VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2014. gada 30. septembrī (*)
Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo ieliktni – Agrāks dizainparaugs – Novitāte – Individuāls raksturs – Kompleksa ražojuma sastāvdaļas redzamās iezīmes – Agrāka dizainparauga vērtējums – Regulas (EK) Nr. 6/2002 3., 4., 5. un 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑39/13
Cezar Przedsiębiorstwo Produkcyjne Dariusz Bogdan Niewiński, Elka [Ełk] (Polija), ko sākotnēji pārstāvēja M. Nentwig un G. Becker, vēlāk – M. Nentwig, advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko sākotnēji pārstāvēja F. Mattina, vēlāk – P. Bullock, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Poli-Eco Tworzywa Sztuczne sp. z o.o., Šprotava [Szprotawa] (Polija), ko sākotnēji pārstāvēja B. Rokicki, vēlāk – D. Rzazewska, advokāti,
par prasību par ITSB Apelāciju trešās padomes 2012. gada 8. novembra lēmumu lietā R 1512/2010‑3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Poli-Eco Tworzywa Sztuczne sp. z o.o. un Cezar Przedsiębiorstwo Produkcyjne Dariusz Bogdan Niewiński.
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Preks [M. Prek], tiesneši I. Labucka (referente) un V. Kreišics [V. Kreuschitz],
sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 25. janvārī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 2. maijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 30. aprīlī,
pēc 2014. gada 2. aprīļa tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 2003. gada 1. septembrī prasītāja Cezar Przedsiębiorstwo Produkcyjne Dariusz Bogdan Niewiński saskaņā ar Padomes 2001. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikumu.
2 Dizainparaugs, kuru tika lūgts reģistrēt, ir paredzēts izmantošanai “grīdlīstēs”, kas ietilpst 25‑02. klasē atbilstoši grozītajam 1968. gada 8. oktobra Lokarno Nolīgumam par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu, un ir attēlots šādi:
3 Dizainparaugs tā pieteikuma iesniegšanas dienā tika reģistrēts ar Nr. 000070438‑0002 un publicēts 2003. gada 9. decembra Bulletin des dessins ou modèles communautaires [Kopienas Dizainparaugu Biļetenā] Nr. 2003/035.
4 2007. gada 11. septembrī persona, kas iestājusies lietā, – Poli-Eco Tworzywa Sztuczne sp. z o.o. – iesniedza ITSB pieteikumu par attiecīgā dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu. Pieteikums bija pamatots ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā, aplūkojot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 4.–6. pantu, paredzēto pamatu.
5 Persona, kas iestājusies lietā, norādīja, ka apstrīdētais dizainparaugs nav jauns, jo 1999. gadā Turcijas sabiedrība Nil Plastik un Vācijas sabiedrības Bolta un Döllken ir laidušas tirgū identiskus dizainparaugus. Pamatojot savu pieteikumu, persona, kas iestājusies lietā, iesniedza tostarp lappuses no Döllken kataloga “Programm 1999” (turpmāk tekstā – “Döllken katalogs”), kurās ir šādi attēli:
6 ITSB Anulēšanas nodaļa ar 2010. gada 31. maija lēmumu apmierināja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, pamatojot ar to, ka apstrīdētais dizainparaugs nav jauns. Tā balstīja savu vērtējumu uz vienu no 1999. gada Döllken kataloga attēliem, kas attēlots šādi (turpmāk tekstā – “agrākais dizainparaugs D1”):
7 Anulēšanas nodaļa būtībā uzskatīja, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav nekādas redzamas atšķirības no agrākā dizainparauga D1, jo tas ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa un tā vienīgā redzamā iezīme parastās izmantošanas laikā ir priekšējā virsma.
