VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2013. gada 17. aprīlī (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes “CONTINENTAL” reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamatojums – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts
Lieta T‑383/10
Continental Bulldog Club Deutschland eV, Berlīne (Vācija), ko sākotnēji pārstāvēja S. Vollmer, vēlāk – U. Rühl, advokāti,
prasītājs,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko sākotnēji pārstāvēja S. Schäffner, vēlāk – D. Walicka, pārstāvji,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 23. jūnija lēmumu lietā R 300/2010–1 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “CONTINENTAL” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi.
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un J. Švarcs [J. Schwarcz] (referents),
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 7. septembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 17. decembrī,
ņemot vērā vēstuli, ar kuru prasītājs ir atsaucis pieteikumu par tiesas sēdes noturēšanu, un līdz ar to – pēc tiesneša referenta ziņojuma un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu – pieņemto lēmumu lemt par prasību bez procesa mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2009. gada 7. septembrī prasītājs Continental Bulldog Club Deutschland eV Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “CONTINENTAL”.
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, ietilpst 31. un 44. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 31. klase: “Dzīvnieki, proti, suņi”;
– 44. klase: “Suņu, it īpaši kucēnu un vaislinieku, uzturēšana un audzēšana”.
4 Ar 2010. gada 9. februāra lēmumu pārbaudītājs, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, atteica pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem.
5 2010. gada 1. martā prasītājs par pārbaudītāja lēmumu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību.
6 Ar 2010. gada 23. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome noraidīja apelācijas sūdzību, pamatojoties uz to, ka attiecībā uz pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem vārdiskais apzīmējums “CONTINENTAL” esot aprakstošs Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē un ka tam neesot atšķirtspējas šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– pakārtoti – atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz “precēm un pakalpojumiem”, kas ietilpst 44. klasē;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
8 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
9 Pamatojot savu prasību, prasītājs izvirza divus pamatus – attiecīgi par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta un šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Par pirmo prasības pamatu
10 Prasītājs uzskata, ka Apelāciju padome esot kļūdaini secinājusi, ka attiecībā uz konkrētajām precēm un pakalpojumiem vārdiskais apzīmējums “CONTINENTAL” ir aprakstošs.
11 ITSB nepiekrīt prasītāja argumentiem.
12 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu netiek reģistrētas “preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības”.
13 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam ir vispārēju interešu mērķis, atbilstoši kuram visiem jāspēj brīvi izmantot norādes vai apzīmējumus, kas apraksta reģistrācijai pieteikto preču vai pakalpojumu īpašības (skat. Vispārējas tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā T‑339/05 MacLean‑Fogg/ITSB (“LOKTHREAD”), Krājums, II‑61. lpp., 27. punkts un tajā minētā judikatūra).
14 Turklāt apzīmējumi vai norādes, kas komercdarbībā var kalpot, lai norādītu uz reģistrācijai pieteiktās preces vai pakalpojuma īpašībām, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir uzskatāmi par tādiem, kas nespēj pildīt preču zīmes pamata funkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi, lai tādējādi ļautu patērētājam, kurš iegādājas ar preču zīmi apzīmēto preci vai pakalpojumu, vēlākas iegādes gadījumā izdarīt tādu pašu izvēli, ja pieredze izrādās pozitīva, vai izdarīt citu izvēli, ja tā izrādās negatīva (skat. iepriekš 13. punktā minēto spriedumu lietā LOKTHREAD, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).
15 No tā izriet, ka, lai uz apzīmējumu attiektos minētajā tiesību normā paredzētais aizliegums, tam jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem tādējādi, lai konkrētā sabiedrības daļa varētu nekavējoties un bez pārdomām uztvert attiecīgo preču un pakalpojumu vai kādas to īpašības aprakstu (skat. iepriekš 13. punktā minēto spriedumu lietā LOKTHREAD, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
16 Turklāt ir jāatgādina, ka apzīmējuma aprakstošā rakstura vērtējumu var veikt tikai, pirmkārt, saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem (skat. iepriekš 13. punktā minēto spriedumu lietā LOKTHREAD, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
17 Ievērojot šos apsvērumus, ir jāpārbauda, vai – kā to apgalvo prasītājs – ITSB, secinot, ka konkrētā sabiedrības daļa uztvertu reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā aprakstošu, ir pārkāpis Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
Par konkrēto sabiedrības daļu un tās uzmanības līmeni
18 Tāpat kā to izdarījusi Apelāciju padome (apstrīdētā lēmuma 12. punkts), ir jānorāda, ka konkrētās preces un pakalpojumi ir paredzēti gan vispārīgi vidusmēra patērētājiem, tādiem kā dzīvnieku mīļotāji, kas ir ieinteresēti suņu uzturēšanas pakalpojumos, gan profesionālajām aprindām, piemēram, suņu audzētājiem vai zooveikalu saimniekiem. Saistībā ar konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmeni ir jāņem vērā apstrīdētā lēmuma 14. punktā Apelāciju padomes sniegtā definīcija, saskaņā ar kuru šis līmenis ir “augstāks”, ņemot vērā, ka šī sabiedrības daļa pievērš īpašu uzmanību suņu ciltsrakstiem, audzēšanas paņēmieniem, kā arī to raksturlielumiem, un turklāt tādēļ, ka runa ir par “precēm”, kas netiek iegādātas katru dienu, vai pakalpojumiem, kas netiek izmantoti ik dienas. Lai gan prasītājs savā prasības pieteikumā norāda vienīgi uz “samērā informētiem, uzmanīgiem un apdomīgiem vidusmēra patērētājiem”, ir jākonstatē, ka tas neizvirza nevienu argumentu par labu šādam konkrētās sabiedrības daļas ierobežojumam, kas tātad ir jānoraida kā nepamatots.
