VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2013. gada 20. martā (*)

Piegāžu publiskā iepirkuma līgumi – Euratom – Kopuzņēmuma Fusion for Energy uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Elektrisko iekārtu piegāde – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana – Atklāta procedūra – Piedāvājums ar atrunām – Tiesiskā noteiktība – Tiesiskā paļāvība – Samērīgums – Interešu konflikts – Lēmums piešķirt līguma slēgšanas tiesības – Prasība atcelt tiesību aktu – Tiešas ietekmes neesamība – Nepieņemamība – Ārpuslīgumiskā atbildība

Lieta T‑415/10

Nexans France, Parīze (Francija), ko pārstāv J.‑P. Tran Thiet, J.‑F. Le Corre un M. Pigeat, avocats,

prasītāja,

pret

Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas vajadzībām, Barselona (Spānija), ko pārstāv A. Verpont, pārstāve, kurai palīdz C. Kennedy‑Loest, C. Thomas, solicitors, J. Derenne, N. Pourbaix, advokāti, un M. Farley, solicitor,

atbildētājs,

par prasību, pirmkārt, atcelt lēmumu, ar kuru noraidīts prasītājas piedāvājums un tiesības slēgt līgumu piešķirtas citam pretendentam, kā arī, otrkārt, par prasību atlīdzināt zaudējumus.

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi], tiesneši S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] (referents) un M. Kančeva [M. Kancheva],

sekretārs J. Plingerss [J. Plingers], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 27. novembra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1.     Informācija par kopuzņēmumu

1        Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom), Ķīnas Tautas Republika, Indijas Republika, Japāna, Korejas Republika, Krievijas Federācija un Amerikas Savienotās Valstis 2006. gada 21. novembrī noslēdza Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi ITER projekta kopīgai īstenošanai (OV 2006 L 358, 62. lpp.).

2        Ar 2007. gada 27. marta Lēmumu 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (OV L 90, 58. lpp.), Eiropas Savienības Padome ir izveidojusi Eiropas kopuzņēmumu EAEKL 45. panta izpratnē, kura nosaukums ir “Eiropas Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (Kodolsintēze enerģijas ieguvei)” (turpmāk tekstā – “kopuzņēmums”).

3        Atbilstoši Lēmuma 2007/198 1. pantam kopuzņēmuma uzdevums ir nodrošināt Eiropas Atomenerģētikas kopienas ieguldījumu ITER Starptautiskajā kodolsintēzes enerģētikas organizācijā (1. panta 2. punkta a) apakšpunkts), nodrošināt Euratom ieguldījumu plašākas pieejas darbībās, ko veic kopīgi ar Japānu, enerģijas drīzākai ieguvei kodolsintēzes rezultātā (1. panta 2. punkta b) apakšpunkts) un sagatavot un koordinēt darbību programmu, lai sagatavotos demonstrējumu kodolsintēzes reaktoru un ar tiem saistītu objektu celtniecībai (1. panta 2. punkta c) apakšpunkts). Kopuzņēmuma uzdevums ir arī it īpaši pēc ITER starptautiskās organizācijas lūguma organizēt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu procedūras Eiropas ieguldījumam ITER projektā nepieciešamo iekārtu un pakalpojumu piegādei, kā arī atbilstoši īpašam nolīgumam, kas noslēgts starp Euratom un Japānu, dažu sastāvdaļu piegādei Japānas eksperimentālajam kodolsintēzes reaktoram JT‑60SA (turpmāk tekstā – “projekts JT‑60SA”).

4        Lēmuma 2007/198 5. pantā paredzēts, ka kopuzņēmumam ir atsevišķs finanšu nolikums, kura pamatā ir Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.), principi, bet no kuriem pieļaujama atkāpe, ja tas nepieciešams īpašu operatīvu kopuzņēmuma vajadzību dēļ, ar nosacījumu, ka notiek iepriekšēja apspriešanās ar Eiropas Kopienu Komisiju.

5        Ar diviem 2007. gada 22. oktobra lēmumiem, kuri grozīti 2007. gada 18. decembrī, kopuzņēmuma valde pieņēma gan savu finanšu nolikumu (turpmāk tekstā – “kopuzņēmuma finanšu nolikums”), gan minētā nolikuma piemērošanas noteikumus (turpmāk tekstā – “piemērošanas nolikums”).

2.     Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

6        Kopuzņēmums 2007., 2008. un 2009. gadā noslēdza piegāžu līgumus ar Starptautisko organizāciju ITER. Atbilstoši šiem līgumiem kopuzņēmums it īpaši apņēmās piegādāt dažas supravadošas iekārtas, kuras nepieciešamas ITER un JT‑60SA projekta īstenošanai.

7        Vienlaikus ar šiem nolīgumiem kopuzņēmums ar Krievijas valsts aģentūru, kas piedalās ITER projektā, noslēdza nolīgumu par iepirkumu īstenošanu, saskaņā ar kuru Krievijas aģentūrai bija jāpiegādā supravadoši elementi poloidālā lauka spolēm (turpmāk tekstā – “PL vadītāji”), kas būtu kopuzņēmuma ieguldījums ITER projektā, savukārt kopuzņēmums būtu atbildīgs par PL vadītāju aizsargizolācijas metodēm, kas būtu Krievijas ieguldījums ITER projektā.

8        Kopuzņēmums 2009. gada 6. augustā Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā (OV 2009/S 149–218279) publicēja paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu atklātā konkursā F4E–2009‑OPE‑018 piegādēm (turpmāk tekstā – “līguma slēgšanas tiesību piešķiršana”) PL vadītāju, no vienas puses, un supravadītāju iegādei toroidālā lauka spolēm (turpmāk tekstā – “TL vadītāji”), no otras puses.

9        Iepirkuma līguma priekšmets bija, pirmkārt, to TL vadītāju instalācija un aizsargizolācija, kas Euratom jāpiegādā ITER projektam, otrkārt, to PL vadītāju aizsargizolācija, kas ITER projektam jāpiegādā Euratom un Krievijas Federācijai un, treškārt, to TL vadītāju instalācija un aizsargizolācija, kas Euratom vārdā projektam JT‑60SA jāpiegādā Francijas Republikai un Itālijas Republikai.

10      Paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu bija precizēts, ka runa ir par atklātu konkursu, uz kuru attiecas kopuzņēmuma finanšu nolikums un īstenošanas nolikums.

11      Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentos bija iekļauta specifikācija un 18 pielikumi, tostarp “Uzturēšanas rokasgrāmata” (A pielikums, turpmāk tekstā – “Uzturēšanas rokasgrāmata”), “Tehniskā specifikācija attiecībā uz TL un PL vadītāju piegādi” (B pielikums, turpmāk tekstā – “Tehniskā specifikācija”) un līguma paraugs (1. pielikums, turpmāk tekstā – “parauglīgums”). Tehniskajā specifikācijā iekļauts piegāžu grafiks.

12      Specifikācijas 3.1. punktā bija norādīts, ka dažādie vadītāji, kas bija iepirkuma priekšmets, jāpiegādā atbilstoši Tehniskās specifikācijas 3. daļā precizētajam piegāžu grafikam. Atbilstoši specifikācijas 3.2. punktam piegādēm bija jāatbilst parauglīguma noteikumiem, Uzturēšanas rokasgrāmatai un Tehniskajai specifikācijai.

13      Specifikācijas 4.1. punktā “Vispārīgi noteikumi” norādīts:

“Iesniedzot piedāvājumu, ir jāakceptē visi parauglīguma noteikumi, tostarp [Tehniskā specifikācija] un [Uzturēšanas rokasgrāmata], kā arī pretendentam jāatsakās no tā vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem.

[Kopuzņēmums] šajā ziņā var neievērot jebkādu atrunu vai klauzulu par atbrīvošanu no atbildības, kas būtu iekļauta piedāvājumā, un patur tiesības noraidīt šādus piedāvājumus, un tam nav pienākuma sīki izvērtēt iemeslus, kas šos piedāvājumus padara par specifikācijai neatbilstošiem.

Šajā sadaļā definēti piedāvājumu iesniegšanai piemērojamie noteikumi, proti, nosacījumi, kuriem pretendentam ir jāatbilst, sagatavojot un iesniedzot piedāvājumus, lai tos varētu pieņemt un lai sekmētu to, ka vērtētāji atbilstoši un pareizi novērtētu sniegto informāciju.

Piedāvājumiem jābūt skaidriem un precīziem. Tiem jābūt pilnīgi saprotamiem un tādiem, lai nebūtu nekādu šaubu par terminu nozīmi un skaitļos izteiktajiem datiem. Tā kā pretendenti tiks vērtēti, tikai pamatojoties uz to rakstveidā izteikto piedāvājumu, tiem skaidri jāparāda, ka tie atbilst [Tehniskajā specifikācijā] un [Uzturēšanas rokasgrāmatā] iekļautajām prasībām un ka tie spēj uzņemties vajadzīgo uzdevumu izpildi.

[..]

Piedāvājumi jāsagatavo atbilstoši minētajai specifikācijai un jāizmanto pievienotās veidlapas.

Piedāvājums jāparaksta vienam vai vairākiem pilnvarotiem pretendenta pārstāvjiem. Izdevumus, kuri radušies, sagatavojot un iesniedzot piedāvājumu, [kopuzņēmums] neatlīdzina.

Par piedāvājumu izvērtēšanas gaitu netiek sniegta nekāda informācija.

Tas, ka ir ievēroti uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu noteikumi un/vai uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra ir uzsākta, neuzliek [kopuzņēmumam] nekādus pienākumus piešķirt līguma slēgšanas tiesības. [Kopuzņēmumam] nav jāatlīdzina izdevumi tiem pretendentiem, kuru piedāvājums nav pieņemts, tostarp arī tad, ja tas nolemj nepiešķirt līguma slēgšanas tiesības.”

14      Specifikācija, kuras 6. punktā “Līguma noteikumi” ir precizēts tostarp, ka 1. pielikumā pievienotais parauglīgums ir piemērojams konkursā un ka šā līguma noteikumi ir specifikācijas neatņemama sastāvdaļa.

15      Specifikācijas 13.1.1. punktā bija paredzēts, ka piedāvājumos sniegtajai tehniskajai informācijai ir jāatbilst Uzturēšanas rokasgrāmatai un Tehniskajai specifikācijai. Šajā punktā tostarp norādīts:

“Ņemot vērā iepriekš minēto dokumentāciju, pilnīga vai daļēja būtiskas nepieciešamās informācijas nesniegšana vai piedāvājuma neatbilstība obligātajām [Uzturēšanas rokasgrāmatas] un [Tehniskās specifikācijas] prasībām ir pamats piedāvājuma noraidīšanai. Tādējādi pretendents tiek lūgts rūpīgi izpētīt attiecīgo specifikāciju un savā piedāvājumā sniegt visu pieprasīto informāciju, kā arī jebkādus papildu faktus, kas [kopuzņēmumam] var atvieglot piedāvājuma novērtēšanu.”

16      Atbilstoši Tehniskās specifikācijas 3. punktam piegāžu grafikā noteikts datums, kad līguma slēdzējam jāpiegādā dažādu veidu vadītāji kopuzņēmumam, rēķinot mēnešos no parauglīguma spēkā stāšanās dienas.

17      Prasītāja Nexans France iesniedza piedāvājumu (turpmāk tekstā – “Piedāvājums”) 2009. gada 23. oktobrī. Piedāvājumam bija pievienots C1 pielikums ar nosaukumu “Galveno parauglīguma izmaiņu saraksts, kuru rezultātā jāmaina dažu klauzulu formulējums”, kurā piedāvātas vairākas izmaiņas parauglīgumā (turpmāk tekstā – “atrunas”). Atrunas attiecās galvenokārt uz šādiem nosacījumiem: pirmkārt, prasītāja vēlējās, lai līguma stāšanās spēkā nosacījums būtu kopuzņēmuma izmaksāts avanss, kā arī būvatļaujas saņemšana tās rūpnīcai Cortaillod (Šveice); otrkārt, prasītāja vēlējās atteikties no jebkādas atbildības, ja rastos problēmas, kuras saistītas ar kabeļu prezentāciju, ko noteicis kopuzņēmums, vai kuras izraisījuši kopuzņēmuma piegādātie starpprodukti, vai arī prasītājas ražotie produkti, bet kurus pārstrādājis kopuzņēmums; treškārt, prasītāja vēlējās pārskatīt piegāžu grafiku; tā iesniedza atšķirīgu grafiku, kurā paredzēts, ka pirmā piegāde pārcelta par 12 mēnešiem un pēdējā par 1 mēnesi, proti, pēdējā piegāde jāveic pēc 55 mēnešiem, nevis pēc 54 mēnešiem; ceturtkārt, prasītāja lūdza aprēķināt naudas sodu par neizpildi, pamatojoties uz laikā nepiegādāto izstrādājumu vērtību, nevis uz līguma kopējo vērtību, un naudas soda likmi piemērot 1 % apmērā par nedēļu, nosakot robežu 15 % apmērā no laikā nepiegādāto izstrādājumu vērtības un 10 % apmērā no visas līguma vērtības; piektkārt, prasītāja vēlējās pārskatīt atrunas par piegāžu pārcelšanu, par daļēju norēķinu shēmu, šo izstrādājumu garantijas ilgumu, par tās atbildības maksimālo summu un fiksētās cenas principu; sestkārt, prasītāja pieprasīja tiesības tehnisku grūtību gadījumā saņemt bezmaksas piekļuvi jaunai tehnoloģijai, ko tai piegādātu kopuzņēmums, vai, ja tas nav iespējams, tiesības vienpusēji lauzt līgumu; septītkārt, prasītāja vēlējās, lai tiek atzītas plašākas intelektuālā īpašuma tiesības nekā tās, kuras paredzētas parauglīgumā; astotkārt, prasītāja vēlējās, lai tiktu atzītas tiesības vienpusēji lauzt līgumu bez kompensācijas gadījumā, ja kopuzņēmums neveiktu maksājumus paredzētajos termiņos, apstrīdētu tās maksājumu pieprasījumus vai ja prasītāja nevarētu ražot pieprasītos vadītājus atbilstoši kopuzņēmuma noteiktajai tehniskajai specifikācijai; devītkārt, visbeidzot, prasītāja formulēja atrunu attiecībā uz parauglīguma II.26. pantu, kura teksts ir nepilnīgs.