8 2010. gada 4. augustā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 55.–60. pantu, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
9 ITSB Apelāciju trešā padome ar 2012. gada 8. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) noraidīja apelācijas sūdzību. Tā būtībā uzskatīja, ka apstrīdētais dizainparaugs ir atzīstams par spēkā neesošu novitātes un individuāla rakstura neesamības dēļ. Konkrētāk, Apelāciju padome konstatēja, ka apstrīdētais dizainparaugs ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa Regulas Nr. 6/2002 3. panta c) punkta izpratnē un tā vienīgā redzamā daļa parastās izmantošanas laikā ir pamatdaļas līdzenā virsma. Tā kā apstrīdētā dizainparauga līdzenā virsma ir tāda pati kā agrākā dizainparauga D1 līdzenā virsma, Apelāciju padome uzskatīja, ka šie abi dizainparaugi ir identiski un līdz ar to apstrīdētais dizainparaugs nav jauns. Tāpat kopējais iespaids, ko katrs no konfliktējošajiem dizainparaugiem rada informētam apstrīdētā dizainparauga lietotājam, proti, šajā gadījumā amatniekam, kurš parasti pērk grīdlīstes, esot identisks. Līdz ar to apstrīdētajam dizainparaugam neesot individuāla rakstura.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
12 Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza trīs pamatus saistībā ar, pirmkārt, Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, otrkārt, šīs regulas 63. panta 1. punkta pārkāpumu un, treškārt, šīs pašas regulas 62. panta pārkāpumu.
13 Saistībā ar savas prasības pirmo pamatu prasītāja būtībā apgalvo, ka Apelāciju padome kļūdaini ir uzskatījusi, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav novitātes un individuāla rakstura.
14 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka Apelāciju padomei bija pamats nospriest, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav novitātes un individuāla rakstura.
15 Regulas Nr. 6/2002 25. pantā ir paredzēts:
“1. Kopienas dizainparaugu var pasludināt par spēkā neesošu tikai šādos gadījumos:
[..]
b) ja tas neatbilst 4. līdz 9. panta prasībām;
[..].”
16 Atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 4. pantam:
“[..]
1. Dizainparaugs ir aizsargāts kā Kopienas dizainparaugs, ja tas ir jauns un tam ir individuāla būtība [individuāls raksturs].
2. Dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un par tādu, kam ir individuāls raksturs, ja:
a) sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā, paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā un
b) šīs sastāvdaļas redzamās iezīmes pašas par sevi atbilst novitātes un individuāla rakstura prasībām.
3. “Parastā izmantošana” 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē ir tiešā lietotāja veikta izmantošana, ietverot [izņemot] apkopi, apkalpošanu vai remontu.”
17 Atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 3. panta c) punktam “komplekss ražojums” ir definēts kā ražojums, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām, kuras var tikt aizstātas un kuras ļauj ražojumu izjaukt un no jauna samontēt.
18 No Regulas Nr. 6/2002 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka reģistrēto dizainparaugu uzskata par jaunu, ja sabiedrībai nav darīts pieejams identisks dizainparaugs pirms tā datuma, kad ir iesniegts reģistrācijas pieteikums attiecībā uz to dizainparaugu, kura aizsardzība tiek pieprasīta. Šī paša panta 2. punktā ir precizēts, ka dizainparaugus uzskata par identiskiem, ja to iezīmes atšķiras tikai nebūtiski.
19 Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu tiek uzskatīts, ka reģistrētajam Kopienas dizainparaugam ir individuāls raksturs, ja vispārējais iespaids [kopējais iespaids], ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no kopējā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma vai, ja tiek izvirzīta prioritāte, pirms prioritātes datuma.
20 Šī prasība ir jāizvērtē iepriekš minēto tiesību normu gaismā.
21 Vispirms, tāpat kā to darījusi Apelāciju padome, ir jānorāda, ka apstrīdētais dizainparaugs sastāv no līdzenas daļas un divām sānu daļām, kuras sniedzas nedaudz vairāk nekā 90 % leņķī un kuru “brīvie gali” ietver uz ārpusi vērstus izciļņus, un ka reģistrācijas pieteikumā tas ir aprakstīts kā tāds, kas paredzēts izmantošanai grīdlīstēs.
