Prasība, kas celta 2011. gada 22. jūlijā - Deutsche Post/Komisija

(lieta T-388/11)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutsche Post AG (Bonna, Vācija) (pārstāvji - J. Sedemund, T. Lübbig un M. Klasse, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2011. gada 10. maija lēmumu valsts atbalsta procedūrā C 36/2007 - Vācija, valsts atbalsts Deutsche Post AG (C (2011) 3081, galīgā redakcija);

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja prasa atcelt Komisijas 2011. gada 10. maija Lēmumu C (2011) 3081, galīgā redakcija, valsts atbalsta procedūrā C 36/2007 - Vācija, valsts atbalsts Deutsche Post AG, ar kuru Komisija nolēma saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu paplašināt pārbaudes procedūru iepriekš minētajā lietā. Šī paplašināšana attiecas uz valsts pensiju finansējumu ierēdņiem, kurus Deutsche Bundespost ir pieņēmusi darbā pirms prasītājas dibināšanas dienas, kas šajā lietā jau ir bijis Komisijas 2007. gada 12. septembra lēmuma uzsākt procedūru priekšmets

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts - Acīmredzami kļūdaina kvalificēšana, proti, kā atbalstu

Acīmredzamā Komisijas kļūda vērtējumā ir tā, ka Komisija šajā lietā neesot piemērojusi Combus judikatūru (2004. gada 16. marta spriedums lietā T-157/01 Danske Busvognmænd/Komisija, Recueil, II-917. lpp.). Saskaņā ar šo spriedumu par atbalstu neuzskata pasākumus, kas bijušos valsts uzņēmumus atbrīvoja no pensiju iemaksām, kuras pārsniedz apmēru, kas parasti rodas privātajiem uzņēmumiem. Piemērot to attiecībā uz šīs lietas apstākļiem, nenovēršami izriet, ka pensiju saistību valsts finansējums nevar būt atbalsts.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 659/1999 ¹ 1. panta b) punkts, LESD 107. pants un 108. pants - Acīmredzama kļūda vērtējumā, klasificējot kā "jaunu" atbalstu

Komisijas acīmredzama kļūda vērtējumā ir tā, ka Komisija neesot ņēmusi vērā, ka valsts atbildība par pensiju saistībām - ja valsts atbalsta pastāvēšanas nosacījumi vispār ir izpildīti - varot būt vienīgi saistībā ar pastāvošo atbalstu. Nepārtrauktā federālo iestāžu atbildība par pensiju saistībām rodoties no Grundgesetz [Vācijas Konstitucionālā likuma], tādējādi jau tad, kad Līgumi stājās spēkā, tā esot pastāvējis un pēc tam tā nav būtiski grozīta. Turklāt Komisijai esot saistošs lietā T-266/02 Deutsche Post/Komisija sniegtais skaidrojums, ka tā attiecībā uz pensiju režīmu jau savā 2002. gada 19. jūnija lēmumā esot noliegusi nosacījumu, ka ar atbalstu esot jābūt saistītai juridiskai "priekšrocībai", kas ir līdzvērtīga negatīvam testam saskaņā ar atbalstu regulējošajām normām.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts - Acīmredzami kļūdaina tā dēvētā atbalsta aprēķina metode

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka Komisija neesot veikusi pēc savas pašas ieskata nepieciešamo saldo aprēķināšanu par sociālajiem maksājumiem, kurus prasītāja faktiski veikusi par ierēdņiem, atskaitot tā dēvētos "uzcenojumus" par konkurences ziņā netipiskiem sociālajiem nodokļiem, kas ietverti apstiprinātajā atlīdzībā par regulētajiem produktiem, un par sociālajām iemaksām, kas parastos tirgus apstākļos jāveic privātā sektora konkurentiem. Līdz ar to Komisijas aprēķina metode nepieļaujamā veidā padara pilnīgi neredzamu to sociālo maksājumu apmēru, kurus prasītāja faktiski veic par ierēdņiem, kā rezultātā attiecībā uz tā dēvētā atbalsta apmēru, kuru Komisija ir aprēķinājusi, neesot nozīmīgi, vai un kādā apmērā sociālos maksājumus prasītāja ir atskaitījusi. Turklāt prasītāja apgalvo, ka tā dēvētie "uzcenojumi" atlīdzībā neesot pamatojami, un katrā ziņā konkurences ziņā netipiskas sociālās izmaksas neesot iespējams segt ar rezultātiem.

4.    Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts - Neregulētās jomas tā dēvētās "šķērssubsidēšanas" acīmredzami kļūdaina kvalificēšana, izmantojot regulēto jomu kā noteicošo atbalsta sniegšanai

Prasītāja šajā ziņā it īpaši apgalvo, ka Komisija neesot veikusi nepieciešamo pārsniegtās kompensācijas aprēķināšanu un neesot pārbaudījusi, vai valsts kompensācijas maksājumi vispār būtu pārsnieguši uz kompensācijai attiecināmās izmaksas.

5.    Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts - Acīmredzama kļūda, nosakot konkurences ziņā tipisku sociālo iemaksu "etalonu"

Prasītāja šajā ziņā it īpaši apgalvo, ka Komisija, aprēķinot konkurences ziņā tipiskas sociālās iemaksas, ko veic privātā sektora darba devēji, esot iekļāvusi darba ņēmēju iemaksas, kaut gan tās esot jāpieskaita pie darba ņēmēju aktīviem, nevis pie sociālajām iemaksām, kas esot jāveic darba devējam, kā arī to, ka attiecībā uz "etalonu" Komisija pievēršas (pārsniegtajam) ierēdņu algu līmenim, nevis konkurences ziņā tipiskam privāto uzņēmumu darba samaksas un algas līmenim. Veicot nepieciešamo abu kļūdu korekciju, tā dēvētais atbalsts pilnībā atkrītot.

6.    Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 296. panta 2. punkts - Pamatojuma neesamība

Visbeidzot apstrīdētais lēmums neesot pietiekami pamatots.

____________

¹ - Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).