VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2015. gada 14. jūlijā (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes “Lembergerland” reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Preču zīme vīnam, kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādes – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts
Lieta T‑55/14
Genossenschaftskellerei Rosswag-Mühlhausen eG, Faihingena pie Encas [Vaihingen-sur-l’Enz] (Vācija), ko pārstāv H. Steffan, advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Poch, pārstāve,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2013. gada 14. novembra lēmumu lietā R 566/2013‑1 attiecībā uz vārdiska apzīmējuma “Lembergerland” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen], tiesneši I. Pelikānova [I. Pelikánová] un E. Butidžidžs [E. Buttigieg] (referents),
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 21. janvārī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 10. aprīlī,
ņemot vērā, ka mēneša laikā no paziņošanas par rakstveida procesa pabeigšanu netika saņemts lietas dalībnieku pieteikums par tiesas sēdes rīkošanu, un tāpēc, uzklausot tiesneša referenta ziņojumu un pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu, nolemjot izskatīt prasību bez procesa mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2012. gada 22. augustā prasītāja Genossenschaftskellerei Rosswag-Mühlhausen eG Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
2 Preču zīme, kuras reģistrācija tika lūgta, ir vārdisks apzīmējums “Lembergerland”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Alkoholiskie dzērieni (izņemot alu)”.
4 Ar 2013. gada 30. janvāra lēmumu pārbaudītājs noraidīja reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz iepriekš 3. punktā norādītajām precēm, pamatojot ar to, ka uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzētais absolūta atteikuma pamats.
5 2013. gada 25. martā prasītāja atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantam iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu.
6 ITSB Apelācijas pirmā padome ar 2013. gada 14. novembra lēmumu noraidīja apelācijas sūdzību (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Tā norādīja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Lemberg”, kas ir aizsargāta Eiropas Savienībā attiecībā uz Dienvidāfrikas izcelsmes vīniem saskaņā ar Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku par vīna tirdzniecību (OV 2002, L 28, 4. lpp.; turpmāk tekstā – “Nolīgums starp Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku”) 8. panta b) punkta ii) daļu, aplūkojot to kopsakarā ar minētā nolīguma II pielikumu, pat ja vīna, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, izcelsme nav šajā vietā. Tā uzskatīja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme nav vienkārši jauns iztēles radīts vārds salīdzinājumā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Lemberg” un ka, lai motivētu tās reģistrācijas atteikumu ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzēto pamatu, pietiek ar to, ka tā ietver vai sastāv no elementiem, kas pārliecinoši ļauj identificēt šo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Turklāt tā uzskatīja, ka tas, ka nosaukums “Lemberg” norāda uz “estate [īpašumu]” [vīna dārzu], nevis uz reģionu vai teritoriju, neatspēko faktu, ka tā ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas ir aizsargāta atbilstoši Nolīgumam starp Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku. Apelācijas padome norādīja, ka prasītājas veiktajām atsaucēm uz citām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aizsargātas saskaņā ar šo pašu nolīgumu, nav nozīmes, lai izskatāmajā lietā vērtētu reģistrācijas pieteikumu. Visbeidzot, Apelācijas padome konstatēja, ka izskatāmajā lietā nav piemērojams Parīzes pārskatītās un grozītās 1883. gada 20. marta Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (turpmāk tekstā – “Parīzes konvencija”) 6.b pants, ciktāl tajā ir paredzēts vienīgi aizliegums reģistrēt kā preču zīmes valstu ģerboņus, oficiālās kontroles zīmes un starpvaldību organizāciju ģerboņus.
Lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– uzdot ITSB reģistrēt reģistrācijai pieteikto preču zīmi;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
8 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
9 Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunkta pārkāpumu, un apgalvo, ka Apelācijas padome kļūdaini ir atteikusi pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz šo tiesību normu. Pirmkārt, tā būtībā norāda, ka nosaukums “Lemberg”, kas apzīmē tikai vienu vīna dārzu, nevar tikt uzskatīts par tādu, kas veido ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, it īpaši Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regulas Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 (OV L 148, 1. lpp.), izpratnē. Otrkārt, tā apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir iztēles radīts vārds, kas nesakrīt ar nosaukumu “Lemberg”, un tātad tas nevar konkrētajai sabiedrības daļai likt kļūdīties attiecībā uz “sakarības pastāvēšanu starp lietotāju un organizāciju” Parīzes konvencijas izpratnē.