22 Pirms tiek veikts konfliktējošo dizainparaugu salīdzinājums, lai novērtētu apstrīdētā dizainparauga novitāti un individuālo raksturu, ir jānosaka, vai tas ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa un – apstiprinošas atbildes gadījumā – kuras ir tā redzamās daļas parastās izmantošanas laikā. Tāpat, ņemot vērā, ka prasītāja apstrīd Apelāciju padomes veikto šī dizainparauga vērtējumu un līdz ar to attiecīgo dizainparaugu identiskumu, ir jāizvērtē agrākais dizainparaugs D1, uz kuru ir balstījusies Apelāciju padome.
Par apstrīdētā dizainparauga kā kompleksa ražojuma sastāvdaļas kvalificēšanu
23 Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka apstrīdētais dizainparaugs ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa; šo ražojumu veido grīdlīste, kas ietver iedobumu elektrokabeļu vai telefona vadu paslēpšanai, un apstrīdētais dizainparaugs, proti, šīs iedobes pārklāšanai domāts ieliktnis, kas pielāgots grīdlīstei un var tikt atdalīts vai pievienots. Šis dizainparaugs būtu kompleksa ražojuma sastāvdaļa arī tad, ja tas tiktu ievietots cita veida grīdlīstēs, jo tā līdzenā daļa būtu piestiprināta pie sienas un grīdlīste būtu piestiprināta sānu izvirzījumiem ar citu grīdlīstes aizmugurējā daļā esošu sānu izvirzījumu komplektu. No tā izrietot, ka apstrīdētais dizainparaugs katrā ziņā esot kompleksa ražojuma sastāvdaļa.
24 Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais dizainparaugs ir daudzfunkcionāls ražojums, kas var tikt izmantots vairākos veidos, un ka tā izmantošana nevar būt ierobežota ar tā kā kompleksa ražojuma sastāvdaļas izmantošanu. Tā būtībā min divus apstrīdētā dizainparauga izmantošanas veidus, proti, lai pārklātu iedobumu grīdlīstē un lai tas tiktu iestrādāts grīdā vai sienā. Taču siena vai grīda nevarot tikt uzskatīta par ražojumu. Prasītāja arī apgalvo, ka Regulas Nr. 6/2002 3. panta c) punkts ir jāinterpretē šauri un, attiecīgi, dizainparaugs ir uzskatāms par kompleksa ražojuma sastāvdaļu vienīgi tad, ja šī izmantošana ir vienīgais saprātīgais tā izmantošanas veids.
25 ITSB uzskata, ka prasītājas norādītie dažādie apstrīdētā dizainparauga izmantošanas veidi apstiprina, ka tas ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa.
26 Vispirms ir jāatgādina, ka ir būtiski noteikt, vai apstrīdētais dizainparaugs ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, jo atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktam, salīdzinot attiecīgos dizainparaugus, ir jāņem vērā vienīgi tās komplekso ražojumu sastāvdaļu iezīmes, kas ir redzamas parastās izmantošanas laikā.
27 Attiecībā uz šo lietu ir jānorāda, ka apstrīdētais dizainparaugs, kā tas izriet no lietas materiāliem un tostarp no prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem, veido kompleksa ražojuma sastāvdaļu, jo tas ir domāts, lai pārklātu iedobumu grīdlīstē un – papildus – iedobumu sienā vai grīdā.
28 Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītāja, apgalvojot, ka apstrīdētais dizainparaugs ir daudzfunkcionāls ražojums, tomēr galvenokārt min tikai tādus šī dizainparauga izmantošanas veidus, kādos tas izmantojams kā ieliktnis grīdlīstē, sienā vai grīdā. Ir tiesa, ka tā min arī iespēju izmantot apstrīdēto dizainparaugu kā neatkarīgu ražojumu, proti, kā kanālu, un šajā ziņā atsaucas uz prasības pieteikuma pielikumu A7. Atbildot uz jautājumiem tiesas sēdē, prasītāja tomēr atzina, ka šis pēdējais minētais izmantošanas veids ir tikai iespēja. Lai gan dizainparauga iespējamie izmantošanas veidi nav izslēdzami, tomēr ir jānorāda, ka tāda vienīgi hipotētiska apstrīdētā dizainparauga izmantošana, kāda ir norādīta prasības pieteikuma pielikumā A7, nevar tikt ņemta vērā, jo no lietas materiāliem skaidri izriet, ka šajā lietā apstrīdētais dizainparaugs galvenokārt tiks izmantots sastāvdaļā, kas tiek izmantota kā ieliktnis, lai pārklātu iedobumu.