18      Ar 2009. gada 19. novembra vēstuli kopuzņēmuma līgumu un publisko iepirkumu dienesta locekle R. k‑dze lūdza prasītājai precizējumus attiecībā uz Piedāvājumu. R. k‑dze atgādināja prasītājai par specifikāciju 4.1. punkta saturu (skat. iepriekš 13. punktu) un turklāt aicināja to iesniegt parakstītu parauglīguma eksemplāru un apstiprināt savu piekrišanu visiem noteikumiem. Šīs vēstules A punkts tika noslēgts ar šādām divām daļām:

“Vai Jūs varat apstiprināt, ka piekrītat parauglīgumā un tā pielikumos minētajiem noteikumiem? Ja tas tā ir, vai Jūs varat apstiprināt, ka [atrunas] ir tikai ieteikumi, nevis līguma noteikumi? Vai Jūs varat iesniegt katrā lappusē parafētu parauglīguma eksemplāru, kuru parakstījusi pilnvarota persona Jūsu uzņēmumā?

Gadījumā, ja Jūs neapstiprinātu, ka pieņemat līguma noteikumus, [Piedāvājums] tiks noraidīts, neveicot turpmāku izskatīšanu.”

19      Prasītājai adresētās vēstules oriģinālā vārdi “noraidīts, neveicot turpmāku izskatīšanu” bija pasvītroti.

20      R. k‑dzes vēstulē bija arī B punkts “Noraidīšanas kritēriji” un C punkts “Tehniskā un profesionālā kapacitāte”. Minētajā vēstulē abos punktos uzdotajiem jautājumiem bija šāda ievaddaļa, kas bija izcelta treknrakstā: “Ar nosacījumu, ka Jūs apstiprināt piekrišanu līguma noteikumiem, kā norādīts iepriekš, atbildiet, lūdzu, uz turpmāk tekstā uzdotajiem jautājumiem [..].”

21      Prasītājas priekšsēdētāja vietnieks B. k‑gs uz šo vēstuli atbildēja ar 2009. gada 26. novembra vēstuli. Minētajā atbildē viņš pauda uzskatu, ka atrunas bija jāņem vērā un tās bija pamats prasītājas un kopuzņēmuma sarunām, jo Piedāvājuma finanšu noteikumi bija noteikti atbilstoši atrunām. Viņš piebilda, ka 2009. gada 23. novembra tālruņa sarunā viņš esot sapratis, ka kopuzņēmums uzskatīja, ka parauglīguma pieņemšana bija Piedāvājuma izvērtēšanas priekšnosacījums. Viņš tomēr uzsvēra, ka specifikācijas 4.1. punktā (skat. iepriekš 13. punktu) nevis bija minēts obligāts noteikums, bet gan noteiktas kopuzņēmuma tiesības izvērtēt. Tāpēc viņš aicināja kopuzņēmumu pārskatīt specifikācijas 4.1. punkta interpretāciju un pieņemt Piedāvājumu, ņemot vērā atrunas. Viņš turklāt norādīja iemeslus, kas pamato atrunas. Arī šai vēstulei tika pievienotas prasītājas atbildes uz 2009. gada 19. novembra vēstules C un B punktā uzdotajiem jautājumiem (skat. iepriekš 20. punktu).

22      Šīs vēstuļu apmaiņas laikā un pēc tās prasītāja un kopuzņēmums sazinājās pa tālruni.

23      Ar 2010. gada 26. februāra vēstuli prasītājas izpilddirektors V. k‑gs atkārtoja atrunas un aicināja kopuzņēmumu paust nostāju par tām. Turklāt šajā vēstulē prasītājas izpilddirektors vērsa kopuzņēmuma uzmanību uz viena tās konkurenta iespējamo interešu konfliktu.

24      Prasītāja atkārtoti izskaidroja savu nostāju 2010. gada 25. martā organizētajā sanāksmē ar kopuzņēmumu.

25      Ar 2010. gada 13. aprīļa vēstuli kopuzņēmuma līgumu un publiskā iepirkuma dienesta vadītājs atbildēja uz 2009. gada 26. novembra (skat. iepriekš 21. punktu) un 2010. gada 26. februāra (skat. iepriekš 23. punktu) vēstulēm. Kopuzņēmuma iepirkumu dienesta vadītājs šajā ziņā norādīja, ka kopuzņēmums ņemšot vērā prasītājas iesniegtos apgalvojumus par interešu konfliktu. Šajā vēstulē bija arī šāds fragments:

“Attiecībā uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, uz kuru Jūs atsaucaties[..], lūdzu, ņemiet vērā, ka notiek vērtēšana un tāpēc [kopuzņēmums] nevar atklāt nekādu papildu informāciju šajā jautājumā. Tomēr mēs esam pārliecināti, ka [kopuzņēmuma] līgumu un publiskā iepirkuma dienesta un Nexans viedokļu apmaiņa bija noderīga, lai noskaidrotu vispārīgos noteikumus un ierobežojumus, kas regulē iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru. Šajā ziņā, atbildot uz Jūsu 2009. gada 26. novembra vēstuli, mums jāuzsver, ka šo vēstuli Nexans sūtīja, atbildot uz [kopuzņēmuma] lūgumu sniegt skaidrojumus. Tā kā šajā vēstulē Nexans sniedza visus nepieciešamos precizējumus, kopuzņēmumam nevajadzēja sniegt atbildi saistībā ar izvērtēšanu.”

26      Līgumu un publiskā iepirkuma dienesta vadītājam 2010. gada 16. aprīlī adresētajā vēstulē prasītājas priekšsēdētāja vietnieks apstiprināja, ka, pēc viņa domām, ir interešu konflikts tāpēc, ka kopuzņēmuma valdē ir persona, kura strādā Agenzia nazionale per le nuove tecnologie, l’energia e lo sviluppo economico sostenibile (Jauno tehnoloģiju, enerģētikas un ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības valsts aģentūrā Itālijā) (turpmāk tekstā – “ENEA”). Šajā vēstulē tika arī minēta iespēja attiecībā uz konfidenciālas informācijas par prasītāju nopludināšanu, kā arī prasītājas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

27      Abos kopuzņēmuma direktoram un izpildkomitejai attiecīgi adresētajos ziņojumos, kas 2010. gada 25. martā un 6. aprīlī sagatavoti atbilstoši piemērošanas nolikuma 122. pantam, piedāvājumu vērtēšanas komiteja izteica priekšlikumu noraidīt Piedāvājumu un piešķirt līguma slēgšanas tiesības konsorcijam, kura nosaukums ir Italian Consortium for Applied Superconductivity (ICAS) [Itālijas izmantojamās supravadītspējas konsorcijs] (turpmāk tekstā – “ICAS konsorcijs”), kas ir vienīgais konkurējošais pretendents, ko veido ENEA, Tratos Cavi SpA un Criotec Impianti Srl.

28      Attiecībā uz Piedāvājumu piedāvājumu vērtēšanas komisija norādīja tālāk minēto. Pirmkārt, godprātīguma apliecinājums attiecībā uz izslēgšanas kritērijiem bija nepilnīgs. Otrkārt, prasītāja nevis iesniedza parakstītu parauglīgumu, bet, gluži otrādi, izteikusi vairākas iebildes attiecībā uz līguma klauzulām par piegāžu grafiku, tehniskajiem un finanšu noteikumiem, kā arī par to garantiju apmēru, ko sedz līgumslēdzējs. Treškārt, atbildot uz lūgumu sniegt precizējumus, prasītāja atkārtoja savas atrunas un sniedza papildu informāciju attiecībā uz izslēgšanas kritērijiem, no kuras izriet, ka tā 2007. gadā bijusi notiesāta par konkurences noteikumu pārkāpumiem 2001. gadā. Nobeigumā piedāvājumu vērtēšanas komisija izteica priekšlikumu noraidīt Piedāvājumu, it īpaši pamatojoties uz to, ka prasītāja saglabāja atrunas, kas nav saderīgas ar vairākām būtiskām prasībām, kuras izriet no specifikācijas, parauglīguma un Tehniskajām specifikācijām, bez nepieciešamības izteikties par izslēgšanas kritērijiem.

29      Tāpēc tika izvērtēts tikai konsorcija ICAS piedāvājums. Tā kā šis konsorcijs bija vienīgais palikušais dalībnieks līgumu piešķiršanai, pēc kopuzņēmuma lūguma, pamatojoties uz piemērošanas nolikuma 139. panta 6. punktu, tika uzsāktas sarunas.

30      Kopuzņēmuma izpildkomiteja 2010. gada 19. un 20. maijā notikušajā 21. sanāksmē kura tika sasaukta, pamatojoties uz piemērošanas nolikuma 124. panta 2. punktu, tā kā līguma vērtība pārsniedza vienu miljonu euro, apstiprināja piešķiršanas procedūras tiesiskumu.

31      Kopuzņēmuma direktors 2010. gada 8. jūlijā noraidīja Piedāvājumu (turpmāk tekstā – “noraidīšanas lēmums”) un līguma slēgšanas tiesības piešķīra konsorcijam ICAS (turpmāk tekstā – “piešķiršanas lēmums”).

32      Ar 2010. gada 16. jūlija vēstuli R. k‑dze informēja prasītāju par Piedāvājuma noraidījumu, atbilstoši piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punktam, jo Piedāvājums neatbilda dažiem specifikācijā paredzētiem būtiskiem noteikumiem, ņemot vērā, ka prasītāja atteicās parakstīt vienu parauglīguma eksemplāru, kā arī atrunu dēļ. Šajā vēstulē lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu arī tika darīts zināms prasītājai. Piešķiršanas lēmums turklāt tajā pašā dienā tika nosūtīts konsorcijam ICAS.

33      Prasītājas priekšsēdētāja vietnieks 2010. gada 23. jūlijā uzrakstīja kopuzņēmumam, lai tam lūgtu atcelt piešķiršanas un noraidīšanas lēmumus (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie lēmumi”), kā arī atsākt uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru. Turklāt kopuzņēmums tika brīdināts, ka to varētu iesūdzēt tiesā par aizsargātas konfidenciālas informācijas izpaušanu.

34      Uz šo vēstuli 2010. gada 3. augustā atbildēja kopuzņēmuma līgumu un publiskā iepirkuma dienesta vadītājs.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

35      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā ir reģistrēts 2010. gada 18. septembrī, prasītāja cēla šo prasību.

36      Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts tajā pašā dienā, prasītāja ir iesniegusi lūgumu apturēt apstrīdēto lēmumu izpildi.

37      Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā reģistrēta 2010. gada 5. oktobrī, kopuzņēmums informēja Vispārējo tiesu par iekšējas izmeklēšanas uzsākšanu par prasītājas prasībā apgalvoto interešu konfliktu un lūdza pārtraukt lietas izskatīšanu, līdz būs zināmi šīs izmeklēšanas rezultāti.

38      Ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 15. oktobra rīkojumu prasītājas iesniegtais pieteikums par pagaidu noregulējumu tika noraidīts un lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana – atlikta.

39      Ar 2010. gada 27. oktobra vēstuli prasītāja darīja zināmu savu piekrišanu attiecībā uz plānoto tiesvedības atlikšanu.

40      Piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 77. panta d) punktu, Vispārējās tiesas pirmās palātas priekšsēdētājs ar 2010. gada 19. novembra rīkojumu apturēja šīs lietas izskatīšanu līdz 2010. gada 15. decembrim.

41      Saistībā ar iepriekš 37. punktā minēto iekšējo izmeklēšanu prasītāja un konsorcijs ICAS tika uzaicināti iesniegt apsvērumus. Kopuzņēmuma dienesti pēc tam sagatavoja ziņojumu, kas uzņēmuma direktoram tika iesniegts 2010. gada 29. novembrī. Ņemot vērā šo ziņojumu, kopuzņēmuma direktors nolēma apstiprināt apstrīdētos lēmumus. Tāpēc 2010. gada 9. decembrī ar konsorciju ICAS tika parakstīts līgums, un tajā pašā dienā par to tika informēta prasītāja. Izmeklēšanas ziņojums prasītājai tika nosūtīts 2011. gada 18. janvārī.

42      Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā reģistrēta 2011. gada 12. aprīlī, prasītāja lūdza, lai Vispārējā tiesa, veicot procesa organizatoriskos pasākumus, izdod rīkojumu kopuzņēmumam iesniegt tehnisko un finanšu piedāvājumu eventuāli nekonfidenciālo versiju, ko iesniedza konsorcijs ICAS, un ar šo konsorciju 2010. gada 9. decembrī parakstīto līgumu.