10 ITSB apstrīd prasītājas argumentus.
11 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes vīniem, kas ietver vai sastāv no vīnus identificējošas ģeogrāfiskas norādes, attiecībā pret tādiem vīniem, kam nav šīs izcelsmes.
12 Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība attiecībā uz vīniem ir ieviesta, pirmkārt, ar Savienības regulām, it īpaši par vīna tirgus kopīgo organizāciju, un, otrkārt, ar divpusējām konvencijām, kuras noslēgusi Savienība un trešās valstis attiecībā uz vīna tirdzniecību (šajā ziņā skat. spriedumu, 2010. gada 11. maijs, Abadía Retuerta/ITSB (“CUVÉE PALOMAR”), T‑237/08, Krājums, EU:T:2010:185, 73. un 104.–108. punkts).
13 Atbilstoši Nolīguma starp Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku 8. panta b) punkta ii) daļai ģeogrāfiskās norādes, kas minētas tā II pielikumā, Savienībā ir aizsargātas attiecībā uz vīniem, kuru izcelsme ir Dienvidāfrikā. Minētā nolīguma II pielikuma “Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts” B punkta “Dienvidāfrikas izcelsmes vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” B 2. punkta “Reģionu, apgabalu, “wards” [rajonu], “estates” [īpašumu] nosaukumi” B 2.3. punkta “Piekrastes reģions” B 2.3.7. punkta “Tulbagh apgabals” b) apakšpunktā ““Estates” [īpašumi]” ir skaidri norādīts “Lemberg”.
14 Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 13.–18. punktā secināja, ka “Lemberg” ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas aizsargāta saskaņā ar minēto nolīgumu. Norādot, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme attiecībā uz 33. klasē ietilpstošajiem “alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu)” ietver šo aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz vīniem, pat ja vīna, kuru tā apzīmē, izcelsme nav vieta, uz kuru norāda minētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, Apelācijas padome apstiprināja [atstāja spēkā] pārbaudītāja lēmumu, atsakot pieteikto reģistrāciju attiecībā uz 33. klasē ietilpstošajām precēm saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu.
15 Pirmkārt, prasītāja apstrīd šo vērtējumu, norādot, ka nosaukums “Lemberg” apzīmē tikai vienu vīna dārzu un līdz ar to nevar tikt uzskatīts par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Tā šajā ziņā it īpaši atsaucas uz Regulas Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietverto “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” definīciju.
16 Šajā ziņā, tāpat kā to darījusi Apelācijas padome, ir jānorāda, ka “Lemberg” ir Savienībā aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecībā uz Dienvidāfrikas izcelsmes vīniem saskaņā ar iepriekš 13. punktā minēto Nolīgumu starp Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku. Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, fakts, ka šis nosaukums norāda uz “estate” (vīna dārzs), nevis uz reģionu, komūnu vai apgabalu, nevar atspēkot faktu, ka tas ir tieši aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde saskaņā ar minēto nolīgumu.
17 Kā to norāda ITSB, Nolīgumā nav nekā, kas ļautu uzskatīt, ka tā II pielikumā minētajiem vīna dārziem saskaņā ar Nolīguma 8. panta b) punkta ii) daļu nebūtu piešķirta tāda pati aizsardzība kā vīnkopības reģioniem, apgabaliem (“districts”) vai rajoniem (“wards”), kas arī ir minēti šajā pielikumā.
18 Kā pamatoti ir norādījis ITSB, attiecībā uz “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” definīciju Nolīguma starp Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku 3. panta b) punktā ir atsauce uz Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ietverts 1.C pielikumā Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kurš 1994. gada 15. aprīlī ir parakstīts Marakešā un apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “TRIPS līgums”), 22. panta 1. punktu. Šajā tiesību normā ir paredzēts, ka ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm “tiek saprastas norādes, kas identificē preci, kura izgatavota kādas dalībvalsts teritorijā vai šās teritorijas reģionā, vai vietā, kur preces noteiktā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības ir būtiski saistāmas ar tās ģeogrāfisko izcelsmi”. Nekas neļauj secināt, ka “vietu” šīs tiesību normas izpratnē nevarētu veidot vīna dārzs vai ka šāda “vieta” ir ierobežoti jāattiecina uz teritoriju atkarībā no tās izmēra vai formāla administratīvā iedalījuma.