29 Tātad apstrīdētais dizainparaugs ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa.
Par redzamajām sastāvdaļas iezīmēm parastās izmantošanas laikā
30 Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu dizainparauga, kas ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, redzamajām iezīmēm pašām par sevi ir jāatbilst novitātes un individuāla rakstura prasībām. Atbilstoši minētā panta 3. punktam parastā izmantošana ir tiešā lietotāja veikta izmantošana, izņemot apkopi, apkalpošanu vai remontu.
31 Tātad ir jāidentificē iezīmes, kas ir redzamas ražojuma parastās izmantošanas laikā.
32 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 25. punktā ir uzskatījusi, ka apstrīdētā dizainparauga tiešajam lietotājam, proti, lietotājam telpās, kurās ir piestiprinātas grīdlīstes, saglabājas redzama vienīgi tā priekšējā līdzenā virsma, kad tas izmantots kā ieliktnis, lai pārklātu iedobumu grīdlīstē. Turpretim, izmantojot to tā, kā tas ir attēlots Döllken katalogā, neviena no apstrīdētā dizainparauga daļām nepaliekot redzama, jo tas esot paslēpts aiz grīdlīstes.
33 Prasītāja apstrīd Apelāciju padomes konstatējumus un apgalvo, ka visas apstrīdētā dizainparauga daļas paliek redzamas tā parastās izmantošanas laikā, proti, tad, kad apstrīdētais dizainparaugs ir izgatavots no caurspīdīga materiāla, tad, kad, instalējot grīdlīstē vadus, ieliktnis tiek noņemts, kā arī tad, kad grīdlīstes gali nav segti.
34 ITSB uzskata par pamatotu Apelāciju padomes apsvērumu, saskaņā ar kuru parastās izmantošanas laikā apstrīdētā dizainparauga vienīgā redzamā daļa esot tā līdzenā virsma. Attiecībā uz prasītājas argumentiem esot jānorāda, ka ieliktņa izņemšana no grīdlīstes vadu labošanas vai to ievietošanas grīdlīstē laikā nav parastā izmantošana. Turklāt esot neloģiski iedomāties, ka grīdlīstes gali varētu tikt atstāti nenosegti.
35 Turklāt prasītāja uzsver, ka apstrīdētais dizainparaugs – pretēji Apelāciju padomes konstatējumam – nevar tikt izmantots kombinācijā ar tādu grīdlīsti, kāda attēlota Döllken katalogā, proti, tas nevar tikt piestiprināts sienai un segts ar grīdlīsti, kas ar tās sānu izvirzījumu komplekta palīdzību būtu piestiprināta dizainparauga sānu izvirzījumiem. Šāda darbība neesot iespējama, it īpaši tādēļ, ka apstrīdētā dizainparauga sānu izvirzījumi esot pārāk gari, lai ievietotos grīdlīstes aizmugurējā daļā.
36 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta a) apakšpunktam dizainparaugs, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, tiek uzskatīts par jaunu un par tādu, kam ir individuāls raksturs, tikai tad, ja šī sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā, paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā. No tā izriet, ka dizainparauga izmantošana, piestiprinot to grīdlīstes aizmugurējai daļai, padarītu neiespējamu tā aizsardzību, un tādēļ šajā lietā tā nav ņemama vērā. Vienīgais apstrīdētā dizainparauga izmantošanas veids, kas šī vērtējuma mērķim ir jāņem vērā, ir tā izmantošana par ieliktni, kuru lieto, lai pārklātu iedobumu. Tādēļ Apelāciju padomes secinājumam, atbilstoši kuram neviena no sastāvdaļas, kurā izmantots dizainparaugs, daļām nepaliks redzama, ja tas tiks piestiprināts grīdlīstes aizmugurējai daļai, nav nozīmes šajā lietā, turklāt šim apstāklim nav ietekmes uz apstrīdētā lēmuma tiesiskumu. Tādējādi prasītāja nevar lietderīgi atsaukties uz faktu, ka apstrīdētā dizainparauga sānu izvirzījumi esot pārāk gari.