19 Turklāt Vispārējā tiesas uzskata, ka, izvērtējot, vai Apelāciju padome ir pamatoti secinājusi, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir aprakstošs raksturs, ir jāņem vērā, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa visā Savienībā, jo Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir jānoraida saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. un 2. punktu, ja atteikuma pamatojums pastāv vismaz kādā Savienības daļā. Tātad pārbaudītājs ir pamatoti secinājis, ka ir jāņem vērā visi attiecīgie patērētāji Savienībā; šo vērtējumu Apelāciju padome ir atkārtojusi apstrīdētā lēmuma 3. punktā.
Par vārda “continental” aprakstošu raksturu
20 Ir jāpārbauda, vai Apelāciju padome ir pamatoti secinājusi, ka šādi definētās konkrētās sabiedrības daļas uztverē pastāv tieša un konkrēta saikne starp vārdisko apzīmējumu “CONTINENTAL” un preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem.
21 Šajā ziņā vispirms ir jākonstatē, ka prasītājs nav apstrīdējis Apelāciju padomes secinājumu, kas ietverts apstrīdētā lēmuma 16. punktā un saskaņā ar kuru vārds “continental” norāda “uz tādiem īpašības vārdiem kā “eiropeisks, kontinentāls, tāds, kas nav salā””.
22 Tālāk no apstrīdētā lēmuma, tostarp no tā 17. un nākamajiem punktiem, izriet, ka Apelāciju padome, lai konstatētu preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītā vārda aprakstošu raksturu, par izšķirošu ir uzskatījusi apstākli, ka tas tiktu uztverts kā buldogu šķirnes apzīmējums. Šajā ziņā tā arī ir balstījusies uz vairākām interneta vietnēm, tostarp prasītāja vietnēm. Būtībā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka no tām juridiski pietiekamā veidā ir secināms, ka vārdkopa “continental bulldog” (šajās vietnēs minēta angļu valodā) norāda uz suņu šķirni, kuru Šveicē jau ir atzinusi Schweizerische Kynologische Gesellschaft (SKG) un kuras izveide un audzēšana ir prasītāja dibināšanas dokumentos paredzētais mērķis. Tāpat Apelāciju padome ir balstījusies uz prasītāja interneta vietnēm, lai apgalvotu, pirmkārt, ka minētā vārdkopa ir tikusi izvēlēta jaunajai suņu šķirnei, lai to varētu skaidri nošķirt no šķirnes “English bulldog”, un, otrkārt, ka no tām izriet, ka prasītājs bija paredzējis, tiklīdz tiks izpildīti dažādi Fédération cynologique internationale (FCI) izvirzīti nosacījumi, iesniegt minētajai organizācijai lūgumu par jaunās šķirnes atzīšanu (apstrīdētā lēmuma 20. un 23. punkts).
23 Turpinājumā Apelāciju padome no tā ir izdarījusi secinājumu, ka vārds “continental” atgādina suņu audzētavas vai pat buldogu šķirnes nosaukumu. Tā ir uzskatījusi, ka, tiklīdz jaunās šķirnes audzētājs nosaka nosaukumu šai šķirnei, šis nosaukums kļūst par šā suņu veida nosaukumu. Tā ir secinājusi, ka šī situācija ir zināmā mērā līdzīga augu šķirņu apzīmēšanas jomai. Turklāt Apelāciju padome ir norādījusi, ka ir maz nozīmes faktam, ka prasītājs ir paredzējis īstenot “noslēgtu audzēšanu”, jo tās ieskatā no bioloģijas viedokļa pat suņi, kas nenāk tieši no šādas audzētavas, var tomēr būt šīs “šķirnes” vai “sugas” suņi. Šī pašā iemesla dēļ Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka ir maz nozīmes tam, ka noteiktu “continental bulldog” suņu audzētāju interneta vietnēs ir ietverta norāde uz prasītāju (apstrīdētā lēmuma 24.–27. punkts).
24 Visbeidzot Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka pieteiktās preču zīmes reģistrācija ir jāatsaka arī attiecībā uz suņu, proti, kucēnu un vaislinieku, uzturēšanas un audzēšanas pakalpojumiem, jo tie ir specializētie pakalpojumi, kas ir precīzāk apzīmēti ar suņu audzētavas nosaukumu (apstrīdētā lēmuma 28. punkts).
25 Prasītājs apstrīd Apelācijas padomes secinājumus. Pirmkārt, tas būtībā apgalvo, ka Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdu, pielīdzinot reģistrācijai pieteikto preču zīmi vārdkopai “continental bulldog”. Otrkārt, likumdevējs esot paredzējis ļaut preču zīmju īpašniekiem, izmantojot savu reģistrāciju, aizsargāt izcelsmes norādes un pat esot skaidri noteicis – attiecībā uz “dzīvniekiem” –, ka uz tiem varētu attiekties preču zīmes piešķirtā aizsardzība. Turklāt pagātnē Apelāciju padome jau esot reģistrējusi kā Kopienas preču zīmi suņu šķirni ar nosaukumu “elo”. Treškārt, Apelāciju padome esot ņēmusi vērā absolūtu reģistrācijas atteikuma pamatojumu, kas neesot paredzēts Kopienas preču zīmju tiesībās, proti, pieteiktā apzīmējuma izmantošanu pirms reģistrācijas, lai ar šo pamatojumu iebilstu pret reģistrāciju tā iemesla dēļ, ka tā nākotnē varētu būt pamats minētā apzīmējuma aprakstošam raksturam. Ceturtkārt, prasītājs norāda, ka nevarot pēc analoģijas izmantot risinājumu, kas paredzēts augu šķirņu apzīmēšanas jomā, jo augu šķirņu aizsardzība esot balstīta uz lex specialis. Tāpat šajā sakarā Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdas jēdzienu hierarhijas ziņā. Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka reģistrācijas pieteikums neesot mēģinājums panākt tādas preču zīmes reģistrāciju, kas attiektos uz esošo šķirni.