19 Vietas etimoloģisks izskaidrojums, tās ģeogrāfiskās un vēsturiskās iezīmes, piemēri attiecībā uz dažādām vietām Vācijā ar nosaukumu “Lemberg”, uz ko atsaucas prasītāja, un piezīme attiecībā uz nosaukumu “Lemberg” kā norādi uz pilsētu, kas atrodas Ukrainā, nevar atspēkot secinājumu, saskaņā ar kuru “Lemberg” ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas aizsargāta saskaņā ar Nolīgumu starp Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku, kā tas izriet no 16.–18. punkta iepriekš.
20 Tas pats attiecas uz argumentu, kuru prasītāja vēlas izsecināt no Regulas Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertās “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” definīcijas. Faktiski “Lemberg” ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas ir aizsargāta nevis saskaņā ar Regulas Nr. 479/2008 36. pantu, bet gan saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku, kurā attiecībā uz “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” definīciju ir veikta atsauce uz TRIPS līguma 22. panta 1. punktu, kā tas ir norādīts iepriekš 18. punktā. No tā izriet, ka izskatāmajā lietā Regulai Nr. 479/2008 nav nozīmes, lai vērtētu, vai “Lemberg” ir jāuzskata par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunkta izpratnē. Katrā ziņā Regulas Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertā “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” definīcija nav pretrunā TRIPS līguma 22. panta 1. punktā ietvertajai definīcijai, kā to pamatoti apgalvo ITSB.
21 Otrkārt, prasītāja norāda, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme “Lembergerland” neatbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norādei “Lemberg”, kas minēta Nolīgumā starp Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku, bet ir jauns iztēles radīts nosaukums, kuru veido divi nejauši izvēlēti vārdi un trīspadsmit burti, no kuriem tikai septiņi sakrīt ar iepriekš minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Prasītājas ieskatā reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir pašai sava nozīme, jo tā apzīmē “kalnu un purvu zemi” un netiecas radīt “iespaidu, ka tās izcelsme būtu kaut mazākais vīna dārzs Rietumkāpas provincē, kas atrodas Dienvidāfrikā”.
22 Šajā ziņā ir jānorāda, kā to apstrīdētā lēmuma 16. punktā ir darījusi Apelācijas padome, ka saskaņā ar judikatūru, lai tiktu piemērots Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamats, ir pietiekami, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai elementiem, kuri ļauj precīzi identificēt attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (šajā ziņā skat. spriedumu CUVÉE PALOMAR, minēts 12. punktā, EU:T:2010:185, 125. un 131. punkts).
23 Izskatāmajā lietā reģistrācijai pieteiktais apzīmējums “Lembergerland” ir vārds, kas ietver tostarp aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Lemberg”, kura ir skaidri identificējama šajā apzīmējumā, ko prasītāja turklāt nav apstrīdējusi.
24 Turpretim prasītāja būtībā apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme, aplūkota kopumā, nevar izraisīt tās sajaukšanu ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, jo tai salīdzinājumā ar šo norādi esot atšķirīga nozīme (skat. iepriekš 21. punktu).
25 Kā to apstrīdētā lēmuma 17. punktā pamatoti ir norādījusi Apelācijas padome, atsaucoties uz Padomes 1994. gada 22. decembra Regulas Nr. 3288/94, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, lai ieviestu Urugvajas raundā noslēgtās vienošanās (OV L 349, 83. lpp.), ar kuru ieviests Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts [tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts], preambulas ceturto apsvērumu, preču zīmes reģistrācija ir jāatsaka, ja šī preču zīme ietver vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, neatkarīgi no tā, vai reģistrācijai pieteiktais apzīmējums var likt patērētājam kļūdīties attiecībā uz vīnu, kurus tas apzīmē, izcelsmi.
26 Proti, Regulas Nr. 3288/94 preambulas ceturtajā apsvērumā ir precizēts, ka TRIPS līguma 23. panta 2. punktā ir paredzēts noraidīt vai atzīt par spēkā neesošām tās preču zīmes, kas ietver vai sastāv no nepatiesām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm attiecībā uz vīniem, neietverot nosacījumu, ka tām jāpiemīt sabiedrību maldinošām īpašībām. Tādējādi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamats ir piemērojams, neņemot vērā, vai reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt vai nepiemīt sabiedrību maldinošas īpašības un vai tā izraisa sajaukšanas iespēju sabiedrībā attiecībā uz preces izcelsmi (spriedums CUVÉE PALOMAR, minēts 12. punktā, EU:T:2010:185, 119. un 120. punkts).
