Lieta T‑17/12

Moritz Hagenmeyer

un

Andreas Hahn

pret

Eiropas Komisiju

Patērētāju tiesību aizsardzība – Regula (EK) Nr. 1924/2006 – Veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Atteikums piešķirt atļauju samazināta slimības riska norādei – Riska faktora norādīšana – Samazināta slimības riska norāžu atļaujas procedūras tiesiskums – Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Tieša un individuāla skaršana – Pieņemamība – Samērīgums – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2014. gada 30. aprīļa spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Radušās un pastāvošas intereses nepieciešamība – Prasība atcelt lēmumu, ar kuru noraidīts individuāls atļaujas pieteikums samazināta slimības riska norādei – Pieņemamība

(LESD 263. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 15. pantsKomisijas Regulas Nr. 1170/2011 pielikums)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas regula, ar kuru noraidīts individuāls atļaujas pieteikums, kas iesniegts atbilstoši samazināta slimības riska norādei paredzētajai procedūrai – Minētā atļaujas pieteikuma iesniedzēja celtā prasība – Pieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 15. pants; Komisijas Regulas Nr. 1170/2011 pielikums)

3.      Tiesību aktu tuvināšana – Uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Regula Nr. 1924/2006 – Samazināta slimības riska norāde – Norādes atļaujas pieteikums – Pieteikuma iesniedzēja pienākums norādīt saslimšanas riska faktoru

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 6. apakšpunkts un 14. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts)

4.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem

(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

5.      Tiesību aktu tuvināšana – Uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem –Regula Nr. 1924/2006 – Samazināta slimības riska norāde – Atļaujas izsniegšanas procedūra – Samērīguma principa pārkāpums –Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 10. panta 1. punkts, 14. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 17. panta 1. punkts)

6.      Tiesību aktu tuvināšana – Uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Regula Nr. 1924/2006 – Samazināta slimības riska norāde – Norādes atļaujas pieteikums – Individuāls un vispārējs raksturs – Apstāklis, ka lēmuma juridiskās formas izvēle atstāta Komisijas ziņā

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 17. panta 1.–4. punkts)

7.      Tiesību aktu tuvināšana – Uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Regula Nr. 1924/2006 – Samazināta slimības riska norāde – Atļaujas izsniegšanas procedūra – Kompetences sadalījums starp Savienības iestādēm un kompetento valsts iestādi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 16. panta 1. punkta otrais teikums)

8.      Tiesību aktu tuvināšana – Uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Regula Nr. 1924/2006 – Samazināta slimības riska norāde – Atļaujas izsniegšanas procedūra – Termiņa nokavējums – Ietekme uz lēmuma tiesiskumu – Nosacījumi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts, 16. panta 1. punkts un 17. panta 1. punkts)

9.      Tiesību aktu tuvināšana – Uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Regula Nr. 1924/2006 – Samazināta slimības riska norāde – Atļaujas izsniegšanas procedūra – Pieteikuma iesniedzēja tiesības iesniegt par atļauju izsniegšanu atbildīgajai iestādei apsvērumus – Piemērojamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 16. panta 6. punkta otrā daļa)

10.    Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Komisijas lēmums, ar kuru noraidīts atļaujas pieteikums par veselīguma norādes izmantošanu

(LESD 263. panta otrā daļa; Komisijas Regula Nr. 1170/2011)

1.      Tā kā pusei, kura ceļ prasību, ir jāpamato, ka tai ir radusies un pastāvoša interese atcelt tiesību aktu un tā kā šajā ziņā tā nevar atsaukties uz situācijām nākotnē, kas nav droši paredzamas, personai, kas, ievērojot šajā ziņā piemērojamās tiesību normas, kurās vienīgi ir vispārīga atsauce uz pieteikuma iesniedzējiem, iesniegusi samazināta slimības riska norādes atļaujas pieteikumu, ir acīmredzama interese lūgt atcelt lēmumu, ar ko atteikta attiecīgā atļauja.

(sal. ar 38., 39., 44. un 45. punktu)

2.      Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu fiziska vai juridiska persona var celt prasību par tiesību aktu, kas tai nav adresēts, tikai tad, ja tas to skar tieši un individuāli. Šajā ziņā Komisijas regula, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ar ko galīgi noraidīts atļaujas pieteikums saistībā ar samazināta slimības riska norāžu atļaujas procedūru, pamatojoties uz Regulas Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, tieši skar prasītāju, jo likumdevējs bija paredzējis ļaut ikvienai fiziskai vai juridiskai personai iesniegt atļaujas pieteikumu saskaņā ar minētās regulas 15. pantu un galīgais lēmums noraidīt atļaujas pieteikumu ir ietverts apstrīdētajā regulā, kas uzskatāma par atļaujas procedūras pēdējo posmu. Turklāt, tā kā prasītājs ir iesniedzis individuālu atļaujas pieteikumu, minētā regula viņu skar individuāli.