26 Vispirms Vispārējā tiesa norāda, ka no prasības pieteikuma izriet, ka prasītājs nav apstrīdējis, ka pastāv zināma saikne starp vārdkopu “continental bulldog” un “topošo” suņu šķirni, t.i., šķirni, kuras atzīšanas process vēl nav pabeigts. Šajā ziņā tostarp ir jānorāda uz prasības pieteikuma daļu, kurā prasītājs apgalvo, ka, ja konkrētā sabiedrības daļa vēlētos apzīmēt suņu šķirni, tā izmantotu nevis terminu “continental”, bet gan vārdkopu “continental bulldog”, par ko prasītāja ieskatā liecina procesā ITSB iesniegtie izvilkumi no interneta vietnēm. Šajā pašā ziņā prasītājs prasības pieteikumā apgalvo, ka minētā sabiedrības daļa atsaucas uz reģistrācijas pieteikumā norādītajiem pakalpojumiem, runājot par “kluba “Continental Bulldog” veiktu uzturēšanu un audzēšanu”. Šos apgalvojumus apstiprina tikai prasības pieteikumā ietvertais paziņojums, ko prasītājs sniedzis tā otra prasības pamata ietvaros un saskaņā ar kuru, lūdzot reģistrēt attiecīgo preču zīmi, prasītājs mēgināja sasniegt mērķi “nošķirt sevi no citām audzētāju apvienībām, kas ilgtermiņā plāno izveidot [jaunu] šķirni”, tādām kā, piemēram, Allgemeiner Club für Englische Bulldogs eV, Bulldog Club für American Bulldogs vai Internationaler Klub für Französische Bulldoggen eV (IFKB).
27 Turklāt prasības pieteikumā prasītājs izmanto vārdkopu “continental bulldog”, lai norādītu uz suņa konkrētiem ciltsrakstiem, kas apliecina, ka tas nāk no “noslēgtas audzēšanas”. Prasītāja ieskatā šī vārdkopa ļaujot tādējādi norādīt uz suņa izcelsmi un ģenealoģiju.
28 Tomēr prasītājs būtībā apgalvo, ka suņu šķirnes atzīšanas process tādās organizācijās kā FCI var ilgt gadu desmitus un ka katrā ziņā tieši vārdu “continental”, nevis iepriekšminēto vārdkopu ir lūgts reģistrēt kā Kopienas preču zīmi.
29 Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka patiešām no dažādiem interneta vietņu izvilkumiem, uz kuriem Apelāciju padome atsaucas apstrīdētajā lēmumā, it īpaši tā 3. un 19.–22. punktā, izriet, ka vārdkopa “continental bulldog” var apzīmēt suņu šķirni, kas ir tikusi atzīta vismaz Šveicē, proti, ko atzinusi apvienība SKG. Turklāt minētā atzīšana, kas datēta jau ar 2004. gadu, tur ir kvalificēta kā “oficiāla”.
30 Otrkārt, tāpat no minētajiem interneta vietņu izvilkumiem izriet, ka suņu, kas apzīmēti kā “continental bulldog”, audzētāji tos uzskata par “pilntiesīgas” šķirnes, kas ir vai vismaz tiecas būt pastāvīgās uzlabošanas procesā, pārstāvjiem. Tajos ir norādīts uz jaunās suņu šķirnes īpašībām, kā arī veikts salīdzinājums ar plaši atzītu šķirni “English bulldog”; saskaņā ar minētajās interneta vietnēs ietverto informāciju jaunā Šveices šķirne uzrāda “ievērojamu uzlabojumu veselības un izturības ziņā”. Turklāt iepriekš minētā vārdkopa minētajos izvilkumos ir arī lietota, lai apzīmētu suņu “audzēšanas” pakalpojumus.
31 Treškārt, ir jākonstatē, ka interneta vietnēs dažādu mērķu, ko tiecas sasniegt minētie audzētāji, starpā ir minēta “[šķirnes] atzīšana no FCI puses” (apstrīdētā lēmuma 3. punkts, pēdējā minētā interneta vietne, beigu daļa).
32 Turpinājumā ir jāatgādina, ka jau ir ticis nospriests, pirmkārt, ka reģistrācijas pieteikumu izskatīšanas apjomam nav jābūt minimālam, bet šai izskatīšanai jābūt stingrai un pilnīgai, lai preču zīmes netiktu neatbilstoši reģistrētas un lai tiesiskās noteiktības un labas pārvaldības labad varētu nodrošināt, ka preču zīmes, kuru izmantošanu varētu veiksmīgi apstrīdēt tiesā, netiktu reģistrētas (skat. pēc analoģijas Tiesas 2003. gada 6. maija spriedumu lietā C‑104/01 Libertel, Recueil, I‑3793. lpp., 58. un 59. punkts).
33 Otrkārt, lai ITSB varētu iebilst pret reģistrāciju, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, šajā pantā norādītajiem apzīmējumiem un norādēm, kas veido attiecīgo preču zīmi, reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī nav obligāti jābūt faktiski izmantotiem, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir iesniegts pieteikums, vai aprakstītu šādu preču vai pakalpojumu īpašības. Kā jau norāda minētās normas redakcija, pietiek ar to, ka šos apzīmējumus un norādes varētu izmantot šādos nolūkos. Tādējādi vārdiska apzīmējuma reģistrācija ir jāatsaka saskaņā ar minēto tiesību normu, ja vismaz viena no tā iespējamām nozīmēm apzīmē kādu no attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašībām (šajā ziņā skat. Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedumu lietā C‑191/01 P ITSB/Wrigley, Recueil, I‑12447. lpp., 32. punkts).
34 Aplūkojamajā lietā iepriekš minētās judikatūras piemērošanas mērķiem ir jānorāda, ka divi no pieciem interneta vietņu izvilkumiem, kurus ņēmis vērā pārbaudītājs un uz kuriem atsaucas arī Apelāciju padome savā vērtējumā attiecībā uz to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztvertu vārdu “continental”, ir no vietnēm, kuru domēna nosaukums beidzās ar akronīmu “.ch”, proti, vietnēm, kas pirmām kārtām orientētas uz Šveices sabiedrību. Tā kā Šveices konfederācija nav ne Eiropas Savienības dalībvalsts, ne arī Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalsts, ir jāizvērtē šo pierādījumu atbilstība saistībā ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstoša rakstura novērtēšanu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.
