi piedāvājumu, bija šī sertifikācija Luksemburgā, un, otrkārt, vai izraudzītais pretendents bija izmantojis apakšuzņēmuma līgumu un – apstiprinošas atbildes gadījumā – kāds bija apakšuzņēmēja nosaukums.

12      Komisija 2018. gada 17. septembrī atbildēja uz šo elektroniskā pasta vēstuli, atsaucoties uz 2018. gada 7. septembra elektroniskā pasta vēstuli, kurā, pēc tās domām, bija ietverta visa informācija, kas ir jāpaziņo noraidītajiem pretendentiem atbilstoši 113. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2015/1929 (2015. gada 28. oktobris) (OV 2015, L 286, 1. lpp.; turpmāk tekstā – grozītā “Finanšu regula”).

13      2018. gada 17. septembra elektroniskā pasta vēstulē Komisija precizēja, ka visi kandidāti, kuri bija aicināti iesniegt piedāvājumus, atbilst atlases kritērijiem, tostarp specifikāciju III.3.2.B punktā paredzētajam kritērijam, un ka informācija attiecībā uz izraudzītā pretendenta iespējami veiktu apakšuzņēmuma līguma izmantošanu tikšot sniegta paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

14      Pamatlīgums attiecībā uz 4. daļu ar iepirkumā izraudzīto pretendentu tika parakstīts 2018. gada 19. septembrī. Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tika publicēts 2018. gada 30. oktobra Oficiālajā Vēstnesī ar atsauces numuru 2018/S 209‑476275.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

15      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 7. novembrī, prasītāja cēla šo prasību.

16      Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Vispārējā tiesa aicināja lietas dalībniekus iesniegt konkrētus dokumentus un uzdeva tiem rakstveida jautājumus. Lietas dalībnieki uz tiem atbildēja termiņā, kas tiem tika noteikts.

17      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:

–        atcelt lēmumus, kuri ir ietverti Komisijas 2018. gada 7. un 17. septembra elektroniskā pasta vēstulēs;

–        piespriest izpildīt “visus citus šajā ziņā prasītos juridiskos pienākumus”;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

18      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atzīt prasību par nepieņemamu, ciktāl tā ir vērsta pret apgalvoto 2018. gada 17. septembra lēmumu;

–        pārējā daļā prasību noraidīt pilnībā kā nepamatotu;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Par prasības priekšmetu

19      Prasītāja prasību atcelt tiesību aktu ir iesniegusi par lēmumiem, kuri ir ietverti Komisijas divās elektroniskā pasta vēstulēs, proti, pirmkārt, 2018. gada 7. septembra elektroniskā pasta vēstulē, ar kuru tā informēja prasītāju, ka tās piedāvājums ir ticis noraidīts, un, otrkārt, 2018. gada 17. septembra elektroniskā pasta vēstulē, ar kuru Komisija ir atbildējusi uz tās informācijas pieprasījumu.

20      Komisija uzskata, ka prasība ir jānoraida kā nepieņemama, ciktāl tā ir vērsta pret lēmumu, kas ir ietverts tās 2018. gada 17. septembra elektroniskā pasta vēstulē, tādēļ ka, tā kā šim lēmumam ir tikai apstiprinošs raksturs, tas nevar tikt kvalificēts par “tiesību aktu” LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē. Proti, šajā elektroniskā pasta vēstulē Komisija esot tikai atsaukusies uz informāciju, kas ietverta 2018. gada 7. septembra elektroniskā pasta vēstulē, ar kuru tā bija informējusi prasītāju par tās piedāvājuma noraidīšanu, šī noraidījuma iemesliem, kā arī izraudzītā pretendenta identitāti.

21      Prasītāja atstāj to izlemšanai Vispārējai tiesai, vienlaikus apgalvojot, ka tā uzskata – lēmums, kas ir ietverts 2018. gada 17. septembra elektroniskā pasta vēstulē, patiešām ir “tiesību akts” LESD 263. panta izpratnē.

22      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasība atcelt tādu tiesību aktu, ar kuru vienīgi ir apstiprināts agrāks lēmums, kas nav ticis apstrīdēts un tādējādi ir kļuvis galīgs, ir nepieņemama. Akts ir uzskatāms par tādu, ar kuru ir vienīgi apstiprināts agrākais lēmums, ja tajā nav ietverti nekādi jauni apstākļi salīdzinājumā ar agrāku lēmumu un ja pirms tā pieņemšanas nav pārskatīts šī lēmuma adresāta stāvoklis (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2001. gada 7. februāris, Inpesca/Komisija, T‑186/98, EU:T:2001:42, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

23      Pirms tiek izvērtēts jautājums, vai 2018. gada 17. septembra elektroniskā pasta vēstulē ir ietverts lēmums, kas vienīgi apstiprina lēmumu, kurš ir ietverts 2018. gada 7. septembra elektroniskā pasta vēstulē, ir jāpārbauda, vai pēdējais minētais lēmums bija kļuvis galīgs attiecībā uz prasītāju šīs prasības celšanas brīdī (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1998. gada 16. septembris, Waterleiding Maatschappij/Komisija, T‑188/95, EU:T:1998:217, 108. punkts).

24      Proti, gadījumā, ja apstiprinātais lēmums nav kļuvis galīgs prasības atcelt tiesību aktu celšanas brīdī, ieinteresētā persona ir tiesīga apstrīdēt gan apstiprināto lēmumu, gan apstiprinošo lēmumu, gan arī abus šos lēmumus (spriedumi, 1989. gada 11. maijs, Maurissen un Union syndicale/Revīzijas palāta, 193/87 un 194/87, nav publicēts, EU:C:1989:185, 26. punkts, un 2017. gada 31. maijs, DEI/Komisija, C‑228/16 P, EU:C:2017:409, 35. punkts).

25      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 263. panta pēdējo daļu prasības atcelt tiesību aktu atkarībā no apstākļiem ir jāceļ divu mēnešu laikā pēc tam, kad tiesību akts ir vai nu publicēts, vai paziņots attiecīgajai personai, vai, ja tas nenotiek, tad no dienas, kad tas šai personai kļuvis zināms. Šis termiņš, iespējams, ir jāpagarina par termiņu, kas noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, saskaņā ar Reglamenta 60. pantu.

26      Šajā lietā prasība atcelt tiesību aktu tika iesniegta 2018. gada 7. novembrī, proti, datumā, kurā termiņš prasības celšanai par lēmumu, kas ir ietverts 2018. gada 7. septembra elektroniskā pasta vēstulē, joprojām turpinājās.