37 Attiecīgi ir jāpārbauda tikai tas, vai apstrīdētā dizainparauga iezīmes ir redzamas tad, kad tas tiek izmantots kā ieliktnis, lai pārklātu iedobumu grīdlīstē vai sienā.
38 Kā to ir konstatējusi Apelāciju padome, vienīgi apstrīdētā dizainparauga līdzenā daļa paliek redzama tad, kad tas tiek izmantots, lai pārklātu iedobumu grīdlīstē vai sienā. Šo faktu ilustrē arī dokumenti, kas ietverti prasības pieteikuma pielikumos no A8 līdz A13.
39 Šajā stadijā ir arī jāizvērtē prasītājas arguments, saskaņā ar kuru, ņemot vērā, ka siena vai grīda, kurā tikšot ievietots ražojums, kurā izmantots dizainparaugs, nav ražojums Regulas Nr. 6/2002 3. panta izpratnē, attiecībā uz apstrīdēto dizainparaugu neesot piemērojams redzamības kritērijs.
40 Šajā ziņā ir jāuzsver, ka redzamība ir būtisks Kopienas dizainparaugu aizsardzības kritērijs. No Regulas Nr. 6/2002 preambulas 12. apsvēruma izriet, ka aizsardzība nebūtu attiecināma uz sastāvdaļām, kas nav redzamas, ražojumu lietojot parastā veidā, vai uz tām sastāvdaļas iezīmēm, kas nav redzamas, to montējot. Tas ļauj spriest, ka šīs pārbaudes mērķiem nav jāvērtē, vai iedobumi, kuru pārklāšanai ir paredzēts apstrīdētais dizainparaugs, atrodas ražojumā šaurā Regulas Nr. 6/2002 3. panta izpratnē, bet, gluži pretēji, ir jāvērtē parastās izmantošanas laikā redzamās iezīmes, kā to šajā lietā ir darījusi Apelāciju padome.
41 Ar citiem prasītājas izvirzītajiem argumentiem nevar tikt atspēkots šis Apelāciju padomes secinājums.
42 Pirmkārt, elektrokabeļu vai telefona vadu instalēšana grīdlīstes iedobumā, ko pārklāj ieliktnis, kurā izmantots apstrīdētais dizainparaugs, ietilpst Regulas Nr. 6/2002 4. panta 3. punktā paredzētajos izņēmumos tādējādi, ka apkope, apkalpošana vai remonts nevar tikt uzskatīti par parasto izmantošanu. Tā kā šīs darbības ir īslaicīgas, vadu nomaiņa vai instalēšana grīdlīstē precīzi atbilst apkopei vai apkalpošanai iepriekš minētās normas izpratnē. Turklāt Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 26. punktā pamatoti ir uzskatījusi, ka parastās izmantošanas laikā grīdlīstes tiek noņemtas tikai telpas remontdarbu un kabeļu vai telefona vadu labošanas vai nomaiņas gadījumā. Līdz ar to tā pamatoti ir uzskatījusi, ka parastā izmantošana neietver ieliktņa regulāru noņemšanu un pārbaudi.
