ĢENERĀLADVOKĀTES ELEANORAS ŠARPSTONES
[ELEANOR SHARPSTON] SECINĀJUMI,
sniegti 2016. gada 31. maijā (1)
Lieta C‑573/14
Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides
pret
Mostafa Lounani
(Conseil d’État (Beļģijas Valsts padomes) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Patvērums – Obligātie standarti, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus par bēgļiem, un šādu personu statuss – Direktīva 2004/83/EK – 12. panta 2. punkta c) apakšpunkts – Bēgļa statusa liegšanas nosacījumi – “Darbību, kas ir pretējas ANO principiem un mērķiem” jēdziens – Kūdīšanas vai piedalīšanās nozīme 12. panta 3. punkta izpratnē – Pamatlēmums 2002/475/TI – 1. un 2. pants – Vai notiesāšana par teroristu nodarījumiem ir nepieciešama izslēgšanai no to personu loka, kurām tiek atzīts bēgļa statuss – Izslēgšanas pamatu vērtējums
1. Šajā lietā Conseil d’État (Valsts padome, Beļģija) lūdz norādījumus, kā interpretēt pamatus, ar kuriem dalībvalstis var izslēgt personu no to personu loka, kurām saskaņā ar Kvalifikācijas direktīvu (2) tiek atzīts bēgļa statuss. Iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai šīs direktīvas noteikumu, kuros reglamentēta izslēgšana no to personu loka, kurām tiek atzīts bēgļa statuss, darbības joma ir noteikta Pamatlēmumā 2002/475/TI par terorisma apkarošanu (3) (un, ja ir noteikta, tad kādā apmērā). Ja pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu iesniedz vadošs teroristu grupas dalībnieks, vai viņam ir jābūt notiesātam par nodarījumu saskaņā ar Pamatlēmuma 1. pantu, lai piemērotu pamatu izslēgšanai no to personu loka, kurām tiek atzīts bēgļa statuss saskaņā ar Kvalifikācijas direktīvu? Vai notiesāšana par dalību teroristiskā organizācijā nozīmē, ka viņš automātiski jāizslēdz no bēgļa statusa izskatīšanas? Ja ne, tad kādi ir kritēriji, kuri valsts kompetentajām iestādēm jāpiemēro vērtējumā par to, vai viņš tādā veidā jāizslēdz? Vai, atbildot uz šiem jautājumiem, ir nepieciešams noteikt līdzsvaru starp dalībvalstu reakciju uz terorisma aktiem un to pienākumu piemērot Savienības noteikumus, kuros atspoguļotas starptautisko tiesību aktu normas, kas aizsargā bēgļu statusu?
Starptautiskie tiesību akti
Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti
2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu preambulā ir noteikti (4) konkrēti parakstītājvalstu mērķi. I nodaļā uzskaitīti Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķi un principi. Šajos principos minēta starptautiskā miera un drošības uzturēšana un nepieciešamība šā mērķa labad veikt efektīvus pasākumus, lai nepieļautu un novērstu miera apdraudējumu, apspiestu agresijas aktus vai citus miera pārkāpšanas gadījumus un veiktu attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai (1. pants). Turklāt Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis sniedz Apvienoto Nāciju Organizācijai dažādu palīdzību visās darbībās, ko tā veic saskaņā ar tās Statūtiem (2. pants).
ANO Drošības padomes rezolūcijas
3. 2001. gada 28. septembrī, reaģējot uz 2001. gada 11. septembrī Ņujorkā, Vašingtonā un Pensilvānijā izdarītajiem terora aktiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu VII nodaļu pieņēma Rezolūciju 1373 (2001). Tās preambulā ir apstiprināta “vajadzība, izmantojot visus Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos paredzētos līdzekļus, cīnīties pret teroristiskas darbības radītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai”. Šīs rezolūcijas 5. punktā ir paziņots, ka “terorisma darbības, metodes un prakse ir pretējas ANO mērķiem un principiem, un [..] apzināta terorisma aktu finansēšana, plānošana un kūdīšana uz tiem arī ir pretēja ANO mērķiem un principiem”.
4. 2001. gada 12. novembrī ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju 1377 (2001), kurā tā “uzsver, ka starptautiskā terorisma akti ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos izklāstītajiem mērķiem un principiem un ka starptautiskā terorisma aktu finansēšana, plānošana un sagatavošana, kā arī jebkuras citas atbalsta formas šajā sakarā arī ir pretrunā mērķiem un principiem, kas izklāstīti [šajos statūtos]”.
5. 2005. gada 14. septembrī ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju 1624 (2005), kurā tā atkārtoti apliecina, ka neatlaidīgi jācīnās pret terorismu visās tā izpausmēs, un uzsver arī to, ka valstīm ir jānodrošina, lai visi terorisma apkarošanai veiktie pasākumi atbilstu visām šo valstu saistībām saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem; šādi pasākumi jāveic saskaņā ar inter alia tiesību aktiem bēgļu jomā un humanitāro tiesību aktiem.
6. 2014. gada 24. septembrī ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju 2178 (2014). Šajā rezolūcijā tā aicina valstis atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, starptautiskajiem tiesību aktiem bēgļu jomā un starptautiskajiem humanitāro tiesību aktiem inter alia nodrošināt, ka bēgļa statusu neizmanto ļaunprātīgi terora aktu izdarītāji, organizētāji vai veicinātāji. Tajā (5. punktā) ir norādīts arī, ka: “dalībvalstis [..] nepieļauj un aizliedz tādu indivīdu vervēšanu, organizēšanu, transportēšanu vai sagatavošanu, kuri pārvietojas uz valsti, kas nav to pastāvīgās dzīvesvietas vai valstspiederības valsts, lai veiktu, plānotu vai sagatavotu terora aktus, piedalītos tajos, apmācītu teroristus vai piedalītos teroristu apmācībās, un finansētu to pārvietošanos un darbību”.
7. Lai gan šajās ANO Drošības padomes rezolūcijās ir noteikta virkne darbību, kas tiek uzskatītas par pretējām ANO mērķiem un nolūkiem, starptautiskajos tiesību aktos nav vispārējas terorisma vai terorista definīcijas (5).
Ženēvas konvencija par bēgļu statusu
8. Saskaņā ar Ženēvas konvencijas (6) 1. panta A daļas 2. punktu, uz kuru ir atsauces Kvalifikācijas direktīvā, termins “bēglis” attiecināms uz jebkuru personu, kura “sakarā ar labi pamatotām bailēm no vajāšanas pēc rases, reliģijas, tautības, piederības īpašai sociālai grupai pazīmēm vai politiskās pārliecības dēļ, atrodas ārpus savas pilsonības valsts un nespēj vai sakarā ar šādām bailēm nevēlas izmantot šīs valsts aizsardzību; vai personu, kam nav pilsonības un kas, atrodoties ārpus savas iepriekšējās mītnes zemes, šādu notikumu rezultātā nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties”.
9. Ženēvas konvencijas 1. panta F daļas c) apakšpunktā ir norādīts, ka šīs Konvencijas noteikumi neattiecas uz personu, par kuru ir nopietni iemesli uzskatīt, ka tā ir atzīta par vainīgu darbībā, kas ir pretēja Apvienoto Nāciju mērķiem un principiem (7).
Eiropas Savienības tiesību akti
Līgums par Eiropas Savienību
10. LES 2. pantā ir iekļauts Eiropas Savienība pamatvērtību saraksts: tās ietver tiesiskuma un cilvēktiesību respektēšanu. LES 3. panta 5. punktā ir noteikts, ka attiecībās ar citām pasaules daļām Savienība atbalsta un sekmē šīs vērtības un tādējādi veicina starptautisko tiesību normu stingru ievērošanu un attīstību, tostarp respektējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus.
Līgums par Eiropas Savienības darbību
11. LESD 78. panta 1. punktā ir teikts: “Savienība īsteno kopēju patvēruma, papildu aizsardzības un pagaidu aizsardzības politiku, lai varētu piešķirt attiecīgu statusu jebkuram trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa starptautisku aizsardzību, un nodrošinātu atbilstību neizraidīšanas principam. Šai politikai jābūt saskaņā ar [Ženēvas konvenciju], kā arī ar citiem ar to saistītiem līgumiem.”
