VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2012. gada 29. novembrī (*)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas vārdisku preču zīmju “Fagumit” un grafiskas preču zīmes “FAGUMIT” reģistrācijas pieteikums – Valsts agrāka grafiska preču zīme “FAGUMIT” – Relatīvs spēkā neesamības pamats – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 3. punkts un 165. panta 4. punkta b) apakšpunkts
Apvienotās lietas T‑537/10 un T‑538/10
Ursula Adamowski, ar dzīvesvietu Hamburgā (Vācija), ko pārstāv D. von Schultz, advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv G. Schneider, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Fabryka Węży Gumowych i Tworzyw Sztucznych Fagumit sp. z o.o., Volbroma [Wolbrom] (Polija), ko pārstāv M. Krekora, T. Targosz un P. Podrecki, advokāti,
par divām prasībām attiecīgi par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 3. septembra lēmumiem lietās R 1002/2009‑1 un R 1003/2009‑1 attiecībā uz diviem spēkā neesamības atzīšanas procesiem starp Fabryka Węży Gumowych i Tworzyw Sztucznych Fagumit sp. z o.o. un Ursula Adamowski.
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood] (referents), tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un J. Švarcs [J. Schwarcz],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2010. gada 26. novembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2011. gada 5. aprīlī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2011. gada 17. martā,
ņemot vērā replikas rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2011. gada 1. jūlijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstus uz replikām, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2011. gada 26. septembrī,
ņemot vērā apsvērumus, ko lietas dalībnieki iesnieguši par lietu apvienošanu sprieduma taisīšanai,
ņemot vērā, ka mēneša laikā no paziņošanas par rakstveida procesa pabeigšanu netika saņemts lietas dalībnieku pieteikums par tiesas sēdes rīkošanu, un tādēļ, uzklausot tiesneša referenta ziņojumu un pamatojoties uz Vispārējās tiesas Statūtu 135.a pantu, nolemjot izskatīt prasību bez procesa mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 2003. gada 18. februārī un 12. martā prasītāja Ursula Adamowski iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) attiecīgi divus Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumus, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 2003. gada 18. februārī reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 2003. gada 12. martā reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “Fagumit”.
4 Preces, attiecībā uz kurām reģistrācijas tika pieteiktas, ietilpst 12. un 17. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam:
– 12. klase: kaučuks un gumija kā gala produkti izmantošanai automašīnu nozarē [autorūpniecībā], proti, jaunas riepas arī no masīvas gumijas un malu lentēm;
– 17. klase: caurules; kaučuks un gumija kā daļēji gala produkti plēvju, plātņu, profilu, bloku, stieņu, cilpu, roru un cauruļu veidā; kaučuks un gumija kā gala produkti cauruļu rūpniecībā, proti, PVC caurules, ūdens caurules, gaisa caurules, kabeļu aizsargcaurules, nedilstošas caurules, eļļas un benzīna caurules, ķimikāliju caurules, autogēnu caurules, acetilēna caurules, propāna caurules un dubultās caurules; kaučuks un gumija kā gala produkti izmantošanai autorūpniecībā, proti, atjaunotas riepas arī no masīvas gumijas un malu lentēm; caurules, starplikas un blīves.
5 Iepriekš 2. un 3. punktā minētās preču zīmes tika reģistrētas 2004. gada 28. jūnijā.
6 2008. gada 7. un 8. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, Fabryka Węży Gumowych i Tworzyw Sztucznych Fagumit sp. z o.o., iesniedza divus pieteikumus par strīdīgo preču zīmju spēkā neesamības atzīšanu atbilstoši:
– Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta b) apakšpunktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts), pamatojot, ka prasītāja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas brīdī ir rīkojusies ļaunticīgi;
– Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta b) apakšpunktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta b) apakšpunkts), pamatojot, ka prasītāja strīdīgo preču zīmju reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas brīdī ir rīkojusies pati savā vārdā, bez personas, kas iestājusies lietā, piekrišanas, kura pati ir tādas Polijas preču zīmes īpašniece, kas 1997. gada 15. janvārī ir reģistrēta attiecībā uz “kaučuka caurulēm [un], PVC caurulēm”, atbilstoši Nicas nolīgumam ietilpst 17. klasē un ir attēlota šādi:
– Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta c) apakšpunktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta c) apakšpunkts), pamatojot ar personas, kas iestājusies lietā, sabiedrības nosaukumu, kas Polijā reģistrēts 1993. gadā un izmantots komercdarbībā saistībā ar preču eksportu uz vairākām dalībvalstīm, tostarp kopš tā paša gada it īpaši uz Vāciju.