43 Otrkārt, attiecībā uz iespēju nenosegt grīdlīstes galus, tādējādi ļaujot pamanīt gan grīdlīstes, gan ieliktņa šķērsgriezumu, līdzīgi kā to ir norādījis ITSB, ir jāuzskata, ka būtu neloģiski atstāt atklātus ražojuma galus, jo tas galvenokārt ir domāts, lai paslēptu vadus. Turklāt no prasības pieteikuma pielikuma A13 (61.–64. lpp.) skaidri izriet, ka grīdlīstes, kurās ir ievietota sastāvdaļa, kurā izmantots apstrīdētais dizainparaugs, ietver to galu paslēpšanai domātus elementus. Arī prasības pieteikuma 14. pielikumā (66. lpp.) ir precizēts, ka pati uzgaļu un adapteru izmantošana ļauj veikt vieglu un ātru instalēšanu, kas šajā lietā apstiprina, ka grīdlīstes sānu daļas ir paredzēts nosegt.
44 Treškārt, attiecībā uz situāciju, kurā dizainparaugs būtu izgatavots no caurspīdīga materiāla, ir jānorāda, ka prasības pieteikuma pielikumos A8, A9 un A12 ietvertie attēli neļauj konstatēt, ka caurspīdīga virsma ļautu pamanīt ieliktņa sānu izvirzījumus, kad tas ir piestiprināts grīdlīstei, sienai vai grīdai. Tāpat Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 29. punktā pamatoti ir uzskatījusi, ka abi attiecīgie dizainparaugi, kādi tie ir attēloti, var tikt izmantoti dažādu materiālu ražojumos, nevis tikai caurspīdīga materiāla ražojumos. Turklāt ITSB pamatoti norāda, ka šī iezīme nav ietverta apstrīdētā dizainparauga attēlojumā.
45 Līdz ar to Apelāciju padomes secinājumā, saskaņā ar kuru apstrīdētā dizainparauga vienīgā redzamā iezīme parastās izmantošanas laikā esot tā priekšējā virsma, nav pieļauta nekāda kļūda.
Par agrākā dizainparauga vērtējumu
46 Prasītāja norāda, ka agrākais dizainparaugs D1 ir attēlots kā vienkārša līnija ar diviem vienkāršiem un īsiem āķiem tās galos. Tā kā šajā attēlā neesot neviena trīsdimensiju izstrādājuma, priekšstats par līdzeno virmu esot nenoteikts un neskaidrs. Tātad Apelāciju padomes secinājums, kas izklāstīts apstrīdētā lēmuma 30. punktā un saskaņā ar kuru agrākais dizainparaugs D1 esot atveidots kā izstrādājums ar līdzenu virsmu, esot kļūdains. Turklāt no ITSB dokumenta ar nosaukumu “Examination of Applications for Registered Community Designs” izrietot, ka agrākā dizainparauga iezīmes, kuras nav pietiekami atveidotas attēlā, kas varētu būt agrāk nodots atklātībā, nevar tikt ņemtas vērā, lai vērtētu apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu.
47 ITSB apgalvo, ka agrākā dizainparauga attēls, kas ietverts tostarp Döllken katalogā, ļauj “saprast pašu izstrādājumu” un tādējādi lietderīgi salīdzināt to ar apstrīdēto dizainparaugu. Fakts, ka šajā attēlā ir ietverts vienīgi skats profilā, neizslēdzot salīdzinājumu ar apstrīdēto dizainparaugu, jo šajā gadījumā agrākā dizainparauga forma un iezīmes esot nevainojami identificējamas, lai arī tā attēlojums ir divās dimensijās un neietver skatu perspektīvā.
48 Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka Regulā Nr. 6/2002 attiecībā uz novitātes un individuāla rakstura vērtējumiem šīs regulas 5. un 6. panta izpratnē nav paredzēts, lai reģistrācijai pieteiktā dizainparauga vai dizainparauga, kas jau darīts pieejams sabiedrībai, grafiskajā attēlā būtu ietverts skats perspektīvā, ja vien šis grafiskais attēls ļauj identificēt dizainparauga formu un iezīmes. Šajā lietā Apelāciju padome pamatoti varēja uzskatīt, ka tāds dizainparauga attēls, kāds ir darīts pieejams Döllken katalogā, ļauj identificēt šī agrākā dizainparauga formu un iezīmes, kā arī tā izmantošanas veidu.