(sal. ar 50., 51., 56. un 61. punktu)

3.      Samazināta slimības riska norādes atļaujas piešķiršana Regulas Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem 2. panta 2. punkta 6. apakšpunkta izpratnē prasa papildus slimībai norādīt konkrētu šīs slimības saslimšanas riska faktoru, kas pieteikuma iesniedzēja ieskatā tikšot būtiski mazināts. Proti, likumdevējs Regulas Nr. 1924/2006 14. panta 2. punktā ir atzinis, ka slimībai var būt vairāki riska faktori. Atbilstoši šai tiesību normai uz marķējuma vai, ja marķējuma nav, noformējumā, vai reklāmā ir arī paziņojums, kurā norādīts, ka slimībai, uz kuru attiecas norāde, var būt vairāki riska faktori un ka izmaiņām vienā no šiem riska faktoriem var būt vai var arī nebūt labvēlīga ietekme. Līdz ar to, ja pieteikuma iesniedzējs nenorāda slimību un konkrēto riska faktoru, Komisija nevar izvērtēt, kādas slimības kādu saslimšanas riska faktoru būtiski mazinātu norādē paredzētie uztura paradumi. Ir pietiekami, ka riska faktora norādīšana vismaz netieši izriet no šai norādei piedāvātā formulējuma vai atļaujas pieteikumam pievienotajiem dokumentiem.

(sal. ar 73. un 75. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 99. un 122. punktu)

5.      Regulas Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem 10. panta 1. punkts, 14. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 17. panta 1. punkts acīmredzami nav nepiemēroti attiecībā uz mērķiem, kurus iestādes tiecas sasniegt, un līdz ar to nav prettiesiskas samērīguma principa pārkāpuma dēļ.

It īpaši, nešķiet, ka pasākumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvā 2000/13 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu paredzēto kārtību, kura bija pārsvarā piemērojama līdz Regulas Nr. 1924/2006 pieņemšanai attiecībā uz samazināta slimības riska norādēm, attiecībā uz sasniedzamajiem mērķiem, it īpaši veselības aizsardzību, ir tikpat piemēroti kā minētās regulas konkrētās tiesību normas.

(sal. ar 113. un 121. punktu)

6.      No Regulas Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem 17. pantā izmantotā formulējuma izriet, ka šajā tiesību normā ir paredzēti vairāki procedūras, kura jāievēro Komisijai, lai pieņemtu galīgo lēmumu par norādes atļaujas pieteikumu saskaņā ar minētās regulas 14. pantu, posmi. Savukārt nekas nav precizēts attiecībā uz šī lēmuma juridisko formu, tās izvēli atstājot Komisijas ziņā, kurai ir jāpieņem pozitīvs vai negatīvs lēmums par attiecīgo pieteikumu.

Šajā ziņā regulas, kas ir vispārpiemērojams akts, pieņemšana nav pretrunā konkrētās procedūras struktūrai. Lai gan ir taisnība, ka atļaujas procedūras priekšmets ir individuāls pieteikums, tomēr saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 17. panta 5. punktu Komisijas atļautās veselīguma norādes var izmantot ikviens pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs. Tā kā šajā tiesību normā ir paredzēta erga omnes iedarbība, konkrētajai atļaujas procedūrai tādējādi ir divas pazīmes, proti, individuāls un vispārējs raksturs.

(sal. ar 127., 130. un 131. punktu)

7.      Tas, ka kompetentā valsts iestāde administratīvā procesa laikā ir paudusi viedokli par prasībām attiecībā uz norādes atļaujas pieteikuma derīgumu, nav uzskatāms par procedūras pārkāpumu. Proti, no Regulas Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem 16. panta 1. punkta pirmā teikuma izriet, ka atbildība par derīga pieteikuma, kas atbilst minētajā regulā paredzētajām formas un satura prasībām un tostarp prasībai norādīt riska faktoru, esamību ir – vismaz arī – valsts kompetentajai iestādei.

(sal. ar 136. un 138. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 160. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 165. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 173., 175. un 177.–179. punktu)