Apvienotās lietas T‑458/09 un T‑171/10

Slovak Telekom a.s.

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Administratīvā procedūra – Lēmums par informācijas pieprasījumu – Pieprasītās informācijas nepieciešamība – Labas pārvaldības princips – Pienākums norādīt pamatojumu – Samērīgums

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Administratīvais process – Informācijas pieprasījums – Komisijas pilnvaras – Tiesības prasīt informāciju par periodu pirms attiecīgās valsts pievienošanās Savienībai

(EKL 82. pants; LESD 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. un 3. punkts)

2.      Konkurence – Administratīvais process – Informācijas pieprasījums – Komisijas pilnvaras – Tiesības prasīt informāciju par periodu pirms attiecīgās valsts pievienošanās Savienībai – Informācija, kurai ir nozīme

(EKL 82. pants; LESD 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. punkts)

3.      Konkurence – Administratīvais process – Informācijas pieprasījums – Komisijas pilnvaras – Tiesības prasīt informāciju par periodu pirms attiecīgās valsts pievienošanās Savienībai – Labas pārvaldības principa pārkāpums – Neesamība

(EKL 82. pants; LESD 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. punkts)

4.      Konkurence – Administratīvais process – Informācijas pieprasījums – Pieprasījuma juridiskā pamata un nolūka norādīšana – Apjoms

(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punkts)

5.      Konkurence – Administratīvais process – Informācijas pieprasījums – Noteikumi

(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. pants)

1.      Savienības konkurences tiesību normu pārkāpuma procedūras ietvaros, lai nodrošinātu Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punkta lietderīgo iedarbību, Komisijai ir tiesības likt uzņēmumam nosūtīt visu nepieciešamo informāciju par faktiem, par ko tam varētu būt zināms, un vajadzības gadījumā iesniegt ar to saistītos dokumentus, kas ir tā rīcībā, pat ja tie var noderēt, lai konstatētu pret konkurenci vērstu rīcību no šī vai cita uzņēmuma puses.

Jēdziens “vajadzīgā informācija” ir jāinterpretē, ņemot vērā mērķus, kuru sasniegšanai Komisijai tikušas piešķirtas attiecīgās izmeklēšanas pilnvaras. Prasība par to, ka ir jāpastāv saiknei starp informācijas pieprasījumu un apgalvoto pārkāpumu, ir izpildīta, ja šajā procedūras stadijā minētais pieprasījums var tikt likumīgi uzskatīts par saistītu ar apgalvoto pārkāpumu, kas nozīmē, ka Komisija var pamatoti uzskatīt, ka dokuments palīdzēs konstatēt apgalvotā pārkāpuma esamību. Turklāt Komisija var pieprasīt tikai tādu informāciju, kas var tai ļaut pārbaudīt apgalvojumus par pārkāpumu, kuri pamato izmeklēšanas īstenošanu un ir norādīti informācijas pieprasījumā. Turklāt, ņemot vērā Komisijas plašās izmeklēšanas un pārbaudes pilnvaras, Komisija ir tā, kurai ir jānovērtē tās informācijas nepieciešamība, ko tā pieprasa attiecīgajiem uzņēmumiem. Papildus jānorāda, ka uzņēmumam, par kuru tiek veikta izmeklēšana, ir pienākums aktīvi sadarboties, kas netieši paredz, ka tas sniedz Komisijai visu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu.

Ņemot vērā Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. punkta formulējumu un mērķi, kā arī iepriekš minētos principus, ir jāuzskata, ka šajā tiesību normā paredzētās izmeklēšanas pilnvaras ir pakļautas vienīgi prasībai par to, ka pieprasītajai informācijai ir jābūt vajadzīgai – ko novērtē Komisija –, lai pārbaudītu apgalvojumus par pārkāpumu, kuri pamato izmeklēšanas īstenošanu, tostarp lai atklātu ar EKL 82. pantu un LESD 102. pantu aizliegto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tādējādi jebkāda tāda minētā 18. panta 1. punkta interpretācija, saskaņā ar kuru Komisijai principā ir aizliegts pieprasīt uzņēmumam informāciju par laiku, kad Savienības tiesību normas tam nebija piemērojamas, kaut arī šāda informācija ir vajadzīga, lai atklātu iespējamu minēto tiesību normu pārkāpumu kopš brīža, kad tās šim uzņēmumam ir piemērojamas, atņemtu šai tiesību normai lietderīgo iedarbību un būtu pretrunā Komisijas pienākumam rūpīgi un objektīvi izvērtēt visus atbilstošos attiecīgā gadījuma elementus. Līdz ar to nevar apgalvot, ka Komisija principā nevar atsaukties uz informāciju par uzņēmuma rīcību pirms tās dalībvalsts pievienošanās Savienībai, kurā šis uzņēmums ir reģistrēts, lai novērtētu, vai tā rīcība pēc pievienošanās ir saderīga ar Savienības konkurences tiesību normām.

