Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko Vienotā noregulējuma valde 2020. gada 4. decembrī iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 23. septembra spriedumu lietā T-414/17 Hypo Vorarlberg Bank AG/VNV

(Lieta C-663/20 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vienotā noregulējuma valde (VNV) (pārstāvji: H. Ehlers, P.A. Messina, J. Kerlin, kā arī H.-G. Kamann, F. Louis, P. Gey, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Hypo Vorarlberg Bank AG

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 23. septembra spriedumu Hypo Vorarlberg Bank/Vienotā noregulējuma valde (VNV) (T-414/17, EU:T:2020:437);

noraidīt prasību atcelt tiesību aktu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējās tiesas Reglamenta 85. panta 3. punkta pārkāpums, pierādījumu sagrozīšana un VNV tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums

Vispirms VNV norāda, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi 85. panta 3. punktu, jo tā nolēma, ka VNV savu 2017. gada 11. aprīļa lēmumu par ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu (SRB/ES/SRF/2017/05) (strīdīgais lēmums) nav pienācīgi identificējusi, jo pierādījumi, ko VNV ir iesniegusi tiesas sēdē, neesot pieņemami pienācīgai identificēšanai. Šai sakarā VNV, pirmkārt, apgalvo, ka būtu bijis pamatoti tiesas sēdē iesniegt pierādījumus par pienācīgu VNV lēmuma identificēšanu, jo jautājums par identifikācijas neesamību iepriekš nav ticis aplūkots nedz rakstveida procesā, nedz arī saistībā ar procesa organizatoriskajiem pasākumiem vai Vispārējās tiesas rīkojumā par pierādījumiem. VNV, otrkārt, norāda, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi tās rīcībā esošos pierādījumus, jo tā tos neesot ņēmusi vērā un esot konstatējusi, ka tiem nav nozīmes, kaut arī tie bija pieņemami. Vispārējā tiesa, secinājusi, ka iesniegtie pierādījumi tomēr nepierāda nesaraujamu saikni starp VNV priekšsēdētājas parakstīto pavadzīmi un strīdīgā lēmuma pielikumu, neesot ņēmusi vērā atsauces numuru uz pavadzīmes, ar kuru pavadzīme nesaraujami bija saistīta ar elektroniskajiem lietas materiāliem, kuros savukārt bija ietverts strīdīgais lēmums un tā pielikums. Treškārt, VNV apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi tās tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, jo tā problēmu par trūkstošo identifikāciju neapskatīja tiesas sēdē, nepieņēma VNV piedāvājumu iesniegt vēl citus pierādījumus un nevienā brīdī VNV nenorādīja uz to, ka pierādījumi nav pietiekami.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: LESD 296. panta pārkāpums

Kā otro pamatu VNV izvirza to, ka Vispārējā tiesa esot pārspīlējusi prasības saskaņā ar LESD 296. pantu un Pamattiesību hartas 47. pantu, jo tā esot konstatējusi, ka apstrīdētais lēmums neesot pienācīgi pamatots tādēļ, ka Hypo Vorarlberg Bank nav varējusi pilnīgi pārbaudīt tajā ietverto aprēķinu pareizību. Vispārējai tiesai neesot izdevies šīs prasības saskaņot ar konfidencialitātes pienākumu, kā tas izriet no LESD 339. panta, kuru Vispārējā tiesa savā spriedumā nav pieminējusi, kā arī citiem Savienības tiesību pamatprincipiem. Regulā (ES) 2015/63 1 , uz kuru ir balstīts iemaksu aprēķins un kuras spēkā esamību arī neesot apstrīdējusi Hypo Vorarlberg Bank, ir panākts samērīgs līdzsvars starp pārskatāmības principu, pienākumu ievērot dienesta noslēpumu un citiem tās mērķiem, it īpaši sasniegt nosprausto mērķi par iemaksām Vienotā Noregulējuma fonda finansēšanai un godīgi un samērīgi iekasēt iemaksas no citām attiecīgām institūcijām. VNV strīdīgā lēmuma pamatojumā esot ievērojusi šo tiesisko ietvaru un tādējādi ir ievērojusi pienākumu pienācīgi pamatot strīdīgo lēmumu.

____________

1 Komisijas Deleģētā regula (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).