EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2015. gada 18. jūnijā
Lieta F‑50/14
Dana-Maria Pondichie
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Līgumdarbinieks – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi – Pastāvīgā dzīvesvieta – Sporādiska un īslaicīga prombūtne
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar kuru D.‑M. Pondichie lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 3. oktobra lēmumu, ar kuru tai atteikts ekspatriācijas pabalsts atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu, redakcijā, kas bija spēkā tobrīd (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”), VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam
Nolēmums Atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 3. oktobra lēmumu, ar kuru D.‑M. Pondichie atteikts ekspatriācijas pabalsts atbilstoši Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina D.‑M. Pondichie tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Mērķis – Piešķiršanas nosacījums – Pastāvīgās dzīvesvietas un galvenās profesionālās darbības neesamība atsauces laikposmā dienesta dalībvalstī – Pastāvīgās dzīvesvietas jēdziens – Sporādiska un īslaicīga prombūtne attiecīgajā valstī – Apstāklis, kas neietekmē parastās dzīvesvietas statusu – Universitātes studiju periods, kam seko stažēšanās vai nodarbinātības periods – Apstrīdama prezumpcija par vēlmi pārcelt pastāvīgo dzīvesvietu
(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punktā paredzētā ekspatriācijas pabalsta piešķiršanas mērķis ir kompensēt īpašas izmaksas un nelabvēlīgus apstākļus, kas, stājoties darbā Savienības iestādēs, ir radušies ierēdņiem un darbiniekiem, kuri šī iemesla dēļ ir bijuši spiesti mainīt dzīvesvietu savā valstī uz dzīvesvietu darba vietas valstī.
Ja Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā ekspatriācijas gadījuma noteikšanai tiek izmantoti ieinteresētās personas pastāvīgās dzīvesvietas un pamata nodarbinātības pirms stāšanās amatā jēdzieni, tad tas tiek darīts, lai noteiktu vienkāršus un objektīvus kritērijus. No tā izriet, pirmkārt, ka šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ekspatriācijas pabalsta piešķiršanai tiek noteikts ieinteresētās personas pastāvīgās dzīvesvietas atsauces laikposmā kritērijs un, otrkārt, ka ekspatriācijas jēdziens ir atkarīgs no ierēdņa subjektīvās situācijas, proti, tā integrācijas pakāpes jaunajā vidē, kas var tikt pierādīta, piemēram, ar viņa pastāvīgo dzīvesvietu vai ar to, ka viņš ir iepriekš veicis pamata profesionālo darbību.
Pastāvīgā dzīvesvieta ir vieta, kur attiecīgais ierēdnis vai darbinieks ir nostiprinājis savu pastāvīgo vai ierasto interešu centru ar vēlmi tam piešķirt stabilu raksturu, paturot prātā, ka, lai noteiktu pastāvīgo dzīvesvietu, ir jāņem vērā visi to veidojošie fakti, konkrēti, ieinteresētās personas faktiskā dzīvesvieta.
Ierēdnis vai darbinieks zaudē ekspatriācijas pabalstu vienīgi tad, ja visā atsauces laikposmā viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir bijusi nodarbinātības valstī vai ja viņš šajā valstī ir veicis savu galveno profesionālo darbību, ievērojot, ka sporādiskas un īslaicīgas prombūtnes nodarbinātības valstī dēļ vien prasītāja dzīvesvieta nodarbinātības valstī nezaudē savu pastāvīgo raksturu.
Tomēr gadījumā, ja studiju periodam seko stažēšanās vai nodarbinātības periods tajā pašā vietā, ieinteresētās personas ilgstoša klātbūtne attiecīgajā valstī var radīt pieņēmumu, ko gan ir iespējams atspēkot, par viņa iespējamu vēlmi pārcelt savu pastāvīgo vai ierasto interešu centru un attiecīgi pastāvīgo dzīvesvietu uz šo valsti.
(skat. 32.–35. un 39. punktu)
Atsauces
Tiesa: spriedums Magdalena Fernández/Komisija, C‑452/93 P, EU:C:1994:332, 21. punkts.
Pirmās instances tiesa: spriedumi Magdalena Fernández/Komisija, T‑90/92, EU:T:1993:78, 29. punkts; Reichert/Parlaments, T‑18/98, EU:T:2000:113, 25. punkts; Liaskou/Padome, T‑60/00, EU:T:2001:129, 52. punkts; E/Komisija, T‑251/02, EU:T:2004:357, 53. punkts; Salazar Brier/Komisija, T‑83/03, EU:T:2005:371, 65. punkts; De Bustamante Tello/Padome, T‑368/03, EU:T:2005:372, 52. punkts; F/Komisija, T‑324/04, EU:T:2007:140, 86. punkts, un Asturias Cuerno/Komisija, T‑473/04, EU:T:2007:184, 73. punkts.
Civildienesta tiesa: spriedumi Tzvetanova/Komisija, F‑33/09, EU:F:2010:18, 57. punkts; Mioni/Komisija, F‑28/10, EU:F:2011:23, 22. un 32. punkts, un Bourtembourg/Komisija, F‑6/12, EU:F:2012:175, 28. un 29. punkts.