27      Tādējādi, piemērojot šī sprieduma 24. punktā atgādināto judikatūru, prasītāja varēja vērst savu prasību ne tikai pret lēmumu, kas ir ietverts 2018. gada 7. septembra elektroniskā pasta vēstulē, bet arī pret lēmumu, kas ir ietverts tā paša gada 17. septembra elektroniskā pasta vēstulē.

28      Līdz ar to prasība ir pieņemama gan tiktāl, ciktāl tā ir vērsta pret lēmumu, kas ir ietverts 2018. gada 17. septembra elektroniskā pasta vēstulē, gan tiktāl, ciktāl tā ir vērsta pret lēmumu, kas ir ietverts 2018. gada 7. septembra elektroniskā pasta vēstulē (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”).

 Par lietas būtību

29      Tiesvedības laikā prasītāja ir izvirzījusi četrus pamatus.

30      Pirmajā pamatā tā apgalvo, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

31      Otrais pamats attiecas uz specifikāciju III.3.2.B punktu.

32      Trešajā pamatā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētie lēmumi tika pieņemti, pārkāpjot pārskatāmības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu.

33      Ceturtajā pamatā, pēc tam kad prasītāja bija varējusi izvērtēt piedāvājumu novērtējuma ziņojumu, ko Komisija iesniedza procesa organizatoriskā pasākuma ietvaros, tā norāda, ka piedāvājums, kas galu galā ticis izraudzīts, publiskiem līgumiem piemērojamā tiesiskā regulējuma izpratnē bija nesamērīgi zemas cenas piedāvājums, kas, pēc tās uzskata, liek apšaubīt apstrīdēto lēmumu spēkā esamību.

 Par pirmo pamatu – pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi

34      Prasītāja uzskata, ka apstrīdētie lēmumi nav pietiekami pamatoti, jo vienīgais iemesls, uz kuru atsaucas Komisija, lai pamatotu tās piedāvājuma noraidīšanu, ir tas, ka saņemto piedāvājumu klāstā tā nebija piedāvājusi viszemāko cenu, jo šī cena bija par 48,55 % augstāka nekā izraudzītā pretendenta piedāvājuma cena. Komisija neesot paskaidrojusi prasītājai, kādus citus kritērijus tā neesot izpildījusi, un neesot arī norādījusi izraudzītā piedāvājuma pozīcijas, kuru summa esot atšķīrusies no tās piedāvājumā ietvertās summas un kuras izskaidrotu cenu starpību 48,55 % apmērā. Šis lakoniskais pamatojums tai neesot ļāvis pienācīgi nodrošināt savu aizstāvību.

35      Turklāt prasītāja uzsver, ka 2018. gada 11. septembra elektroniskā pasta vēstulē saskaņā ar Finanšu regulas 113. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un 161. panta 2. punktu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2462 (2015. gada 30. oktobris) (OV 2015, L 342, 7. lpp.; turpmāk tekstā – grozītā “Deleģētā regula”), tā lūdza paziņot izraudzītā piedāvājuma raksturlielumus un nosacītās priekšrocības, bet Komisijas 2018. gada 17. septembra elektroniskā pasta vēstulē šī informācija tai nav sniegta. Replikā tā it īpaši norāda, ka Komisija neko nav norādījusi par to, vai izraudzītais pretendents bija izpildījis kritēriju par Nedap apmācību, lai gan prasītāja bija uzdevusi jautājumu par to 2018. gada 11. septembra elektroniskā pasta vēstulē.

36      Komisija apstrīd prasītājas argumentāciju.

37      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktu administrācijai ir pienākums pamatot savus lēmumus. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šis pienākums norādīt pamatojumu nozīmē, ka saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu minētā tiesību akta autora pamatojumam ir jābūt skaidram un nepārprotamam, lai, pirmkārt, ieinteresētās personas varētu uzzināt noteiktā pasākuma pamatojumu, lai varētu aizstāvēt savas tiesības un, otrkārt, lai tiesa varētu veikt savu pārbaudi (spriedumi, 2003. gada 25. februāris, Strabag Benelux/Padome, T‑183/00, EU:T:2003:36, 55. punkts; 2013. gada 24. aprīlis, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑32/08, nav publicēts, EU:T:2013:213, 37. punkts, un 2019. gada 16. maijs, Transtec/Komisija, T‑228/18, EU:T:2019:336, 91. punkts).

38      Turklāt prasība norādīt pamatojumu ir jāvērtē atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem, it īpaši ņemot vērā tiesību akta saturu, izvirzītā pamatojuma būtību un interesi, kāda tiesību akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli, var būt attiecībā uz paskaidrojumu saņemšanu. Netiek prasīts, lai pamatojumā būtu precizēti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojumā ir izpildītas LESD 296. panta prasības, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šī panta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu (spriedumi, 2011. gada 29. septembris, Elf Aquitaine/Komisija, C‑521/09 P, EU:C:2011:620, 150. punkts, un 2013. gada 11. jūlijs, Ziegler/Komisija, C‑439/11 P, EU:C:2013:513, 116. punkts).

39      Attiecībā uz Savienības iestāžu noslēgtajiem publiskajiem līgumiem, pirmkārt, Finanšu regulas 113. panta 2. punktā ir noteikts, ka līgumslēdzēja iestāde visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu. Otrkārt, saskaņā ar šīs pašas regulas 113. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu līgumslēdzēja iestāde visiem pretendentiem, uz kuriem neattiecas neviens izslēgšanas kritērijs, kuri atbilst atlases kritērijiem un kuri rakstiski iesniedz pieprasījumu, paziņo izraudzītā piedāvājuma raksturlielumus un nosacītās priekšrocības, kā arī pretendenta, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, nosaukumu un samaksāto cenu vai līguma vērtību, izvēloties atbilstošo. Attiecībā uz šo pēdējo punktu Deleģētās regulas 161. panta 2. punktā ir precizēts, ka “līgumslēdzēja iestāde pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā no rakstiska pieprasījuma saņemšanas sniedz informāciju, kas noteikta Finanšu regulas 113. panta 3. punktā”.