27 Šajā kontekstā kā tāds, kam nav nozīmes, ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru pieteiktās preču zīmes reģistrācija nevar tikt atteikta, jo “tā nevar maldināt sabiedrību attiecībā uz sakarības pastāvēšanu starp lietotāju un organizāciju” Parīzes konvencijas 6.b panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Kā to apstrīdētā lēmuma 23. punktā ir norādījusi Apelācijas padome, šī tiesību norma nav piemērojama izskatāmajā lietā, ciktāl Parīzes konvencijas 6.b pants attiecas vienīgi uz aizliegumu izmantot kā preču zīmes Savienības dalībvalstu un starptautisko starpvaldību organizāciju ģerboņus, karogus un citus valsts simbolus, to pieņemtās oficiālās kontroles un garantijas zīmes, nevis uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.
28 Katrā ziņā pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, reģistrācijai pieteikto apzīmējumu veidojošie papildu burti nevar tam piešķirt iztēles raksturu salīdzinājumā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Lemberg”, jo vārds “lemberger” vācu valodā ir īpašības vārds, kas veidots no vārda “Lemberg” un vārda “Land”, kas šajā valodā nozīmē “reģions, teritorija”, kas ļauj saprast reģistrācijai pieteikto apzīmējumu kā norādi uz “Lemberg [Lembergas] reģionu” vai “Lemberg [Lembergas] teritoriju”, kā to pamatoti norāda ITSB. Tādējādi reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav pašai savas autonomas nozīmes, kas to būtiski atšķirtu no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Lemberg” nozīmes.
29 No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme “Lembergerland” ietver vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Lemberg”, kas ir aizsargāta saskaņā ar Nolīgumu starp Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku attiecībā uz šādas izcelsmes vīniem. Preces, kas aptvertas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ietver vīnu, pat ja prasītāja neapgalvo, ka tā izcelsmes [vieta] ir Lemberg [Lemberga]. Tātad Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzētais absolūta atteikuma pamats.
30 Šis secinājums nevar tikt atspēkots ar citiem prasītājas argumentiem.
31 Pirmkārt, prasītāja norāda, ka Apelācijas padome nav ņēmusi vērā preču zīmes “Lembergerland” reģistrāciju Vācijā.
32 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma, ko veido tai raksturīgu normu kopums un īpaši mērķi, un tās piemērošana ir neatkarīga no visām valstu sistēmām. ITSB un, attiecīgā gadījumā, Savienības tiesai nav saistošs dalībvalsts vai trešās valsts līmenī pieņemts lēmums, ar ko atzīta iespēja reģistrēt to pašu apzīmējumu kā valsts preču zīmi. Dalībvalstīs pastāvošās reģistrācijas ir vienīgi fakts, kas Kopienas preču zīmes reģistrācijas kontekstā var tikt ņemts vērā, un reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir jāvērtē, pamatojoties tikai uz atbilstošo Kopienu tiesisko regulējumu. No tā izriet, ka ITSB nav pienākuma reģistrēt reģistrācijai pieteikto preču zīmi tāpēc, ka eksistē preču zīmju jomā kompetentas valsts iestādes lēmums par reģistrāciju (šajā ziņā skat. spriedumus “CUVÉE PALOMAR”, minēts 12. punktā, EU:T:2010:185, 137. un 138. punkts un tajos minētā judikatūra, un, 2013. gada 16. maijs, Restoin/ITSB (“EQUIPMENT”), T‑356/11, EU:T:2013:253, 74. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Tāpēc, kā to norāda ITSB, apstāklis, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir tikusi reģistrēta Vācijā, nevar atspēkot Apelācijas padomes lēmuma tiesiskumu.
34 Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka ITSB ir pārkāpis vienlīdzības principu. Tā norāda, ka Nolīgumā starp Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku ir minētas vairākas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras veido vai ietver elementus “fisch” vai “sonne”, lai gan pastāv daudzas preču zīmes, kas reģistrētas attiecībā uz 33. klasē ietilpstošām precēm, kuras ietver vienu no šiem diviem elementiem.