Eiropas Savienības Pamattiesību harta
12. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (8) 18. pantā garantētas patvēruma tiesības, ievērojot noteikumus, kas ietverti Ženēvas konvencijā un saskaņā ar Līgumiem.
13. Personas pārvietošana, izraidīšana vai izdošana kādai valstij, ja ir liela iespējamība, ka attiecīgo personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs, ir aizliegta 19. panta 2. punktā.
Pamatlēmums
14. Ar Pamatlēmumu ir ieviesta kopēja teroristu nodarījumu definīcija. Tā 1. pantā ir norādīts, ka katrai dalībvalstij ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tajā turpmāk minētos nodarījumus, kas definēti kā nodarījumi valsts tiesību aktos, uzskata par teroristu nodarījumiem, ja tie atbilst noteiktiem nosacījumiem (9). Šie nosacījumi ir tādi, ka šie nodarījumi ir veikti apzināti un pēc to rakstura vai apstākļiem var radīt smagu kaitējumu valstij vai starptautiskai organizācijai, ja nodarīti ar mērķi: i) nopietni iebiedēt iedzīvotājus vai ii) nepiemēroti piespiest valdību vai starptautisku organizāciju veikt jebkādu darbību vai atturēties no tās, vai iii) nopietni destabilizēt vai sagraut valsts vai starptautiskas organizācijas politiskās, konstitucionālās, ekonomiskās vai sociālās pamatstruktūras.
15. Saskaņā ar attiecīgi 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu par šādiem nodarījumiem uzskata arī teroristu grupas vadīšanu vai dalību teroristu grupas darbībā.
Kvalifikācijas direktīva
16. Kvalifikācijas direktīvas preambulā ir norādīts, ka Ženēvas konvencija veido pamatu bēgļu aizsardzības starptautiski tiesiskajam režīmam (10). Direktīvas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai noteiktu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiska aizsardzība (11). Ir skaidrs, ka sasniedzamie mērķi ir arī pamattiesību respektēšana un jo īpaši Hartā atzīto principu ievērošana, piemēram, ka pilnībā tiek respektēta cilvēka cieņa un tiesības uz patvērumu (12). Tiek atzīts, ka, nosakot bēgļu statusu saskaņā ar Ženēvas konvencijas 1. pantu, apspriešanās ar ANO augsto komisāru bēgļu jautājumos (turpmāk tekstā – “UNHCR”) var sniegt dalībvalstīm noderīgas vadlīnijas (13).
17. Preambulas 22. apsvērumā ir norādīts: “Darbības, kas ir pretējas ANO principiem un mērķiem, [ir izklāstītas] ANO Statūtu preambulā un 1. un 2. pantā un cita starpā ietvert[as] ANO rezolūcijās, kas attiecas uz terorisma apkarošanas pasākumiem un noteic, ka “terorisma darbības, metodes un prakse ir pretējas ANO mērķiem un principiem” un ka “apzināta terorisma aktu finansēšana, plānošana un kūdīšana uz tiem arī ir pretēja ANO mērķiem un principiem””.
18. 2. panta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka “bēglis” ir trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no neizraidīšanas rases, reliģijas, tautības, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālai grupai dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras piederīgais šī persona ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kas, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ, kā minēts iepriekš, nevar vai šādu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas 12. pants.
19. Saskaņā ar 4. panta 3. punktu starptautiskās aizsardzības pieteikuma novērtējums jāveic individuāli (14).
20. 12. panta nosaukums ir “Izslēgšana”, un tas atrodams III nodaļā, kuras nosaukums savukārt ir “Kvalificēšana par bēgli”. Pamati izslēgšanai no to personu loka, kurām tiek atzīts bēgļa statuss, ir uzskaitīti 12. panta 2. un 3. punktā, kurā norādīts:
“2. Trešās valsts valstspiederīgos vai bezvalstniekus izslēdz no to personu loka, kas atzītas par bēgļiem, ja ir nopietni iemesli uzskatīt, ka:
[..]
c) viņš vai viņa ir vainīgs(-a) darbībās, kas ir pretējas ANO mērķiem un principiem, kuri izklāstīti ANO Statūtu preambulā un 1. un 2. pantā.
3. Šā panta 2. punktu piemēro personām, kas kūda vai citādi piedalās tur minēto noziegumu vai darbību izdarīšanā (15).”
21. Saskaņā ar 21. pantu dalībvalstīm ir nerepatriēšanas pienākums. Šim pienākumam piemērojami ļoti ierobežoti izņēmumi, jo īpaši, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka attiecīgā persona rada draudus tās dalībvalsts drošībai, kurā viņš vai viņa uzturas, vai ja šī persona pēc notiesāšanas ar galīgo spriedumu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu rada draudus šīs dalībvalsts sabiedrībai (16).
Fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi
22. Mostafa Lounani (turpmāk tekstā – “M. Lounani”) ir Marokas valstspiederīgais. Šķiet, ka viņš ieradās Beļģijā kaut kad 1997. gadā un kopš tā laika tur ir uzturējies nelikumīgi.
23. 2006. gada 16. februārī Tribunal correctionnel de Bruxelles (Briseles krimināltiesa) (turpmāk tekstā – “Tribunal correctionnel”) atzina M. Lounani par vainīgu dalībā teroristu grupas – “Marokas islāma kaujinieku grupas (turpmāk tekstā – “MICG”) Beļģijas nodaļas – darbībā, kurā viņš piedalījās kā viens no vadošajiem dalībniekiem. Viņš tika notiesāts par šādu darbību veikšanu: i) “loģistikas atbalsta sniegšana teroristu grupai”, ii) “pasu viltošana” un “krāpnieciska pasu nodošana” un iii) “aktīva dalība kanāla organizēšanā brīvprātīgo sūtīšanai uz Irāku”. Tribunal correctionnel uzskatīja šīs darbības par nopietniem pārkāpumiem un attiecīgi piesprieda viņam sešu gadu cietumsodu. Viņam tika piespriests arī EUR 2000 naudas sods, un tā nesamaksāšanas gadījumā viņam būtu jāizcieš vēl divu mēnešu cietumsods.
24. 2010. gada 16. martā M. Lounani Beļģijas iestādēm iesniedza pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu. Viņš apgalvoja, ka baidās no vajāšanām, ja viņam būtu jāatgriežas Marokā, un iespējamību, ka Marokas iestādes viņu iekļaus radikālo islāmistu un džihādistu sarakstā viņa notiesāšanas Beļģijā dēļ.
25. 2010. gada 8. decembrī Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides (Ģenerālkomisariāts bēgļu un bezvalstnieku jautājumos (turpmāk tekstā – “CGRA”)) noraidīja viņa pieteikumu. Ar 2013. gada 12. februāra spriedumu Conseil du contentieux des étrangers (Ārvalstnieku strīdu izskatīšanas padome (turpmāk tekstā – “CCE”)) izskatīja apelācijas sūdzību un atcēla šo lēmumu. M. Lounani tika piešķirts bēgļa statuss.
26. CGRA pārsūdzēja šo nolēmumu Conseil d’État (Valsts padome). Šajā tiesvedībā CGRA inter alia uzskata, ka 2002. gada 10. oktobrī MICG tika iekļauta ANO sankciju sarakstā (17). Tā ir ar Al-Qaeda saistīta teroristiska organizācija, kas veikusi terora aktus pret starptautiskām organizācijām. Tribunal correctionnel notiesāja M. Lounani par dalību teroristu grupas darbībās, noziedzīgu sazvērestību, lai uzbruktu cilvēkiem un īpašumam, ka viņš vadījis nodaļu, kura sniedz loģistikas atbalstu teroristiem, islāma ekstrēmistu nodrošināšanu ar viltotiem dokumentiem, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu, kā arī nelikumīgu uzturēšanos. CGRA apgalvo, ka pilnīgas M. Lounani lietas materiālu pārbaudes rezultātā nenovēršami jāsecina, ka MICG bija veikusi konkrētus teroristiskus nodarījumus un ka M. Lounani bija iesaistīts šajās darbībās, pamatojoties uz Tribunal correctionnel spriedumu un viņa notiesāšanu 2006. gada 16. februārī.