40      Finanšu regulas 113. panta 2. un 3. punktā un Deleģētās regulas 161. panta 2. punktā tādējādi attiecībā uz noraidītajiem pretendentiem ir paredzēts divpakāpju pamatojums. Vispirms līgumslēdzēja iestāde visiem noraidītajiem pretendentiem paziņo, ka to piedāvājums ir noraidīts, kā arī šīs noraidīšanas iemeslus. Pēc tam saskaņā ar šīm pašām tiesību normām, ja noraidītais pretendents, uz kuru neattiecas neviens izslēgšanas kritērijs un kurš atbilst atlases kritērijiem, to ir lūdzis rakstveidā, līgumslēdzēja iestāde pēc iespējas ātrāk un katrā ziņā piecpadsmit dienu laikā, skaitot no šī pieprasījuma saņemšanas brīža, paziņo izraudzītā piedāvājuma raksturlielumus un nosacītās priekšrocības, kā arī izraudzītā pretendenta nosaukumu un līguma cenu vai vērtību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 26. aprīlis, European Dynamics Luxembourg un Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑752/15, nav publicēts, EU:T:2018:233, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

41      Šajā lietā ir jākonstatē, ka pirmo no šiem posmiem Komisija ir ievērojusi, jo 2018. gada 7. septembra elektroniskā pasta vēstulē Komisija prasītājai ir rakstījusi: “Mums diemžēl Jums jāpaziņo, ka Jūsu piedāvājums ir ticis noraidīts, jo no novērtējuma izriet, ka tajā nebija piedāvāta viszemākā cena no visiem saņemtajiem piedāvājumiem.”

42      Attiecībā uz piedāvājuma noraidīšanas iemesliem – šī informācija ir pietiekama, ņemot vērā, kā izriet no specifikāciju IV.1. punkta, ka vienīgais līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs bija cena. Līdz ar to prasītājas piedāvājuma noraidīšanas pamatojumam bija jāattiecas tikai uz šo vienu kritēriju.

43      Attiecībā uz informāciju, kas ir jāpaziņo otrajā posmā, proti, izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītajām priekšrocībām, izraudzītā pretendenta nosaukumu un līguma cenu vai vērtību, šķiet, ka tā ir tikusi nosūtīta vienlaikus ar informāciju, kura attiecas uz pirmo posmu, proti, tajā pašā 2018. gada 7. septembra elektroniskā pasta vēstulē. Šajā elektroniskā pasta vēstulē arī ir teikts šādi:

“Pēc piedāvājumu novērtēšanas, kas veikta saskaņā ar specifikāciju IV.1. punktu un paziņojuma par līgumu II.2.5. punktu, sabiedrībai Omnisecurity SA, kas bija iesniegusi piedāvājumu ar viszemāko cenu, kurš pilnībā atbilda specifikāciju prasībām, ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības. Proti, Jūsu piedāvājuma cena ir izrādījusies par 48,55 % augstāka nekā izraudzītā pretendenta piedāvājuma cena.”

44      Kā tas ir prasīts Finanšu regulas 113. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, šajā informācijā ir ietverts izraudzītā pretendenta nosaukums, proti, sabiedrība Omnisecurity SA.

45      Saistībā ar līguma cenu ir jākonstatē, ka Komisija to nav skaidri norādījusi ne 2018. gada 7. septembra elektroniskā pasta vēstulē, ne arī tā paša gada 17. septembra elektroniskā pasta vēstulē, tomēr prasītāja, zinot sava piedāvājuma summu, viegli varēja to izsecināt no cenu atšķirības, kas norādīta pirmajā no šīm elektroniskā pasta vēstulēm.

46      Attiecībā uz raksturlielumiem un priekšrocībām, kuri saistīti ar izraudzīto piedāvājumu, ir svarīgi atgādināt, ka, ņemot vērā to, ka vienīgais līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs bija cena, kā tas jau ir atgādināts šī sprieduma 42. punktā, izraudzītā piedāvājuma izdevīgumu varēja veidot tikai cenu atšķirība. Kā ir konstatēts šī sprieduma 43. punktā, šī atšķirība 48,55 % apmērā ir minēta 2018. gada 7. septembra elektroniskā pasta vēstulē.

47      Tā kā tajā bija ietverti visi elementi, kas prasīti Finanšu regulas 113. panta 2. un 3. punktā, 2018. gada 7. septembra elektroniskā pasta vēstulē sniegtā informācija bija pietiekama attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu.

48      Šo secinājumu nevar apšaubīt ar šādiem prasītājas argumentiem.

49      Pirmkārt, prasītāja pārmet Komisijai, ka tā 2018. gada 7. un 17. septembra elektroniskā pasta vēstulēs nav norādījusi izraudzītā piedāvājuma pozīcijas, kuru summa atšķīrās no tās piedāvājumā ietvertās summas un kuras izskaidroja cenu starpību 48,55 % apmērā.

50      Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka prasītāja nav izteikusi šādu pieprasījumu savā 2018. gada 11. septembra elektroniskā pasta vēstulē. Šis ir galvenais iemesls, kura dēļ līgumslēdzējai iestādei nevar pārmest to, ka tā uz to nav atbildējusi, jo vienīgā informācija, kas līgumslēdzējai iestādei ir jāsniedz noraidītajiem pretendentiem, ir tā, kas ir uzskaitīta Finanšu regulas 113. panta 2. un 3. punktā.

51      Turpinot ir jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Komisijai nevar prasīt, lai tā nosūtītu pretendentam, kura piedāvājums ticis noraidīts, tā piedāvājuma un izraudzītā piedāvājuma detalizētu salīdzinošo analīzi (skat. spriedumu, 2012. gada 4. oktobris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, C‑629/11 P, nav publicēts, EU:C:2012:617, 21. punkts un tajā minētā judikatūra). Tāpat līgumslēdzējai iestādei nav pienākuma noraidītajam pretendentam pēc tā rakstiska pieprasījuma sniegt novērtējuma ziņojuma pilnīgu kopiju (skat. spriedumu, 2012. gada 4. oktobris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, C‑629/11 P, nav publicēts, EU:C:2012:617, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

52      Visbeidzot, izraudzītā pretendenta vienības cenu atklāšana var kaitēt tā komerciālajām interesēm, kā arī godīgai konkurencei starp uzņēmējiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 9. aprīlis, CITEB un BelgoMetal/Parlaments, T‑488/12, nav publicēts, EU:T:2014:195, 46. punkts). Finanšu regulas 113. panta 3. punkta pēdējā daļa līgumslēdzējai iestādei ļauj neatklāt noteiktu informāciju, kas var kaitēt šādām interesēm.