35 Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāuzsver, ka, lai gan Regula Nr. 207/2009 ir “dokuments, kas attiecas uz EEZ”, saskaņā ar tās preambulas 2. apsvērumu tā ir instruments, kura mērķis ir veicināt saskaņotu saimnieciskās darbības attīstību “[visā] Kopienā”, it īpaši izmantojot preču zīmes, kas ļauj uzņēmumiem nošķirt savas preces un pakalpojumus neatkarīgi no valstu robežām. Tajā ir paredzēts Kopienas režīms attiecībā uz preču zīmēm, “kam ir piešķirta vienāda aizsardzība un kas ir spēkā visā Kopienas teritorijā”.
36 Otrkārt, Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka “šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Kopienas daļā”.
37 Tādējādi, tā kā jautājums par iespējamu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošu raksturu ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrēto sabiedrības daļu Savienībā, apsvērumiem par pierādījumiem no kādas valsts, kas nav Savienības dalībvalsts, ir nozīme tikai tiktāl, ciktāl tie tieši ietekmē uztveri no minētās sabiedrības daļas puses.
38 Šajos apstākļos Vispārējā tiesa vispirms norāda, ka pat Savienības patērētāji var piekļūt šā sprieduma 34. punktā minētajām interneta vietnēm, kuru domēna nosaukums beidzās ar akronīmu “.ch”, tostarp ar dažādu meklēšanu, izmantojot meklētājsistēmas, attiecībā uz suņu šķirnēm vai – konkrētāk – “bulldog” [suņiem]. Tātad nevar uzskatīt, ka šādām vietnēm nav nozīmes, izvērtējot, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver vārdu, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi.
39 Turpinājumā ir jānorāda, ka no interneta vietnēm, ko ņēmis vērā pārbaudītājs un pēc tam Apelāciju padome, trīs vietnēm domēna nosaukums beidzas ar akronīmu “.de” un tās tātad pirmām kārtām ir orientētas uz Vācijas sabiedrību. Šo trīs vietņu analīze ļauj secināt, ka tajās būtībā ir atrodamas visas atbilstošas atsauces, kas ir minētas šā sprieduma 29.–31. punktā, un it īpaši, ka tajās ir norādīts, ka šķirni “continental bulldog” ir jau atzinusi Šveicē SKG, sakarā ar ko tāpat ir precizēts, ka tā ir FCI locekle. Vēl jo vairāk, apstrīdētā lēmuma 20. punktā Apelāciju padome atsaucas arī uz izvilkumu no prasītāja interneta vietnes, kuras domēna nosaukums beidzās ar akronīmu “.eu”, proti, kura tostarp ir adresēta visai Savienības konkrētajai sabiedrības daļai. Minētajā izvilkumā būtībā ir ietverta detalizētā informācija par suņu, kas apzīmēti kā “continental bulldog”, specifiskām īpašībām.
40 Līdz ar to Apelāciju padome reģistrācijas pieteikuma stingrās un pilnīgās izskatīšanas – atbilstoši iepriekš 32. punktā minētajam spriedumam lietā Libertel – ietvaros ir pamatoti uzskatījusi, ka gan Vācijā, gan pārējā Savienībā vismaz daļa no konkrētās sabiedrības daļas, ko veido profesionāļi, tādi kā suņu audzētāji vai zooveikalu saimnieki, jau reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā varēja izmantot vārdkopu “continental bulldog” kā Šveicē atzītās suņu šķirnes apzīmējumu.
41 Šajā ziņā ir jāņem vērā šādas sabiedrības daļas augstāks uzmanības līmenis un zinātnes un valodu zināšanas. Ir jāuzskata, ka šī sabiedrības daļa ir informēta par pēdējām izmaiņām jauno suņu šķirņu atzīšanas jomā un kompetentajās organizācijās uzsāktām [atzīšanas] procedūrām. Papildus ir jāuzsver, ka suņu šķirnes “oficiālā” atzīšana Šveicē, uz ko tāpat ir norādīts attiecīgajās Vācijas un Eiropas interneta vietnēs, ir notikusi jau 2004. gadā, t.i., piecus gadus pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma. Turklāt ir jākonstatē, ka interneta vietnēs, uz kurām balstījusies Apelāciju padome un kuras ir veidotas vācu valodā un – dažas no tām – arī angļu valodā, ir vienmēr suņu, kas pieder pie jaunās suņu šķirnes, fotoattēli, kuri izvietoti blakus šīs šķirnes nosaukumam, kas atvieglo saiknes starp minētiem suņiem un vārdkopu “continental bulldog” uztveršanu. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka informācija par šķirnes “continental bulldog” pašu pastāvēšanu, kā arī informācija par audzētāju darbībām, kas vērstas uz minēto suņu pastāvīgu uzlabošanu to audzētavās, varēja būt plaši izplatīta attiecīgajās profesionālajās aprindās.
42 Tādējādi Vispārējās tiesas ieskatā prasītājas apgalvojumi, ka FCI veicamā jaunās šķirnes atzīšana Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā vēl nebija “noticis fakts”, ka turklāt nav pierādīts, ka lūgums, kas attiecīgā gadījumā šim nolūkam būtu iesniegts minētajai federācijai, noteikti izraisītu tās atzīšanu un, visbeidzot, ka katrā ziņā process, kura rezultātā notiek galīga šķirnes atzīšana, var ilgt vairākus gadus, nav iedarbīgi. Proti, neatkarīgi no jautājuma par to, vai FCI atzīs konkrēto šķirni, citi faktiskie apstākļi, uz kuriem balstījusies Apelāciju padome, tostarp SKG veiktā atzīšana un no minētajām interneta vietnēm izrietošā informācija par “continental bulldog” suņu īpašību aprakstu, aplūkojamajā lietā ir pierādījumi, ar ko pietiek, lai pamatotu secinājumu, ka vismaz daļa no konkrētās sabiedrības daļas uztver vārdkopu “continental bulldog” kā norādi uz suņu šķirni (skat. šā sprieduma 40. punktu).
