Prasība, kas celta 2013. gada 31. jūlijā – Orange/Komisija
(lieta T-402/13)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Orange (Parīze, Francija) (pārstāvji – J.-P. Gunther un A. Giraud, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
atcelt apstrīdēto lēmumu;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasību prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2013. gada 25. un 27. jūnija lēmumus, kuri adresēti France Télécom un Orange, kā arī visām sabiedrībām, ko tās tieši vai netieši kontrolē, un ar kuriem atbilstoši Padomes Regulas Nr. 1/2003 1 20. panta 4. punktam tiem ir noteiktas pārbaudes. Šie lēmumi ir pieņemti LESD 102. panta un EEZ līguma 54. panta piemērošanas procedūrā saistībā ar interneta savienojumu pakalpojumu sniegšanas nozari (lieta AT.40090)
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots vajadzības un samērīguma principa pārkāpums, jo Komisija ir noteikusi pārbaudes praksēm, kas ir ļoti līdzīgas tām, kuras ir norādītas Francijas konkurences iestādes tikai pirms deviņiem mēnešiem pieņemtajā lēmumā, un pat, neraugoties uz to, ka Francijas konkurences iestāde nevienu Orange darbību nav kvalificējusi kā pret konkurenci vērstu. Prasītājs apgalvo, ka pārbaudes laikā Komisija nav meklējusi papildu elementus jau tās rīcībā esošajiem elementiem, kas tai būtu bijis jādara atbilstoši judikatūrai šajā jomā.
Ar otro pamatu tiek apgalvots apstrīdēto lēmumu patvaļīgais raksturs, jo Komisijai nebija pietiekami nopietnu un detalizētu norāžu, lai veiktu tik ietekmējošu pasākumu kā pārbaude.
____________1 Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101.] un [102.] pantā (OV L 1, 1. lpp.).