27. M. Lounani apgalvo, ka pastāv būtiskas atšķirības starp teroristu nodarījuma definīciju un sodīšanu saskaņā ar Beļģijas krimināllikumu, no vienas puses, un teroristu nodarījumu, ko var interpretēt kā rīcību, kas ir pretrunā ANO mērķiem un principiem un ļauj personu izslēgt no starptautiskās aizsardzības saskaņā ar Ženēvas konvenciju, no otras puses. Pēc viņa domām, no Tribunal correctionnel sprieduma neizriet, ka viņš ir veicis konkrētu teroristisku darbību, kas varētu atbilst pēdējai no minētajām kategorijām. Viņš tika notiesāts par piederību teroristu grupai, kas nebija izdarījusi, mēģinājusi izdarīt vai draudējusi veikt uzbrukumu. Vēl jo mazāk viņš tika notiesāts par tādas smaguma pakāpes teroristisku darbību, kas liek apšaubīt pašus starptautiskās sabiedrības līdzāspastāvēšanas pamatus ANO aizgādnībā.
28. Iesniedzējtiesa skaidro, ka CCE spriedumā (5.9.2. punktā) ir pareizi norādīts, ka M. Lounani tika atzīts par vainīgu dalībā teroristu grupas darbībās saskaņā ar Pamatlēmuma 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu (18), bet viņš nav notiesāts par teroristisku darbību veikšanu Pamatlēmuma 1. panta 1. punkta izpratnē (19). CCE sprieduma 5.9.7. punktā ir norādīts, ka “nav arī pierādīts, ka MICG būtu uzsākusi kaut konkrētu darbību, kas ietilpst šāda veida pārkāpumā, nedz arī prasītāja personiskā rīcība, no kuras izriet viņa individuālā atbildība par šādas darbības veikšanu”.
29. Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, ko tieši kompetentajām iestādēm jākonstatē, lai piemērotu izslēgšanas pamatojumu saskaņā ar Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu. Tādēļ tā ir lūgusi sniegt prejudiciālu nolēmumu par šādiem jautājumiem:
“1) Vai [Kvalifikācijas direktīvas] 12. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai varētu piemērot tajā paredzēto izslēgšanas noteikumu, patvēruma meklētājam obligāti ir jābūt notiesātam par vienu no ar terorismu saistītiem nodarījumiem, kas minēti [Pamatlēmuma] 1. panta 1. punktā, kurš Beļģijā ir transponēts ar 2003. gada 19. decembra Likumu par ar terorismu saistītiem nodarījumiem?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai tādas darbības, kas minētas pārsūdzētā sprieduma ([CCE] 2013. gada 12. februārī pasludinātā sprieduma Nr. 96.933) 5.9.2. punktā, par kurām Mostafa Lounani ar [Tribunal correctionnel] 2006. gada 16. februāra spriedumu tika atzīts par vainīgu un notiesāts, pamatojoties uz viņa dalību teroristu organizācijā, var uzskatīt par darbībām, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem [Kvalifikācijas direktīvas] 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē?
3) Vai, veicot pārbaudi saistībā ar pieteikuma iesniedzēja izslēgšanu no starptautiskas aizsardzības, pamatojoties uz viņa dalību teroristu organizācijā, pietiek ar to, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs tika notiesāts kā teroristu organizācijas vadītājs, konstatējot, ka viņš nebija nedz izdarījis, nedz mēģinājis izdarīt, nedz draudējis izdarīt terora aktu, lai varētu konstatēt kūdīšanas vai līdzdalības [terora aktā] esamību [Kvalifikācijas direktīvas] 12. panta 3. punkta izpratnē, kurā var vainot prasītāju, vai arī ir jāveic atsevišķa lietas apstākļu pārbaude un jāpierāda viņa dalība ar terorismu saistīta nodarījuma izdarīšanā vai kūdīšanā izdarīt ar terorismu saistītu nodarījumu, kas noteikts [Pamatlēmuma] 1. pantā?
4) Vai, veicot pārbaudi saistībā ar izslēgšanu no starptautiskās aizsardzības sakarā ar dalību teroristu organizācijā kā tās iespējamam vadītājam, [Kvalifikācijas direktīvas] 12. panta 3. punktā paredzētajai dalībai vai kūdīšanai ir jāattiecas uz tādu ar terorismu saistītu nodarījumu, kāds ir noteikts [Pamatlēmuma] 1. pantā, vai tas var attiekties uz dalību teroristu grupā, kas ir paredzēta [Pamatlēmuma] 2. pantā?
5) Vai terorisma jomā ir iespējams atteikt [Kvalifikācijas direktīvas] 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzēto starptautisko aizsardzību, ja nav izdarīts [Pamatlēmuma] 1. pantā paredzēts vardarbīgs, it īpaši nežēlīgs akts, kūdīšana uz to vai, ja tajā netika ņemta dalība?”
30. Rakstveida apsvērumus iesniedza CGRA, M. Lounani, Beļģijas, Francijas, Grieķijas, Ungārijas, Itālijas, Polijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes valdības, kā arī Eiropas Komisija. Tiesas sēdē 2016. gada 16. februārī tie paši lietas dalībnieki, izņemot Ungārijas, Itālijas un Polijas valdības, izteica mutvārdu argumentus.
Vērtējums
Ievada piezīmes
31. Ženēvas konvencija ir dzīvs instruments, kas interpretējams atbilstoši mūsdienu apstākļiem un saskaņā ar starptautisko tiesību attīstību (20). Saskaņā ar šo konvenciju UNHCR ir īpaša nozīme, lai sniegtu ieteikumus dalībvalstīm, nosakot bēgļu statusu (21). Kvalifikācijas direktīva ir jāinterpretē, ņemot vērā šīs konvencijas vispārējo sistēmu un mērķi (22).
32. Tiesību akti par bēgļiem, protams, ir cieši saistīti ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā. Tas atspoguļots Hartas 18. pantā, kurā garantētas patvēruma tiesības, ievērojot Ženēvas konvenciju un saskaņā ar Līgumiem. Nav brīnums, ka Tiesa apstiprinājusi, ka Kvalifikācijas direktīva ir jāinterpretē tādā veidā, kas respektē Hartā atzītās pamattiesības un principus (23).
33. Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punktā minēto izslēgšanas noteikumu piemērošanas rezultātā pieteikuma iesniedzējam tiek atņemta bēgļa statusa aizsardzība, tāpēc tas ir izņēmums attiecībā uz patvēruma tiesībām saistībā ar personu, uz ko citādi attiektos aizsardzība (24). Interpretējot šos noteikumus, attiecīgi ir jāievēro piesardzīga pieeja un tie ir jāinterpretē sašaurināti (25).
34. Tomēr, ja ir piemērojams Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkts, tas vēl nenozīmē, ka attiecīgo personu var nosūtīt atpakaļ uz tās izcelsmes valsti (vai citur), ja, piemēram, pastāv risks pārkāpt spīdzināšanas aizliegumu vai šīs personas tiesības netikt pakļautai necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (26). Dalībvalstis saskaņā ar starptautiskajām saistībām vēl arvien piemēro pienākumu ievērot neizraidīšanas principu (27).
35. Ir svarīgi skaidri atcerēties, ko šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesa ir aicināta, un ko nav aicināta izlemt.
36. Iesniedzējtiesa neuzdod (sarežģīto) jautājumu par to, kas starptautiskajās tiesībās ir un kas nav teroristu organizācija (28). Tāpat arī Tiesā nodotajos materiālos nav apšaubīta MICG iekļaušana ANO sankciju sarakstā atbilstīgi ANO DPR 1390 (2002). Uzskatu, ka šajā lietā tādēļ noteikti ir jāvirzās uz priekšu, pamatojoties uz to, ka ANO pašu MICG pamatoti ierindojusi “teroristisku” organizāciju kategorijā.