7 Ar diviem 2009. gada 25. jūnijā pieņemtajiem lēmumiem Anulēšanas nodaļa pieteikumus par spēkā neesamības atzīšanu noraidīja.
8 2009. gada 27. augustā persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza ITSB divas apelācijas sūdzības par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
9 Ar diviem 2010. gada 3. septembrī pieņemtajiem lēmumiem (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”), atzinusi, ka visi trīs personas, kas iestājusies lietā, izvirzītie spēkā neesamības atzīšanas pamati ir pamatoti, Apelāciju pirmā padome apelācijas sūdzības apmierināja, atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumus un atzina strīdīgās preču zīmes par spēkā neesošām.
10 It īpaši, runājot par pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta c) apakšpunktu (skat. iepriekš 6. punkta trešo ievilkumu), Apelāciju padome uzskatīja, ka persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi vārda “fagumit” izmantošanas, eksportējot tostarp uz Vāciju atbilstoši izplatīšanas līgumam, kas noslēgts ar sabiedrību Adamex Handels- u. Transportgesellschaft mbH, kuru pārvalda prasītāja, komercdarbībā starptautiskā līmenī kopš 1997. gada 1. jūnija pierādījumu. Vācijā šis apzīmējums esot aizsargāts atbilstoši Markengesetz (Vācijas Likums par preču zīmēm) 5. panta 2. punktam. Attiecībā uz pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu (skat. iepriekš 6. punkta otro ievilkumu), Apelāciju padome vispirms uzskatīja, ka strīdīgā iepriekš 3. punktā attēlotā preču zīme veido dominējošo elementu Polijas preču zīmē, uz kuru ir balstīts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, turpretī strīdīgā iepriekš 2. punktā attēlotā preču zīme būtībā ir [Polijas] preču zīmes attēlojums. Turklāt, tā kā Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. punktā izmantotie vārdi “[aģents vai] pārstāvis” aptver arī aģenta, pārstāvja vai izplatītāja vadītāju un 1998. gada 10. aprīļa dokuments nevar tikt interpretēts tādējādi, ka tas piešķir prasītājai tiesības reģistrēt strīdīgās preču zīmes, Apelāciju padome secināja, ka arī šis pamats ir pamatots. Runājot par pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Apelāciju padome uzsvēra, ka atbilstoši iepriekš minētajam izplatīšanas līgumam prasītājai bija pienākums uzraudzīt personas, kas iestājusies lietā, komercinterešu aizsardzību – mērķi, kas ir aizskarts ar Kopienas preču zīmju pieteikumiem –, turklāt ar iepriekš minēto 1998. gada 10. aprīļa dokumentu nevar tikt pierādīts, ka prasītāja, iesniedzot attiecīgos pieteikumus, ir rīkojusies labā ticībā. Tā kā ne ar vienu citu apstākli, starp citu, netika pierādīts, ka persona, kas iestājusies lietā, būtu atteikusies no tiesībām, kas tai izriet no apzīmējuma “Fagumit”, vai ka prasītāja būtu rīkojusies labā ticībā, arī šis pamats tika atzīts par pamatotu.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdētos lēmumus;
– noraidīt prasības atcelt tiesību aktus;
– piespriest ITSB atlīdzināt procesā Anulēšanas nodaļā, Apelāciju padomē un tiesvedībā Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.
12 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasības noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
13 Pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas šajā jautājumā tiek nolemts apvienot šīs lietas sprieduma taisīšanai saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 50. pantu.
14 Katrā no izskatāmajām lietām prasītāja izvirza trīs pamatus, kas attiecas, pirmkārt, uz Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta c) apakšpunkta, lasot to kopā ar 8. panta 4. punktu, pārkāpumu, otrkārt, Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopā ar 8. panta 3. punktu, pārkāpumu un, treškārt, minētās regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
15 Kā norāda arī ITSB, katrs no Apelāciju padomes vērā ņemtajiem spēkā neesamības pamatiem ir pietiekams, lai strīdīgās preču zīmes tiktu atzītas par spēkā neesošām. Šajā kontekstā vispirms esot izvērtējams otrais pamats, kurš attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto spēkā neesamības pamatu.