43 Tālāk saistībā ar prasītāja apgalvojumu, saskaņā ar kuru suņu šķirne katrā ziņā tiek apzīmēta ar visu minēto vārdkopu, nevis tikai tās pirmo vārdu, tā tvērums ir jāizvērtē, ņemot vērā pastāvīgo judikatūru, atbilstoši kurai apzīmējuma aprakstošā rakstura vērtējumu var veikt tikai, pirmkārt, saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem (skat. šā sprieduma 16. punktu).
44 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka gadījumā, ja aplūkojamajā lietā pieteiktā preču zīme tiktu reģistrēta, konkrētā sabiedrības daļa to uztvertu galvenokārt apstākļos, kuros ar to tiktu apzīmētas vai nu preces “dzīvnieki, proti, suņi”, vai arī “suņu, it īpaši kucēnu un vaislinieku, uzturēšanas un audzēšanas” pakalpojumi. Šajā kontekstā informētā profesionālā sabiedrība, ko veido pazinēji attiecīgajā jomā, kuri pieraduši pie suņu šķirņu atzīšanas sistēmām, terminu “continental” tieši un bez kādām pārdomām uztvertu kā norādi uz šķirni “continental bulldog”, proti, kā attiecīgo preču un pakalpojumu vai to īpašību aprakstu. Tāpat ir jākonstatē, ka pat daži dzīvnieku mīļotāji uztvertu vārdu “continental” šajā nozīmē, it īpaši tad, kad tie meklētu uzturēšanas pakalpojumus saviem šīs pašas šķirnes suņiem vai tiem būtu nodoms iegādāties kādu “bulldog”. Proti, kā Apelāciju padome konstatējusi apstrīdētā lēmuma 35. punktā, ir pamats pieņemt, ka amatieriem vai potenciāliem suņu pircējiem ir vispārīgas zināšanas par suņiem, ko tie vēlas iegādāties.
45 Tāpat – pretēji prasītāja apgalvojumiem – nevar uzskatīt par pierādītu, ka konkrētā sabiedrības daļa, sastopoties ar tādām vārdkopām kā “jack russel terrier”, “airedale terrier”, “cocker spaniel” vai aplūkojamajā lietā “continental bulldog”, nesaprastu, par kurām suņu šķirnēm ir runa, ja netiktu norādīta “dzimta”. Proti, iepriekš minētie apstākļi, kādos notiktu vārdkopu un terminu “jack russel”, “airedale”, “cocker” vai “continental” uztveršana, acīmredzami atvieglotu minētajai sabiedrības daļai pietiekami tiešas saiknes noteikšanu starp šiem terminiem un attiecīgajām suņu šķirnēm.
46 Ir jāpiebilst, ka, lai gan vārdam “continental” ir dažādas nozīmes, kas ir atgādinātas šā sprieduma 21. punktā, nevar uzskatīt, ka šī apstākļa dēļ konkrētajai sabiedrības daļai nav iespējams vai ir grūtāk noteikt saikni starp vienu no minētā vārda iespējamajām nozīmēm un konkrētās šķirnes apzīmējumu – “continental bulldog”. It īpaši, tā kā no apstrīdētajā lēmumā citētajiem interneta vietņu izvilkumiem izriet, ka jaunā šķirne ir nosaukta šādā veidā tieši tālab, lai to nošķirtu no plaši pazīstamas šķirnes “English bulldog”, vismaz daļas no sabiedrības, ko veido profesionāļi, kuru labas zināšanas attiecīgajā jomā, kā arī valodu zināšanas ir jāņem vērā, varētu uztvert šo terminoloģisko pretstatījumu starp “continental” un “English” (angļu) un vēl vieglāk atpazīt norādi uz jauno suņu šķirni vārdā, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, kura ir paredzēta, lai apzīmētu suņus vai to audzēšanas vai uzturēšanas pakalpojumus. Šajos apstākļos prasītāja arguments, saskaņā ar kuru Apelāciju padome neesot pareizi piemērojusi jēdzienu, ar kuriem apzīmē dzīvniekus, to sugas, dzimtas un šķirnes, hierarhiju vai šos jēdzienus esot pielīdzinājusi savā starpā, tāpat ir jānoraida kā tāds, kuram nav nozīmes.
47 Tāpat nevar uzskatīt par pamatotu prasītāja apgalvojumu, saskaņā ar kuru Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pielīdzinot, no vienas puses, apstākļus, kādos tiek noteikts jauns nosaukums suņu šķirnei, un, no otras puses, augu šķirnes apzīmēšanu; prasītājs tostarp apgalvo, ka suņu šķirņu atzīšanas sistēma, kurā piedalās vai plāno piedalīties suņu audzētāji, kas nāk no “continental bulldog” audzētavām, ir privāto apvienību akti, kuriem nav saistoša juridiska spēka, nepastāvot nekādai valsts vai Eiropas likumdevēja paredzētai aizsardzības vai atzīšanas sistēmai.
48 Proti, nepastāvot nepieciešamībai lemt par iespējamām analoģijām starp augu šķirņu aizsardzības sistēmu un aplūkojamo gadījumu, pietiek konstatēt, ka no prasītāja apgalvojumiem un no attaisnojošiem dokumentiem, uz kuriem balstījusies Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā, izriet, ka liels skaits suņu audzētāju – profesionāļi vai amatieri – respektē gan noteiktas valsts vai starptautiskās kinoloģiskās federācijas, tādas kā SKG vai FCI, gan šo organizāciju atzītās suņu šķirnes.