37. Atbilstoši lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu ir skaidrs, ka M. Lounani tika notiesāts krimināllietā par nodarījumiem, kas nebija tieši saistīti ar to, ka viņš būtu tieši veicis kādu no nodarījumiem, ko “uzskata par teroristu nodarījumiem”, kuri uzskaitīti Pamatlēmuma 1. pantā. Atbilstoši Tiesas rīcībā esošajiem materiāliem tomēr ir pareizi MICG raksturot kā “teroristu grupu” Pamatlēmuma 2. panta 1. punkta izpratnē, un M. Lounani darbības, iespējams, tiešām varētu atbilst Pamatlēmuma 2. panta 2. punktam (vai varbūt 3. panta c) apakšpunktam).
38. Tikai – vai šie katrā ziņā ir pareizie uzdodamie jautājumi? Kāda ir saistība starp Pamatlēmumu un Kvalifikācijas direktīvu? Un vai ir norādes – kas kompetentajām valsts iestādēm būs jāvērtē, vienmēr ievērojot valsts tiesu kā galīgo faktisko apstākļu vērtētāju uzraudzības jurisdikciju – ka konkrētas darbības, par kurām M. Lounani tika notiesāts, ir “pretrunā ANO mērķiem un principiem”, jo paskaidrojošā frāze Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā (“kuri izklāstīti ANO Statūtu preambulā un 1. un 2. pantā”) ir jāinterpretē tā, ka tajā ietverti citi starptautiski materiāli, kuros ir skaidri identificētas konkrētas “ar terorismu saistītas darbības”, kas ir “pretrunā ANO mērķiem un principiem”?
Spriedums B un D
39. Spriedumā B un D (29) Tiesa atbildēja uz Bundesverwaltungsgericht (Federālā Administratīvā tiesa, Vācija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, kas radušies divu tādu personu ierosinātā tiesvedībā, kuras nepārprotami, pirms to ierašanās Eiropas Savienības teritorijā, bija aktīvi iesaistījušās darbībās, kas saistītas ar Kopējās nostājas 2001/931 (30) par īpašu pasākumu piemērošanu terorisma apkarošanai pielikumā minētajām grupām. B kungs bija Dev Sol (tagad DHKP/C) piekritējs, bija atbalstījis bruņotu partizānu karadarbību Turcijas kalnos un bija arestēts, pakļauts nopietnai fiziskai vardarbībai un ar spīdzināšanu spiests sniegt liecību. Viņam divas reizes bija piespriests mūža ieslodzījums. Sešu mēnešu nosacītu atbrīvošanu no ieslodzījuma veselības stāvokļa dēļ viņš bija izmantojis, lai atstātu Turciju un dotos uz Vāciju, kur lūdza patvērumu. D kungs, pamatojot savu patvēruma pieteikumu, bija paziņojis, ka viņš bija bēdzis uz kalniem Turcijā, kur pievienojies PKK, un bijis šīs organizācijas partizānu kaujinieks un viens no tās augstākajām amatpersonām. PKK bija sūtījusi viņu uz Irākas ziemeļiem, taču vēlāk viņš sastrīdējies ar tās vadību, pēc tam devies uz Vāciju, kur viņam sākotnēji tika piešķirts patvērums, tomēr pēc izmaiņām valsts tiesību aktos šis lēmums tika atcelts (31). Pieteikumu iesniedzēju tiesības iegūt bēgļa statusu (B kungs) vai saglabāt bēgļa statusu (D kungs) bija atkarīgas no Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punktā minēto izslēgšanas noteikumu interpretācijas.
40. Tiesas virspalāta arī atzina, ka “terora akti [ko tā nedefinēja], kurus raksturo vardarbība pret civiliedzīvotājiem, pat ja tie veikti šķietami politisku mērķu vārdā, ir jāuzskata par smagiem nepolitiskiem noziegumiem [Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta] b) punkta izpratnē”.
41. Ciktāl tas bija saistīts ar Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu, Tiesa atgādināja, ka Kvalifikācijas direktīvas preambulas 22. apsvērumā ir noteiktas “darbības, kas ir pretējas ANO principiem un mērķiem”, atsaucoties uz ANO Statūtu preambulu un 1. un 2. pantu, un ka tās cita starpā noteiktas ANO rezolūcijās, kas attiecas uz “starptautiskā terorisma apkarošanas pasākumiem”. Šie pasākumi ietver ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1373 (2001) un 1377 (2001). Tāpēc izrietēja, ka ANO Drošības padomes “pamatā ir princips, ka starptautiskā terorisma akti kopumā un neatkarīgi no valsts piedalīšanās ir pretēji Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem” (32).
42. Vēlāk šajos secinājumos atgriezīšos pie sprieduma B un D papildu elementiem, kas ir piemēroti šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu analīzei. Tomēr sākumā ir svarīgi norādīt, ka šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu būtiski atšķiras no sprieduma B un D.
43. No vienas puses, atbilstoši lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu šķiet, ka, lai kas arī tieši ir vai nav konstatēts attiecībā uz MICG un veicinājis tās iekļaušanu ANO sankciju sarakstā 2002. gada 10. oktobrī, M. Lounani pats ir notiesāts par dalību teroristu organizācijā, taču nav notiesāts par konkrētu teroristisku darbību. Arī nodarījumi, par kuriem viņš bija notiesāts (loģistikas atbalsta sniegšana teroristu grupai, pasu viltošana un piegāde, piedalīšanās kanāla organizēšanā brīvprātīgo sūtīšanai uz Irāku), nav bijuši saistīti ar MICG veiktu konkrētu teroristisku darbību.
44. No otras puses, kompetento iestāžu vērā ņemtās darbības attiecībā uz B kungu un D kungu, bija pagātnes darbības, kas tika izdarītas trešajā valstī. Turpretim darbības, kuru rezultātā tika notiesāts Lounani, bija izdarītas Eiropas Savienības teritorijā ilgākā laikposmā, kad viņš nelegāli uzturējās Beļģijā, bet viņa patvēruma pieteikums tika iesniegts, kamēr viņš izcieta sešu gadu brīvības atņemšanas sodu pēc šīs notiesāšanas.
Pirmais jautājums
45. Saskaņā ar Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniedzēju izslēdz no aizsardzības, ja “[..] viņš vai viņa vainīgs(-a) darbībās, kas ir pretējas ANO mērķiem un principiem, kuri izklāstīti ANO Statūtu preambulā un 1. un 2. pantā”. Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa jautā, vai šo izslēgšanas pamatu var piemērot tikai tad, ja patvēruma meklētājs ir notiesāts par vienu no Pamatlēmuma 1. panta 1. punktā minētajiem teroristu nodarījumiem.
46. Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā atspoguļots un nedaudz izvērsts Ženēvas konvencijas 1. panta F daļas c) apakšpunkta formulējums. Termins “darbības, kas ir pretējas ANO principiem un mērķiem” 1. panta F daļas c) apakšpunktā ir atzīts par nenoteiktu un neskaidru (33). Apskatot atsevišķi, ANO mērķi un principi sniedz maz norādījumu attiecībā uz darbību veidu, ar kurām persona zaudētu bēgļa statusu. Šis formulējums neļauj precīzi identificēt 1. panta F daļas c) apakšpunkta darbības jomu. Tāpat tajā nav definēta tāda veida darbība, kas varētu ietilpt šajā kategorijā, vai personas, kas varētu veikt šādas darbības.
