Tiesas (virspalāta) 2010. gada 8. septembra spriedums (Schleswig-Holsteinisches Verwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) - Carmen Media Group Ltd/Land Schleswig-Holstein, Innenminister des Landes Schleswig-Holstein
EKL 49. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Tādas Gibraltārā izsniegtas licences īpašnieks, ar kuru sporta derību slēgšana tiek atļauta vienīgi ārvalstīs - Sporta derību organizēšana, uz kurām attiecas valsts monopols federālās zemes mērogā - Mērķis novērst pamudināšanu uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēli un cīņa pret spēļu atkarību - Samērīgums - Ierobežojošs pasākums, kura patiesajam mērķim ir jābūt iespēju spēlēt samazināšanai un azartspēļu darbību ierobežošanai saskaņotā un sistemātiskā veidā - Citas azartspēles, kuras var piedāvāt privāti uzņēmumi - Atļaujas izsniegšanas procedūra - Kompetentās iestādes rīcības brīvība - Aizliegums piedāvāt azartspēles, izmantojot internetu - Pārejas pasākumi, ar kuriem vairākiem uzņēmumiem īslaicīgi tiek atļauts sniegt šādu piedāvājumu
Tiesvedības valoda - vācu
Iesniedzējtiesa
Schleswig-Holsteinisches Verwaltungsgericht
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Carmen Media Group Ltd
Atbildētāji: Land Schleswig-Holstein, Innenminister des Landes Schleswig-Holstein
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Schleswig-Holsteinisches Verwaltungsgericht - EKL 49. panta interpretācija - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir paredzēts valsts monopols tādu sporta derību un loteriju organizēšanai, kurām ir lielāka atkarības riska iespēja, saskaņā ar kuru koncesiju piešķiršana citu azartspēļu organizēšanai ir padarīta atkarīga no kompetentās iestādes rīcības brīvības un ir aizliegta azartspēļu organizēšana internetā
Rezolutīvā daļa:
EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmums, kurš, izmantojot internetu, vēlas piedāvāt sporta derības dalībvalstī, kurā tas nav reģistrēts, netiek atbrīvots minētās tiesību normas piemērošanas jomas tikai tādēļ vien, ka minētajam uzņēmumam nav atļaujas, ar kuru tam tiktu ļauts šādas derības piedāvāt personām, kuras atrodas tā reģistrācijas valsts teritorijā, bet gan vienīgi atļauja piedāvāt šos pakalpojumus personām, kuras atrodas ārpus minētās teritorijas;
EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja sporta derību un loteriju jomā ir ieviests reģionāls valsts monopols ar mērķi novērst pamudināšanu uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēli un cīnīties pret atkarību no tām un ja valsts tiesa konstatē, ka vienlaicīgi:
privāti uzņēmēji, kuriem ir atļaujas, var izmantot citu veidu azartspēles, un ka
attiecībā uz citu veidu azartspēlēm, uz kurām neattiecas minētais monopols un kurām turklāt ir lielāka atkarības riska iespēja, nekā spēlēm, uz kurām attiecas šis monopols, kompetentās iestādes īsteno piedāvājuma paplašināšanas politiku nolūkā attīstīt un stimulēt dalību spēlēs, īpaši, lai palielinātu peļņu no tām,
minētā valsts tiesa var pamatoti uzskatīt, ka šāds monopols nav piemērots, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts mērķis veicināt spēļu iespēju samazināšanu un saskaņotā un sistemātiskā veidā ierobežot darbību šajā jomā.
Apstāklim, ka azartspēles, uz kurām attiecas minētais monopols, un šie citi azartspēļu veidi, attiecīgi, ietilpst reģionālo iestāžu kompetencē un federālo iestāžu kompetencē, šajā sakarā nav nozīmes.
EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja dalībvalstī tiek ieviesta sistēma, saistībā ar kuru ir jāsaņem iepriekšēja administratīvā atļauja dažādu veidu azartspēļu piedāvāšanai, šāda sistēma, kura ir atkāpe no minētajā tiesību normā garantētās pakalpojumu sniegšanas brīvības, var atbilst prasībām, kuras izriet no šīs tiesību normas, vienīgi ar nosacījumu, ka tā ir pamatota ar nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka valsts iestāžu rīcības brīvības izmantošana tiek ierobežota tādā veidā, lai to nevarētu izmantot patvaļīgi. Turklāt jebkurai personai, uz kuru attiecas ierobežojošs pasākums, kurš balstīts uz šādu aizliegumu, jābūt iespējai izmantot efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus;
EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru ir aizliegts azartspēles rīkot un to starpniecības pakalpojumus veikt internetā, lai novērstu pārmērīgus izdevumus saistībā ar spēlēm, cīnītos pret atkarību no tām un aizsargātu jauniešus, principā var tikt uzskatīts par piemērotu šādu leģitīmu mērķu sasniegšanai, pat ja atļauja šādu spēļu piedāvājumam tiek joprojām izsniegta, izmantojot tradicionālākus līdzekļus. Apstāklis, ka šādam aizliegumam tiek piemērots pamata lietā aplūkotais pārejas pasākums, nevar padarīt šādu minēto aizliegumu par neatbilstīgu.
____________1 - OV C 128, 24.05.2008.