49 Šajā ziņā, pirmkārt, pats prasītājs prasības pieteikumā atsaucas uz daudzām suņu šķirnēm, ko atzinušas minētās organizācijas. Otrkārt, interneta vietnes, uz kurām balstījusies Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā, ļauj juridiski pietiekami konstatēt, ka “continental bulldog” suņu audzētāji piešķir zināmu svarīgumu šīs šķirnes atzīšanai minētajās organizācijās, jo pirmām kārtām tajās ir minēta SKG veiktā atzīšana, kas apzīmēta kā “oficiāla”, otrām kārtām tajās ir uzsvērts fakts, ka minētā organizācija ir FCI biedre, trešām kārtām tajās ir norāde uz reproduktīvās spējas testiem, kas veikti pie “FCI tiesneša”, proti, N. k‑ga, lai suns varētu tikt uzskatīts par piederošu konkrētajai šķirnei, un visbeidzot tajās ir uzsvērts “ne mazāks” svarīgums, kas piešķirams FCI veiktai suņu šķirnes atzīšanai.
50 Šajā pašā ziņā vēl ir jāuzsver – kā papildu pierādījumi, kas liecina, ka konkrētā sabiedrības daļa kinoloģisko federāciju veiktās suņu šķirņu atzīšanas procedūras uzskata vai nu par oficiālām, vai arī par pietiekami oficiāli atzītām, lai tām piešķirtu reālo vērtību, no kuras Vispārējā tiesa, izvērtējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošu raksturu, nevar abstrahēties – dažādas prasītāja atsauces uz “grūtībām” saistībā ar FCI veikto šķirnes, kuras taksons ir pietiekami stabils, atzīšanas procedūru, kā arī uz laiku, kas var paiet, kamēr tiks apmierināts šajā ziņā iesniegtais lūgums. Proti, šīs atsauces liecina par minētajām procedūrām piešķirto svarīgumu.
51 Šādos apstākļos par pilnīgi mākslīgu būtu jāuzskata pieeja, saskaņā ar kuru suņu šķirnes atzīšanas sekas tādās organizācijās kā SKG vai FCI būtu jāizvērtē tikai pēc iespējamajām “saistošajām” tiesiskajām sekām, kas tai var būt noteiktas dažādās valstu tiesībās vai Eiropas Savienības tiesībās, kā to, šķiet, ierosina prasītājs, kas aplūkojamajā lietā turklāt nav pierādījis, ka šādas tiesiskas sekas nepastāv. Gluži pretēji, Apelāciju padomei un – gadījumā, ja par tās lēmumu tiek celta prasība, – Vispārējai tiesai šā sprieduma 16. punktā minētās judikatūras izpratnē ir jāizvērtē, kā konkrētā sabiedrības daļa reāli uztver vārdu “continental”, ko lūgts reģistrēt kā preču zīmi, un šajā analīzē ir jāizvērtē visi apstākļi, kuriem šajā ziņā ir nozīme, kas var likt ņemt vērā situācijas, kurās šo uztveri ietekmē fakts, ka minētā sabiedrības daļa ņem vērā apstākļus vai pat neoficiālo informāciju, neņemot vērā tās sekas no juridiskā viedokļa. Šajā ziņā vēl ir jāuzsver, ka it īpaši brīvprātīgo apvienību sektorā vai hobiju un sporta nozarē nav neparasti, ka zināmā mērā tiek atzīti nevalstisko apvienību akti. Aplūkojamajā lietā ar divos iepriekšējos punktos, kā arī šā sprieduma 26. punktā atgādinātajiem apstākļiem pietiek, lai pierādītu, ka dažādo attiecīgo kinoloģisko federāciju aktiem, piemēram, aktiem, kas attiecas uz suņu šķirņu atzīšanu, var būt reāla ietekme uz to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver konkrēto nozari.
52 Tādējādi ir jāsecina, ka, tiklīdz suņu šķirnes atzīšanas process vienā vai vairākās minētajās federācijās ir pabeigts, šīs šķirnes nosaukums vispārīgi apzīmē suņus, kas pieder pie šīs šķirnes, vismaz no kādas daļas no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa.
53 Ievērojot iepriekš minēto un ņemot vērā šā sprieduma 33. punktā minēto spriedumu lietā ITSB/Wrigley, saskaņā ar kuru, lai reģistrācija tiktu atteikta atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam, pietiek ar to, ka vārdisks apzīmējums vismaz vienā no tā iespējamām nozīmēm norāda uz kādu attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašību, ir jāsecina, ka Apelāciju padome, konstatējot, ka konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pietikto preču zīmi, ko veido vārds “continental”, tieši uztvers kā buldogu šķirnes aprakstu vai – attiecīgo pakalpojumu gadījumā – kā precizējumu par to, ka šie pakalpojumi attiecas uz šīs pašas šķirnes suņiem, nav pieļāvusi kļūdu.
54 Pārējie prasītāja apgalvojumi nevar atspēkot šo secinājumu.
55 Pirmām kārtām konkrētās lietas apstākļos kā argumentācija, kurai nav nozīmes, ir jānoraida, pirmkārt, prasītāja argumenti par to, ka likumdevējs esot tieši vēlējies ļaut reģistrēto preču zīmju īpašniekiem aizsargāt savā labā izcelsmes norādes, otrkārt, argumenti par to, ka likumdevējs esot skaidri paredzējis, ka uz “dzīvniekiem” var attiekties preču zīmes piešķirtā aizsardzība, un, treškārt, argumenti par to, ka reģistrētā preču zīme, ar kuru piešķirtā aizsardzība attiecas uz dzīvniekiem, atbilstoši tiesībām var tikt izmantota tikai tālab, lai apzīmētu dzīvniekus, kas nāk no selekcijas līnijas, uz kuru attiecas šī aizsardzība, un ka pašam prasītājam bija nodoms apsaimniekot savu suņu audzētavu kā “noslēgtu”.
56 Proti, pirmkārt, ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts, to aplūkojot kopsakarā ar šīs regulas preambulas 7. apsvērumu, tieši veido likumdevēja paredzēto izņēmumu no minētās regulas mērķa, kas – tostarp atbilstoši tās preambulas 2., 3. un 8. apsvērumam – ir ļaut uzņēmumiem un citiem tiesību turētājiem identificēt savas preces un pakalpojumus ar Kopienas preču zīmes palīdzību un tādējādi sniegt cita starpā to izcelsmes garantijas.
