VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (astotā palāta)
2018. gada 8. februārī (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana – Vispārējās tiesas kompetences neesamība – Nodošana izskatīšanai Tiesai
Lieta T‑450/09 DEP
Simba Toys GmbH & Co. KG, Firte [Fürth] (Vācija), ko pārstāv O. Ruhl, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs(EUIPO), ko pārstāv A. Folliard‑Monguiral, pārstāvis,
atbildētājs,
otrs lietas dalībnieks procesā EUIPO Apelācijas padomē, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Seven Towns Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv K. Szamosi un M. Borbás, advokāti,
par pieteikumu noteikt tiesāšanās izdevumus pēc 2016. gada 10. novembra sprieduma Simba Toys/EUIPO (C‑30/15 P, EU:C:2016:849).
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs E. M. Kolinss [A. M. Collins] (referents), tiesneši M. Kančeva [M. Kancheva] un J. Pasers [J. Passer],
sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Fakti, tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
1 1996. gada 1. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, Seven Towns Ltd, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO) iesniedza Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), ar grozījumiem (aizstāta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), ar grozījumiem, kura savukārt ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).
2 Preču zīme, kuras reģistrācija tika pieteikta, ir trīsdimensiju apzīmējums, kas attēlots šādi:
3 1999. gada 6. aprīlī minētā preču zīme tika reģistrēta kā Eiropas Savienības preču zīme ar numuru 162784. Tā tika atjaunota 2006. gada 10. novembrī.
4 2006. gada 15. novembrī prasītāja, Simba Toys GmbH & Co. KG, iesniedza pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu (vēlāk – Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts, savukārt tagad – Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts), lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta a)–c) un e) apakšpunktu (vēlāk – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta a)–c) un e) apakšpunkts, savukārt tagad – Regulas 2017/2001 7. panta 1. punkta a)–c) un e) apakšpunkts).
5 Ar 2008. gada 14. oktobra lēmumu Anulēšanas nodaļa pilnībā noraidīja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.
6 2008. gada 23. oktobrī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (vēlāk – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants, savukārt tagad – Regulas 2017/1001 66.–71. pants), iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par šo lēmumu.
7 Ar 2009. gada 1. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas otrā padome atstāja spēkā Anulēšanas nodaļas lēmumu un noraidīja apelācijas sūdzību.
8 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 6. novembrī, prasītāja iesniedza prasību, lūdzot atcelt apstrīdēto lēmumu, kā arī piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt ar apelācijas procesu un tiesvedību Vispārējā tiesā saistītos tiesāšanās izdevumus. Šī lieta tika reģistrēta ar numuru T‑450/09 un nodota ceturtajai palātai.
9 Persona, kas iestājusies lietā, iestājās lietā EUIPO prasījumu atbalstam. Tāpat kā pēdējais minētais tā prasīja noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
10 Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs ir mainīts, 2013. gada 10. oktobrī tika nolemts vēlreiz nodot lietu T‑450/09 sestajai palātai.
11 Ar 2014. gada 25. novembra spriedumu Simba Toys/ITSB – Seven Towns (Kubs ar režģa struktūras virsmām) (T‑450/09, EU:T:2014:983) Vispārējā tiesa noraidīja prasību un piesprieda prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 Ar prasības pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 26. janvārī, prasītāja pārsūdzēja šo spriedumu.
13 Ar 2016. gada 10. novembra spriedumu Simba Toys/EUIPO (C‑30/15 P, EU:C:2016:849) Tiesa atcēla 2014. gada 25. novembra spriedumu Kubs ar režģa struktūras virsmām (T‑450/09, EU:T:2014:983), pati taisīja galīgo spriedumu lietā, atceļot apstrīdēto lēmumu, un piesprieda personai, kas iestājusies lietā, kā arī EUIPO “[segt] savus tiesāšanās izdevumus paš[iem], kā arī atlīdzin[āt] [prasītājas] tiesāšanās izdevumus gan tiesvedībā pirmajā instancē lietā T‑450/09, gan apelācijas tiesvedībā”.
14 2017. gada 27. februāra vēstulē prasītāja lūdza EUIPO tai atmaksāt summu 53 386,70 EUR par tiesāšanās izdevumiem, kas tai radušies lietā T‑450/09.