47. Protams, kopš ANO Statūtu izstrādāšanas starptautiskās tiesības ir attīstījušās. Tā saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1373 (2001) Drošības Padome nolēma, ka dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai cīnītos pret terorismu, un paziņoja, ka terora akti, metodes un prakse, tai skaitā šādu darbību plānošana un kūdīšana tās veikt, ir pretēji ANO mērķiem un principiem. Līdzīgi paziņojumi ir ietverti arī turpmākajās rezolūcijās, jo īpaši Rezolūcijā 1377 (2001). Šo dokumentu formulējumā skaidri norādīts uz starptautiskās sabiedrības uzskatu, ka tajās aprakstītās darbības ir arī “pretrunā ANO mērķiem un principiem”. Vairākās starptautiskajās konvencijās izskatīti specifiski aspekti cīņā pret terorismu, tajās pieprasīts, lai to parakstītājas valstis savos tiesību aktos iekļautu noziedzīgos nodarījumus, lai varētu aptvert, īstenot kriminālvajāšanu un piemērot sodu dažāda veida saistītām darbībām, kas tajos identificētas (34). Tajā pašā laikā Drošības padome ir uzsvērusi (ANO Drošības padomes Rezolūcijās 1624 (2005) un 2178 (2014)) arī to, ka valstu pasākumiem terorisma apkarošanai ir jāatbilst starptautisko tiesību aktiem, jo īpaši starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem, tiesību aktiem bēgļu jomā un humanitāro tiesību aktiem.
48. Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta redakcija nedaudz atšķiras no Ženēvas konvencijas 1. panta F daļas c) apakšpunkta redakcijas, ciktāl tā attiecas uz personu, kas ir vainojama darbībās, kuras ir pretrunā ANO Statūtu preambulā un 1. un 2. pantā minētajiem ANO mērķiem un principiem (35). Tomēr arī tajā netiek norādītas darbības vai darbību veidi, kas varētu radīt pamatu izslēgšanai.
49. Spriedumā B un D un pēc tam spriedumā H. T. Tiesa interpretējusi Drošības padomes pašreizējo pieeju tā, ka starptautiskie terora akti ir pretrunā ANO mērķiem un principiem (36). Šāda interpretācija atbilst pašreizējiem apstākļiem. Draudi, ko rada starptautiskās teroristu darbības, kopš 2001. gada 11. septembra notikumiem ir bijuši intensīvas uzmanības centrā, un tos tikai papildus izcēluši nesenie uzbrukumi Parīzē un Briselē.
50. Spriedumā B un D Tiesa tūlīt pēc tam turpinājumā noteica, ka “[..] no tā izriet, ka dalībvalstu kompetentās iestādes var piemērot [..] 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu arī personai, kas saistībā ar tās dalību organizācijā, kura ierakstīta sarakstā Kopējās nostājas 2001/931 pielikumā, ir bijusi iesaistīta starptautiska mēroga terora aktos” (37). Tiesa tieši neizteicās par argumentāciju, kas sasaista šos divus paziņojumus, vai par to, ko nozīmē “bijusi iesaistīta” (terora aktos), bet citi fragmenti spriedumā B un D, ko apspriedīšu vēlāk šajos secinājumos, palīdz izskaidrot virspalātas sprieduma loģisko pamatu un darbības jomu (38). Šeit atzīmēju, ka izmantotā nostāja atbilst diviem galvenajiem izslēgšanas noteikumu mērķiem gan Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā, gan Ženēvas konvencijas 1. panta F daļas c) apakšpunktā, saskaņā ar ko ir jāliedz bēgļa statuss tām personām, kuru uzvedība ir padarījusi tās starptautiskās aizsardzības necienīgas, un nav jādod šādām personām iespēja izmantot bēgļa statusa sniegto aizsardzību, lai izvairītos no tiesas (39).
51. Vai pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniedzējam ir jābūt notiesātam par teroristisku nodarījumu Pamatlēmuma 1. panta 1. punkta izpratnē, lai būtu piemērojams Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunkts?
52. Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu ir “nē”.
53. Pirmkārt, Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta redakcija neliecina par to, ka “darbības, kas ir pretrunā ANO mērķiem un principiem” būtu jāierobežo vai jānosaka, atsaucoties uz citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Pamatlēmumu. Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta un Pamatlēmuma 1. panta darbības joma un mērķis nav vienādi. Lai gan notiesāšana par terora aktu, kā noteikts Pamatlēmumā, nepārprotami ir būtiska bēgļa statusa vērtēšanas procesā, ar to nevar noteikt izslēgšanas noteikuma darbības jomu. Kvalifikācijas direktīva tika pieņemta gandrīz divus gadus pēc Pamatlēmuma. Likumdevējs varēja iekļaut skaidru atsauci uz Pamatlēmumu, tomēr to neizdarīja, varbūt tāpēc, ka šāda veida ierobežojums droši vien neatbilstu Ženēvas konvencijai.
54. Otrkārt, 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto izslēgšanas pamatu piemērošanas ierobežošana šādā veidā neatbilstu tēzei, ka Ženēvas konvencija veido pamatu bēgļu aizsardzības starptautiskajam tiesiskajam režīmam (40). Ženēvas konvencija pati par sevi nepadara 1. panta F daļas c) apakšpunkta piemērošanu atkarīgu no kāda papildu nosacījuma, piemēram, notiesāšanas krimināllietā valsts vai starptautiskajā līmenī par terora aktu (vai jebkuru citu nodarījumu). Tas, ka Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir minēta ANO Statūtu preambula un 1. un 2. pants, norāda, ka tā darbības joma ir plašāka nekā teroristu nodarījumu saraksts Pamatlēmuma 1. panta 1. punktā.
55. Treškārt, tā ir noteikumu sistēma bēgļa statusa noteikšanai, kurā paredzēts Kvalifikācijas direktīvas noteikumu interpretācijas konteksts un sākuma punkts, nevis jēdzieni, kas iegūti no citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, pasākumiem, kuru mērķis ir apkarot terorismu. Kvalifikācijas direktīva būtībā ir humanitāro tiesību akts (41). Tās juridiskais pamats ir bijusī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļa par vīzām, imigrāciju un citu politiku saistībā ar personu brīvu pārvietošanos, kas ir daļa no saskaņā ar EK līguma 61. pantu izveidotās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas (42). Pamatlēmuma izcelsme ir krietni atšķirīga. Šajā lēmumā ir noteikta kriminālatbildība par konkrētām teroristiskām darbībām un dalībvalstīm pieprasīts sodīt nopietnus pārkāpumus un uzbrukumus noteiktām Eiropas Savienības kopējām vērtībām (43). Pamatlēmumam ir atšķirīgs juridiskais pamats, proti, Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļa par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (LES 29. pants, 31. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 34. panta 2. punkta b) apakšpunkts) (44). Tādējādi abu tiesību aktu darbības joma un mērķi nav vienādi (45).
56. Ceturtkārt, ietverot šajā tekstā nosacījumu, ka izslēgšana saskaņā ar Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu ir atkarīga no iepriekšējas sodāmības krimināllietā par teroristu nodarījumu Pamatlēmuma 1. panta 1. punkta izpratnē, tiktu ieviests divkāršs ierobežojums. Pirmām kārtām, tas nozīmētu, ka izslēgšanas pamati neattiecas uz personu, kas vainojama par citām ar terorismu saistītām darbībām, kuras nav uzskaitītas 1. panta 1. punktā, piemēram, teroristu grupas vadīšana vai piedalīšanās teroristu grupas darbībās (2. panta 2. punkts). Otrām kārtām, ar to jēdziens “darbības, kas ir pretējas ANO principiem un mērķiem” tiktu ierobežots ar šādu darbību vienu apakškategoriju. Abi ierobežojumi neatbilst izslēgšanas noteikumu mērķiem un būtu pilnīgi mākslīgi.
57. Piektkārt, jānorāda, ka Pamatlēmums ir tiesību akts, kas atkarīgs no tā saucamās “mainīgās ģeometrijas”. Tas ir tiesību akts, kas nav saistošs Apvienotajai Karalistei, kura izvēlējusies nepiemērot tā noteikumus (46). Savukārt galvenais Kvalifikācijas direktīvas mērķis, kas piemērojama visām 28 dalībvalstīm, ir izveidot kopējus Savienības mēroga kritērijus, lai identificētu personas, kurām patiesi nepieciešama starptautiska aizsardzība (47). Šajos apstākļos man šķiet, ka Kvalifikācijas direktīvas saskaņošanas mērķim neatbilstu ierobežojuma ieviešana kāda tās noteikuma interpretācijai, kurš izriet no cita Savienības tiesību akta, kas nav saistošs visām dalībvalstīm.