57 Otrkārt, lai gan vispārīgā veidā nevar tikt izslēgta iespēja, ka ar zināmiem nosacījumiem uz “dzīvniekiem” var tikt attiecināta aizsardzība ar Kopienas preču zīmes palīdzību, ko turklāt neapstrīd arī ITSB, tomēr konkrētajā gadījumā jautājums ir vienīgi par to, vai Apelāciju padome ir pamatoti noraidījusi reģistrācijas pieteikumu, kas attiecas uz terminu, ar kuru apzīmē esošo suņu šķirni. Atbilstoši vērtējumam, kas sniegts šā sprieduma 20.–53. punktā, konkrētajos lietas apstākļos, tostarp ņemot vērā, ka attiecīgā suņu šķirne jau tikusi atzīta Šveicē 2004. gadā un ka no dažādām apstrīdētajā lēmumā citētajām interneta vietnēm izriet, ka konkrētajai sabiedrības daļai “continental bulldog” suņi tiek uzrādīti kā pilntiesīgas šķirnes pārstāvji, Apelāciju padome, secinot, ka vārds “continental” ir aprakstošs attiecībā uz konkrētajām precēm un pakalpojumiem, nav pieļāvusi kļūdu.
58 Treškārt, saistībā ar prasītāja apgalvojumu, saskaņā ar kuru tā audzētava paliek “noslēgta” audzētava, kā rezultātā tikai suņi, kuriem ir ciltsraksti, kas apliecina, ka tie nāk no minētās audzētavas, var tikt apzīmēti ar Kopienas preču zīmi, tiklīdz tā tiks reģistrēta, ir jākonstatē, ka prasītājs nevar atsaukties uz sekām, ko noteikusi Apelāciju padome saistībā ar to, ka SKG ir atzinusi attiecīgo suņu šķirni un ka vairākās interneta vietnēs ir norādes par to, ka suņi, kurus apzīmē kā “continental bulldog”, pieder pie jaunas šķirnes. Šie apstākļi ļauj juridiski pietiekami secināt, ka vismaz daļa no konkrētās sabiedrības daļas saskata tiešo saikni starp iepriekš minēto vārdkopu un attiecīgo suņu šķirni, neatkarīgi no prasītājas audzētavas iespējami “noslēgta” rakstura.
59 Turklāt, tā kā lēmums apsaimniekot audzētavu kā “noslēgtu” vai to atvērt paliek lēmums, ko pieņem paši audzētāji, šī situācija ir līdzīga situācijai, kas attiecas uz īpašajiem tirdzniecības nosacījumiem, kuriem saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nevar būt nozīmes preču zīmju tiesībās, ņemot vērā, ka šie nosacījumi var mainīties laika gaitā un atbilstoši šo preču zīmju īpašnieku gribai (skat. pēc analoģijas Vispārējās tiesas 2009. gada 23. septembra spriedumu lietā T‑99/06 Phildar/ITSB – Commercial Jacinto Parera (“FILDOR”), Krājums, II‑164. lpp., 68. punkts un tajā minētā judikatūra).
60 Lai gan minētā judikatūra tika pieņemta saistībā ar procesiem par relatīviem atteikuma pamatojumiem, tā pēc analoģijas ir piemērojama saistībā ar absolūtiem atteikuma pamatojumiem. Proti, šajā sakarā ir jānorāda, ka minētā judikatūra ir tikusi pieņemta, balstoties uz principu, ka sajaukšanas iespējas vērtējums, kas jāveic ITSB instancēm saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir “ilgtermiņa” vērtējums, kurš vērsts uz vispārējo interešu mērķi, proti, lai konkrētā sabiedrības daļa nevarētu kļūdīties attiecībā uz konkrēto preču komerciālo izcelsmi. Tādējādi šis vērtējums nedrīkst būt atkarīgs no preču zīmju īpašnieku komerciāliem nodomiem, kas pēc savas būtības ir subjektīvi – neatkarīgi no tā, vai tie ir īstenoti (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2006. gada 12. janvāra spriedumu lietā T‑147/03 Devinlec/ITSB – TIME ART (“QUANTUM”), Krājums, II‑11. lpp., 104. punkts).
61 Vispārējo interešu mērķis, uz kuru vērsts Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un kurš prasa, lai visiem būtu iespēja brīvi izmantot norādes vai apzīmējumus, kas apraksta reģistrācijai pieteikto preču vai pakalpojumu īpašības (skat. šā sprieduma 13. punktu), tāpat liek veikt ilgtermiņa vērtējumu par norāžu vai apzīmējumu, kas pieteikti preču zīmes reģistrācijai, aprakstošo raksturu, kā tas izriet no iepriekš 33. punktā minētā sprieduma lietā ITSB/Wrigley. Ir jākonstatē, ka arī šis vērtējums nevar būt atkarīgs no preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēju komerciāliem nodomiem, kas pēc savas būtības ir subjektīvi, tādiem kā prasītāja nodoms apsaimniekot savu audzētavu kā “noslēgtu”.
62 Šajā pašā kontekstā ir jānoraida kā nepamatots arī prasītāja arguments, saskaņā ar kuru, pat ja pieņemtu, ka pastāv imperatīvā prasība par jēdziena “continental” pieejamību, ikviena persona joprojām varētu brīvi izmantot minēto terminu, lai apzīmētu suni kā “continental bulldog”, ciktāl šis suns patiešām pieder pie šīs šķirnes, t.i., ciktāl runa ir par suni ar ciltsrakstiem, kas apliecina, ka tas nāk no attiecīgās “noslēgtās” audzētavas. Proti, ir jākonstatē, ka pieteiktās preču zīmes reģistrācija ļautu prasītājam, pat ja attiecīgo suņu šķirni ir atzinusi viena vai vairākas kompetentās organizācijas, izmantot ekskluzīvās tiesības, kuras piešķir Regula Nr. 207/2009, tostarp tās 9. un nākamie panti, un uz kurām var atsaukties attiecībā pret trešajām personām, kas paredzētu bez prasītāja piekrišanas izmantot minēto Kopienas preču zīmi komercdarbībā.
