Language of document : ECLI:EU:T:2013:443

Lieta T‑411/10

(publikācija izvilkumu veidā)

Laufen Austria AG

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums – Cenas paaugstinājumu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Naudas sodi – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Pārkāpuma smagums – Koeficienti – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Ekonomikas krīze – Vairumtirgotāju spiediens – 2002. gada paziņojums par sadarbību – Naudas soda apmēra samazināšana – Būtiska pievienotā vērtība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 16. septembra spriedums

Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Nosacījumi – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Šo meitasuzņēmumu sadarbības izvērtēšana individuāli

(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 20. un 21. punkts)

Konkurences jomā Komisija Paziņojumā par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos ir definējusi apstākļus, kādos uzņēmumi, kuri ar to sadarbojas izmeklēšanā par aizliegtu vienošanos, var tikt atbrīvoti no naudas soda vai tiem var tikt samazināts naudas sods, kas tiem būtu jāmaksā. Uzņēmums, kas iesniedz šajā ziņā pieteikumu un kas sniedz Komisijai pierādījumus par apgalvoto pārkāpumu, kuriem ir būtiska pievienotā vērtība, var saņemt naudas soda samazinājumu atbilstoši paziņojumam par sadarbību. Līdz ar to principā tikai uzņēmumam, kas ir pieteikuma par naudas soda samazināšanu autors, kā arī – attiecīgā gadījumā – vienībām, kuru vārdā šis pieteikums ir iesniegts un kuras sadarbojas ar Komisiju, var tikt piešķirts šajā sakarā naudas soda samazinājums.

Komisijai nav pienākuma attiecināt uz māsasuzņēmumu naudas soda samazinājumu, kas piešķirts pirmajam meitasuzņēmumam, kurš iesniedzis pieteikumu saskaņā ar paziņojumu par sadarbību, tādēļ vien, ka tie kopā ar to kopīgo mātesuzņēmumu ietilpa vienā uzņēmumā Savienības tiesību izpratnē. Proti, atšķirībā no mātesuzņēmuma atbildības, kas gadījumā, ja mātesuzņēmums ar savām konkrētām darbībām nav piedalījies aizliegtajā vienošanās, ir uzskatāma par tādu, kura ir tikai atvasināta, fakultatīva un atkarīga no tā meitasuzņēmuma atbildības, meitasuzņēmuma atbildība nevar būt atvasināta no māsasuzņēmuma atbildības, jo šī atbildība izriet no tā paša dalības aizliegtajā vienošanās.

Šajos apstākļos tikai tad, ja, pirmkārt, pieteikums par naudas soda samazināšanu ir iesniegts māsasuzņēmuma vārdā un, otrkārt, māsasuzņēmums ir faktiski sadarbojies ar Komisiju, minētais māsasuzņēmums var saņemt naudas soda samazinājumu atbilstoši pieteikumam, kuru bija iesniedzis kāds cits meitasuzņēmums, kas pieder pie šī paša uzņēmuma. Šī situācija tātad atšķiras no situācijas, kurā mātesuzņēmums savā vārdā un tā meitasuzņēmumu vārdā iesniedz pieteikumu par naudas soda samazināšanu, jo šādā situācijā visiem uzņēmumiem, kas veido uzņēmumu Savienības tiesību izpratnē, ir pienākums sadarboties ar Komisiju.

(sal. ar 222. un 226.–229. punktu)