53      Līdz ar to nevar pārmest Komisijai, ka tā savās 2018. gada 7. un 17. septembra elektroniskā pasta vēstulēs nav paziņojusi izraudzītā piedāvājuma pozīcijas, kuru summa izskaidroja cenu starpību ar prasītājas piedāvājumu 48,55 % apmērā.

54      Otrkārt, prasītāja pārmet Komisijai, ka tā 2018. gada 17. septembra elektroniskā pasta vēstulē nav atbildējusi uz tās pieprasījumiem attiecībā uz, pirmkārt, “izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītajām priekšrocībām” un, otrkārt, jautājumu par to, vai izraudzītais pretendents bija izpildījis kritēriju par Nedap apmācību.

55      Saistībā ar iebildumu, kas attiecas uz “izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītājām priekšrocībām”, ir jānorāda, ka, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, tā nav formulējusi šo pieprasījumu 2018. gada 11. septembra elektroniskā pasta vēstulē. Turklāt no šī sprieduma 46. punkta izriet – tā kā 2018. gada 7. septembra elektroniskā pasta vēstulē Komisija ir norādījusi, ka “prasītājas piedāvājuma cena ir izrādījusies par 48,55 % augstāka nekā izraudzītā pretendenta piedāvājuma cena”, tā ir sniegusi pietiekamu informāciju šajā jautājumā.

56      Līdz ar to nevar uzskatīt, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu tādēļ, ka tā 2018. gada 17. septembra elektroniskā pasta vēstulē nav atbildējusi uz prasītājas pieprasījumu attiecībā uz izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un priekšrocībām.

57      Attiecībā uz iebildumu par to, ka Komisija nav sniegusi atbildi uz jautājumu par izraudzītā pretendenta Nedap apmācību, kas savukārt patiešām bija ietverts 2018. gada 11. septembra elektroniskā pasta vēstulē, ir jākonstatē, ka tas nav pamatots.

58      Proti, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, 2018. gada 17. septembra elektroniskā pasta vēstulē Komisija ir norādījusi, ka vērtēšanas komiteja bija pienācīgi izvērtējusi, vai kandidāti atbilst atlases kritērijiem, tostarp kritērijam, kas paredzēts specifikāciju III.3.2.B punktā. Tādēļ nav pareizi gluži vienkārši apgalvot, ka Komisija nav atbildējusi uz prasītājas pieprasījumu par izraudzītā pretendenta Nedap apmācību.

59      Tādējādi nevar uzskatīt, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu tādēļ, ka tā 2018. gada 17. septembra elektroniskā pasta vēstulē nav atbildējusi uz jautājumu, vai izraudzītais pretendents bija izpildījis kritēriju par Nedap apmācību.

60      Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

 Par otro pamatu, kas ir saistīts ar specifikāciju III.3.2.B. punktu

61      Otrajā pamatā prasītāja apšauba apstrīdēto lēmumu tiesiskumu to iemeslu dēļ, kuri ir saistīti ar specifikāciju III.3.2.B punktu.

62      Pamats ir sadalīts trīs daļās.

–       Par pirmo daļu, kas attiecas uz izraudzītā pretendenta sniegtā apliecinājuma likumību

63      Otrā pamata pirmajā daļā prasītāja apgalvo, ka dokuments, kuru ir iesniedzis izraudzītais pretendents, lai pierādītu, ka tas atbilst specifikāciju III.3.2.B punktā paredzētajam nosacījumam, nav atbilstošs šim noteikumam.

64      Šajā ziņā ir jānorāda, kā tas ir minēts šī sprieduma 3. punktā, ka specifikāciju III.3.2.B punktā attiecībā uz 4. daļu kā nepieciešamo “spēju minimālo līmeni” bija pieprasīts, lai tehniskās “daļas vadītājam” būtu “apliecība, kuru izdevusi sabiedrība Nedap, par padziļināta mācību kursa apguvi attiecībā uz drošības pārvaldības programmatūras platformu”.

65      Lai pierādītu, ka kandidāti atbilst nosacījumam par Nedap apmācību, saskaņā ar šo pašu noteikumu viņiem bija jāiesniedz vai nu “apliecība, kuru izdevusi sabiedrība Nedap, par mācību kursa apguvi attiecībā uz drošības pārvaldības programmatūras platformu”, vai arī “apliecinājums ar solījumu, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā tā [tiks] saņemta ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc līguma parakstīšanas”.

66      Iebildumu rakstā Komisija ir norādījusi, ka izraudzītais pretendents bija izvēlējies otro iespēju, kas piedāvāta specifikāciju III.3.2.B punktā, un tādējādi tas bija iesniedzis šajā punktā minēto apliecinājumu ar solījumu.

67      Atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu par šo punktu procesa organizatoriskā pasākuma ietvaros, Komisija iesniedza dokumentu, kuru tā uzskatīja par šo apliecinājumu. Šajā dokumentā attiecībā uz tehniskās daļas vadītāju, kurš būtu atbildīgs par iepirkuma līguma izpildi, ir norādīts:

Nedap apliecība: nav, pašlaik šī lietojumprogramma Luksemburgā netiek izmantota. Ja tas būs nepieciešams nākotnē, ar šo mēs apliecinām, ka šī sertifikācija laikus tiks īstenota sabiedrībā Nedap.”

68      Tiesas sēdē prasītāja pirmo reizi ir apgalvojusi, ka šis apliecinājums neatbilst specifikāciju prasībām. Vispirms dokumentā, kuru iesniedzis izraudzītais pretendents, neesot ietverts “apliecinājums ar solījumu”. Turpinot, šajā dokumentā neesot ietverta nekāda apņemšanās iesniegt apliecību piecu dienu laikā pēc līguma parakstīšanas, bet tajā esot izteikta vienīgi ideja, kas formulēta ļoti neskaidri, ka sertifikācija tiks īstenota, “ja tas [būšot] nepieciešams nākotnē” un “laikus”.

69      Šos argumentus apstrīd Komisija, kas uzskata – tā kā “būtu bijis nedaudz formālistiski pieprasīt precīzu formulējumu”, tā varēja pamatoti uzskatīt – kā tā ir darījusi 2018. gada 7. septembra lēmumā –, nepieprasot paskaidrojumus no izraudzītā pretendenta, ka tā iesniegtais piedāvājums “pilnībā atbilst specifikāciju prasībām”. Turklāt Komisija norāda, ka iebildums, kuru šādi ir izvirzījusi prasītāja, nevar tikt ņemts vērā, jo, tā kā tas ticis izvirzīts tiesas sēdē, šis iebildums ir iesniegts novēloti.