16 Šajā pamatā prasītāja vispirms norāda, ka Regulas Nr. 207/2009 165. panta 4. punkta b) apakšpunktā personai, kas iestājusies lietā, nav atļauts savās interesēs atsaukties uz šīs pašas regulas 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
17 Šis arguments nevar tikt pieņemts. Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 165. panta 4. punkta b) apakšpunktu Kopienas preču zīmi nevar atzīt par spēkā neesošu atbilstoši šīs pašas regulas 53. panta 1. un 2. punktam, ja agrākās tiesības ir reģistrētas, pieteiktas reģistrācijai vai iegūtas pirms 2004. gada 1. maija dalībvalstī, kas Eiropas Savienībai ir pievienojusies šajā datumā.
18 Šīs tiesību normas mērķis ir nepieļaut iespēju, ka Kopienas preču zīme, kas reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004. gada 1. maija varētu tikt apšaubīta tikai noteiktu valstu pievienošanās Savienībai dēļ, lai gan pirms minētās pievienošanās šādas iespējas nebija. Tātad attiecīgās tiesību normas mērķis nav liegt pēc 2004. gada 1. maija reģistrācijai pieteiktās preču zīmes īpašniekam iesniegt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, kuru tas varēja iesniegt jau pirms šī datuma.
19 Šajā ziņā uz Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto spēkā neesamības pamatu šīs regulas 8. panta 3. punktā minētās preču zīmes īpašnieks var atsaukties pat tad, ja minētā preču zīme ir tikusi reģistrēta tikai valstī, kas nav Savienības dalībvalsts. Pretēji Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1., 2., 4. un 5. punktam tā 3. punktā nav atsauces uz kādā no dalībvalstīm reģistrētu vai šādā valstī spēkā esošu preču zīmi. Turklāt, ja preču zīmes reģistrācija dalībvalstī būtu nosacījums Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. punkta piemērošanai, šī tiesību norma dublētos ar tā paša panta 1. un 5. punktu. Tādējādi tāpat, kā to darīja arī ITSB, ir jāsecina, ka persona, kas iestājusies lietā, varēja iesniegt iepriekš 6. punktā minētos pieteikumus par spēkā neesamības atzīšanu jau pirms Polijas Republikas pievienošanās Savienībai un ka arī Regulas Nr. 207/2009 165. panta 4. punkta b) apakšpunkts neietekmē nedz šo pieteikumu pamatotību, nedz arī apstrīdēto lēmumu likumību.
20 Izskatāmajā lietā prasītāja savā argumentācijā koncentrējas uz iepriekš 6. punkta otrajā ievilkumā attēlotās preču zīmes īpašnieka piekrišanas esamību, neapstrīdot tās personas, kas iestājusies lietā, aģentes vai pārstāves statusu. Šajā kontekstā prasītāja norāda, ka tā pirms iepriekš 1.–3. punktā norādīto pieteikumu iesniegšanas atbilstoši 1998. gada 10. aprīļa dokumentam bija saņēmusi personas, kas iestājusies lietā, piekrišanu.
21 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šo vērtējumu.
22 Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. punkta piemērošanai tiek prasīts, lai preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs būtu vai būtu bijis preču zīmes īpašnieka aģents vai pārstāvis, lai reģistrācijas pieteikums būtu bijis iesniegts aģenta vai pārstāvja vārdā bez īpašnieka piekrišanas un lai aģenta vai pārstāvja rīcība nebūtu attaisnota ar leģitīmiem iemesliem. Šīs tiesību normas mērķis ir nepieļaut, lai preču zīmes īpašnieka aģents ļaunprātīgi izmantotu preču zīmi, jo aģents var izmantot savas zināšanas un pieredzi, kas iegūtas tā komerciālās sadarbības laikā ar īpašnieku, un tādējādi netaisnīgi gūt labumu no paša preču zīmes īpašnieka ieguldītajām pūlēm un veiktajiem ieguldījumiem (Vispārējās tiesas 2006. gada 6. septembra spriedums lietā T‑6/05 DEF-TEC Defense Technology/ITSB – Defense Technology (“FIRST DEFENSE AEROSOL PEPPER PROJECTOR”), Krājums, II‑2671. lpp., 38. punkts).