58. Tādēļ uzskatu, ka nav jāpierāda, ka patvēruma pieteikuma iesniedzējs ir notiesāts par teroristisku nodarījumu Pamatlēmuma 1. panta 1. punkta izpratnē, lai šī persona būtu izslēgta no to personu loka, kam atzīts bēgļa statuss, pamatojoties uz Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta noteikumiem.
Otrais un trešais jautājums
59. Iesniedzējtiesa otrā un trešā jautājuma pamatojumu skaidro šādi. CCE 2013. gada 12. februāra spriedumā norādīja, ka M. Lounani ir notiesāts par noziegumiem, kas ietver Pamatlēmuma 2. panta 2. punktā minētās darbības – dalību teroristu grupas darbībās –, nevis darbībām saskaņā ar šī lēmuma 1. panta 1. punktu. Tribunal correctionnel uzskatīja, ka nodarījumi, ko viņš veicis, būdams MICG vadošs dalībnieks, bija pelnījuši bargu sodu (48). Tomēr, kā norāda CCE, M. Lounani notiesājošajā spriedumā krimināllietā kā “teroristiska darbība” ir aprakstīta tikai viņa dalība teroristu grupā. Tribunal correctionnel spriedumā atbildība par konkrētiem teroristu nodarījumiem netika piedēvēta MICG, bet M. Lounani netika atzīts par vainīgu personiskā saistībā ar jebkurām šādām darbībām.
60. Ņemot to vērā, iesniedzējtiesa jautā, vai darbības, par kurām M. Lounani tika notiesāts, var uzskatīt par pretējām “ANO principiem un mērķiem” Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē (otrais jautājums). Tā jautā arī, vai M. Lounani notiesāšana par to, ka viņš bija teroristu grupas vadošs dalībnieks, ir pietiekama, lai pierādītu, ka viņš ir “kūdījis” vai “citādi piedalījies” Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punktā minētajā darbībā tās 12. panta 3. punkta izpratnē (49) (trešais jautājums).
Pieņemamība
61. Gan CGRA, gan Beļģijas valdība apgalvo, ka trešais jautājums nav pieņemams. Abas uzskata, ka iesniedzējtiesa nav paskaidrojusi, kāpēc atbilde uz šo jautājumu ir nepieciešama nolēmuma pieņemšanai pamatlietā.
62. Es nepiekrītu.
63. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, ko valsts tiesa ir uzdevusi, ievērojot pašas noteikto tiesisko regulējumu un faktiskos apstākļus, kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda, attiecas atbilstības prezumpcija. Tādējādi valsts tiesas iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesa var noraidīt tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska, vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai juridiskie apstākļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (50).
64. Šajā gadījumā iesniedzējtiesa lūdz konstatēt, vai tas, ka M. Lounani tika atzīts par vainīgu dalībā teroristu grupā, ir pietiekami, lai rastos Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 3. punktā minētais izslēgšanas pamats. Šo noteikumu interpretācija nepārprotami ir būtiska pamatlietā. Tādēļ uz trešo jautājumu ir jāatbild.
M. Lounani notiesāšanas krimināllietā nozīme
65. M. Lounani apgalvo, ka Tribunal correctionnel lēmumam nav jāpiešķir liela nozīme vai nav jāpiešķir nekāda nozīme. Viņš apgalvo, ka pastāv nopietnas šaubas par to, vai šī tiesvedība bija taisnīga. Šo argumentu viņš pamato ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk tekstā – “Strasbūras tiesa”) spriedumu El Haski (51). Strasbūras tiesa nolēma, ka ir pārkāpts ECTK 6. pants (“Tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu”) tāpēc, ka liecības, kas iegūtas, pārkāpjot ECTK 3. pantu (“Spīdzināšanas aizliegums”), bija pieņemtas kā pierādījumi šajā pašā kriminālprocesā Tribunal correctionnel attiecībā uz vienu no M. Lounani līdzatbildētājiem.
66. Jānorāda, ka M. Lounani nepārsūdzēja spriedumu savā lietā, ka viņš pats neiesniedza pieteikumu Strasbūras tiesā un ka viņš nav izvirzījis nevienu būtisku argumentu, kas liecinātu par to, ka kriminālprocesā pret viņu būtu bijuši jebkāda veida trūkumi vai ka viņa tiesas procesa gaitā būtu pārkāpts Hartas 47. pants (vai ECTK 6. pants).
67. Nav nekādu materiālu, kas liecinātu par to, ka kriminālprocesā M. Lounani lietā bija trūkumi vai ka uz Tribunal correctionnel spriedumā konstatētajiem faktiem nevar paļauties, viņa notiesāšana ir vispāratzīts fakts. Īstais jautājums ir par to, kāda nozīme šai notiesāšanai jāpiešķir vērtējumā, vai ir piemērojama Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā izslēgšana?
68. Spriedumā B un D Tiesa noraidīja ierosinājumu, ka notiesāšana par dalību teroristu grupas darbībās saskaņā ar Pamatlēmuma 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu varētu automātiski likt darboties Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajiem izslēgšanas noteikumiem. Tā norādīja, ka izslēgšanas nosacījumu priekšnoteikums ir pilnībā izmeklēt visus katra konkrētā gadījuma apstākļus (52). Tādēļ noraidu CGRA izvirzīto argumentu, ka, ja persona ir notiesāta par teroristisku darbību, piemēram, Pamatlēmuma 1.–4. pantā minēto nodarījumu veikšanu, tad šāda persona var automātiski tikt izslēgta no to personu loka, kam atzīts bēgļa statuss, saskaņā ar Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punktu un/vai 3. punktu, neveicot nekādu turpmāku individuālu viņa pieteikuma pārbaudi.
69. Spriedumā B un D Tiesa paskaidroja, ka, lai gan “nav tiešas saiknes starp Kopējo nostāju 2001/931 un [Kvalifikācijas direktīvu] saistībā ar izvirzītajiem mērķiem un nav nekāda pamatojuma tam, lai kompetentā iestāde, izvērtējot, vai liegt personai bēgļa statusu saskaņā ar direktīvas 12. panta 2. punktu, balstītu savu lēmumu vienīgi uz personas dalību organizācijā, kas ir iekļauta sarakstā, kurš ir pieņemts ārpus [Kvalifikācijas direktīvas] ietvariem, kuri pieņemti, ievērojot Ženēvas konvenciju” (53), “organizācijas ierakstīšana tādā sarakstā, kāds ir ietverts Kopējās nostājas 2001/931 pielikumā, ļauj noskaidrot grupas, pie kuras ir piederējusi attiecīgā persona, teroristisko raksturu” (54). Tāpēc šeit jāsāk ar to, ka MICG kā tāda ir jāuzskata par teroristu organizāciju (55).
70. Tomēr gan no sprieduma B un D, gan no Tiesas turpmākā nolēmuma spriedumā H. T. (56) ir skaidrs, ka vienīgi ar dalību teroristiskā organizācijā nav pietiekami, lai tiktu piemēroti Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. un 3. punktā minētie izslēgšanas noteikumi, jo organizācijas iekļaušanu sarakstā nevar pielīdzināt (obligātam) individuālam vērtējumam par to, vai konkrēto patvēruma meklētāju var kvalificēt par bēgli (57). Šāda dalība norāda vienīgi uz to, ka šos izslēgšanas noteikumus (iespējams) var piemērot. Individuālie apstākļi, kas saistīti ar patvēruma pieteikumu, būtībā šķiet sīkāk izstrādāti un niansētāki nekā apkopotie fakti, ar kuriem ir pamatota kriminālvajāšana un notiesāšana. Tāpēc uzskatu, ka – pat ja ir acīmredzami saistīta notiesāšana krimināllietā – vēl arvien pastāv prasība par individuālu novērtējumu.
Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 3. punkts
71. Ženēvas konvencijas 1. panta F daļas c) apakšpunktā vispār nav pieminēta “kūdīšana” vai “dalība” darbībās, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju mērķiem un nolūkiem. Tomēr šis noteikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas arī uz personām, kuras pašas faktiski neveic darbības, kas ir pretrunā šiem mērķiem un principiem (58). 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta kompleksa interpretācija norāda, ka uz visām personām, kuras ir vainīgas izdarīšanā, kūdīšanā vai citādā dalībā darbībās, kas ir pretējas ANO mērķiem un principiem, attiecas izslēgšanas nosacījumi. Šis lasījums atbilst gan Ženēvas konvencijas interpretācijai, ko pamato Pamatnostādnes, gan Kvalifikācijas direktīvas mērķiem (59).
72. No tā izriet, ka izslēgšana, kas minēta Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā, nav attiecināma tikai uz faktiskajiem terora aktu veicējiem. Interpretējot kopā ar 12. panta 3. punktu, tā attiecas arī uz tiem, kuri palīdz veikt terora aktus.
73. Bet cik ļoti būtu paplašināms 12. panta 3. punkts? Kur jānosaka robeža spektrā, kas sniedzas no personas, kura tikai krata ziedojumu trauku uz ielas (60), līdz personai, kura kā bēgšanai izmantojamās automašīnas vadītājs ir tieši iesaistīta teroristu uzbrukumā?
74. Piemērojamais pierādījumu standarts ir tāds, ka ir jābūt “nopietniem iemesliem uzskatīt, ka” (61) pieteikuma iesniedzējs kā grupas dalībnieks ir individuāli atbildīgs attiecīgajā laika posmā un ka viņš ir vainojams darbībās, uz kurām attiecas izslēgšanas noteikumu darbības joma (62). Spriedumā B un D Tiesa norādīja: “Šajā ziņā kompetentajai iestādei ir it īpaši jāizvērtē, kāda loma attiecīgajai personai bija attiecīgo aktu izdarīšanā, tās stāvoklis organizācijā, zināšanu apjoms, kurš tai bija vai kuram tai bija jābūt par organizācijas darbībām, iespējamais spiediens, kuram tā bija pakļauta, vai citi faktori, kas varēja ietekmēt tās rīcību” (63).
75. Attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja dalību darbībās, kas minētas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ievadvārdi “nopietni iemesli uzskatīt, ka” norāda, ka robeža atsaucei uz 12. panta 2. punktu ir augsta. Atsauce uz “Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem” liecina, ka pieteikuma iesniedzēja rīcībai jābūt ar ietekmi starptautiskajā līmenī un ir nopietni jāietekmē starptautiskais miers un drošība, jo ANO Statūtu preambulā un 1. un 2. pantā ir būtībā izklāstīti principi, saskaņā ar kuriem starptautiskā kopiena līdzāspastāv (64).
Izslēgšanas nosacījumu vērtējums saskaņā ar Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu
76. No manas atbildes uz pirmo jautājumu izriet mans uzskats, ka vērtēšanas procesā 12. panta 2. punkts ir jāinterpretē neatkarīgi no Pamatlēmuma 1. panta piemērošanas. Tāds pats viedoklis man ir attiecībā uz šī lēmuma 2. pantu (dalība teroristu grupā). Uzskatu, ka arī šeit nav nepieciešams konstatēt, ka pieteikuma iesniedzējs ir notiesāts krimināllietā saskaņā ar šo noteikumu.
77. Visām dalībvalstīm ir pienākums atbalstīt un veicināt LES 2. pantā nostiprinātās kopīgās vērtības, tai skaitā tiesiskumu (LES 3. panta 5. punkts). Tādējādi, ja patvēruma meklētājs ir notiesāts pēc tiesas procesa, kas atbilst tiesību aktos un Hartas 47. pantā noteiktajām procesuālajām prasībām, un šī notiesāšana ir galīga, tam būtu svarīga nozīme katrā individuālajā vērtēšanā saskaņā ar Kvalifikācijas direktīvas 4. pantu. Tajā pašā laikā 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu nevar uztvert tikai kā papildu pretterorisma noteikumu, kuru var izmantot automātiski, lai papildinātu jebkuru jau piemērotu sodu (65). Lai ievērotu Kvalifikācijas direktīvas prasības, vēl arvien jāveic individuāls novērtējums par visiem nozīmīgajiem faktiem un apstākļiem.
78. Francijas valdība uzsver, ka, ja pieteikuma iesniedzējs ir notiesāts par tādu nodarījumu kā, piemēram, dalība teroristu grupā, tad rodas atspēkojams pieņēmums par to, ka viņu vajadzētu izslēgt, pamatojoties uz 12. panta 2. punktu.
79. Es nepiekrītu šim viedoklim.
80. Ja apstākļi liecina, ka iespējamie izslēgšanas motīvi varētu būt būtiski, tie tiek vērtēti pieteikuma par bēgļa statusu iesniegšanas brīdī (66). Attiecībā uz vērtēšanas procesu dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība saskaņā ar Kvalifikācijas direktīvas 4. pantu (67). Manuprāt, notiesāšana par teroristu nodarījumu vienkārši jāuzskata par skaidru un ticamu pierādījumu tam, ka ir nopietni iemesli uzskatīt, ka ir sasniegta 12. panta 2. punkta robeža. Šādas pieejas priekšrocība būtu nodrošināt, ka dalībvalstis nepārkāpj kopējos kritērijus atzīšanai par bēgļiem, piemērojot atšķirīgus noteikumus, kuros reglamentēta pieņēmumu darbība.
81. Apvienotā Karaliste uzskata, ka Tiesai varētu palīdzēt spriedums Shepherd (68), kurā Tiesa interpretēja Kvalifikācijas direktīvas 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu (69), nosakot robežu, kas ir pietiekama, lai būtu saistība ar 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu, un apgalvo, ka jebkuram piemērotajam testam ir jābūt atbilstošam Tiesas nolēmumam spriedumā Shepherd. Saprotu, ka Apvienotās Karalistes ierosinātais tests ir šāds: ja persona veic uzdevumus teroristu grupā, tad ir pamatota iespēja, ka attiecīgā persona sniegs neatsveramu atbalstu noziegumu sagatavošanā vai īstenošanā, kas rada pamatu izslēgšanai saskaņā ar 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu; ar to arī būtu jāpietiek, lai tiktu piemērots 12. panta 3. punkts.
82. Neuzskatu, ka Tiesai šeit palīdz spriedums Shepherd. Pirmkārt, spriedums Shepherd attiecās tikai uz izslēgšanas pamatu 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Otrkārt, Tiesa spriedumā Shepherd skaidri nošķīra 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu no 12. panta 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas pamatiem. Tiesa norādīja, ka vērtējums par to, vai nākotnē pastāv noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks Kvalifikācijas direktīvas 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē, būtiski atšķiras no vērtējuma saskaņā ar 12. panta 2. punktu. Pēdējā minētajā pantā tiek pieprasīta ex post izmeklēšana, lai konstatētu, vai sakarā ar pieteikuma iesniedzēja darbībām pagātnē viņš nav jāizslēdz no Kvalifikācijas direktīvas piedāvātās aizsardzības (70). Visbeidzot spriedumā Shepherd nekas nav teikts par to, kas ir terorisma akts Kvalifikācijas direktīvas izpratnē.
83. Ierosinu, ka kompetentajām valsts iestādēm vērtējums 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē ir jāveic divos posmos.
84. Pirmais solis ir pārbaude, vai organizācija, kuru atbalstījis patvēruma pieteikuma iesniedzējs vai kuras darbībā viņš ir piedalījies, patiešām ir teroristiska organizācija (71).
85. Otrais solis ir vērtējums par to, vai uz konkrēto personu attiecinātie fakti liecina, ka šī persona ir piedalījusies terora aktos, kas izraisa Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta piemērošanu. Šai nolūkā ir jānovērtē organizācijas struktūra, viņa amats tajā un viņa spēja ietekmēt grupas darbību (72) un ir jāpārbauda, vai un kādā apjomā viņš bijis iesaistīts plānošanā, lēmumu pieņemšanā vai citu personu vadīšanā ar mērķi veikt terora aktus, kā arī tas, vai un kādā apjomā viņš ir finansējis šādas darbības vai iegādājies citām personām līdzekļus to veikšanai. Kompetentajām iestādēm arī jābūt pārliecinātām, ka viņš ir veicis teroristiskas darbības vai devis ievērojamu ieguldījumu tajās un ka viņam ir jāuzņemas daļa atbildības par tām tādēļ, ka viņš rīkojies, zinot, ka palīdz veikt šādus nodarījumus (73).
86. Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir norādīts, ka tika konstatēts, ka M. Lounani bija MICG vadošs dalībnieks. No tā loģiski izriet, ka viņš, iespējams, varēja ietekmēt šīs grupas darbību. Viņš sniedza loģistikas atbalstu. Tas nozīmē, ka viņš, iespējams, sekmēja un deva iespēju citiem piedalīties terora aktos vai tos veikt. MICG darbībai ir starptautiska dimensija, jo tā ir iekļauta ANO sankciju sarakstā (74). M. Lounani darbībās ir arī starptautisks aspekts, jo viņš bija iesaistīts pasu viltošanā un palīdzēja brīvprātīgajiem, kuri vēlējās doties uz Irāku. Viņa motīvi un nodomi saistībā ar teroristu grupu, kuras dalībnieks viņš bija, arī ir būtiski, lai konstatētu viņa personisko atbildību.
87. Lai gan no iesniedzējtiesas lēmuma ir skaidrs, ka M. Lounani nebija notiesāts par to, ka viņš pats būtu veicis terora aktus, viņam piespriestā soda smagums skaidri norāda uz viņam piedēvēto nodarījumu smagumu.
88. Tomēr jāuzsver, ka šī Tiesa var tikai sniegt ieteikumus. Galīgais novērtējums par M. Lounani pieteikumu ir kompetento valsts iestāžu jautājums, ievērojot valsts tiesas kā vienīgās faktisko apstākļu vērtētājas uzraudzības jurisdikciju.
89. Tādēļ uzskatu, ka, ja pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniedzēju dalībvalsts tiesa ir notiesājusi par dalību teroristu grupā un šis spriedums ir kļuvis galīgs, tad šis apstāklis ir būtisks un tam jābūt ievērojamai nozīmei individuālā novērtējumā par to, vai ir piemērojami Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētie izslēgšanas pamati. Izvērtējot pieteikuma iesniedzēja gadījuma faktiskos apstākļus, interpretējot 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu kopsakarā, kompetentajām valsts iestādēm ir jāpārbauda arī tas, vai viņš ir personiski līdzatbildīgs, atsaucoties uz viņa motīviem un nodomiem, kas saistīti ar tās teroristu grupas darbību, kurā viņš ir dalībnieks. Grupas darbībām jābūt starptautiskai dimensijai un tām jābūt tik nopietnām, ka tās ietekmē starptautisko mieru un drošību. Būtisks faktors ir konstatējums, ka pieteikuma iesniedzējs bija šādas grupas vadošs dalībnieks. Lai izmantotu Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 3. punktā minēto izslēgšanas pamatojumu, nav nepieciešams konstatēt, ka viņš pats ir kūdījis uz terorisma aktiem vai piedalījies tajos, kā noteikts Pamatlēmuma 1. pantā.
Ceturtais jautājums
90. Ceturtajā jautājumā tiek vaicāts, vai Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 3. punktā minētajai kūdīšanas vai piedalīšanās darbībai jābūt saistītai ar nodarījuma veikšanu saskaņā ar Pamatlēmuma 1. pantu vai arī tā var būt saistīta ar nodarījumu saskaņā ar tā 2. pantu.
91. Atbildē uz pirmo, otro un trešo jautājumu minēto iemeslu dēļ neuzskatu, ka Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta piemērošana ir atkarīga no tā, vai ir piemērojams Pamatlēmums. Tādējādi, lai piemērotu Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu, nav nepieciešams pierādīt, ka ir veikts nodarījums minētā lēmuma 1. vai 2. panta izpratnē.
Piektais jautājums
92. Vai pieteikuma iesniedzēju var izslēgt no to personu loka, kuras var kvalificēt par bēgļiem, ja ne viņš, ne arī teroristu grupa, kuras dalībnieks viņš ir, nav izdarījusi Pamatlēmuma 1. pantā minētos īpaši nežēlīga rakstura vardarbīgus aktus?
93. Manuprāt, lai piemērotu Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punktā minētos izslēgšanas pamatus, nav nepieciešams pierādīt, ka pieteikuma iesniedzējs ir vainojams šādās darbībās.
94. Pirmkārt, Pamatlēmuma tekstā neparādās vārdi “īpaši nežēlīga rakstura vardarbīga rīcība”. Otrkārt, kā jau paskaidroju, šajā lēmumā noteikto terora aktu veikšana nav vienīgais vai pat nepieciešamais pamats, lai varētu piemērot Kvalifikācijas direktīvas 12. panta 2. punktu (75).
95. Izsmeļošākam izklāstam gribētu piebilst, ka formulējums “īpaši nežēlīga rakstura vardarbīga rīcība” nav arī nosacījums izslēgšanai saskaņā ar Kvalifikācijas direktīvas tekstu. Turklāt šīs direktīvas mērķos nav norādīts nekāds pamats tādai 12. panta 2. punkta interpretācijai, kas liecinātu par to, kā šāds nosacījums būtu piemērojams.
Secinājumi
96. Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uzskatu, ka Tiesai uz Conseil d’État (Valsts padome, Beļģija) uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild šādi:
– nav jāpierāda, ka patvēruma meklētājs ir notiesāts par teroristu nodarījumu Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/475/TI par terorisma apkarošanu 1. panta 1. punkta izpratnē, lai viņš tiktu izslēgts no to personu loka, kas atzīti par bēgļiem, pamatojoties uz to, ka viņš ir vainojams darbībās, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju mērķiem un principiem Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus par bēgļiem vai par personām, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē;
– ja pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniedzējs dalībvalsts tiesā ir notiesāts par dalību teroristu grupā un šis spriedums ir galīgs, tad šis apstāklis ir būtisks un tam jābūt ievērojamai nozīmei individuālā novērtējumā par to, vai ir piemērojami Direktīvas 2004/83 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētie izslēgšanas pamati. Vērtējot faktus un apstākļus pieteikuma iesniedzēja gadījumā 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta izpratnē, interpretējot tos kopsakarā, kompetentajām valsts iestādēm ir jāpārbauda arī tas, vai viņam ir jāuzņemas arī personiska atbildība, atsaucoties uz viņa motīviem un nodomiem saistībā ar tās teroristu grupas darbībām, kurā viņš ir dalībnieks. Šīs grupas darbībām ir jābūt starptautiskai dimensijai un tām jābūt tik nopietnām, ka tās ietekmē starptautisko mieru un drošību. Būtisks faktors ir konstatējums, ka pieteikuma iesniedzējs bija šādas grupas vadošs dalībnieks. Lai izvirzītu Direktīvas 2004/83 12. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 3. punktā minēto izslēgšanas pamatojumu, nav nepieciešams konstatēt, ka viņš pats ir kūdījis uz terora aktiem vai piedalījies tajos atbilstoši Pamatlēmuma 2002/475 1. panta noteikumiem;
– lai konstatētu, ka pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniedzējs ir kūdījis izdarīt noziedzīgus nodarījumus vai darbības vai citādi piedalījies tajās Direktīvas 2004/83 12. panta 2. un 3. punkta izpratnē, nav obligāti, lai teroristu grupa, kurā viņš bijis dalībnieks, būtu veikusi Pamatlēmuma 2002/475 1. pantā minēto darbību vai lai pieteikuma iesniedzējs būtu atzīts par vainīgu darbībā, kas minēta šī lēmuma 2. pantā;
– pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniedzēju var izslēgt no to personu loka, kuras var kvalificēt par bēgļiem, pat tad, ja ne viņš, ne arī teroristu grupa, kuras dalībnieks viņš ir, nav veikusi Pamatlēmuma 2002/475 1. pantā minētos īpaši nežēlīga rakstura vardarbīgus aktus.