70      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 84. panta 1. punktu tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesiskiem un faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā.

71      Turklāt Reglamenta 84. panta 2. punktā ir paredzēts, ka tad, ja tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas attaisno jaunu pamatu izvirzīšanu, ir kļuvuši zināmi pēc otrreizējas procesuālo rakstu apmaiņas, attiecīgā puse izvirza jaunus pamatus, tiklīdz tā uzzina par šiem apstākļiem. Turklāt ar šo tiesību normu nekādā ziņā nav izslēgts, ka minētie apstākļi var tikt atklāti saistībā ar procesa organizatorisko pasākumu, kā tas ir šajā lietā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 15. oktobris, Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, C‑238/99 P, C‑244/99 P, C‑245/99 P, C‑247/99 P, no C‑250/99 P līdz C‑252/99 P un C‑254/99 P, EU:C:2002:582, 370. punkts, un 2016. gada 13. decembris, European Dynamics Luxembourg un Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑764/14, nav publicēts, EU:T:2016:723, 48. punkts).

72      Šajā lietā ir jākonstatē, ka dokumentu, kurā ietverts iespējamais apliecinājums ar solījumu, Komisija ir iesniegusi 2019. gada 9. augustā, atbildot uz Vispārējās tiesas veikto procesa organizatorisko pasākumu pēc procesuālo rakstu apmaiņas.

73      Pēc šī dokumenta iesniegšanas Vispārējā tiesa 2019. gada 24. septembrī aicināja prasītāju iesniegt savus apsvērumus “par dokumentiem un atbildēm”, kurus tādējādi bija paziņojusi Komisija.

74      Savos apsvērumos prasītāja, kā tā pati ir atzinusi tiesas sēdē, tomēr nav formulējusi nevienu argumentu par apliecinājuma, kas ir ietverts šajā dokumentā, formu vai saturu.

75      No tā izriet, ka, pretēji tam, kas ir paredzēts Reglamenta 84. panta 2. punktā, prasītāja nav formulējusi attiecīgu iebildumu, tiklīdz tā ir uzzinājusi par minēto dokumentu.

76      Šī iemesla dēļ iebildums ir jānoraida kā nepieņemams.

77      Tādējādi otrā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

–       Par otro daļu, kas attiecas uz apliecību, ko iesniedzis izraudzītais pretendents

78      Otrā pamata otrajā daļā prasītāja apgalvo, ka apliecība, kuru ir iesniedzis izraudzītais pretendents pēc līguma parakstīšanas, nebija atbilstoša specifikāciju III.3.2.B punktā paredzētajām prasībām. Pirmkārt, apliecība neesot tikusi iesniegta piecu dienu laikā pēc līguma parakstīšanas. Otrkārt, minēto apliecību esot izdevusi nevis sabiedrība Nedap, bet kāda cita sabiedrība, kura nav pilnvarota izsniegt šādas apliecības, kā tas izrietot no sarakstes starp prasītāju un sabiedrības Nedap pārstāvjiem šajā jautājumā.

79      Komisija apstrīd šo argumentāciju.

80      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka publiskie iepirkumi norisinās vairākos posmos.

81      Pirmkārt, tiek sagatavotas specifikācijas, kurās konkrēti ir precizēti pakalpojumi, kas tiek sagaidīti no izraudzītā pretendenta, atlases kritēriji, kuri ir jāizpilda kandidātiem vai pretendentiem, lai tie varētu iesniegt piedāvājumu, un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, pēc kādiem piedāvājumi tiks novērtēti.

82      Otrkārt, kandidāti, kuri ir iesnieguši dalības pieteikumus, tiek atlasīti, pamatojoties uz specifikācijās minētajiem atlases kritērijiem. Atlasītie kandidāti var iesniegt piedāvājumus.

83      Treškārt, piedāvājumi, kurus ir saņēmusi līgumslēdzēja iestāde, tiek izvērtēti attiecībā uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuri ir paredzēti specifikācijās, un viens no tiem tiek izvēlēts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, un pēc tam līgums tiek parakstīts.

84      Visbeidzot, izraudzītais pretendents izpilda parakstīto līgumu.

85      Kā izriet no šo dažādo posmu secības, jautājums par to, vai dokuments, kuru izraudzītais pretendents ir iesniedzis pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, atbilst specifikācijās izvirzītajiem nosacījumiem, pieņemot, ka šie nosacījumi ir derīgi, attiecas nevis uz trešo posmu, kas ir saistīts ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, par kuru ir runa šajā prasībā, bet uz pēdējo posmu, kas ir saistīts ar to pakalpojumu izpildi, kuri ir publiskā iepirkuma līguma priekšmets, un tādējādi neattiecas uz apstrīdētajiem lēmumiem.

86      Šī iemesla dēļ šajā prasībā nav jāizvērtē, vai apliecība, kuru ir iesniedzis izraudzītais pretendents pēc līguma parakstīšanas, atbilda prasībām, kuras paredzētas specifikāciju III.3.2.B punktā.

87      Līdz ar to otrā pamata otrā daļa ir jānoraida.

–       Par trešo daļu, kas attiecas uz specifikāciju III.3.2.B punkta prettiesiskumu

88      Otrā pamata trešajā daļā prasītāja izvirza iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz klauzulu, kas ietverta specifikāciju III.3.2.B punktā, kurā ir ļauts kandidātiem atlases stadijā iesniegt paziņojumu, ar kuru tiek apliecināts, ka tad, ja to piedāvājums tiks izraudzīts, tie iesniegs apliecību par Nedap apmācību piecu dienu laikā pēc līguma parakstīšanas.

89      Replikā prasītāja tādējādi ir norādījusi, ka specifikācijās piedāvātā iespēja iesniegt apliecību par Nedap apmācību pēc līguma parakstīšanas ir “neloģiska, grūti saprotama un pat riskanta, jo tā ļauj rasties nedrošībai no juridiskā un tehniskā viedokļa, atstājot vissliktāko neparedzēto gadījumu rašanās iespēju tad, ja izraudzītais pretendents neievēro[tu] šo nosacījumu pēc tam, kad tas ir ticis izraudzīts”.

90      Tiesas sēdē prasītāja turklāt ir apgalvojusi, ka minētā klauzula ir nereāla, prettiesiska un netaisnīga, jo ar to līgumslēdzējai iestādei esot atļauts piešķirt līgumu pretendentam, par kuru tā nevar būt pārliecināta, ka tas iesniegs pieprasīto apliecību un tādējādi būs spējīgs izpildīt līgumu, lai gan citi pretendenti, kuriem bija minētā apliecība, tika izslēgti.