43      Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā reģistrēta 2011. gada 17. maijā, kopuzņēmums lūdza Vispārējo tiesu noraidīt šo lūgumu. Tomēr tas sagatavoja nekonfidenciālu tā līguma versiju, kas noslēgts ar konsorciju ICAS, kā arī minētā līguma B pielikumu, kurā sniegts piegāžu grafiks.

44      Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (pirmā palāta) nolēma uzsākt mutvārdu procesu un Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu kontekstā uzdeva lietas dalībniekiem rakstveida jautājumus, uz kuriem tie atbildēja noteiktajos termiņos.

45      Lietas dalībnieču mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem tika uzklausīti 2012. gada 27. novembra tiesas sēdē.

46      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:

–        atcelt apstrīdētos lēmumus;

–        atcelt visus pēc tam pieņemtos tiesību aktus;

–        piespriest kopuzņēmumam izmaksāt EUR 175 453 kā kompensāciju kopā ar procentiem kā atlīdzību par kaitējumu, kas tai pēc pašas apgalvotā esot radīts;

–        pakārtoti, ja jaunu uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru nevar organizēt, piespriest kopuzņēmumam tai izmaksāt summu EUR 50 175 453 kā kompensāciju kopā ar procentiem kā atlīdzību par kaitējumu, kas tai pēc pašas apgalvotā esot radīts;

–        piespriest kopuzņēmumam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

47      Kopuzņēmuma prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

1.     Par lūgumiem atcelt tiesību aktu

 Par prasību atcelt tiesību aktu pieņemamību

 Attiecībā uz prasītājas iesniegtā otrā prasījuma pieņemamību

48      Ar otro prasījumu prasītāja prasa atcelt ne vien apstrīdētos lēmumus, bet arī visus tiesību aktus, kuri “pieņemti pēc tam”.

49      Atbilstoši 21. panta pirmajai daļai Eiropas Savienības Tiesas statūtos, kas procesam Vispārējā tiesā piemērojami saskaņā ar šo statūtu 53. panta pirmo daļu, un Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktam, prasības pieteikumā ietver strīda priekšmetu. Šai norādei jābūt pietiekami precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavoties savai aizstāvībai un Vispārējā tiesa – īstenot savu pārbaudi (skat. Vispārējās tiesas 2012. gada 17. oktobra spriedumu lietā T‑447/10 Evropaïki Dynamiki/Tiesa, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

50      Šajā konkrētajā gadījumā prasītāja nenorāda, kuri ir tie citi lēmumi, kas nav apstrīdētie lēmumi, un kuri minēti prasībā atcelt tiesību aktu. Šāds prasījums nav pietiekami precīzs, lai varētu novērtēt tā apjomu, un tāpēc tas jānoraida kā nepieņemams (skat. šajā ziņā iepriekš 49. punktā minēto spriedumu lietā Evropaïki Dynamiki/Eiropas Savienības Tiesa, 25.–28. punkts, un Vispārējās tiesas 2012. gada 24. oktobra rīkojumu lietā T‑442/11 Evropaïki Dynamiki/Komisija, 92. punkts un tajā minētā judikatūra).

 Par prasītājas tiesībām celt prasību par lēmumu piešķirt tiesības slēgt līgumu

51      Kopuzņēmums norāda, ka Piedāvājums tam esot bijis jānoraida tāpēc, ka tas neesot atbildis specifikācijai. Šādos apstākļos, pēc kopuzņēmuma domām, prasītāja neesot ieinteresēta apstrīdēt lēmumu piešķirt tiesības slēgt līgumu. Prasība attiecībā uz pēdējo lēmumu noraidāma kā nepieņemama.

52      Prasītāja turpretī, atsaucoties uz Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 20. jūlija rīkojumu lietā T‑114/06 R Globe/Komisija (Krājums, II‑2627. lpp., 30. un nākamie punkti), norāda, ka lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu citam pretendentam konkursa procedūrā noraidīto pretendentu skarot tieši un individuāli. Tādējādi tā uzskata, ka tās prasība atcelt piešķiršanas lēmumu ir pieņemama.

53      Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu, kas piemērojama šim strīdam atbilstoši EAEKL 106.a pantam, jebkura fiziska vai juridiska persona var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai skar to tieši un individuāli. Tā kā ir skaidrs, ka lēmuma piešķirt tiesības slēgt līgumu adresāts ir konsorcijs ICAS, nevis prasītāja, ir jāpārbauda, vai prasītāju šis lēmums skar tieši un individuāli.

54      Šajā ziņā atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai fizisku vai juridisku personu tiesību akts var tieši skart LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē tikai tad, ja šis tiesību akts tieši ietekmē tās tiesisko stāvokli (šajā ziņā skat. Tiesas 1998. gada 5. maija spriedumu lietā C‑386/96 P Dreyfus/Komisija, Recueil, I‑2309. lpp., 43. un 45. punkts, un Vispārējās tiesas 2000. gada 26. septembra spriedumu lietā T‑80/97 Starway/Padome, Recueil, II‑3099. lpp., 61. punkts).

55      Tādējādi, vairākas reizes ir spriests, ka gadījumos, ja pretendenta piedāvājums ir noraidīts, nesasniedzis stadiju pirms lēmuma piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības pieņemšanas, un tāpēc nav ticis salīdzināts ar citiem piedāvājumiem, attiecīgā pretendenta intereses esamība celt prasību par lēmumu, ar kuru ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, ir atkarīga no tā, vai ir atcelts lēmums noraidīt tā piedāvājumu (Vispārējās tiesas 2011. gada 13. septembra spriedums lietā T‑8/09 Dredging International un Ondernemingen Jan de Nul/EMSA, Krājums, II–6123. lpp., 134. un 135. punkts, un 2012. gada 22. maija spriedums lietā T‑17/09 Evropaïki Dynamiki/Komisija, 118. un 119. punkts).

56      Tikai tad, ja šis pēdējais lēmums tiek atcelts, lēmums piešķirt līguma slēgšanas tiesības var tieši ietekmēt tā pretendenta tiesisko situāciju, kura piedāvājums ir noraidīts pirms lēmuma piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības pieņemšanas. Turpretim, ja prasība atcelt lēmumu, ar kuru ir noraidīts piedāvājums, ir noraidīta, lēmuma, ar kuru ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, atcelšanai nevar būt tiesisku seku attiecībā uz pretendentu, kura piedāvājums ir noraidīts, nesasniedzis stadiju pirms lēmuma piešķirt līguma slēgšanas tiesības pieņemšanas. Šādā gadījumā lēmums, ar kuru ir noraidīts piedāvājums, ir šķērslis, lai attiecīgo pretendentu skartu lēmums, ar kuru līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas citam pretendentam.

57      Tādējādi, ja, kā šajā gadījumā, viena pretendenta piedāvājums ir noraidīts kā tāds, kurš neatbilst specifikācijā norādītajām būtiskajām prasībām, tad tikai tad, ja šim pretendentam izdodas pierādīt, ka tā piedāvājums kļūdaini ir noraidīts šī iemesla dēļ, tas var pierādīt to, ka tas varēja prasīt, lai piedāvājums tiktu salīdzināts ar pārējo pretendentu piedāvājumu, un tādējādi to, ka lēmums piešķirt līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam tieši ietekmē tā tiesisko stāvokli.

58      Līdz ar to šajā gadījumā prasības atcelt lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības pieņemamība ir atkarīga no prasītājas sekmēm attiecībā uz noraidīšanas lēmuma atcelšanas panākšanu. No tā izriet, ka vispirms ir jāizvērtē visi argumenti par noraidīšanas lēmuma tiesiskumu.

 Par prasības atcelt noraidīšanas lēmumu pamatotību

 Ievada apsvērumi

59      Prasības par noraidīšanu lēmuma un piešķiršanas lēmuma pamatojumā prasītāja izvirza četrus pamatus. Pirmais pamats, kuram ir trīs daļas, kurās attiecīgi ir norādīts uz tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības aizsardzības un pārskatāmības principu pārkāpumu. Otrajam pamatam ir četras daļas, un tajā ir norādīts uz vienlīdzīgas attieksmes un pretendentu vienādu iespēju procedūras gaitā principa pārkāpumu. Trešais pamats attiecas uz labas pārvaldības principa un kopuzņēmuma finanšu nolikuma 84. un 94. panta pārkāpumu. Visbeidzot, ar ceturto pamatu prasītāja apgalvo, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā saistībā ar piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punkta piemērošanu.

60      Jāatgādina, ka kopuzņēmums noraidīja Piedāvājumu pirms salīdzinošā izvērtējuma posma, pamatojot ar to, ka Piedāvājums neatbilst pretendentiem izvirzītajiem nosacījumiem, kuri paredzēti uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentos. Otrā pamata trešajā daļā norādīts, ka konsorcijs ICAS piedāvājuma sagatavošanā saņēmis informāciju, kas tam radījusi priekšrocības, un tādējādi tas nekādā ziņā neietekmē noraidīšanas lēmuma tiesiskumu.

61      Savos argumentos prasītāja būtībā mēģina apstrīdēt uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijā pretendentiem izvirzīto noteikumu tiesiskumu, atbilstoši kuriem kopuzņēmums novērtēja Piedāvājumu.

62      Pirmkārt, Vispārējā tiesa tāpēc uzskata par piemērotu izskatīt kopā visus šajā ziņā pirmā pamata pirmās un trešās daļas kontekstā iesniegtos argumentus, otrā pamata pirmās un otrās daļas kontekstā, kā arī trešā un ceturtā pamata kontekstā sniegtos argumentus par pārkāpumiem uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijā.

63      Turklāt, pat, ja pieņem, ka uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu noteikumi ir tiesiski, prasītāja tomēr uzskata, ka kopuzņēmums kļūdaini uzskatīja, ka tam ir tiesības noraidīt Piedāvājumu pirms priekšrocību salīdzināšanas posma.

64      Otrkārt, Vispārējā tiesa uzskata par piemērotu izskatīt tos argumentus par uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijā paredzēto noteikumu piemērošanu šajā gadījumā, kurus prasītāja iesniedza pirmā pamata, otrā pamata otrās un ceturtās daļas, kā arī trešā un ceturtā pamata kontekstā.

65      Treškārt, Vispārējā tiesa izskatīs apgalvojumus par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, ko prasītāja iesniedza pirmā pamata otrās daļas kontekstā.

 Par uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijas tiesiskumu

66      Kritiku, ko prasītāja izsaka par uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentāciju, var sagrupēt trijās argumentu grupās. Pirmkārt, saistībā ar pirmā pamata pirmo un trešo daļu, kā arī ar ceturto pamatu prasītāja pārmet kopuzņēmumam neprecīzu terminu lietošanu uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijā, kas, pēc prasītājas domām, tai esot traucējis precīzi zināt saistību, ko tai nosaka, apjomu, pārkāpjot tiesiskās noteiktības un pārskatāmības principus. Otrkārt, saistībā ar otrā pamata pirmo daļu prasītāja atsaucas uz specifikācijas un Tehniskās specifikācijas netiesiskumu, pamatojot ar to, ka piegāžu termiņi esot bijuši paredzēti tādā veidā, lai noraidītu jebkuru kandidātu, izņemot konsorciju ICAS. Saistībā ar trešo pamatu prasītāja turklāt uzskata, ka šī piegāžu grafika noteikšana esot labas pārvaldības principa pārkāpums. Treškārt, saistībā ar otrā pamata otro daļu prasītāja pārmet kopuzņēmumam, ka tas esot atļāvis ENEA savā labā ietekmēt uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu noteikumus, kas radot interešu konflikta situāciju.

–       Par uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrai piemērojamo noteikumu skaidrību

67      Saistībā ar pirmā pamata pirmo un trešo daļu prasītāja pārmet kopuzņēmumam neprecīzu terminu lietošanu uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijā, kas, pēc prasītājas domām, tai esot traucējos precīzi zināt saistību, ko tai nosaka, apjomu, pārkāpjot tiesiskās noteiktības un pārskatāmības principus. Šo kritiku prasītāja atkārto argumentācijā attiecībā uz ceturto pamatu.

68      Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijā neesot skaidri precizēts, ka pretendentiem jāpieņem parauglīgums bez iespējas izteikt priekšlikumus par tā grozījumiem. Vēstulē, ko tai nosūtīja kopuzņēmums 2009. gada 19. novembrī (skat. iepriekš 18. punktu) arī nebija norādīts, ka Piedāvājuma noraidījums bija neizbēgams izteikto atrunu dēļ, bet kopuzņēmums tikai norādījis, ka noraidīšana ir iespējama. Nevienu brīdi pirms noraidīšanas lēmuma pieņemšanas kopuzņēmums neesot atsaucies uz piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punktu. Prasītāja uzskata, ka tā tāpēc neesot varējusi saprātīgi pieņemt, ka kopuzņēmums šo normu piemēros šajā gadījumā, ne arī, ka specifikācijā minētie “vispārīgie noteikumi” ir “galvenie noteikumi” šīs normas izpratnē. Tāpat arī nekas neesot norādījis uz to, ka piegāžu grafika ievērošana ir “galvenais noteikums” piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punkta nozīmē. Šādos apstākļos prasītāja uzskata, ka kopuzņēmums esot pārkāpis tiesiskās noteiktības principu.