23 Runājot par iespējamo piekrišanu reģistrēt preču zīmi aģenta vai pārstāvja vārdā, tai ir jābūt skaidrai, precīzai un beznosacījumu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “FIRST DEFENSE AEROSOL PEPPER PROJECTOR”, 40. punkts). Jānorāda, ka izskatāmajā lietā, kā to konstatēja arī Apelāciju padome, prasītājas norādītais 1998. gada 10. aprīļa dokuments šiem nosacījumiem neatbilst.
24 It īpaši atbilstoši šī Adamex Industrie GmbH adresētā dokumenta tekstam personas, kas iestājusies lietā, pārstāvis ir piekritis, ka sabiedrības Fagumit “oriģinālais simbols” un “apzīmējums” (“Or[i]ginal-Symbol” un “Bezeichnung”) tiek “izmantots” un “rezervēts” (“Benutzung” un “Vorbehalt”) visā Eiropā, un precizējis, ka, pēc tā domām, šī iespēja attiecas uz sabiedrībām Fagumit GmbH Deutschland, Fagumit SARL Frankreich un Fagumit Schweiz.
25 Šajā kontekstā, pirmkārt, ir jānorāda, ka attiecīgajā dokumentā nav minēta prasītājas iespēja iesniegt pieteikumu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi iepriekš 2. punktā attēloto apzīmējumu. Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītāja šajā dokumentā nav minēta un ka tas neattiecas uz iespēju minēto apzīmējumu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi.
26 Otrkārt, ja, kā to Anulēšanas nodaļā un Apelāciju padomē norādīja prasītāja, attiecīgā dokumenta nosūtīšanas brīdī sabiedrības Fagumit Deutschland, Fagumit Frankreich un Fagumit Schweiz vēl nepastāvēja, attiecīgo dokumentu viegli var uztvert kā tādu, kas nozīmē, ka personai, kas iestājusies lietā, nav iebildumu pret to, ka attiecīgo sabiedrību komercnosaukumi būtu Fagumit un ka tās katrā ziņā ekskluzīvi savā darbībā izmantotu ar to saistītās preču zīmes.
27 Prasītāja nevar balstīties uz to, ka persona, kas iestājusies lietā, nav iebildusi pret to, ka strīdīgo apzīmējumu izmanto citas sabiedrības, nevis tās, kas minētas 1998. gada 10. aprīļa dokumentā. Šajā ziņā tāpat, kā to dara prasītāja prasību 33. punktā un kā tas izriet no tās ITSB iesniegtajiem dokumentiem, attiecīgā izmantošana notika personas, kas iestājusies lietā, ražoto preču tirdzniecībā. Šāda izmantošana ietilpst sadarbības starp personu, kas iestājusies lietā, un tās preču izplatītājiem loģikā, turklāt tas nenorāda ne uz kādu tādu atteikšanos no iepriekš 6. punkta otrajā ievilkumā attēlotā apzīmējuma, kas jebkurai citai personai ļautu iesniegt pieteikumu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi šo apzīmējumu vai tā dominējošo elementu.
28 No tā izriet, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi nevienu kļūdu, uzskatot, ka 1998. gada 10. aprīļa dokuments nevar tikt uztverts kā tāds, kas prasītājai sniedz jebkādu piekrišanu strīdīgo preču zīmju reģistrācijai Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. punkta izpratnē.
29 Šajā kontekstā nav nozīmes ne prasītājas norādītajam apstāklim, saskaņā ar kuru tās attiecības ar personu, kas iestājusies lietā, nebija pakļautas tikai formālām prasībām, ne arī tam, ka uzņēmumu, uz kuriem attiecās 1998. gada 10. aprīļa dokuments, saraksts nevar tikt uzskatīts par pilnīgu. Tā kā attiecīgais dokuments nav uzskatāms par piekrišanu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 3. punkta izpratnē, pat ja šis apstāklis būtu pierādīts, tas neliek apšaubīt secinājumu, pie kāda ir nonākusi Apelāciju padome.
30 Tādējādi kā otrais pamats, tā arī iepriekš 15. punktā izklāstīto iemeslu dēļ prasība kopumā ir noraidāmi.
Par tiesāšanās izdevumiem
31 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) apvienot lietas T‑537/10 un T‑538/10 sprieduma taisīšanai;
2) prasības noraidīt;
3) Ursula Adamowski sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, modeļi un paraugi) (ITSB) un Fabryka Węży Gumowych i Tworzyw Sztucznych Fagumit sp. z o.o. tiesvedībā Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2012. gada 29. novembrī.
[Paraksti]