Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 13. novembrī iesniegusi Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) – Electricity & Water Authority of the Government of Bahrain u.c./Prysmian Netherlands BV u.c.
(Lieta C-672/23, Electricity & Water Authority of the Government of Bahrain u.c.)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Gerechtshof te Amsterdam
Pamatlietas puses
Prasītāji un apelācijas sūdzības iesniedzēji: Electricity & Water Authority of the Government of Bahrain, GCC Interconnection Authority, Kuwait Ministry of Electricity and Water, Oman Electricity Transmission Company SAOC
Atbildētāji un atbildētāji apelācijas tiesvedībā: Prysmian Netherlands BV, Draka Holding BV, Prysmian Cavi e Sistemi Srl, Pirelli & C. SpA, Prysmian SpA, The Goldman Sachs Group Inc., ABB BV, ABB Holdings BV, ABB AB, ABB Ltd, Nexans Nederland BV, Nexans Cabling Solutions BV, Nexans Participations SA, Nexans SA, Nexans France SAS
Prejudiciālie jautājumi
a) Vai Briseles I a 1 regulas 8. panta 1. punkta izpratnē pastāv cieša saistība starp:
pirmkārt, prasību, kas celta pret galveno atbildētāju, kurš nav Komisijas lēmuma par aizliegtu vienošanos adresāts, bet kurš kā vienība, par ko tiek apgalvots, ka tā ietilpst uzņēmumā Savienības konkurences tiesību izpratnē (turpmāk tekstā – “uzņēmums»), lejupejošā līnijā tiek saukts pie atbildības par konstatētu Savienības tiesībās noteiktā aizlieguma noslēgt aizliegtas vienošanās pārkāpumu, un
otrkārt, prasību, kas celta pret:
(A) līdzatbildētāju, kurš ir attiecīgā lēmuma adresāts, un/vai
(B) līdzatbildētāju, kas nav attiecīgā lēmuma adresāts un par ko tiek apgalvots, ka tas kā juridiska vienība ietilpst uzņēmumā, kurš ar attiecīgo lēmumu tiek saukts pie publiski tiesiskās atbildības par Savienības tiesībās noteiktā aizlieguma slēgt aizliegtas vienošanās pārkāpumu?
Vai šajā ziņā kaut ko maina tas,
(a) vai galvenajam atbildētājam, kas lejupejošā līnijā tiek saukts pie atbildības, aizliegtās vienošanās periodā ir tikai piederējušas un tas ir tikai pārvaldījis kapitāldaļas;
(b) ja atbilde uz ceturtā jautājuma a) daļu ir apstiprinoša – vai galvenais atbildētājs, kas lejupejošā līnijā tiek saukts pie atbildības, ir piedalījies produktu, uz kuriem attiecas aizliegta vienošanās, ražošanā, izplatīšanā, pārdošanā un/vai piegādē un/vai pakalpojumu, uz kuriem attiecas aizliegta vienošanās, sniegšanā;
(c) vai līdzatbildētājs, kas ir lēmuma adresāts, attiecīgajā lēmumā ir kvalificēts kā:
(i) faktiskais aizliegtas vienošanās dalībnieks tādā izpratnē, ka tas ir faktiski piedalījies konstatētajā(os) nolīgumā(os), kas veido konkurences noteikumu pārkāpumu, un/vai saskaņotās darbībās, vai
(ii) juridiska vienība, kura ietilpst uzņēmumā, kas ir saukts pie publiski tiesiskās atbildības par Savienības tiesībās noteiktā aizlieguma noslēgt aizliegtas vienošanās pārkāpumu;
(d) vai līdzatbildētājs, kas nav lēmuma adresāts, faktiski ir ražojis, izplatījis, pārdevis un/vai piegādājis produktus, uz kuriem attiecas aizliegta vienošanās, un/vai faktiski ir sniedzis pakalpojumus, uz kuriem attiecas aizliegta vienošanās;
(e) vai galvenais atbildētājs un līdzatbildētājs ietilpst vai neietilpst vienā un tajā pašā uzņēmumā;
(f) vai prasītāji tieši vai netieši ir pirkuši produktus no galvenā atbildētāja un/vai līdzatbildētāja un/vai tieši vai netieši ir no tiem saņēmuši pakalpojumus?
b) Vai, lai atbildētu uz pirmā jautājuma a) daļu, ir būtiski, vai ir vai nav paredzams, ka attiecīgo līdzatbildētāju iesūdz tiesā, kuras jurisdikcija attiecas uz galveno atbildētāju? Gadījumā, ja tas ir būtiski, vai šī paredzamība ir atsevišķs kritērijs, piemērojot Briseles I a regulas 8. panta 1. punktu? Vai, ņemot vērā 2021. gada 6. oktobra spriedumu Sumal (C-882/19, EU:C:2021:800), tā principā pastāv? Cik lielā mērā pirmā jautājuma a) daļā minētie apstākļi (a)–f) punkts) izskatāmajā lietā ļauj paredzēt, ka līdzatbildētājs tiks iesūdzēts tiesā, kuras jurisdikcija attiecas uz galveno atbildētāju?
Vai, nosakot jurisdikciju, ir jāņem vērā arī prasības pret galveno atbildētāju iespējamā apmierināšana? Gadījumā, ja tas tā ir, vai, veicot šādu izvērtējumu, ir pietiekami, ka a priori nevar tikt izslēgts, ka prasība tiks apmierināta?
a) Vai Savienības tiesību aktos noteiktās tiesības uz zaudējumu atlīdzību, kas ir ikvienai personai, pamatojoties uz konstatētu Savienības tiesībās noteiktā aizlieguma noslēgt aizliegtas vienošanās pārkāpumu, aptver arī tiesības prasīt atlīdzināt zaudējumus, kuri radušies ārpus Eiropas Ekonomikas zonas?
b) Vai konkurences tiesībās atzīto prezumpciju par mātesuzņēmumu (kam piemērots naudas sods) izšķirošu ietekmi uz meitasuzņēmumu saimniecisko darbību (“Akzo prezumpcija») ir jāpiemēro un to var piemērot (civiltiesiskās) lietās par aizliegtas vienošanās dēļ radītiem zaudējumiem?
c) Vai holdinga starpnieksabiedrība, kas tikai pārvalda un kam pieder kapitāldaļas, atbilst otrajam Sumal kritērijam (saimnieciskās darbības veikšana, kas konkrēti saistīta ar tā pārkāpuma priekšmetu, par kuru saukts pie atbildības mātesuzņēmums)?
a) Vai, piemērojot Briseles I a regulas 8. panta 1. punktu, dažādi atbildētāji, kas ir vienas un tās pašas dalībvalsts rezidenti, (kopā) var veidot galveno atbildētāju?
b) Vai Briseles I a regulas 8. panta 1. punkts, padarot nepiemērojamas valsts tiesību normas, tieši un nepastarpināti nosaka tiesu, kam ir teritoriālā jurisdikcija?
c) Gadījumā, ja atbilde uz ceturtā jautājuma a) daļu ir noliedzoša – tādā nozīmē, ka tikai viens atbildētājs var būt galvenais atbildētājs – un atbilde uz ceturtā jautājuma b) daļu ir apstiprinoša – tādā nozīmē, ka Briseles I a regulas 8. panta 1. punkts, padarot nepiemērojamas valsts tiesību normas, tieši un nepastarpināti nosaka tiesu, kam ir teritoriālā jurisdikcija:
Vai, piemērojot Briseles I a regulas 8. panta 1. punktu, pastāv iespēja iekšējā kārtībā nodot lietu atbildētāja domicila tiesai tajā pašā dalībvalstī?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.).