69      Turklāt, pēc prasītājas domām, specifikācijas 4.1. punkts esot devis kopuzņēmumam iespēju izskatīt jautājumu par to, vai pretendenta ieteiktos parauglīguma grozījumus var pieņemt. Kopuzņēmums tāpēc neesot bijis kompetents to izlemt, bet tam esot bijusi rīcības brīvība. Nevienu brīdi kopuzņēmums neesot ļāvis prasītājai saprast, ka tā interpretācija attiecībā uz specifikācijas 4.1. punkta darbības jomu bija atšķirīga. Gluži otrādi, kopuzņēmums esot slēpis to juridisko pamatu, ko tas izmantojis, pieņemot noraidīšanas lēmumu. Tādējādi kopuzņēmums neesot ievērojis pārskatāmības principu.

70      Kopuzņēmums šos apgalvojumus apstrīd.

71      Atbilstoši tiesiskās noteiktības principam jānodrošina, lai ieinteresētajām personām būtu iespēja precīzi zināt saistību, ko tām nosaka, apjomu (Tiesas 2009. gada 10. marta spriedums lietā C‑345/06 Heinrich, Krājums, I‑1659. lpp., 44. punkts; 2010. gada 8. jūlija spriedums lietā C‑343/09 Afton Chemical, Krājums, I‑7027. lpp., 79. punkts). Attiecībā uz pārskatāmības principu, kas ir vispārējs princips, kurš piemērojams kopuzņēmumam, piešķirot līguma slēgšanas tiesības atbilstoši tā finanšu nolikuma 79. pantam, šis princips nosaka, ka visi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumi un kārtība ir skaidri, precīzi un nepārprotami formulēti paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu vai specifikācijā, lai, pirmkārt, visi pietiekami informēti un uzmanīgi pretendenti varētu saprast tās precīzo piemērošanas jomu un to interpretēt vienādi un, otrkārt, lai līgumslēdzēja iestāde varētu faktiski pārbaudīt, vai pretendentu piedāvājumi atbilst kritērijiem, kas reglamentē attiecīgo iepirkumu (Tiesas 2002. gada 18. jūnija spriedums lietā C‑92/00 HI, Recueil, I‑5553. lpp., 45. punkts, un 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C‑496/99 P Komisija/CAS Succhi di Frutta, Recueil, I‑3801. lpp., 109.–111. punkts; Vispārējās tiesas 2008. gada 12. marta spriedums lietā T‑332/03 European Service Network/Komisija, 126. un 127. punkts).

72      Tāpēc vispirms ir jānoskaidro, vai uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijā ir ievērotas iepriekš minētās prasības. Kritiku, ko prasītāja izteica šajā ziņā, var apkopot divos iebildumos. Pirmkārt, pēc prasītājas domām, neesot bijis skaidrs, vai pretendentiem obligāti jāpieņem parauglīgums un piegāžu grafiks. Otrkārt, neesot bijis skaidrs arī tas, vai tāda pretendenta piedāvājums, kurš atsakās izpildīt šo pienākumu, ir noraidāms.

73      Attiecībā uz pirmo iebildumu pietiek atsaukties uz specifikācijas 4.1. punkta pirmo daļu (skat. iepriekš 13. punktu), kurā noteikts:

“Piedāvājuma iesniegšana nozīmē, ka ir pieņemti visi parauglīguma un tā pielikumu, tostarp [Tehniskās specifikācijas] un [Uzturēšanas rokasgrāmatas] noteikumi, kā arī to, ka pretendents atsakās no saviem vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem.”

74      No šī specifikācijas noteikuma skaidri un nepārprotami izriet, ka parauglīguma un piegāžu grafika (kas ir Tehniskās specifikācijas daļa) pieņemšana pretendentiem ir obligāta un ka tiem bez izņēmuma jāatsakās no jebkādām savām atrunām.

75      Pienākums pielāgoties piegāžu grafikam izriet tostarp no specifikācijas 3.1. un 13.1.1. punkta (skat. iepriekš 12. un 15. punktu). Attiecībā uz parauglīguma pieņemšanu specifikācijas 6. punktā ir precizēts, ka tas specifikācijai pievienots 1. pielikumā un ir piemērojams procedūrā un ka tajā minētie noteikumi ir specifikācijas neatņemama sastāvdaļa (skat. iepriekš 14. punktu).

76      Turklāt specifikācijas 4.1. punkta trešajā daļā ir precizēts, ka noteikumi, kas minēti visā šajā punktā, proti, it īpaši parauglīguma un piegāžu grafika pieņemšana, ir “piemērojami piedāvājumu iesniegšanai” un ka, citiem vārdiem, runa ir par “noteikumiem, kuri pretendentiem ir jāizpilda, sagatavojot un iesniedzot piedāvājumu, lai to varētu pieņemt”. Tāpat arī tā paša punkta ceturtajā daļā ir precizēts, ka pretendenti tiks vērtēti “tikai pēc to rakstveida piedāvājuma satura” un ka tāpēc “tiem savos piedāvājumos skaidri jānorāda, ka tie spēj izpildīt prasības, kas norādītas [Tehniskajā specifikācijā] un [Uzturēšanas rokasgrāmatā]”.

77      Tiesas sēdē prasītāja paziņoja, ka, lai gan šo noteikumu nozīme, skatīta atsevišķi, varēja būt skaidra attiecībā uz saistību, ko nosaka pretendentiem, apjomu, neskaidrību tomēr esot radījusi visas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijas vispārējā shēma. Tomēr prasītāja nevarēja precīzāk norādīt nevienu noteikumu specifikācijā vai citos dokumentos, kas varēja izraisīt šādu neskaidrību, un neminēja nevienu argumentu, kas ļautu noteikt, ka, lasot uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentus, it īpaši tos, kas minēti iepriekš 73.–76. punktā, pietiekami uzmanīgam uzņēmējam nebūtu skaidrs, ka noteikums, ka pretendentam jāpieņem parauglīgums un piegāžu grafiks, ir obligāts, lai piedāvājums atbilstu specifikācijā noteiktajām prasībām.

78      No tā izriet, ka pirmais prasītājas izvirzītais iebildums jānoraida kā nepamatots.

79      Jāizskata otrais iebildums par tiesiskās noteiktības un pārskatāmības principa pārkāpumu, jo prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka to piedāvājumu noraidīšana, kuri neatbilst iepriekš 77. punktā minētajām prasībām, no specifikācijas neesot skaidri izrietējusi.

80      Vispirms jāatgādina, ka tad, kad saistībā ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru līgumslēdzēja iestāde definē noteikumus, ko tā nodomājusi paredzēt pretendentiem, tā brīvprātīgi ierobežo savas rīcības brīvības īstenošanu un turklāt nevar atkāpties no noteikumiem, kurus tā ir definējusi attiecībā uz jebkuru pretendentu, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principu. Tāpēc, lai noteiktu, vai specifikācijā, kā apgalvo prasītāja, pieļauts, ka kopuzņēmums pieņem atrunas, specifikācija jāinterpretē, ņemot vērā brīvprātīgas ierobežošanas un vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principu.

81      Šajā ziņā atliek tikai vēlreiz atsaukties uz specifikācijas 4.1. punktu, kura otrā daļa formulēta šādi:

“Šajā ziņā [kopuzņēmums] ir tiesīgs neņemt vērā jebkādu atrunu vai klauzulu par atbildību, kas iekļauta piedāvājumā, un patur tiesības šādus piedāvājumus noraidīt, neveicot sīku to iemeslu novērtējumu, kuru dēļ tie neatbilst specifikācijai.”

82      Jākonstatē, ka šī noteikuma burtiskā nozīme acīmredzami ir pretrunā prasītājas sniegtajai interpretācijai, saskaņā ar kuru kopuzņēmumam vajadzēja būt rīcības brīvībai un iespējai pieļaut atkāpes no specifikācijas 4.1. punkta pirmajā daļā minētajām prasībām (skat. iepriekš 13. un 73. punktu). Patiešām, 4.1. punkta otrajā daļā kopuzņēmumam tā vietā, lai sniegtu tam iespēju ņemt vērā iespējamus parauglīguma un piegāžu grafika grozījumus, tam atļauts tikai neņemt vērā iespējamus priekšlikumus par atkāpēm un ļauts tiesiski noraidīt jebkuru neatbilstošu piedāvājumu.

83      No tā izriet, ka pretēji tam, kā uzskata prasītāja, kopuzņēmumam nebija nekādas rīcības brīvības, kas tam dotu iespēju nenoraidīt piedāvājumu, kurā ir atkāpes attiecībā uz parauglīgumu vai piegāžu grafiku, bet gan tā vienīgā rīcības brīvība attiecās uz to, vai var neņemt vērā tās atkāpes, kuru dēļ piedāvājums izrādījās neatbilstīgs šīm prasībām, saprotot, ka pretējā gadījumā tam šis piedāvājums jānoraida.

84      Turklāt specifikācijas 13.1.1. punkts (skat. iepriekš 15. punktu), kurā norādīts, ka “piedāvājuma neatbilstība [Uzturēšanas rokasgrāmatas] un [Tehniskās specifikācijas] obligātajām prasībām ir pamats piedāvājuma noraidīšanai”, ir papildu brīdinājums attiecībā uz sekām, ko izraisa tas, ka pretendenti neievēro piegāžu grafikā norādītos termiņus.

85      Turklāt, specifikācijas 1. un 14. punktā, kas pievienots prasības pieteikuma A2 pielikumā, divas reizes ir norādīts, ka kopuzņēmuma finanšu nolikums un piemērošanas nolikums reglamentē uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru. Turklāt specifikācijas 4.2. punktā precizēts, ka attiecīgā procedūra ir atklāta procedūra kopuzņēmuma finanšu nolikuma 81. panta 4. punkta un piemērošanas nolikuma 84. punkta izpratnē. Šādām procedūrām raksturīgi, ka līgumslēdzēja iestāde nevar veikt sarunas ar dažādiem pretendentiem, jo tos vērtē tikai pēc to rakstveida piedāvājuma satura, kā precizēts specifikācijas 4.1. punkta ceturtajā daļā.

86      Turklāt vēstulē, kuru kopuzņēmums 2009. gada 19. novembrī nosūtīja prasītājai (skat. iepriekš 18. punktu), bija skaidri norādīta to noteikumu, kuri regulē attiecīgo procedūru, darbības joma. Par atrunām, kas minētas Piedāvājumā, kopuzņēmums norādīja:

“Vai Jūs varat apstiprināt, ka pieņemat parauglīgumā un tā pielikumos minētos noteikumus? Ja tas tā ir, vai Jūs varat apstiprināt, ka [atrunas] ir tikai norādes, nevis līguma noteikumi? Vai Jūs varat iesniegt katrā lappusē parafētu parauglīguma eksemplāru, kuru parakstījusi pilnvarota persona Jūsu uzņēmumā?

Gadījumā, ja Jūs nevarat apstiprināt savu piekrišanu līguma noteikumiem, Jūsu piedāvājums tiks noraidīts, neturpinot izvērtēšanu. [..]”

87      Tajā pašā vēstulē tika norādītas tās sekas, kuras prasītājai rastos, ja tā norādītu, ka tās atrunām ir līgumtiesisks raksturs un ka tā nodomājusi šīs atrunas izvirzīt kopuzņēmumam, ko uzsvēra arī tajā pašā vēstulē minēto jautājumu nosacījuma raksturs, kuras fragments minēts iepriekš. Šos jautājumus, kuri attiecās uz izslēgšanas un atlases kritērijiem, ievadīja šāds brīdinājums:

“Ar nosacījumu, ka Jūs apstiprināt, ka pieņemat līguma noteikumus, kas norādīti turpmāk, atbildiet, lūdzu, uz šādiem jautājumiem [..].”

88      Prasītājai nav pamata apgalvot, ka kopuzņēmums uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentu redakcijā vai ar savu izturēšanos attiecīgā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā būtu slēpis juridisko pamatojumu, proti, piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punktu, kas bija noraidīšanas lēmuma pamatā.

89      Kā atgādināts iepriekš 85. punktā, prasītāja, lasot uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentus, nevarēja nezināt, ka procedūru, kas uz to attiecas, regulē piemērošanas nolikums, kura 120. panta 4. punkts formulēts šādi:

“Piedāvājumi, kuri neatbilst visām galvenajām prasībām, kas aprakstīti dokumentos, kuri attiecas uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu vai uz īpašām prasībām, kuras precizētas šajos dokumentos, tiek noraidīti.

Vērtēšanas komisijai vai [kopuzņēmumam] ir tiesības prasīt noteiktā termiņā pretendentiem sniegt papildu informāciju vai precizēt dokumentus, kuri iesniegti saistībā ar piedāvājumu.”

90      Tātad otrais iebildums, ko izvirza prasītāja par to, ka tādu piedāvājumu, kuri neatbilst saistībām ievērot parauglīguma noteikumus, kā arī piegāžu grafikā paredzētos termiņus, noraidīšana neesot bijusi pietiekami paredzama pretendentiem, arī jānoraida kā nepamatots.

91      No iepriekš izklāstītā izriet, ka prasītājai nav pamata apgalvot ne to, ka pretendenta saistības ievērot Tehniskajā specifikācijā norādīto parauglīgumu un piegāžu grafiku, kā arī to piedāvājumu noraidīšana, kuri neatbilst šīm prasībām, skaidri neizrietēja no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijas, ne arī to, ka šīs prasības tai netika darītas pieejamas pietiekami skaidrā veidā. No tā izriet, ka tās apgalvojumi par tiesiskās noteiktības un pārskatāmības principa pārkāpumu jānoraida.