15 Tā kā starp lietas dalībniekiem netika panākta nekāda vienošanās par atmaksājamo tiesāšanās izdevumu apjomu, prasītāja ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 24. augustā, saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 170. panta 1. punktu iesniedza šo pieteikumu par tiesāšanās izdevumu noteikšanu, kurš reģistrēts ar numuru T‑450/09 DEP, vēloties būtībā no EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, solidāri atgūt summu 54 286,70 EUR par tiesāšanās izdevumiem, kuri radušies lietā T‑450/09 un saistībā ar šo pieteikumu par tiesāšanās izdevumu noteikšanu.
16 Paralēli ar prasības pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 24. augustā, prasītāja saskaņā ar Tiesas Reglamenta 145. pantu iesniedza pieteikumu par tiesāšanās izdevumu noteikšanu, kas reģistrēts ar numuru C‑30/15 P‑DEP, vēloties atgūt tiesāšanās izdevumus, kuri radušies apelācijas tiesvedībā lietā C‑30/15 P.
17 Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs ir mainīts, tiesnesis referents tika iecelts par astotās palātas priekšsēdētāju, kurai līdz ar to tika nodota šī lieta.
Par Vispārējās tiesas kompetenci
18 Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 54. panta otro daļu, ja Vispārējā tiesa konstatē, ka tās kompetencē nav izskatīt prasību, kas ir Tiesas jurisdikcijā, tā nodod šo lietu Tiesai.
19 Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 127. pantu lēmumus nodot lietu, kas minēti Eiropas Savienības Tiesas statūtu 54. panta otro daļā, Vispārējā tiesa pieņem pēc tiesneša referenta ieteikuma ar motivētu rīkojumu.
20 Jāatgādina, ka saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 133. pantu un Tiesas Reglamenta 137. pantu, kas piemērojams apelācijas tiesvedībai atbilstoši tā paša reglamenta 184. panta 1. punktam, “lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver spriedumā vai rīkojumā par tiesvedības izbeigšanu”. Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktu, ja apelācijas sūdzība ir pamatota un ja Tiesa taisa lietā galīgo spriedumu, tad tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.
21 Izskatāmajā lietā, tā kā 2014. gada 25. novembra spriedums Kubs ar režģa struktūras virsmām (T‑450/09, EU:T:2014:983), kas pārsūdzēts apelācijas tiesvedībā, ir ticis atcelts un Tiesa ir taisījusi galīgo spriedumu lietā, ir jākonstatē, ka tiesvedība tikusi izbeigta ar 2016. gada 10. novembra spriedumu Simba Toys/EUIPO (C‑30/15 P, EU:C:2016:849). Turklāt, tā kā 2014. gada 25. novembra spriedums Kubs ar režģa struktūras virsmām (T‑450/09, EU:T:2014:983) ticis pilnībā atcelts, vairs nepastāv neviens Vispārējās tiesas nolēmums par tiesāšanās izdevumiem, kas Vispārējā tiesā radušies šajā tiesvedībā.
22 Līdzīgā situācijā Tiesa jau ir uzskatījusi, ka tā ir kompetenta lemt par pieteikumu noteikt tiesāšanās izdevumus, kas attiecas uz tiesāšanās izdevumiem, kuri radušies tiesvedībā, kas noris Vispārējā tiesā (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2013. gada 1. oktobris, Elf Aquitaine/Komisija, C‑521/09 P‑DEP, EU:C:2013:644, 9.–12. punkts).
23 Šādos apstākļos šis pieteikums noteikt tiesāšanās izdevumus, lai gan tas attiecas uz tiesāšanās izdevumiem, kas radušies pirmajā instancē, ir Tiesas jurisdikcijā.
24 Līdz ar to jākonstatē, ka Vispārējā tiesa nav kompetenta izskatīt šo pieteikumu noteikt tiesāšanās izdevumus, un saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 54. panta otro daļu un Vispārējās tiesas Reglamenta 127. pantu šī lieta jānodod Tiesai.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
izdod rīkojumu:
Lietu T‑450/09 DEP nodot izskatīšanai Tiesai.
Luksemburgā, 2018. gada 8. februārī