35 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka lēmumi, kas apelācijas padomēm jāpieņem saskaņā ar Regulu Nr. 207/2009 attiecībā uz apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju, tiek pieņemti, īstenojot saistošo kompetenci, nevis rīcības brīvību. Tāpēc, kā to pamatoti norāda ITSB, apelācijas padomju lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties vienīgi uz šo regulu, kā to interpretējušas Savienības tiesas, nevis pamatojoties uz apelācijas padomju agrāko lēmumu pieņemšanas praksi (skat. spriedumus, 2007. gada 26. aprīlis, Alcon/ITSB, C‑412/05 P, Krājums, EU:C:2007:252, 65. punkts un tajā minētā judikatūra, un, 2012. gada 2. maijs, Universal Display/ITSB (“UniversalPHOLED”), T‑435/11, EU:T:2012:210, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Turklāt vienlīdzīgas attieksmes principam ir jāsaskaņojas ar tiesiskuma ievērošanu (spriedums, 2011. gada 10. marts, Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑51/10 P, Krājums, EU:C:2011:139, 75. punkts). Tāpat arī tiesiskās drošības un labas pārvaldības apsvērumu dēļ ikviena reģistrācijas pieteikuma izskatīšanai jābūt stingrai un pilnīgai un tai ir jānotiek katrā konkrētajā gadījumā (spriedums Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, minēts iepriekš, EU:C:2011:139, 77. punkts).
37 Izskatāmajā lietā ir jānorāda, pirmkārt, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka ir īstenojušies Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, kā tas izriet no 29. punkta iepriekš. Otrkārt, Kopienas preču zīmes, uz kurām atsaucas prasītāja, tomēr nesniedzot konkrētus piemērus, eventuāli var ietvert ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras ietver vai sastāv no elementa “fisch” vai “sonne”, bet ne “lemberg”. Tomēr process Apelācijas padomē neskāra ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras ietver vai sastāv no elementiem “fisch” vai “sonne”, kuri arī ir aizsargāti saskaņā ar Nolīgumu starp Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku, kā tā pamatoti ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 20. punktā. Tāpēc faktiskie apstākļi katrā ziņā nav salīdzināmi ar faktiskajiem apstākļiem izskatāmajā lietā.
38 No tā izriet, ka prasītāja, lai apšaubītu secinājumu, kuru Apelācijas padome ir izdarījusi apstrīdētajā lēmumā, nevar lietderīgi atsaukties uz agrākiem ITSB lēmumiem attiecībā uz apzīmējumu, kas ietver elementus “fisch” vai “sonne”, kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju (šajā ziņā skat. spriedumus Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, minēts 36. punktā, EU:C:2011:139, 78. un 79. punkts, un “UniversalPHOLED”, minēts 35. punktā, EU:T:2012:210, 39. punkts).
39 Treškārt, prasītāja norāda, ka Dienvidāfrikas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Lemberg” aizsardzība saskaņā ar to pašu Nolīgumu starp Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku nav bijusi šķērslis, lai Austrijas vīna dārzs St. Magdalena am Lemberg arī tiktu aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Prasītāja no tā secina, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi arī būtu jābūt iespējai reģistrēt saskaņā ar tiem pašiem principiem, kas ir ļāvuši uzskatīt, ka abas iepriekš minētās [izcelsmes] norādes nav konfliktējošas.
40 Šajā ziņā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 21. punktā pamatoti ir norādījusi, ka, pat ja tiktu uzskatīts, ka abas minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir homonīmi, atbilstoši Nolīguma starp Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku 7. panta 4. punkta a) apakšpunktam būtu jāuzskata, ka abas [izcelsmes] norādes ir aizsargātas to tradicionālās un pastāvīgās izmantošanas dēļ un tāpēc, ka tās nevar patērētājam likt kļūdīties. Šis vērtējums ir jāapstiprina. Tāpat Apelācijas padome pareizi ir norādījusi, ka katrā ziņā šī šķietamā juridiskā problēma tomēr nav šīs tiesvedības priekšmets.
41 No iepriekš minētā izriet, ka vienīgais pamats un, attiecīgi, prasība kopumā ir jānoraida, nelemjot par absolūto šķērsli tiesas procesam, uz kuru ITSB atsaucies saistībā ar prasījumu otro daļu.
Par tiesāšanās izdevumiem
42 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Genossenschaftskellerei Rosswag-Mühlhausen eG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kanninen | Pelikánová | Buttigieg |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 14. jūlijā.
[Paraksti]