–       Par piegāžu grafikā noteikto termiņu pamatojumu

92      Saistībā ar otrā pamata pirmo daļu un trešā pamata pamatojumam prasītāja atsaucas uz specifikācijas un Tehniskās specifikācijas netiesiskumu, pamatojot ar to, ka piegāžu grafiks esot bijis paredzēts tā, lai noraidītu jebkuru citu kandidatūru, izņemot konsorciju ICAS. Prasītāja uzskata, ka šī grafika noteikšana esot vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem pārkāpums, kura pamatā ir interešu konflikts, kā arī labas pārvaldības principa pārkāpums.

93      Saistībā ar otrā pamata pirmo daļu prasītāja apgalvo, ka termiņi, kuri izriet no Tehniskajā specifikācijā norādītā piegāžu grafika, esot nesamērīgs ierobežojums, tā kā tikai tiem uzņēmumiem, kuru rīcībā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienā ir piemērota ražošanas līnija, esot bijusi iespēja iegūt līguma slēgšanas tiesības. Šo pārāk īso termiņu vienīgais mērķis esot bijis radīt labvēlīgus apstākļus konsorcija ICAS kandidatūrai, kura loceklis bija ENEA, ko esot apstiprinājis fakts, ka neviens cits piedāvājums neesot iesniegts. Deviņu mēnešu kavējums, ar kādu kopuzņēmums esot parakstījis līgumu ar konsorciju ICAS, esot pierādījis, ka noteiktie termiņi nebija objektīvi pamatoti.

94      Saistībā ar trešo pamatu prasītāja turklāt norāda, ka kopuzņēmums, nosakot tādus piegādes termiņus, lai tikai konsorcijs ICAS varētu iegūt līguma slēgšanas tiesības, esot liedzis sev iespēju saņemt piedāvājumus, kuri izdevīgāki nekā konsorcija piedāvājums. Tāpēc piegādes termiņu noteikšanā esot pārkāpts ne vien vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips, bet arī labas pārvaldības princips.

95      Kopuzņēmums apstrīd šos apgalvojumus.

96      Uzreiz jākonstatē, kā pamatoti norāda kopuzņēmums, ka argumenti, kurus izmanto prasītāja, lai apšaubītu uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu noteikumu tiesiskumu, norādot uz to, ka piegādes termiņi ir neefektīvi, jo noraidīšanas lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz to, ka nav iespējams pieņemt piedāvājumu, kurā ir atrunas, un ka Piedāvājumā formulētās atrunas neattiecās tikai uz piegādes termiņiem.

97      Kā tika izklāstīts iepriekš 17. punktā, lūgums atkāpties no termiņiem, kuri norādīti piegāžu grafikā, ir tikai viena no daudzajām Piedāvājumā formulētajām atrunām. Prasītāja tostarp it īpaši lūdza kopuzņēmumam pieņemt, lai līguma stāšanās spēkā nosacījums būtu būvniecības atļaujas iegūšana un tā tiktu atlikta līdz šīs atļaujas saņemšanai, prasītāja atteicās pieņemt fiksēto cenu klauzulu un prasīja līgumsodu, kā arī tās atbildības samazināšanu. Citiem vārdiem, tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar jautājumu par piegāžu grafikā paredzēto termiņu ievērošanu, no kuriem katrs iemesls bija atkāpe no parauglīguma noteikumiem, prasītāja atteicās ievērot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumus, kādus bija definējis kopuzņēmums.

98      Šādos apstākļos, pat pieņemot, ka prasītājas izteiktā kritika par piegāžu grafiku ir pamatota, tā tomēr atteicās pieņemt parauglīgumu, un tikai šī atteikšanās vien bija pietiekama, lai kopuzņēmumam būtu pienākums noraidīt Piedāvājumu, kā izriet no iepriekš 71.–91. punktā izklāstītā. Iebilde par prettiesiskumu, ko prasītāja pamato ar piegāžu grafika diskriminējošo un nesamērīgo raksturu, nevar būt pamats, lai apmierinātu tās prasību atcelt noraidīšanas lēmumu. No tā izriet, ka šī iebilde noraidāma kā neefektīva.

99      Katrā ziņā minētā iebilde turklāt ir nepamatota.

100    Atbilstoši judikatūrai līgumslēdzējām iestādēm ir plaša rīcības brīvība, nosakot, kādi elementi ir jāņem vērā, pieņemot lēmumu piešķirt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, izmantojot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu. Šajā kontekstā tām ir plaša rīcības brīvība, arī nosakot saturu un to noteikumu īstenošanas kārtību, kas piemērojami, piešķirot publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, izmantojot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu (skat. Vispārējās tiesas 2012. gada 25. oktobra spriedumu lietā T‑216/09 Astrim un Elyo Italia/Komisija, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

101    Jāatgādina arī, ka, ņemot vērā līgumslēdzējas iestādes plašo rīcības brīvību, Vispārējās tiesas pārbaude būtu jāattiecina tikai uz to, ka tiek izvērtēts, vai ir ievēroti procesuālie un pamatojuma noteikumi, tiek izvērtēta faktu saturiskā precizitāte, kā arī tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana (skat. šajā ziņā iepriekš 100. punktā minēto spriedumu lietā Astrim un Elyo Italia/Komisija, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).

102    Tomēr, kā pamatoti norāda prasītāja, kopuzņēmumam jāievēro vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips. Saskaņā ar tā finanšu nolikuma 79. punktu kā līgumslēdzējai iestādei tai katrā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu posmā jānodrošina vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principa ievērošana un līdz ar to jānodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem. Turklāt vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips, kura mērķis ir sekmēt pienācīgas un efektīvas konkurences izveidošanos starp uzņēmumiem, kuri piedalās publisko iepirkumu procedūrā, paredz, ka visiem pretendentiem ir vienādas iespējas, izstrādājot sava piedāvājuma noteikumus, un tādējādi tas nozīmē, ka visu konkurentu piedāvājumiem ir jābūt pakļautiem vienādiem noteikumiem (Tiesas 2001. gada 18. oktobra spriedums lietā C‑19/00 SIAC Construction, Recueil, I‑7725. lpp., 34. punkts, un iepriekš 71. punktā minētais spriedums lietā Komisija/CAS Succhi di Frutta, 108. punkts; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums lietā T‑50/05 Evropaïki Dynamiki/Komisija, Krājums, II‑1071. lpp., 55. un 56. punkts).

103    Šajā gadījumā pretendente neapgalvo, ka visiem pretendentiem neesot bijis vienādu noteikumu, bet uzskata, ka noteikumi, kas paredzēti visiem kandidātiem, esot izveidoti tā, lai piešķirtu priekšrocības konsorcijam ICAS. Šā apgalvojuma pamatošanai prasītāja norāda, ka tikai tāds uzņēmums, kura rīcībā ir atbilstoša ražošanas līnija, esot varējis iegūt līguma slēgšanas tiesības un ka tikai konsorcijs ICAS, nevis kāds cits kandidāts esot iesniedzis piedāvājumu, kas atbilst uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu Tehniskajā specifikācijā noteiktajiem termiņiem.

104    Šajā ziņā, pirmkārt, lai gan ir pareizi, ka netika iesniegts neviens pieņemams piedāvājums, izņemot konsorcija ICAS piedāvājumu, apgalvojums, atbilstoši kuram tikai tāds uzņēmums, kura rīcībā ir atbilstoša ražošanas līnija, varēja kandidēt, ņemot vērā noteiktos termiņus, nav pierādīts.

105    Otrkārt, kopuzņēmums norāda, ka piegādes termiņi esot noteikti tā, lai tas varētu izpildīt saistības, kuras tas uzņēmies attiecībā uz starptautisko organizāciju ITER, Krieviju un Japānu un kuras bija attiecīgā publiskā iepirkuma priekšmets (skat. iepriekš 6. un 7. punktu). Šos apgalvojumus apstiprina triju attiecīgo līgumu, kā arī starptautiskās organizācijas ITER noteiktais grafiks, kas pievienots iebildumu rakstam (B7, B8, B10, B31–B35 pielikums). Šādos apstākļos jāuzskata, ka kopuzņēmums pierādījis, ka Tehniskajā specifikācijā noteiktie termiņi bija objektīvi pamatoti un tie nebija domāti, lai sniegtu priekšrocības kādai īpašai kandidatūrai.

106    Toties kopuzņēmums nopietni apstrīd prasītājas izvirzīto pretējo argumentu par to, ka, uz deviņiem mēnešiem atliekot līguma parakstīšanu ar konsorciju ICAS, kopuzņēmums esot ar savu izturēšanos parādījis, ka tam nav jāievēro šie termiņi tā, kā tas apgalvo. Kopuzņēmums tiesas sēdē uzsvēra, ka publiskā iepirkuma līguma parakstīšana neesot varējusi notikt 2010. gada vasarā tāpēc, ka konsorcija ICAS locekļi nevarēja iesniegt līguma parakstīšanai nepieciešamos administratīvos un finanšu dokumentus. Turklāt ir skaidrs, ka pēc apgalvojumiem par interešu konfliktu, ko tam tieši iesniedza prasītāja pirms šīs prasības iesniegšanas un kas arī ir minētās prasības elements, kopuzņēmums nolēma atlikt piešķiršanas lēmuma pieņemšanu un uzsākt izmeklēšanu attiecībā uz šiem apgalvojumiem. Tādējādi līguma parakstīšana faktiski notika, tiklīdz bija pabeigta šī izmeklēšana (skat. iepriekš 37. punktu un 39.–41. punktu).

107    Visbeidzot, treškārt, apgalvotais labas pārvaldības principa pārkāpums, pēc prasītājas domām, izpaužoties tādējādi, ka kopuzņēmums, nolemjot noteikt tādu piegāžu grafiku, ar kuru tiek izslēgtas visas kandidatūras, izņemot konsorciju ICAS, brīvprātīgi esot liedzis sev iespēju saņemt izdevīgākus piedāvājumus. No iepriekš minētā izriet, ka piegāžu grafikā noteikto termiņu pamatojums saistīts ar kopuzņēmuma starptautiskajām saistībām. Tas, īstenojot plašu rīcības brīvību, kas tam šajā jautājumā piešķirta judikatūrā (skat. iepriekš 100. punktu), uzskatot, ka pienākums pildīt tā starptautiskās saistības ir svarīgāks par iespēju saņemt lielāku skaitu kandidātu, ja tas būtu noteicis mazāk saistošu piegādes termiņu, nav pieļāvis acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

108    Tādējādi no iepriekš minētā izriet, ka prasītājai nav izdevies pierādīt ne to, ka piegāžu grafikā paredzētie termiņi bija plānoti tā, lai radītu priekšrocības konsorcijam ICAS, ne arī to, ka šie termiņi bija nesamērīgi. Līdz ar to prasītājas izvirzītie iebildumi par piegāžu grafika prettiesiskumu ir neefektīvi un katrā ziņā arī nepamatoti un noraidāmi.

–       Par interešu konflikta esamību, kas skar noteikumu izvirzīšanu pretendentiem

109    Saistībā ar otrā pamata otro daļu prasītāja pārmet kopuzņēmumam, ka tas esot atļāvis ENEA, kas ir pārstāvēta daudzās kopuzņēmuma struktūrās un ir arī viena no konsorcija ICAS loceklēm, ietekmēt tās labā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu noteikumus, kas varot izraisīt interešu konfliktu.

110    M. un P. k‑gi, kuri abi ir ENEA darbinieki un tātad kopuzņēmuma izpildkomitejas un valdes locekļi, esot iesaistīti uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu sagatavošanā. Tādējādi tiem esot bijusi iespēja ietekmēt noteikumu izvirzīšanu pretendentiem par labu ENEA kandidatūrai.

111    Turklāt ENEA esot iesaistīta TL vadītāju projektēšanā, kas domāti JT‑60SA projektam, un Tehniskā specifikācija esot nosūtīta novērtēšanai ENEA pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu izsludināšanas.

112    Visbeidzot, kādam ENEA darbiniekam, apmeklējot Nexans Corée uzņēmumu, esot bijusi piekļuve konfidenciālai informācijai par prasītāju.

113    Kopuzņēmums apstrīd šos apgalvojumus.

114    Saskaņā ar judikatūru pretendenta iespējas pat, ja tam nav nodomu ietekmēt noteikumus attiecībā uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu tam labvēlīgā veidā, rada interešu konfliktu. Šajā ziņā interešu konflikts izjauc vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un pretendentu iespēju vienlīdzību (Tiesas 2005. gada 3. marta spriedums apvienotajās lietās C‑21/03 un C‑34/03 Fabricom, Krājums, I‑1559. lpp., 29. un 30. punkts, un Vispārējās tiesas 2005. gada 17. marta spriedums lietā T‑160/03 AFCon Management Consultants u.c./Komisija, Krājums, II‑981. lpp., 74. punkts).

115    Pirmkārt, no judikatūras izriet, ka interešu konflikta jēdziens ir objektīvs, un, lai to raksturotu, nav jāņem vērā ieinteresēto personu nodomi, it īpaši to labticība (Tiesas 2001. gada 10. jūlija spriedums lietā C‑315/99 P Ismeri Europa/Revīzijas palāta, Recueil, I‑5281. lpp., 44.–48. punkts).

