VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2015. gada 3. decembrī

Lieta T‑506/12 P

Eva Cuallado Martorell

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Atklāts konkurss, lai izveidotu spāņu valodas juristu lingvistu rezerves sarakstu – Atlases komisijas lēmums, ar ko ir apstiprināta pēdējā rakstiskā pārbaudījuma nenokārtošana un konstatēta nepielaišana pie mutiskā pārbaudījuma – Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts – Prasības nepieņemamība pirmajā instancē – Pienākums norādīt pamatojumu – Atteikums uzrādīt prasītājai izlabotos rakstiskos pārbaudījumus – Piekļuve dokumentiem

Priekšmets      Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2012. gada 18. septembra spriedumu Cuallado Martorell/Komisija (F‑96/09, Krājums‑CDL, EU:F:2014:129), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Nolēmums      Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2012. gada 18. septembra spriedumu Cuallado Martorell/Komisija (F‑96/09, Krājums‑CDL, EU:F:2012:129), ciktāl tajā prasība ir atzīta par nepieņemamu, ciktāl tā attiecas uz lēmuma nepielaist prasītāju mutiskajam pārbaudījumam un attiecīgi – neiekļaut rezerves sarakstā atcelšanu. Apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt. Nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Atteikums uzrādīt izlabotos rakstiskos pārbaudījumus – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība – Sēžu aizklātības ievērošana

(Civildienesta noteikumu 25. pants un III pielikuma 6. pants)

2.      Ierēdņu celta prasība – Konkursa atlases komisijas lēmums – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Neobligāts raksturs – Iesniegšana – Sekas – Ar iepriekšēju sūdzību saistīto procesuālo ierobežojumu ievērošana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

1.      Pienākuma sniegt pamatojumu nelabvēlīgam lēmumam mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai pietiekošu informāciju, lai tā izvērtētu šā lēmuma pamatotību un apsvērtu iespēju celt prasību Savienības tiesā, un, otrkārt, ļaut šai tiesai pārbaudīt minētā lēmuma tiesiskumu.

Attiecībā uz lēmumiem, ko ir pieņēmusi konkursa atlases komisija, pienākums norādīt pamatojumu ir jālīdzsvaro ar atlases komisijas sēžu aizklātības principu, un līdz ar to dažādos pārbaudījumos iegūto novērtējumu paziņošana ir pietiekošs atlases komisijas lēmumu pamatojums. Proti, skaidri izteikts lēmums, ar ko tiek atteikts uzrādīt izlabotus rakstiskos pārbaudījumus, ir pietiekami pamatots, ja tajā ir atsauce uz Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu, kurā ir paredzēts, ka atlases komisijas darbi ir aizklāti.

(skat. 37.–39. un 67. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, Krājums, EU:C:1996:276, 31. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedumi, 2003. gada 25. jūnijs, Pyres/Komisija, T‑72/01, Krājums‑CDL, EU:T:2003:176, 66. punkts un tajā minētā judikatūra; 2005. gada 5. aprīlis, Hendrickx/Padome, T‑376/03, Krājums‑CDL, EU:T:2005:116, 73. un 74. punkts un tajos minētā judikatūra; 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, Krājums‑CDL, EU:F:2014:14, 94. punkts, un 2014. gada 11. decembris, van der Aat u.c./Komisija, T‑304/13 P, Krājums‑CDL, EU:T:2014:1055, 43. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Parastais tiesību aizsardzības līdzeklis, lai pārsūdzētu konkursa atlases komisijas lēmumu, ir tieša vēršanās Savienības tiesā. Ieinteresētās personas iespējas izmantot šādu iespēju celt tiešu prasību, neiesniedzot iepriekšēju administratīvo sūdzību, mērķis tieši ir piemērot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Proti, runa ir par iespēju, nevis pienākumu.

Tomēr, ja ieinteresētā persona saistībā ar konkursa atlases komisijas lēmumu nevis tieši vēršas Savienības tiesā, bet atsaucas uz Civildienesta noteikumiem, lai iesniegtu administratīvu sūdzību iecēlējinstitūcijai, tad vēlāk celtās prasības pieņemamība būs atkarīga no tā, vai ieinteresētā persona ir ievērojusi visus ar iepriekšēju sūdzību saistītos procesuālos ierobežojumus.

(skat. 54., 55. un 62. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: spriedums, 2002. gada 23. janvāris, Gonçalves/Parlaments, T‑386/00, Krājums‑CDL, EU:T:2002:12, 34. un 35. punkts un tajos minētā judikatūra.

3.      Vēstule, kurā ierēdnis, tieši neprasīdams atsaukt attiecīgo lēmumu, skaidri pauž savu gribu panākt izlīgumu saistībā ar viņa iebildumiem, kā arī vēstule, kurā ir skaidri pausta sūdzības iesniedzēja griba apstrīdēt viņam nelabvēlīgo lēmumu, ir uzskatāmas par sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē.

Tādējādi, tā kā pirmstiesas procedūras mērķis ir ar izlīgumu izšķirt strīdu, kas rodas sūdzības iesniegšanas brīdī, iecēlējinstitūcijai ir pietiekami precīzi jāzina argumenti, ko ierēdnis izvirza attiecībā uz administratīvo lēmumu. No tā izriet, ka sūdzībā ir jābūt ietveram to pamatu un argumentu izklāstam, kas izvirzīti attiecībā uz administratīvo lēmumu, pret kuru sūdzība ir vērsta.

Turklāt sūdzībai nav jābūt īpašā formā. Pietiek, ka tajā ir skaidri un precīzi pausta sūdzības iesniedzēja griba apstrīdēt attiecībā uz viņu pieņemtu lēmumu.

Administrācijai ir jāizskata sūdzības atvērtības garā, un, lai uzskatītu, ka tā ir saņēmusi sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē, pietiek, ka iepriekš administratīvajā procesā pamats ir izvirzīts pietiekami skaidri, lai iecēlējinstitūcija spētu saprast, kādus iebildumus ieinteresētā persona ir izteikusi pret apstrīdēto lēmumu. Tādējādi, pat ja pamati un argumenti nav tikuši iekļauti pašā sūdzībā, ja vien minētā institūcija tai nodotā atsevišķā dokumenta dēļ tos var precīzi zināt, sūdzība nav uzskatāma par nepieņemamu.

(skat. 63.–66. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedumi, 1988. gada 31. maijs, Rousseau/Revīzijas palāta, 167/86, Krājums, EU:C:1988:266, 8. punkts, un 1988. gada 14. jūlijs, Aldinger un Virgili/Parlaments, 23/87 un 24/87, Krājums, EU:C:1988:406, 13. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedumi, 1996. gada 7. marts, Williams/Revīzijas palāta, T‑146/94, Krājums‑CDL, EU:T:1996:34, 44. un 50. punkts un tajos minētā judikatūra; 1998. gada 13. janvāris, Volger/Parlaments, T‑176/96, Krājums‑CDL, EU:T:1998:1, 65. punkts, un 2005. gada 16. februāris, Reggimenti/Parlaments, T‑354/03, Krājums‑CDL, EU:T:2005:54, 43. un 44. punkts un tajos minētā judikatūra.