Prasība, kas celta 2012. gada 13. jūnijā - Hautau/Komisija

(lieta T-256/12)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hautau GmbH (Helpsen, Vācija) (pārstāvis - C. Peter, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2012. gada 28. marta Lēmumu C(2012) 2069, galīgā redakcija, lietā COMP/39452 - Logu un stikla durvju stiprinājumi, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

pakārtoti - atbilstoši samazināt prasītājai uzliktā naudas soda apmēru;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

1.    Pirmkārt, lēmums par naudas soda uzlikšanu kļūdaini ir balstīts uz pieņēmumu par LESD 101. panta pārkāpumu. Tas tā tomēr nevarot būt, jo apspriedes tika īstenotas, otrai tirgus dalībniecei pilnībā par tām zinot un pēc tās lūguma.

2.    Otrkārt, lēmums par naudas soda uzlikšanu kļūdaini ir balstīts uz pieņēmumu, ka apspriedes iesaistīto uzņēmumu starpā notika par cita veida stiprinājumiem nevis pagriežami-atvāžamajiem stiprinājumiem.

3.    Treškārt, pat ja būtu noticis LESD 101. panta pārkāpums, lēmums par naudas soda uzlikšanu katrā ziņā kļūdaini ir balstīts uz pieņēmumu, ka pret konkurenci vērstā rīcība ir ietekmējusi arī speciālos stiprinājumus.

4.     Ceturtkārt, kļūdains ir arī pieņēmums par to, ka prasītāja ir piedalījusies pret konkurenci vērstā nolīgumā, kura ietekme ir pārsniegusi Vācijas Federatīvās Republikas teritoriju. Prasītājai labākajā gadījumā varot inkriminēt LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu attiecībā uz Itālijas un Grieķijas tirgu 2007. gadā.

5.    Piektkārt, prasītāja, papildinot otro līdz ceturto pamatu, pakārtoti norāda, ka, aprēķinot naudas sodu, kļūdaini ir ņemts vērā apgrozījums attiecībā uz slīdstiprinājumiem un/vai speciālajiem stiprinājumiem, kā arī apgrozījums, kas nav realizēts Vācijā. Šāda apgrozījuma iekļaušanas dēļ apgrozījums, kuru atbildētāja noteica pamatsummas aprēķināšanai, bija pārāk liels. Līdz ar to ir ticis pārkāpts Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts.

6.    Sestkārt, prasītāja pakārtoti arī norāda uz kļūdu vērtējumā, kas pieļauta aprēķinot naudas sodu, ņemot vērā pārkāpuma smagumu, kā arī atturēšanas pakāpi (t.s. "ieejas maksa"). Procentuālais īpatsvars, kas prasītājas gadījumā tika piemērots attiecībā uz pārkāpuma smagumu un atturēšanas pakāpi, bija pārmērīgi augsts. Arī tiktāl ir noticis Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkta pārkāpums.

7.    Septītkārt, prasītāja pakārtoti arī apgalvo, ka ir pieļauts Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkta pārkāpums, jo ir kļūdaini ņemts vērā apgrozījums, ko tā bija realizējusi kopā ar pārējiem karteļa dalībniekiem.

8.    Astotkārt, lēmumā turklāt ir pieļauts būtisks pamatojuma trūkums. Tādēļ tas ir pilnībā atceļams LESD 296. panta pārkāpuma dēļ un no tā izrietošā prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpuma dēļ, neatkarīgi no tā, vai prasītāja bija iesaistīta nolīgumā, kas ir pretrunā LESD 101. pantam, vai nē. Šo trūkumu neesot iespējams novērst pašreiz notiekošajā tiesvedībā.

9.    Devītkārt, Komisija ir kļūdaini balstījusies uz pieņēmumu, ka prasītāja ir piedalījusies (varbūtēji) pret konkurenci vērstajā nolīgumā laikā no 1999. gada 16. novembra līdz 2007. gada 3. jūlijam. Apgalvojums par vienotu un turpinātu pārkāpumu, kas ildzis no 1999. gada 16. novembra līdz 2007. gada 3. jūlijam, tomēr neesot pamatots, ņemot vērā neatkarīgi veikto cenu paaugstinājumu 2001. gadam, kā arī vienošanās neesamību attiecībā uz 2002. gadu. Tādējādi lēmums labākajā gadījumā varētu ietvert laikposmu, sākot no 2003. gada. Tomēr tiktāl, ciktāl tiek apgalvots, ka prasītāja ir piedalījusies pret konkurenci vērstā rīcībā, kuras ietekme ir pārsniegusi Vācijas tirgu, prasītājai labākajā gadījumā varot inkriminēt LESD 101. panta pārkāpumu 2007. gadā. Prasītāja līdz ar to uzskata, ka nav pamata pieņēmumam, ka tā būtu piedalījusies pārkāpumā, kurš ildzis septiņus gadus un septiņus mēnešus.

____________