91      Komisija uzskata, ka arguments nav pamatots un katrā ziņā ir nepieņemams, jo tas pirmo reizi ir ticis izvirzīts replikā un ir izteikts pārāk neprecīzi.

92      Saistībā ar tā pieņemamību ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 84. panta 1. punktu tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesiskiem un faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā.

93      Šajā lietā ir jākonstatē, ka tieši iebildumu rakstā, atbildot uz otro pamatu, Komisija ir informējusi, ka izraudzītais pretendents bija iesniedzis apliecinājumu ar solījumu.

94      Līdz ar to pirms šī [Komisijas] paziņojuma prasītāja nevarēja zināt precīzu līdzekli, ar kuru izraudzītais pretendents bija pamatojis, ka tas atbilst kritērijam par Nedap apmācību: ar apliecību, kas izsniegta pašam izraudzītajam pretendentam, ar apakšuzņēmējam izsniegtu apliecību, ar izraudzītā pretendenta apliecinājumu ar solījumu vai ar apakšuzņēmēja apliecinājumu ar solījumu.

95      Šādos apstākļos prasītājai nevar pārmest, ka tā pirmo reizi replikā ir izvirzījusi iebildumu saistībā ar III.3.2.B punkta prettiesiskumu, jo ar to kandidātiem bija ļauts atlases stadijā iesniegt apliecinājumu ar solījumu, saskaņā ar kuru līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā tie apņemas piecu dienu laikā pēc līguma noslēgšanas iegūt apliecību par Nedap apmācību. Tikai no brīža, kad prasītāja uzzināja par līdzekli, kuru faktiski ir izmantojis izraudzītais pretendents, lai pierādītu, ka viņš atbilst šim pieprasītajam atlases nosacījumam, prasītāja varēja skaidri un mērķtiecīgi izklāstīt savu argumentāciju. Zināšanas par to, ka izraudzītais pretendents ir faktiski izvēlējies apliecinājuma ar solījumu iesniegšanu, bija nepieciešamas, lai ļautu prasītājai lietderīgi atsaukties uz attiecīgā specifikāciju noteikuma prettiesiskumu.

96      Attiecībā uz otro argumentu par nepieņemamību ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pamatu un to satura norādei, kas pieprasīta Reglamenta 76. panta d) punktā, ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai ļautu atbildētājai sagatavot savu aizstāvību un Vispārējai tiesai lemt par prasību – vajadzības gadījumā bez citas pamatojošas informācijas (skat. spriedumu, 2018. gada 25. janvāris, BSCA/Komisija, T‑818/14, EU:T:2018:33, 95. punkts un tajā minētā judikatūra).

97      Lai nodrošinātu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību, prasības pieņemamība paredz, ka visiem to pamatojošiem būtiskiem faktu un tiesību elementiem ir vismaz īsumā, bet saskanīgi un saprotami jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta (skat. spriedumu, 2018. gada 25. janvāris, BSCA/Komisija, T‑818/14, EU:T:2018:33, 95. punkts un tajā minētā judikatūra).

98      Šis noteikums, kurš ir minēts saistībā ar prasības pieteikumā izvirzītajiem pamatiem, attiecas arī uz jauniem pamatiem, kas ir izvirzīti replikā, ja tie izriet no faktiskiem vai tiesiskiem apstākļiem, kuri ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā.

99      Šajā lietā ir jākonstatē, ka attiecīgā argumenta formulējums, kāds tas izriet no replikas, ir pietiekami precīzs, lai ļautu Komisijai un Vispārējai tiesai saprast, ka kandidātam dotā iespēja, iesniedzot apliecinājumu ar solījumu, pierādīt, ka tas atbilst specifikāciju III.3.2.B punktā paredzētajam nosacījumam par apmācību, tiek apšaubīta, jo tā neļauj pārliecināties, vai izraudzītais pretendents atbilst atlases kritērijam pirms līguma noslēgšanas, tādējādi radot risku, ka līgums tiek piešķirts pretendentam, kuram nepiemīt tehniskā spēja to izpildīt.

100    Šo iemeslu dēļ ir jāuzskata, ka šī pamata trešā daļa ir pieņemama.

101    Pēc būtības Komisija apgalvo, ka specifikāciju III.3.2.B punktā aprakstītā klauzula ir jāuzskata par derīgu, ciktāl tā ļauj kandidātiem godprātīgi apliecināt, ka tie apņemas iegūt apliecību par Nedap apmācību piecu dienu laikā pēc līguma parakstīšanas, ja tiem tiks piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

102    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no Savienības budžeta piešķirtais finansējums ir jāizmanto tā, lai ļautu nodrošināt, ka iestādēm uzticētie līdzekļi tiek izmantoti optimāli.

103    Finanšu regulas 102. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “publiskie līgumi, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no [Savienības] budžeta, ievēro pārskatāmības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus”.

104    Ar šo tiesību normu Savienības likumdevējs attiecībā uz publiskajiem līgumiem ir paredzējis izveidot ietvaru, kurā pienācīgi atlasītu uzņēmumu iesniegtie piedāvājumi tiek salīdzināti, lai izraudzītos to, kurš ir vispiemērotākais līguma izpildei.

105    No šīm prasībām izriet līgumslēdzējas iestādes pienākums ne vēlāk kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī pārbaudīt, vai pretendents, kurš ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, patiešām atbilst nosacījumiem, kuri ir pieprasīti specifikācijās.

106    Šis pienākums nav ievērots, ja, kā tas ir šajā lietā, specifikācijās ir atļauts piešķirt līguma slēgšanas tiesības, pamatojoties uz pretendenta iesniegtu apliecinājumu, kurā ir ietverta apņemšanās pēc līguma parakstīšanas izpildīt nosacījumu par tehniskām un profesionālām spējām, kuras norādītas kā minētā līguma izpildei nepieciešamais “minimums”.

107    Precizējot, ka šādi izvirzītajai prasībai ir “minimuma” raksturs, līgumslēdzēja iestāde specifikācijās ir norādījusi, ka attiecīgās apliecības esamība un tādējādi apmācība, kas ir jāsaņem, lai iegūtu šo apliecību, ir obligāts nosacījums, lai pretendents apmierinoši spētu izpildīt attiecīgo iepirkuma līgumu.