(sal. ar 41.–45. un 52. punktu)

2.      Procedūras ar mērķi konstatēt EKL 82. panta vai LESD 102. panta pārkāpumu ietvaros nevar uzskatīt, ka informācijai un dokumentiem, kas attiecas uz laiku pirms dalībvalsts pievienošanās Savienībai, principā nav nozīmes, Komisijai novērtējot iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ko veicis šajā valstī reģistrēts uzņēmums, tāpēc, ka šādu pārkāpumu konstatēšana var būt pamatota tikai ar tādiem datiem, kas ir objektīvi un kas attiecas uz laiku pēc pārkāpuma.

It īpaši informācija un dokumenti – pat tie, kas attiecas uz laiku pirms pārkāpuma, – ar kuriem var pierādīt, ka uzņēmums ir izmantojis izslēgšanas stratēģiju, var palīdzēt Komisijai noteikt iespējamā pārkāpuma smagumu un līdz ar to var tikt uzskatīti par vajadzīgiem, lai Komisija varētu veikt tai ar Regulu Nr. 1/2003 noteiktos uzdevumus minētās regulas 18. panta 1. punkta izpratnē. Līdz ar to fakts, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas jēdzienam ir objektīvs saturs un tas neietver nolūku nodarīt kaitējumu, neliek uzskatīt, ka nodomam izmantot praksi, kura neatbilst konkurencei pēc nopelniem, katrā ziņā nav nozīmes, jo šis nodoms joprojām var tikt ņemts vērā, lai pamatotu secinājumu, ka attiecīgais uzņēmums ir ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli, pat ja šāds secinājums pirmām kārtām būtu balstīts uz objektīvu konstatējumu par to, ka ļaunprātīgā rīcība patiešām ir notikusi. Tādējādi Komisija ir tiesīga izvērtēt attiecīgo uzņēmumu iekšējos dokumentus, ja tie var pierādīt, ka ir bijusi paredzēta konkurences izslēgšana, vai pretēji norādīt uz citu izvērtējamās prakses izskaidrojumu.

(sal. ar 60.–62. punktu)

3.      Komisija nepārkāpj labas pārvaldības principu, ja tā, lai pierādītu EKL 82. panta pārkāpumu pēc valsts pievienošanās Savienībai, mēģina iegūt informāciju par šajā valstī reģistrēta uzņēmuma darbību tirgū brīdī, kad tam nebija jāievēro šī tiesību norma. Komisijai, it īpaši ņemot vērā tās pienākumu rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus elementus, kuriem ir nozīme konkrētajā gadījumā, ir jāpieņem lēmums ar pienācīgu rūpību un pamatojoties uz visiem datiem, kas var ietekmēt šo lēmumu. Šajā ziņā Komisijai saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. punktu ir tiesības pieprasīt no uzņēmumiem visu vajadzīgo informāciju. Informācija un dokumenti, arī tie, kas attiecas uz laiku pirms valsts pievienošanās Savienībai un pirms pārkāpuma perioda, var izrādīties vajadzīgi, lai Komisija varētu objektīvi un taisnīgi veikt minētajā regulā noteiktos uzdevumus.

(sal. ar 70.–72. punktu)

4.      Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktā ir definēti būtiskie elementi, kas ir jānorāda lēmuma par informācijas pieprasīšanu pamatojumā. Tādējādi šajā normā ir paredzēts, ka Komisija paziņo pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda informāciju, kura vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā tā jāsniedz. Turklāt šajā normā ir precizēts, ka Komisija arī norāda sodus, kas paredzēti 23. pantā, norāda vai uzliek sodus, kas paredzēti 24. pantā, un norāda tiesības pārsūdzēt lēmumu Eiropas Kopienu Tiesā. Šajā ziņā Komisijai nav pienākuma ne nosūtīt šāda lēmuma adresātam visu tās rīcībā esošo informāciju attiecībā uz apgalvotajiem pārkāpumiem, ne arī juridiski precīzi kvalificēt šos pārkāpumus, bet tai ir skaidri jānorāda pieņēmumi, kurus tā vēlas pārbaudīt.

(sal. ar 76. un 77. punktu)

5.      Informācijas pieprasījumiem, ko Komisija ir adresējusi uzņēmumam procedūras konkurences jomā, ir jāatbilst samērīguma principam, un uzņēmuma pienākums sniegt informāciju nevar būt šim uzņēmumam nesamērīgs salīdzinājumā ar izmeklēšanas vajadzībām. Turklāt prasība nodrošināt aizsardzību pret valsts varas patvaļīgu un nesamērīgu iejaukšanos jebkuras personas, vai tā būtu fiziska vai juridiska persona, privātajās darbībās ir atzīta par Savienības tiesību vispārējo principu.

Šajā ziņā Komisija var saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 18. pantu pieprasīt uzņēmumam informāciju ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu, un šajā normā netiek prasīts, ka lēmumu var pieņemt tikai tad, ja iepriekš ir bijis nosūtīts vienkāršs pieprasījums. Līdz ar to nevar tikt uzskatīts, ka Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu tikai tāpēc vien, ka tā ir pieņēmusi lēmumu, nenosūtot prasītājai šādu iepriekšēju pieprasījumu.

(sal. ar 81. un 90. punktu)