116    Otrkārt, ir jānorāda, ka nav absolūta līgumslēdzējas iestādes pienākuma sistemātiski izslēgt pretendentus, kuri atrodas interešu konflikta situācijā, jo tāda izslēgšana nav pamatota gadījumos, kad ir iespējams pierādīt, ka šāda situācija neietekmē to rīcību saistībā ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru un ka tā nerada reālu risku, ka izveidosies prakse, kas var izkropļot pretendentu konkurenci (skat. šajā ziņā iepriekš 114. punktā minēto Tiesas spriedumu lietā Fabricom, 33.–36. punkts; 2009. gada 19. maija spriedumu lietā C‑538/07 Assitur, Krājums, I‑4219. lpp., 26.–30. punkts, un 2009. gada 23. decembra spriedumu lietā C‑376/08 Serrantoni un Consorzio stabile edili, Krājums, I‑12169. lpp., 39. un 40. punkts).

117    Treškārt, turpretī tāda pretendenta, kurš atrodas interešu konflikta situācijā, izslēgšana ir nepieciešama, kad nav piemērotāka līdzekļa, lai izvairītos no jebkāda veida vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principa un pārskatāmības principa pārkāpuma (Vispārējās tiesas 2008. gada 12. marta spriedums lietā T‑345/03 Evropaïki Dynamiki/Komisija, Krājums, II‑341. lpp., 71. un nākamie punkti; skat. arī iepriekš 116. punktā minēto spriedumu lietā Assitur, 21. punkts, un iepriekš 116. punktā minēto spriedumu lietā Serrantoni un Consorzio stabile edili, 39. un 40. punkts).

118    Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, apgalvojumi, atbilstoši kuriem ENEA, kas ir viena no pretendentiem ar konsorcija ICAS starpniecību, piedalīšanās uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentu sagatavošanā, un it īpaši, pēc prasītājas domām, Tehniskās specifikācijas noteikšanā, ir interešu konflikts, kas padarījis prettiesiskus noteikumus, kuri izriet no dokumentācijas saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, jo šie noteikumi esot sagatavoti tā, lai priekšrocības būtu šā konsorcija kandidatūrai.

119    Šajā ziņā, pirmkārt, kopuzņēmuma apgalvojumi, atbilstoši kuriem ENEA pārstāvji nepiedalās valdē un vadības komitejā kā šo struktūru locekļi, kuri pārstāv ENEA, neļauj noraidīt tāda interešu konflikta esamību, kas varētu aizskart pretendentu vienlīdzības principu. Kopuzņēmums norāda, ka P. k‑gs, valdes loceklis, pārstāv Itālijas Republiku, nevis ENEA un ka M. k‑gs piedalās izpildkomitejā nevis kā ENEA pārstāvis, bet gan kā atzīts eksperts kodolsintēzes jomā. Tas, ka šīs kvalificētās personas piedalās kopuzņēmuma vadības struktūrās nevis kā ENEA darbinieki, pats par sevi nevar viņiem traucēt izmantot savu situāciju kopuzņēmumā, lai rīkotos Itālijas valsts aģentūras interesēs, kas tieši būtu interešu konflikts.

120    Tāpēc šis pamatojums, ko iesniedza kopuzņēmums, nav pieņemams, taču drīzāk jāpārbauda faktiskā šo ENEA darbinieku, kā arī pašas ENEA loma, sagatavojot uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentu sagatavošanā, un it īpaši Tehniskās specifikācijas noteikšanā.

121    Otrkārt, kopuzņēmums precizē, ka ne valde, ne izpildkomiteja netika iesaistītas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentu sagatavošanā. Atbildot uz rakstveidā uzdotajiem jautājumiem, kas tam bija iesniegti pirms tiesas sēdes, kopuzņēmums iesniedza īpaši rūpīgi sagatavotu dažādo secīgo attiecīgo dokumentu sagatavošanas posmu aprakstu. Pirms tiesas sēdes un tās laikā prasītāja atturējās no jebkādas šo kopuzņēmuma paziņojumu kritikas. Tādējādi šie paziņojumi apstiprina kopuzņēmuma apgalvojumus, atbilstoši kuriem ne valdei, ne izpildkomitejai neesot bijis ne mazākās lomas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentu sagatavošanā. Šādos apstākļos iebildums, ko izvirza prasītāja par ENEA darbinieku klātbūtni šajās ENEA struktūrās, jānoraida kā nepamatots.

122    Treškārt, attiecībā uz prasītājas apgalvojumu, ko pieņēma kopuzņēmums, atbilstoši kuram Tehniskā specifikācija par TL vadītājiem, kuri bija domāti projektam JT‑60SA, esot iesniegta ENEA apstiprināšanai pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu izsludināšanas, jāatgādina, ka Euratom ieguldījums projektā JT‑60SA Euratom vārdā bija jāpiegādā Itālijas Republikai un Francijas Republikai, un šajā ziņā notika apspriešanās ar dalībvalstu nacionālajām aģentūrām, proti, attiecīgi ENEA un CEA, kopuzņēmums aizstāja šīs aģentūras attiecīgo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā.

123    Tomēr no tiesas sēdē sniegtajiem kopuzņēmuma sniegtajiem paskaidrojumiem, kurus prasītāja neapstrīdēja, izriet, ka nav pierādīts ne tas, ka ENEA būtu varējusi gūt labumu no Tehniskās specifikācijas nodošanas pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu pasludināšanas, ne – ka tā varētu būt ietekmējusi Tehniskās specifikācijas noteikšanu tajā nozīmē, ka tas varētu būt radījis priekšrocības tās interesēm. Kopuzņēmums norādīja (un tas netika apstrīdēts), ka Tehniskā specifikācija galu galā netika pieņemta. Tas turklāt norādīja (ko arī neapstrīdēja prasītāja), ka tās iepriekšējās zināšanas, ko ENEA varēja gūt no tās iesaistīšanas gan attiecīgo modeļu izstrādē saistībā ar projektu JT‑60SA, gan arī tās no iesaistīšanas Tehniskās specifikācijas noteikšanā, kura visbeidzot tika pieņemta šim projektam, nevarēja tai sniegt salīdzināmas priekšrocības, jo attiecīgā specifikācija ietekmēja tikai izmantoto iekārtu kalibrēšanu un konfigurēšanu, instalācijas un aizsargizolācijas metodes, nevis iekārtu īpašības, turpretī piedāvājumu vērtēšana attiecās tikai uz to, vai kandidātu rīcībā var būt attiecīgās iekārtas un vai tie spēja tās ekspluatēt.

124    Ceturtkārt, tā kā prasītāja nevarēja precizēt, kādā veidā konfidenciālā informācija, ko esot ieguvis kāds ENEA eksperts Nexans Corée apmeklējuma laikā, varēja ietekmēt uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijas sagatavošanu, šie apgalvojumi nav pietiekami, lai pierādītu šo dokumentu prettiesiskumu.

125    No iepriekš teiktā var secināt, ka prasītājai nav izdevies pierādīt, ka prasības, kuras izriet no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentiem, bija sagatavotas ENEA iespaidā un tās labā un nevarēja tikt tiesiski noteiktas visiem pretendentiem.

126    No tā izriet, ka apgalvojumi par to, ka uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijā paredzētie noteikumi nebija tiesiski interešu konflikta dēļ, jānoraida kā nepamatoti.

127    Līdz ar to prasītājai nav pamata sūdzēties, ka Piedāvājuma atbilstība šīm prasībām bija obligāts nosacījums, lai kopuzņēmums to varētu ņemt vērā. Tāpēc tagad jānovērtē, vai kopuzņēmums pamatoti uzskatīja, ka Piedāvājumā nav ievērotas šīs prasības.

 Par noraidīšanas lēmuma tiesiskumu saistībā ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijā paredzētajiem noteikumiem

128    Lai apstrīdētu noraidīšanas lēmumu saistībā ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijā paredzētajiem noteikumiem, prasītāja atsaucas uz pieciem papildu iebildumiem. Pirmkārt, ceturtā pamata kontekstā prasītāja apgalvo, ka pienākums pieņemt parauglīgumu un ievērot piegāžu grafiku neesot būtiski noteikumi piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punkta izpratnē. Otrkārt, pirmā pamata kontekstā prasītāja pārmet kopuzņēmumam, ka tas pirms noraidīšanas lēmuma pieņemšanas neesot to brīdinājis par interpretāciju, atbilstoši kurai tas uzskatīja, ka tās piedāvājums ir jānoraida kā neatbilstošs. Treškārt, otrā pamata ceturtās daļas kontekstā tā uzskata, ka pārmērīgās prasības, kas noteiktas pretendentiem, nelabvēlīgi ietekmējušas tās piedāvājuma cenu. Ceturtkārt, otrā pamata otrās daļas kontekstā prasītāja sūdzas par ENEA darbinieka piedalīšanos piedāvājumu vērtēšanā. Visbeidzot, piektkārt, prasītāja apgalvo, ka ENEA rīcībā esot bijusi iekšēja informācija attiecībā uz prasītāju.

–       Par piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punkta piemērošanu

129    Ceturtā pamata kontekstā prasītāja apgalvo, ka tās izteiktās atrunas attiecoties uz specifikācijas “vispārīgiem noteikumiem” piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punkta izpratnē. Attiecīgi prasītāja uzskata, ka, pamatojoties uz šo noteikumu, lai noraidītu prasītājas piedāvājumu, kopuzņēmums esot pieļāvis kļūdu tiesību piemērošanā. Pēc prasītājas domām, tikai tādi noteikumi, kuri definēti kā “galvenie” uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijā, varot būt pamats piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punkta piemērošanai. Turklāt, pēc prasītājas domām, kopuzņēmums esot varējis, piemērojot specifikācijas 4.1. punktu, atrunas neņemt vērā, nevis noraidīt tās piedāvājumu.

130    Kopuzņēmums šos apgalvojumus apstrīd.

131    Kā minēts iepriekš 89. punktā, piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punktā ir paredzēts:

“Piedāvājumi, kuri neatbilst visām galvenajām prasībām, kas aprakstīti dokumentos, kuri attiecas uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, vai uz īpašām prasībām, kuras precizētas šajos dokumentos, tiek noraidīti.

Vērtēšanas komisijai vai [kopuzņēmumam] ir tiesības prasīt to noteiktā termiņā pretendentiem sniegt papildu informāciju vai precizēt dokumentus, kuri iesniegti saistībā ar piedāvājumu.”

132    Turklāt, kā norādīts iepriekš 73. un 81. punktā, specifikācijas 4.1. punkta pirmā un otrā daļa formulētas šādi:

“Piedāvājuma iesniegšana nozīmē, ka ir pieņemti visi parauglīguma un tā pielikumu, tostarp [Tehniskās specifikācijas] un [Uzturēšanas rokasgrāmatas] noteikumi, kā arī to, ka pretendents atsakās no saviem vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem.

Šajā ziņā [kopuzņēmums] ir tiesīgs neņemt vērā jebkādu atrunu vai klauzulu par atbildību, kas iekļauta piedāvājumā, un patur tiesības šādus piedāvājumu noraidīt, neveicot sīku to iemeslu novērtējumu, kuru dēļ tie neatbilst specifikācijai.”

133    Nav pieņemama prasītājas piedāvātā pārmērīgi formālā interpretācija, atbilstoši kurai tikai uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentos par “galvenajām” skaidri noteiktas prasības var būt pamats piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punkta piemērošanai. Gluži pretēji, šī punkta izpratnē par “galvenajiem” ir uzskatāmi tie noteikumi, kuri, ņemot vērā attiecīgā publiskā iepirkuma priekšmetu vai publiskos iepirkumus reglamentējošo tiesību normu mērķus, pietiekami informēta un uzmanīga uzņēmēja uztverē, tam lasot ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu saistītos dokumentus, jau ir obligāti un nav uzskatāmi par nebūtiskiem.

134    Kā izriet no iepriekš 72.–91. punktā minētā, no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentiem skaidri izriet, ka parauglīguma un piegāžu grafika pieņemšana ir obligāti noteikumi, kuru ievērošana ir nepieciešama, lai pretendentu piedāvājumi tiktu izskatīti.

135    Turklāt ir skaidrs, ka prasītājas izvirzīto atrunu mērķis bija apstrīdēt šos noteikumus, jo tās attiecās gan uz daudzām parauglīguma klauzulām, gan uz piegāžu grafiku (skat. iepriekš 17. punktu) un būtiski skāra pašus iepirkuma līguma noteikumus, piemēram, dienu, kad tas stājas spēkā, piegāžu grafiku, cenu noteikšanas principus un līgumpartnera atbildību.

136    Ņemot vērā šo noteikumu svarīgumu, kā arī to seku nozīmi, kuras skaidri izriet no iespējama šo noteikumu pārkāpuma, prasības, par kurām tika izteiktas prasītājas atrunas, nepārprotami jāaplūko kā “galvenie noteikumi” piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punkta izpratnē. Šajā ziņā iepriekš 133. punktā minēto iemeslu dēļ tas, ka attiecīgās prasības specifikācijā tika nodēvētas par “vispārīgiem noteikumiem”, nav šķērslis tādai to juridiskajai kvalifikācijai.