108    Šajā ziņā ir jāuzskata, ņemot vērā to, ko uzsver prasītāja, ka klauzula, kurā ir paredzēta iespēja pēc līguma parakstīšanas saņemt profesionālo apmācību, kas specifikācijās norādīta kā “minimālā prasība”, nevar tikt uzskatīta par atbilstošu vienlīdzīgai attieksmei, jo tā var izraisīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam, kurš nav izpildījis šo prasību, lai gan citi dalībnieki, kuri līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī ir saņēmuši šo apmācību, netiek izraudzīti.

109    Turklāt pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas veikta pārliecināšanās par to, ka izraudzītajam pretendentam faktiski piemīt profesionālās kompetences, kas nepieciešamas līguma izpildei, pretēji tiesiskajai drošībai nozīmētu –, ja izraudzītais pretendents izrādītos nespējīgs iesniegt attiecīgo apliecību, līgums tiktu izbeigts, un tad būtu jārīko jauna procedūra, lai nodrošinātu projekta, kurš ir bijis attiecīgā iepirkuma līguma priekšmets, īstenošanu.

110    Šajā ziņā ir jānorāda, ka debašu laikā tika izteiktas šaubas, pirmkārt, par dokumenta, kuru izraudzītais pretendents ir iesniedzis Komisijai pēc līguma parakstīšanas, atbilstību specifikācijās norādītajiem nosacījumiem un, otrkārt, par piecu dienu termiņa ievērošanu, kas paredzēts tajās pašās specifikācijās, jo izraudzītajam pretendentam bija vajadzīgas piecpadsmit dienas nepieciešamo pasākumu sākšanai un divi mēneši, lai iesniegtu pieprasīto apliecību.

111    Katrā ziņā ir jāuzsver, ka pienākums līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas stadijā pārbaudīt, vai izraudzītais pretendents atbilst nosacījumiem attiecībā uz spējām, kuras pieprasītas specifikācijās, ir paredzēts pašā tiesiskajā regulējumā.

112    Proti, Finanšu regulas 110. panta 1. punktā ir noteikts, ka līgumu slēgšanas tiesības piešķir ar noteikumu, ka līgumslēdzēja iestāde it īpaši ir pārbaudījusi, vai kandidāts vai pretendents atbilst atlases kritērijiem, kas norādīti iepirkuma procedūras dokumentos.

113    No šīs tiesību normas izriet, ka neviens iepirkuma līgums nevar tikt piešķirts, ja nav pienācīgi pārbaudīts un pierādīts, ka pretendents atbilst spējām izvirzītajiem nosacījumiem, kuri ir paredzēti specifikācijās.

114    Līdz ar to ir jāuzskata – tā kā klauzulā, kas ir ietverta specifikāciju III.3.2.B punktā, ir atļauts, ka nosacījuma attiecībā uz Nedap apmācību pārbaude tiek veikta pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, tā ir prettiesiska.

115    Komisija ir formulējusi vairākus argumentus, kuri ir vērsti pret šo nostāju.

116    Pirmkārt, tā apgalvo, kā norādīts šī sprieduma 3. punktā, ka specifikācijās, lai pamatotu šajā klauzulā minētās apmācības esamību, bija atļauts iesniegt pašu apliecību par apmācību vai apliecinājumu ar solījumu, ka šis dokuments tiks saņemts piecu dienu laikā pēc līguma parakstīšanas. Tādējādi iespēja iesniegt apliecinājumu, pēc Komisijas uzskata, bija paredzēta specifikācijās kā atlases kritērijs. Procedūras beigās tā esot pārbaudījusi, vai izraudzītais piedāvājums atbilda minētajās specifikācijās ietvertajām prasībām. Tā kā iespēja iesniegt minēto apliecinājumu tajās bija paredzēta, tā esot uzskatījusi, ka līguma slēgšanas tiesības varēja tikt piešķirtas pretendentam, kurš galu galā ticis izraudzīts.

117    Šajā ziņā ir jānorāda, ka savā iebildē par prettiesiskumu prasītāja apšauba nevis līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmuma saderīgumu ar specifikācijām, bet –saistībā ar šo pēdējo minēto – tās klauzulas tiesiskumu, kurā ir paredzēts, ka līguma slēgšanas tiesības var tikt piešķirtas, pamatojoties uz apliecinājumu, kuru ir iesniedzis pretendents un kurā ir ietverta apņemšanās, proti, solījums, pēc līguma parakstīšanas iesniegt apliecību par to, ka tas ir saņēmis apmācību, lai iegūtu kompetenci, kas tiek uzskatīta par “minimālo [prasību]” attiecībā uz līguma izpildi.

118    Šāda apņemšanās, pirmkārt, nerada uzticamību, kas vajadzīga, lai ļautu piešķirt līguma slēgšanas tiesības apstākļos, kuri nodrošina vajadzīgo tiesisko drošību Savienības naudas līdzekļu pareizai izmantošanai, un, otrkārt, tā nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret dalībniekiem, jo apņemšanās iesniegt apliecību par apmācību objektīvas salīdzināšanas ietvaros nevar tikt uzskatīta par līdzvērtīgu kompetencei, kas izriet no šīs apmācības.

119    Otrkārt, Komisija apgalvo, ka apstrīdētās klauzulas mērķis bija dot iespēju publiskajā iepirkumā piedalīties kandidātiem, kuri dalības pieteikuma iesniegšanas brīdī vēl nebija ieguvuši apliecību par Nedap apmācību. Turklāt, tā kā šī apmācība ietver izmaksas, nebūtu jāpiespiež uzņemties šos izdevumus kandidātiem, kuru piedāvājums, iespējams, netiks izraudzīts.

120    Šajā ziņā ir jāuzsver, ka rūpes par izmaksu aiztaupīšanu pretendentiem nevar attaisnot atkāpi no vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās drošības: tiesības slēgt iepirkuma līgumu ir jāpiešķir uzņēmumam, kura piedāvājums ir saimnieciski visizdevīgākais un kurš ir pamatojis savu tehnisko spēju to izpildīt. Ja līgumslēdzēja iestāde vēlas palielināt publiskā iepirkuma dalībnieku skaitu, tās rīcībā ir mehānismi, kuri ir pieļaujami saistībā ar piemērojamiem noteikumiem un principiem. It paši tā var paredzēt elastīgākus tehnisko un profesionālo spēju nosacījumus, kuriem var atbilst lielāks skaits uzņēmumu.