49 Nākamais jautājums, kas ir jāpārbauda, ir agrākā dizainparauga redzamība parastās izmantošanas laikā. Šajā lietā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 30. punktā ir uzskatījusi, ka šī dizainparauga – tāpat kā tas bija apstrīdētā dizainparauga gadījumā – vienīgā redzamā iezīme esot priekšējā līdzenā virsma. Atbilstoši Döllken katalogam, kurā ir ietverts tostarp agrākais dizainparaugs D1, tas ir piestiprināts grīdlīstes aizmugurējai daļai. No tā izriet, ka šis dizainparaugs nav redzams kompleksā ražojuma, kura sastāvdaļa tas ir, parastās izmantošanas laikā.
50 Šajā ziņā ir jānorāda, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 21. punktā, vērtējot apstrīdētā dizainparauga izmantošanu, ir norādījusi, ka tādas grīdlīstes kā tās, kas norādītas pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumā, sastāv no līdzenas pamatdaļas ar sānu izvirzījumiem, kas piestiprināti pie sienas, un grīdlīstes, kas piestiprināta pie šiem izvirzījumiem ar citu sānu izvirzījumu, kuri atrodas tās aizmugurējā daļā un ir cieši savienoti, komplektu. Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 25. punktā no tā ir secinājusi, ka, tos izmantojot šādi, ne ar apstrīdēto dizainparaugu, ne ar agrāko dizainparaugu atveidotais elements nav redzams.
51 Tā kā dizainparaugs, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, kas šī kompleksā ražojuma parastās izmantošanas laikā nav redzama, nevar tikt aizsargāts saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, pēc analoģijas ir jāuzskata, ka Kopienas dizainparauga novitāte un individuālais raksturs nevar tikt vērtēti, salīdzinot to ar agrāko dizainparaugu, kas, būdams kompleksa ražojuma sastāvdaļa, nav redzams šī ražojuma parastās izmantošanas laikā.
52 Tātad Regulas Nr. 6/2002 preambulas 12. apsvērumā izklāstītais un šā sprieduma 40. punktā atgādinātais redzamības kritērijs ir piemērojams attiecībā uz agrāko dizainparaugu. ITSB tiesas sēdē atzina arī, ka vieni un tie paši kritēriji ir jāpiemēro attiecībā uz abiem konfliktējošajiem dizainparaugiem.
53 No tā izriet, ka Apelāciju padome, salīdzinot attiecīgos dizainparaugus, ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, jo tā ir uzskatījusi, ka parastās izmantošanas laikā ražojuma, kurā izmantots agrākais dizainparaugs un kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, priekšējā daļa paliek redzama. Šādi tā nav pareizi identificējusi agrākā dizainparauga redzamos elementus. Kā ir norādīts iepriekš 51. punktā, pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu nevar tikt balstīts uz agrāko dizainparaugu, kas, būdams kompleksa ražojuma sastāvdaļa, nav redzams šī ražojuma parastās izmantošanas laikā. Līdz ar to Apelācijas padomes veiktais apstrīdētā dizainparauga novitātes un individuālā rakstura vērtējums ir kļūdains. Ar minēto apstākli pietiek, lai šis prasības pamats tiktu apmierināts.
54 No tā izriet, ka šis prasības pamats ir jāapmierina, neizvērtējot pārējos prasītājas izvirzītos pamatus un argumentus.
Par tiesāšanās izdevumiem
55 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
56 Tā kā ITSB spriedums nav labvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājai, atbilstoši tās izvirzītajiem prasījumiem.
57 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. punkta trešajai daļai persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju trešās padomes 2012. gada 8. novembra lēmumu lietā R 1512/2010‑3;
2) ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Cezar Przedsiębiorstwo Produkcyjne Dariusz Bogdan Niewiński tiesāšanās izdevumus;
3) Poli-Eco Tworzywa Sztuczne sp. z o.o. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 30. septembrī.
[Paraksti]