137    Tāpēc prasītājai nav pamata uzskatīt, ka kopuzņēmumam nebija tiesību tiesiski noraidīt Piedāvājumu, argumentējot ar to, ka piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punkts šajā gadījumā nav piemērojams, jo tajā paredzēts, ka tiek noraidīti tikai tie piedāvājumi, kuri neatbilst visām galvenajām prasībām, kuras aprakstītas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijā.

138    Tomēr prasītāja uzskata arī, ka pat, ja pieņem, ka atrunas attiecas uz galvenajiem noteikumiem īstenošanas nolikuma 120. panta 4. punkta izpratnē, kopuzņēmumam nebija jānoraida tās piedāvājums, jo, pēc prasītājas domām, kopuzņēmums esot varējis, piemērojot specifikāciju 4.1. punktu, nolemt neņemt šīs atrunas vērā.

139    Vispirms šim argumentam nav nozīmes, jo, kā par to tika nospriests iepriekš 131.–137. punktā, Piedāvājums varēja tikt tiesiski noraidīts. Pretendentam, kurš iesniedzis piedāvājumu, kas neatbilst specifikācijas prasībām, specifikāciju 4.1. punkts nepiešķir tiesības prasīt, lai tā piedāvājums tiktu izskatīts pat tad, ja kopuzņēmumam būtu pamats neņemt vērā ieteiktās atkāpes. Atbilstoši specifikācijas 4.1. punkta otrajai daļai kopuzņēmums “var šajā nolūkā neņemt vērā jebkādas atrunas vai klauzulu par atbildības neesamību, kas būtu iekļauta Piedāvājumā”, un turklāt “tas saglabā tiesības noraidīt šādus piedāvājumus, nesniedzot sīku to iemeslu izklāstu, kuri šos piedāvājumus padara par specifikācijai neatbilstošiem”. No šiem noteikumiem izriet, kā tika nospriests iepriekš 82. punktā, ka 4.1. punkta otrā daļa ne vien nedod kopuzņēmumam iespēju ņemt vērā iespējamos grozījumus parauglīgumā un piegāžu grafikā, tam tikai bija atļauts neievērot iespējamos atkāpju ieteikumus un tiesiski noraidīt jebkuru neatbilstošu piedāvājumu.

140    Katrā ziņā attiecībā uz šī argumenta pamatotību jānorāda, ka atrunu atkāpju raksturs gan attiecībā uz parauglīguma klauzulām, gan arī attiecībā uz piegāžu grafiku izrietēja no paša piedāvājuma, ko iesniedza prasītāja, un ka tā pati vismaz divas reizes rakstveidā apstiprināja (skat. iepriekš 21. un 23. punktu), sniedzot atbildi uz lūgumu sniegt paskaidrojumus, ko tai nosūtīja kopuzņēmums (skat. iepriekš 18. punktu), ka tās nolūks bija šīm atrunām piešķirt līgumsaistību nozīmi. Ņemot vērā šos precizējumus, kopuzņēmumam vairs nebija izvēles neievērot šīs atrunas, nesagrozot Piedāvājumu un turklāt neskarot vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principu, atbilstoši kuram atklātā konkursā iesniegtie piedāvājumi jāvērtē burtiski, nevis jāinterpretē no jauna pēc līgumslēdzējas iestādes ieskatiem.

141    Tāpēc kopuzņēmums nevarēja norobežoties no prasītājas formulētajām atrunām, un tai Piedāvājums bija jānoraida, neizskatot šī piedāvājuma nopelnus, pamatojoties gan uz specifikāciju 4.1. punktu, gan uz piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punktu.

142    No tā izriet, ka prasītājas iebildums par to, ka kopuzņēmums nevarēja pieņemt noraidīšanas lēmumu, nepārkāpjot īstenošanas nolikuma 120. panta 4. punktu, jānoraida kā daļēji neefektīvs un turklāt un katrā ziņā kā nepamatots.

–       Par iebildumu attiecībā uz to, ka kopuzņēmums nav brīdinājis prasītāju ne par to, kā tas interpretē specifikācijas 4.1. punkta piemērojamību, ne par tā nodomu noraidīt piedāvājumu, pamatojoties uz piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punktu

143    Saistībā ar pirmo pamatu prasītāja pārmet kopuzņēmumam, ka pirms noraidīšanas lēmuma pieņemšanas tas neesot brīdinājis prasītāju par savu interpretāciju, saskaņā ar kuru kopuzņēmums uzskatījis, ka prasītājas piedāvājums jānoraida kā neatbilstošs. Pēc prasītājas domām, kopuzņēmuma klusēšana par šo punktu tai esot traucējusi pielāgot tās piedāvājumu, apstrīdēt specifikācijas saturu vai arī iesniegt administratīvu sūdzību vai prasību tiesā pirms piešķiršanas lēmuma paziņošanas.

144    Kopuzņēmums šo argumentu apstrīd.

145    Pirmkārt, jāteic, ka šis arguments neatbilst faktiem, jo kopuzņēmums prasītājai nosūtītajā lūgumā sniegt paskaidrojumus (skat. iepriekš 18. punktu) tai norādīja, ka “gadījumā, ja [tā] neapstiprinātu, ka pieņem [..] līguma noteikumus, [Piedāvājums] tiks noraidīts, neveicot turpmāku izskatīšanu”.

146    Otrkārt, šis arguments ir arī neefektīvs tāpēc, ka atklātā procedūrā neviens noteikums, ne vispārīgs princips neliek līgumslēdzējai iestādei brīdināt par tās piedāvājuma neatbilstību specifikācijas prasībām. Pat, ja kopuzņēmums nebrīdināja prasītāju, ka atrunu dēļ Piedāvājums nav atbilstošs, klusēšana par šo punktu nekādi neietekmētu noraidīšanas lēmuma tiesiskumu.

147    Tādējādi prasītājas iebildums par to, ka kopuzņēmums to nav brīdinājis, ka atrunu dēļ Piedāvājums var tikt noraidīts, noraidāms kā tāds, kas neatbilst faktiem un turklāt ir neefektīvs.

–       Par iebildumu attiecībā uz to, ka uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu nesamērīgie noteikumi mazināja Piedāvājuma kvalitāti

148    Otrā pamata ceturtās daļas kontekstā prasītāja uzskata, ka pārmērīgās prasības, kuras noteiktas pretendentiem, esot nelabvēlīgi ietekmējušas tās piedāvājuma cenu, jo nepamatoti paaugstinājās ražošanas izmaksas.

149    Kopuzņēmums šo argumentu apstrīd.

150    Tā kā Piedāvājums tika noraidīts bez izskatīšanas, šis arguments izrādās neefektīvs un tas jānoraida. Piedāvājuma cena un citi to raksturojošie rādītāji nekādi neietekmēja tā noraidīšanu.

151    Katrā ziņā attiecībā uz šī argumenta pamatotību kopuzņēmuma pretendentiem noteikto prasību nesamērība nav pierādīta.

152    Pirmkārt, iepriekš 96.–108. punktā norādīto iemeslu dēļ prasītājai nav izdevies pierādīt, ka piegāžu grafikam nebija objektīva pamatojuma.

153    Otrkārt, prasītāja pat nav izklāstījusi iemeslus, kāpēc tā par nesamērīgām uzskata arī citas prasības, ne vien piegāžu grafiku, uz kurām attiecas tās formulētās atrunas.

154    Šādos apstākļos apgalvoto samērīguma principa pārkāpumu nevar pierādīt. Tātad prasītājai nav pamata sūdzēties, ka šīs prasības ietekmēja Piedāvājuma kvalitāti.

155    No tā izriet, ka prasītājas iebildums par to, ka uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu nesamērīgie noteikumi samazināja Piedāvājuma kvalitāti, jānoraida kā neefektīvs un ka tas katrā ziņā turklāt ir nepamatots.

–       Par ENEA darbinieku piedalīšanās piedāvājumu vērtēšanas procedūrā sekām

156    Otrā pamata otrās daļas kontekstā prasītāja sūdzas, ka ENEA darbinieks ir piedalījies piedāvājumu novērtēšanas procedūrā. M. k‑gam, kurš piedalās izpildkomitejā, varētu tādējādi būt noteicoša loma Piedāvājuma noraidīšanā.

157    Kopuzņēmums šo argumentu apstrīd.

158    Tādu pašu iemeslu dēļ, kā tie, kuri minēti iepriekš 120. un 121. punktā, prasītājas argumenta pamatojums par to, ka ENEA darbinieki esot varējuši izmantot savu līdzdarbību kopuzņēmuma valdē un izpildkomitejā, lai ietekmētu noraidīšanas lēmuma pieņemšanu, ir atkarīgs no faktiskās šo struktūru lomas minētā lēmuma pieņemšanā.

159    No tiem kopuzņēmuma paziņojumiem, kurus prasītāja nav apstrīdējusi, izriet, ka piedāvājumi, kurus iesniegusi prasītāja un konsorcijs ICAS, ir bijuši vērtēšanas komitejas vērtēšanas objekts, kura izteica priekšlikumu noraidīt Piedāvājumu tāpēc, ka tas neatbilda galvenajām uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijā norādītajām prasībām. Turklāt ir skaidrs, ka neviens ENEA darbinieks šajā komitejā nepiedalījās.

160    Vispirms jāteic, ka, tā kā prasītāja neapstrīdēja, ka šī struktūra nav piedalījusies nevienā piedāvājumu atlases posmā, ENEA darbinieka klātbūtne valdē nevarēja ietekmēt noraidīšanas lēmuma pieņemšanu.

161    Tas pats attiecas uz M. k‑ga klātbūtni izpildkomitejā, lai gan tomēr ar šo struktūru notika apspriešanās pirms apstrīdēto lēmumu pieņemšanas.

162    No piemērošanas nolikuma 124. panta 2. punkta izriet, ka izpildkomitejas kompetencē ir tikai atbalstīt atlases komisijas veiktās vērtēšanas rezultātus un, precīzāk, apstiprināt procedūras tiesiskumu. Turklāt starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka izpildkomiteja attiecībā uz Piedāvājumu tikai apstiprināja vērtēšanas komitejas atzinumus, atbilstoši kuriem Piedāvājums neatbilda prasībām, kuras izriet no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijas. Kā tika atzīts iepriekš 131.–141. punktā, kopuzņēmumam bija jānoraida Piedāvājums tā neatbilstības dēļ. Tādējādi konkrētajos šīs lietas apstākļos izpildkomitejas līdzdalība nekādā veidā neietekmēja tā lēmuma jēgu, kas kopuzņēmumam bija jāpieņem attiecībā uz Piedāvājumu. Šādos apstākļos nebija prasītājas apgalvotā interešu konflikta attiecībā uz ENEA darbinieka klātbūtni izpildkomitejas sanāksmē, kurā tika apstiprināts vērtēšanas procedūras tiesiskums, un nav vajadzības lemt par kopuzņēmuma izvirzītajiem pamatojumiem un par šī locekļa pasīvo lomu attiecīgajā sanāksmē.

163    No tā izriet, ka prasītājas iebildums par interešu konfliktu tāpēc, ka ENEA darbinieks piedalījies sanāksmē, kurā izpildkomiteja lēma par piedāvājumu novērtēšanas procedūras tiesiskumu, jānoraida kā nepamatots.

–       Par apgalvojumu saistībā ar to, ka ENEA rīcībā bija iekšēja informācija par prasītāju

164    Attiecībā uz prasītājas argumentu, ka ENEA darbiniekam saistībā ar uzdevumu, ko viņš veicis starptautiskās organizācijas ITER vārdā, varētu būt bijusi piekļuve informācijai par grupas Nexans sabiedrību, kas veic uzņēmējdarbību Korejā, pietiek norādīt, ka šis apstāklis, pieņemot, ka tas atbilst patiesībai, nevarēja nekādā veidā ietekmēt tā pamatojuma tiesiskumu, ar kuru ir pamatots noraidīšanas lēmums, un ka šis iebildums jānoraida kā neefektīvs.

165    No iepriekš minētā izriet, ka ar nosacījumu, ka tiek pārbaudīti argumenti par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, kas jāveic tagad, prasītājai nav pamata sūdzēties, ka kopuzņēmums noraidījis tās piedāvājumu.

 Par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu

166    Pirmā pamata otrās daļas kontekstā prasītāja atsaucas uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu. Pēc tās domām, kopuzņēmums neesot ievērojis šo principu, jo vairākas reizes tas prasītājai esot sniedzis garantijas par to, ka tas nenoraidīs tās pieteikumu.

167    Šajā ziņā prasītāja atsaucas uz specifikāciju 4.1. punktu, uz 2009. gada 19. novembra vēstuli (skat. iepriekš 18. punktu), garantijām, kuras tai esot sniegtas 2010. gada 25. marta sanāksmē (skat. iepriekš 24. punktu), 2010. gada 13. aprīļa vēstuli (skat. iepriekš 25. punktu) un, visbeidzot, uz to, ka kopuzņēmums, pēc tās domām, “tīši laikposmā no 2009. novembra līdz 2010. gada maijam radījis neskaidru situāciju, izraisot šaubas par tās piedāvājuma pieņemamību”.