121    Treškārt, tiesas sēdē Komisija apgalvoja, ka 2014. gada 25. novembra spriedumā Alfastar Benelux/Padome (T‑394/12, nav publicēts, EU:T:2014:992) Vispārējā tiesa ir pieļāvusi atlases kritērija pārbaudi pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas.

122    Šajā ziņā ir jānorāda, ka Komisijas minētais spriedums, kā tā norāda, attiecās uz iepirkuma līgumu, kurā pretendentam it īpaši tika pieprasīts, lai tam būtu drošības pielaide, kas varēja tikt aizstāta ar paziņojumu par nodomu veikt nepieciešamos pasākumus, lai šī pielaide būtu (spriedums, 2014. gada 25. novembris, Alfastar Benelux/Padome, T‑394/12, nav publicēts, EU:T:2014:992, 165. punkts).

123    Konkrētajā lietā prasītāja pārmeta Padomei, ka tā ir norādījusi, ka atlases posmā uzņēmumi varēja iesniegt tikai paziņojumu par nodomu un tiem nebija jāpierāda, ka tiem šajā procedūras posmā saistībā ar visu attiecīgo personālu tāda pielaide jau ir (spriedums, 2014. gada 25. novembris, Alfastar Benelux/Padome, T‑394/12, nav publicēts, EU:T:2014:992, 202. punkts).

124    Šajā ziņā Vispārējā tiesa izvērtēja, vai paziņojuma par nodomu pieņemšana atlases stadijā bija leģitīma attiecībā uz plašo novērtējuma brīvību, kas judikatūrā ir atzīta līgumslēdzējai iestādei, lai noteiktu un novērtētu kritērijus, kuri uzņēmumiem ir jāizpilda šajā procedūras posmā.

125    Izskatāmajā lietā jautājums ir atšķirīgs, jo runa ir nevis par to, lai noteiktu, vai apliecinājums ar solījumu varēja tikt pieņemts atlases stadijā, bet gan par to, lai noteiktu, vai līguma slēgšanas tiesības varēja tikt piešķirtas un vai vēlāk varēja tikt parakstīts līgums, pamatojoties tikai uz apliecinājumu ar solījumu, nepārbaudot, vai pretendentam, kura piedāvājums bija izraudzīts, faktiski ir tehniskā spēja, kas prasīta specifikācijās atbilstoši atlases kritērijiem.

126    Šajā jautājumā Vispārējā tiesa 2014. gada 25. novembra spriedumā Alfastar Benelux/Padome (T‑394/12, nav publicēts, EU:T:2014:992), kuru ir minējusi Komisija, nav pieņēmusi nostāju, kas atšķirtos no šajā lietā pieņemtās nostājas, jo tā ir norādījusi, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas stadijā Padome ir “konstatējusi”, ka prasītājai “jau bija vajadzīgās pielaides” (skat. sprieduma 167. punktu), kas nozīmē, ka šajā stadijā ir tikusi veikta pārbaude saistībā ar jautājumu, vai izraudzītajam uzņēmumam tiešām bija spējas, kas prasītas specifikācijās, lai izpildītu līgumu.

127    Ceturtkārt, Komisija ir norādījusi, ka specifikāciju sagatavošanas brīdī produkti, kuriem nepieciešama Nedap apmācība, vēl nebija uzstādīti ēkā, uz kuru attiecas līgums, un no tā izriet, ka šī apmācība līguma izpildes sākumā neesot bijusi nepieciešama. Turklāt neesot bijis droši zināms, vai produkti, kuriem nepieciešama Nedap apmācība, tiks uzstādīti minētā līguma laikā, un tādējādi apmācība saistībā ar šiem produktiem, iespējams, nebūtu bijusi nepieciešama.

128    Šajā ziņā pietiek ar atgādinājumu, ka publisko līgumu slēgšanas tiesības ir jāpiešķir, ievērojot specifikācijās minētos nosacījumus un prasības.

129    Taču specifikācijās, par kurām šeit ir runa, kā tas ir norādīts šī sprieduma 3. punktā, kā “spēju minimālais līmenis” bija pieprasīts, lai pretendenta tehniskās “daļas vadītājam” būtu apliecība, kuru izsniegusi Nedap, par padziļināta mācību kursa apguvi.

130    Līdz ar to, kā norādīts šī sprieduma 114. punktā, piemērojot šī sprieduma 103. un 112. punktā minētās tiesību normas, bija jāpārbauda, vai izraudzītais pretendents tiešām bija izpildījis šo tehnisko prasību pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un līguma parakstīšanas.

131    Šo iemeslu dēļ Komisijas izvirzītie argumenti ir jānoraida.

132    Līdz ar to otrā pamata trešā daļa ir jāapmierina un apstrīdētie lēmumi ir jāatceļ, neizvērtējot citus pamatus, kurus ir izvirzījusi prasītāja.

133    Savā otrajā prasījumā prasītāja lūdz Vispārējo tiesu piespriest izpildīt “visus citus šajā ziņā prasītos juridiskos pienākumus”.

134    Šis prasījums tomēr nav pietiekami precīzs, un [tādējādi] ar to nav ievērots Reglamenta 76. panta d) un e) punkts. Turklāt, pieņemot, ka pēdējais minētais prasījums ir jāinterpretē kā prasība attiecībā uz Parlamentu izdot rīkojumu, ir jāatgādina, ka prasības, kas pamatota ar Līguma 173. pantu, ietvaros Vispārējās tiesas kompetencē neietilpst rīkojumu izdošana iestādēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1996. gada 11. jūlijs, Bernardi/Parlaments, T‑146/95, EU:T:1996:105, 27. punkts).

 Par tiesāšanās izdevumiem

135    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

136    Tā kā Komisijai spriedums galvenokārt ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

nospriež:

1)      Atcelt Eiropas Komisijas 2018. gada 7. septembra lēmumu, ar kuru ir noraidīts piedāvājums, ko Securitec bija iesniegusi attiecībā uz 4. daļu iepirkuma līgumā, uz kuru attiecās slēgta iepirkuma procedūra HR/R1/PR/2017/059 un kurš saistīts ar “drošības iekārtu uzturēšanu ēkās, ko aizņem un/vai pārvalda Eiropas Komisija Beļģijā un Luksemburgā”, kā arī Komisijas 2018. gada 17. septembra lēmumu, ar kuru Securitec ir atteikts sniegt precizējumus, kurus tā bija lūgusi saistībā ar šo pašu procedūru 2018. gada 11. septembrī.

2)      Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)      Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Gervasoni

Nihoul

Martín y Pérez de Nanclares

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2020. gada 8. jūlijā.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – franču.