Prasība, kas celta 2009. gada 9. oktobrī - Neubrandenburger Wohnungsgesellschaft/Komisija
(lieta T-407/09)
Tiesvedības valoda - vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Neubrandenburger Wohnungsgesellschaft mbH, Neibrandenburga [Neubrandenburg] (Vācija) (pārstāvji - M. Núñez Müller un J. Dammann, Rechtsanwälte)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Komisijas 2009. gada 29. jūlija Lēmumu D/53320;
pakārtoti konstatēt, ka Komisija, pakrāpjot tai EKL 88. punktā un Regulā (EK) Nr. 659/1999 paredzētos pienākumus, nav uzsākusi formālo izmeklēšanas procedūru atbilstoši EKL 88. panta 2. punktam;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja vēršas pret Komisijas 2009. gada 29. jūlija Lēmumu D/53320 par procesu CP 141/2007 - Vācija, iespējamais valsts atbalsts saistībā ar dzīvokļu privatizāciju Neibrandenburgā. Šajā lēmumā Komisija sākotnēji uzskatīja, ka prasītājas saistībā ar valsts dzīvokļu Neibrandenburgā privatizāciju noslēgtie līgumi, kuri bija prasītājas apelācijas sūdzības priekšmets, neesot valsts atbalsts EKL 87. panta 1. punkta izpratnē.
Pakārtoti prasītāja lūdz konstatēt, ka Komisija, pakrāpjot tai paredzētos pienākumus, neesot uzsākusi formālo izmeklēšanas procedūru atbilstoši EKL 88. panta 2. punktam.
Savas prasības atcelt tiesību aktu pamatojumam prasītāja izvirza četrus pamatus.
Pirmkārt, prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, jo Komisija neesot uzsākusi formālo izmeklēšanas procedūru atbilstoši EKL 88. panta 2. punktam, lai gan sakarā ar prasītājas sūdzību uzsākto iepriekšējo pārbaudi Komisijas saskārās ar ievērojamām grūtībām, izvērtējot strīdīgo pasākumu saderību ar kopējo tirgu. Otrkārt, Komisija esot pārkāpusi EKL 87. panta 1. punktu, jo tā secināja, ka strīdīgie līgumi nav valsts atbalsts. Turklāt Komisija esot pārsniegusi savas pilnvaras. Visbeidzot prasītāja norāda, ka, pārkāpjot EKL 253. pantu, apstrīdētajā lēmumā neesot norādīts pietiekams pamatojums.
Pakārtoti izvirzītās prasības sakarā ar bezdarbību pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.
Pirmkārt, prasītāja šajā sakarā norāda, ka Komisija, kaut arī prasītāja atbilstoši EKL 232. panta 2. punktam bija iesniegusi formālu aicinājumu, nav rīkojusies, lai gan tai sakarā ar grūtībām, kas radās iepriekšējā pārbaudē, novērtējot strīdīgos līgumus, atbilstoši EKL 88. panta 2. punktam bija pienākums uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru. Otrkārt, prasītāja iebilst, ka Komisija, neuzsākot šo procedūru, ir pārkāpusi arī Regulas (EK) Nr. 659/1999
1 4. panta 4. punktu, jo tai iepriekšējā pārbaudē bija iemesls šaubām par strīdīgo līgumu saderību ar kopējo tirgu. Treškārt, prasītāja norāda, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 87. un 88. pantā paredzēto kompetenču sadali starp Komisiju un valsts tiesām saistībā ar valsts atbalstu pārbaudi, jo tā pārbaudes procedūru veica novilcinoši līdz brīdim, kad beidzās paralēli starp prasītāju un atbalsta saņēmēju notiekošā valsts tiesvedība.