168    Kopuzņēmums šo apgalvojumus apstrīd.

169    Uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu var atsaukties, ja Eiropas Savienības administrācija atļautā un uzticamā veidā ir devusi ieinteresētajai personai precīzas, beznosacījumu un saskaņotas garantijas, šīs garantijas var radīt leģitīmas cerības personai, kam tās ir adresētas, un dotās garantijas ir saderīgas ar piemērojamām tiesību normām (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 8. maija spriedumu lietā T‑271/04 Citymo/Komisija, Krājums II‑1375. lpp., 108. un 138. punkts, un 2009. gada 4. februāra spriedumu lietā T‑145/06 Omya/Komisija, Krājums, II‑145. lpp., 117. punkts un tajā minētā judikatūra).

170    Jākonstatē, ka neviena no nostājām, ko prasītāja attiecina uz kopuzņēmumu, neatbilst iepriekš minētajām prasībām.

171    Pirmkārt, atbilstoši tikko nospriestajam specifikācijas 4.1. punkts nevar tikt izmantots prasītājas tēzes aizstāvēšanai, jo tajā skaidri noteikts, ka parauglīguma un piegāžu grafika ievērošana bez atkāpēm ir noteikums attiecībā uz piedāvājumu atbilstību līguma priekšmetam. Turklāt šajā punktā skaidri norādīts, ka kopuzņēmumam ir iespēja neņemt vērā jebkādas atrunas un noraidīt neatbilstīgos piedāvājumus. Tāpēc prasītājai nav pamata uzskatīt, ka specifikācijas 4.1. punkts ir precīza garantija, ka piedāvājums tiks izskatīts, neraugoties uz atrunām.

172    Otrkārt, 2009. gada 19. novembra vēstulē (skat. iepriekš 18. punktu) prasītājai bija skaidri norādīts, ka Piedāvājums var tikt noraidīts, izņemot gadījumu, ja formulētajām atrunām nav līgumsaistību rakstura. Šāda norāde acīmredzami nav precīza garantija, ka, neraugoties uz atrunām, Piedāvājums būs vērtēšanas priekšmets.

173    Treškārt, prasītāja nesniedz nevienu pierādījumu, ar kuru varētu pierādīt, ka 2010. gada 25. marta sanāksmē tai ir sniegtas šādas garantijas. Savukārt kopuzņēmums nelokāmi apstrīd prasītājas apgalvojumus un sniedz detalizētas savu darbinieku liecības. Šādos apstākļos prasītāja nav izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu, kas tai šajā gadījumā ir paredzēts.

174    Ceturtkārt, 2010. gada 13. aprīļa vēstulē arī nebija paustas nekādas garantijas, kas ļautu prasītājai cerēt, ka tās piedāvājums tiks izvērtēts. Šajā vēstulē (skat. iepriekš 25. punktu) prasītāja tikai tika informēta, ka izvērtēšanas procedūra notiek un ka kopuzņēmumam līdz procedūras beigām nav pienākuma izpaust informāciju par to, un ka prasītāja ir iesniegusi pieprasītos precizējumus. Šie precizējumi, uz kuriem ir atsauce šajā vēstulē, ir tie, kurus prasītāja iesniedza, atbildot uz tai nosūtīto lūgumu sniegt paskaidrojumus, kuri bija par to, vai Piedāvājumā izteiktās atrunas var vai nevar neņemt vērā (skat. iepriekš 18.–21. punktu).

175    Piektkārt, pat pieņemot, kā apgalvo prasītāja, ka kopuzņēmums “laikposmā no 2009. novembra līdz 2010. gada maijam radījis neskaidru situāciju, izraisot šaubas par tās piedāvājuma pieņemamību”, kas visā iepriekš izklāstītajā tekstā tiek noliegts, šādi apstākļi katrā ziņā neatbilstu iepriekš 169. punktā minētās judikatūras prasībām, kurā noteikts, ka jāsniedz precīzas, beznosacījuma un saskaņotas garantijas.

176    Tāpēc prasītājai nav pamata apgalvot, ka noraidīšanas lēmums tika pieņemts, pārkāpjot tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

177    Tādējādi no visa iepriekš izklāstītā izriet, ka prasītājai nav pamata prasīt noraidīšanas lēmuma atcelšanu un ka prasījumi attiecībā uz šī lēmuma atcelšanu ir noraidāmi.

 Par prasību atcelt piešķiršanas lēmumu

178    No iepriekš 54.–58. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka prasījumu par noraidīšanas lēmuma atcelšanu noraidīšanas rezultātā prasītāja nav pierādījusi, ka piešķiršanas lēmums to skar tieši. No tā izriet, ka prasītājai nav tiesību celt prasību par šo lēmumu un prasījumi par šī lēmuma atcelšanu jānoraida kā nepieņemami.

2.     Par prasību par zaudējumu atlīdzību

179    Saskaņā ar Lēmuma 2007/198 par ārpuslīgumisko atbildību 9. panta 2. punktu kopuzņēmumam saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, jāatlīdzina jebkāds kaitējums, ko radījis kopuzņēmums vai tā darbinieki, pildot savus pienākumus. Šajā ziņā kopuzņēmuma ārpuslīgumiskā atbildība ir pakļauta vairākiem nosacījumiem, proti, iestādēm pārmestajai rīcībai jābūt prettiesiskai, zaudējumiem patiesi ir jāpastāv un ir jāpastāv cēloņsakarībai starp attiecīgo rīcību un zaudējumiem (pēc analoģijas skat. par Savienības un Euratom atbildību Tiesas 1982. gada 29. septembra spriedumu lietā 26/81 Oleifici Mediterranei/EEK, Recueil, 3057. lpp., 16. punkts, un 1990. gada 27. marta spriedumu lietā C‑308/87 Grifoni/Komisija, Recueil, I‑1203. lpp., 6. punkts; Vispārējās tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedumu lietā T‑175/94 International Procurement Services/Komisija, Recueil, II‑729. lpp., 44. punkts).

180    Tiklīdz viens no šiem nosacījumiem nav izpildīts, zaudējumu atlīdzības prasība ir pilnībā jānoraida un nav vajadzības pārbaudīt pārējos nosacījumus (Tiesas 1994. gada 15. septembra spriedums lietā C‑146/91 KYDEP/Padome un Komisija, Recueil, I‑4199. lpp., 19. un 81. punkts, un Vispārējās tiesas 2002. gada 20. februāra spriedums lietā T‑170/00 Förde‑Reederei/Padome un Komisija, Recueil, II‑515. lpp., 37. punkts).

181    Prasības par zaudējumu atlīdzību pamatojumā prasītāja saistībā ar nosacījumiem par vainojamību atsaucas uz apstrīdēto lēmumu prettiesiskumu.

182    No prasītājas iesniegto prasību atcelt lēmumus pārbaudes izriet, ka tai nav pamata uzskatīt, ka noraidīšanas lēmums ir prettiesisks. Tātad šī prasība par zaudējumu atlīdzību ir jānoraida, jo tās pamatā ir noraidīšanas lēmuma apgalvotais prettiesiskums.

183    Attiecībā uz kopuzņēmuma atbildības apmēru, kāds tam ir saistībā ar piešķiršanas lēmumu, kura tiesiskums netika vērtēts saistībā ar prasītājas iesniegto prasību atcelt tiesību aktu pārbaudi, vispirms jāpārbauda, vai var pierādīt cēloņsakarību starp prasītājas apgalvoto kaitējumu un minēto lēmumu un vai šis kaitējums ir pierādīts, un vai tas ir atlīdzināms.

184    Pirmo kaitējuma daļu, uz kuru atsaucas prasītāja, veido izdevumi, lai piedalītos uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrā. No noraidošā lēmuma tiesiskuma pārbaudes izriet, ka prasītāja nekādā ziņā nevarēja pretendēt uz to, ka tai tiek piešķirtas tiesības slēgt līgumu, jo Piedāvājums bija jānoraida bez izskatīšanas. Izdevumi, kas prasītājai radās, lai piedalītos uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrā, jāsedz tai pašai, neatkarīgi no piešķiršanas lēmuma tiesiskuma, jo tā pati radīja situāciju, kurā izslēgta iespēja tai iegūt līguma slēgšanas tiesības. Šādos apstākļos cēloņsakarība starp pirmo apgalvoto kaitējuma daļu un piešķiršanas lēmumu nav pierādīta. Turklāt jānorāda, ka šī kaitējuma daļa nav atlīdzināma, jo no specifikācijas 4.1. punkta izriet, ka “izdevumus, kuri radušies piedāvājumu sagatavošanā un iesniegšanā, [kopuzņēmums] neatlīdzina”.

185    Apgalvotā kaitējuma otrā daļa attiecas uz izdevumiem, kuri prasītājai radušies, lai apstrīdētu apstrīdēto lēmumu tiesiskumu. Šajā ziņā, tā kā prasītāja prasa piespriest kopuzņēmumam segt tiesāšanās izdevumus, nevar apmierināt prasību atlīdzināt otro kaitējuma daļu, pretējā gadījumā prasītājai tiktu ļauts divas reizes saņemt atlīdzību par vienu un to pašu. Katrā ziņā jānorāda, ka, pat pieņemot, ka piešķiršanas lēmums ir prettiesisks, tika nospriests, ka prasītāja nevar prasīt tā atcelšanu, un ka apgalvotie izdevumi, kuri tai esot bijuši jāsedz šajā ziņā, šādos apstākļos nav atlīdzināmi izdevumi.

186    Trešā un ceturtā apgalvotā kaitējuma daļa ir saistīta attiecīgi ar iespēju zaudēšanu iegūt līguma slēgšanas tiesības, kā arī uz konkurences priekšrocību zaudēšanu, kas prasītājai būtu ļāvis iegūt līguma slēgšanas tiesības. Šajā ziņā no noraidīšanas lēmuma tiesiskuma pārbaudes izriet, ka prasītājai nebija nekādas iespējas iegūt līguma slēgšanas tiesības. Tāpēc nav nekādas cēloņsakarības starp piešķiršanas lēmumu un apgalvoto iespēju un konkurences priekšrocību zaudējumu.

187    No tā izriet, ka katrā no prasītājas apgalvotā kaitējuma daļām vismaz viens no judikatūrā noteiktajiem noteikumiem nav izpildīts, un tāpēc prasība par zaudējumu atlīdzību ir jānoraida, līdz ar to tādējādi prasība ir noraidāma kopumā.

3.     Par prasību attiecībā uz procesa organizatoriskiem pasākumiem

188    Prasītāja saistībā ar procesa organizatoriskiem pasākumiem prasīja Vispārējai tiesai, lai tā izdod rīkojumu kopuzņēmumam iesniegt, iespējams, nekonfidenciālā versijā, konsorcija ICAS iesniegto tehnisko un finanšu piedāvājumu un 2010. gada 9. decembrī ar konsorciju ICAS parakstīto līgumu.

189    Kopuzņēmums iesniedza nekonfidenciālu līguma versiju, kā arī līguma B pielikumā sniegto piegāžu grafiku, taču tas nepiekrīt šīs prasības pārējai daļai.

190    Tā kā ar konsorciju ICAS parakstītais līgums tika iesniegts un prasītāja neapstrīdēja kopuzņēmuma noteiktās konfidencialitātes apmēru, vairs nav jālemj par prasību attiecībā uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem saistībā ar šo dokumentu.

191    Tā kā konsorcija ICAS iesniegtais piedāvājums neizrādījās lietderīgs šā strīda atrisināšanai, jo tas nekādā veidā neietekmē noraidīšanas lēmuma tiesiskumu, prasība attiecībā uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

192    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekiem, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuras spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, to skaitā izdevumus, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma procedūru saskaņā ar kopuzņēmuma prasījumu.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      Nexans France atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tiesāšanās izdevumus par pagaidu noregulējuma tiesvedību.

Azizi Frimodt Nielsen Kancheva

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 20. martā.

Sekretārs       Priekšsēdētājs

E. Coulon

Satura rādītājs

Tiesvedības priekšvēsture

1.  Informācija par kopuzņēmumu

2.  Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

1.  Par lūgumiem atcelt tiesību aktu

Par prasību atcelt tiesību aktu pieņemamību

Attiecībā uz prasītājas iesniegtā otrā prasījuma pieņemamību

Par prasītājas tiesībām celt prasību par lēmumu piešķirt tiesības slēgt līgumu

Par prasības atcelt noraidīšanas lēmumu pamatotību

Ievada apsvērumi

Par uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijas tiesiskumu

–  Par uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrai piemērojamo noteikumu skaidrību

–  Par piegāžu grafikā noteikto termiņu pamatojumu

–  Par interešu konflikta esamību, kas skar noteikumu izvirzīšanu pretendentiem

Par noraidīšanas lēmuma tiesiskumu saistībā ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu dokumentācijā paredzētajiem noteikumiem

–  Par piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punkta piemērošanu

–  Par iebildumu attiecībā uz to, ka kopuzņēmums nav brīdinājis prasītāju ne par to, kā tas interpretē specifikācijas 4.1. punkta piemērojamību, ne par tā nodomu noraidīt piedāvājumu, pamatojoties uz piemērošanas nolikuma 120. panta 4. punktu

–  Par iebildumu attiecībā uz to, ka uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu nesamērīgie noteikumi mazināja Piedāvājuma kvalitāti

–  Par ENEA darbinieku piedalīšanās piedāvājumu vērtēšanas procedūrā sekām

–  Par apgalvojumu saistībā ar to, ka ENEA rīcībā bija iekšēja informācija par prasītāju

Par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu

Par prasību atcelt piešķiršanas lēmumu

2.  Par prasību par zaudējumu atlīdzību

3.  Par prasību attiecībā uz procesa organizatoriskiem pasākumiem

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – franču.