63 Otrām kārtām prasītāja apgalvojums, saskaņā ar kuru nekāda apzīmējuma, kuru lūgts reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, izmantošana pirms reģistrācijas nevar būt pamats šīs reģistrācijas atteikumam, kā arī nevar pamatot, it īpaši attiecībā uz nākotni, minētā apzīmējuma aprakstošu raksturu, tāpat ir jānoraida. Proti, vērtējums par sekām, kādas var būt apstākļiem, kas datējami pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, neatkarīgi no tā, vai runa ir par agrākām valsts reģistrācijām vai citiem apstākļiem, attiecībā uz iespēju reģistrēt pieteikto preču zīmi saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 7. pantā paredzētajiem pamatojumiem ir atkarīgs no konkrētiem lietas apstākļiem (skat. pēc analoģijas Vispārējās tiesas 2008. gada 23. oktobra spriedumu lietā T‑158/06 Adobe/ITSB (“FLEX”), Krājums, II‑232. lpp., 52. punkts un tajā minētā judikatūra). Tomēr – pretēji prasītāja apgalvojumam – aplūkojamajā lietā Apelāciju padome ir nevis piemērojusi kādu jaunu, Kopienas preču zīmes tiesībās neparedzētu absolūtu reģistrācijas atteikuma pamatojumu, bet gan vienīgi ņēmusi vērā visus apstākļus, kuriem ir nozīme saistībā ar jautājumu, kā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā konkrētā sabiedrības daļa uztvēra konkrēto apzīmējumu.
64 Trešām kārtām saistībā ar prasītāja apgalvojumu, ka tas neesot mēģinājis reģistrēt preču zīmi, kas sniegtu aizsardzību attiecībā uz esošo šķirni, pietiek norādīt uz šā sprieduma 40. un 41. punktu, kuros ir konstatēts, ka jau reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā daži atbilstoši patērētāji uztvēra vārdkopu “continental bulldog” un līdz ar to arī terminu “continental”, ko izmanto attiecīgo preču un pakalpojumu kontekstā, kā norādi uz jauno suņu šķirni.
65 Visbeidzot, ceturtām kārtām, saistībā ar prasītāja apgalvojumu, ka ITSB pagātnē esot bijusi cita reģistrācijas prakse un ka ITSB cita starpā ir jau reģistrējis Kopienas preču zīmi attiecībā uz suņu šķirni “elo”, ir jānorāda, ka ir taisnība, ka ITSB sava kompetence ir jāīsteno atbilstoši vispārējiem Savienības tiesību principiem, tādiem kā vienlīdzīgas attieksmes princips un labas pārvaldības princips. Ievērojot šos divus pēdējos principus, ITSB, izskatot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, ir jāņem vērā lēmumi, kas jau pieņemti par līdzīgiem pieteikumiem, un jāpievērš īpaša uzmanība jautājumam par to, vai konkrētais gadījums būtu jāizlemj tādā pašā veidā (Tiesas 2011. gada 10. marta spriedums lietā C‑51/10 P Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, Krājums, I‑1541. lpp., 73. un 74. punkts).
66 Ņemot vērā iepriekš minēto, vienlīdzīgas attieksmes princips un labas pārvaldības princips ir jāsaskaņo ar tiesiskuma ievērošanu. Līdz ar to tiesiskās noteiktības un labas pārvaldības labad visu reģistrācijas pieteikumu izskatīšanai jābūt stingrai un pilnīgai, lai preču zīmes netiktu neatbilstoši reģistrētas. Šai izskatīšanai ir jānotiek katrā konkrētajā gadījumā. Proti, apzīmējuma kā preču zīmes reģistrēšana ir atkarīga no specifiskiem kritērijiem, kas piemērojami izskatāmās lietas faktisko apstākļu ietvaros un kas vērsti uz to, lai pārbaudītu, vai uz attiecīgo apzīmējumu neattiecas atteikuma pamatojums (skat. iepriekš 65. punktā minēto spriedumu lietā Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, 75. un 77. punkts un tajos minētā judikatūra).
67 Atšķirībā no situācijas šajā lietā nav pierādīts ne tas, ka prasītāja minētajā lietā šķirni “elo” bija atzinusi SKG vai kāda cita līdzīga kinoloģiska organizācija, ne tas, ka minētā šķirne būtu darīta zināma atbilstošiem patērētājiem kā jauna pilntiesīga suņu šķirne. Šajos apstākļos prasītājam nav pamata atsaukties, lai parādītu apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu, uz minēto agrāko ITSB lēmumu, kas turklāt attiecas uz atšķirīgas preču zīmes reģistrāciju.
68 Tāpat – kā tādas, kurām nav nozīmes, – ir jānoraida prasītāja veiktās atsauces uz citām preču zīmēm, kuras ietver vārdu “continental” vai kuras veido tikai šis viens vārds un par kurām tas ir sniedzis izvilkumus prasības pieteikuma pielikumā, tostarp tāpēc, ka tās attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kas atšķiras no šajā lietā aplūkojamajām precēm un pakalpojumiem, vai arī dažos gadījumos tāpēc, ka attiecīgās preču zīmes ir grafiskas un tātad nav salīdzināmas ar aplūkojamo gadījumu.
69 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Apelāciju padome, uzskatot, ka vārds “continental” attiecībā uz konkrētajām precēm un pakalpojumiem Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē ir aprakstošs, nav pieļāvusi kļūdu.
70 Līdz ar to pirmais prasības pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par otro prasības pamatu
71 Tā kā no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta izriet, ka, lai apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, pietiek, ja ir piemērojams viens no tajā uzskaitītajiem absolūtiem atteikuma pamatojumiem (skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 28. jūnija spriedumu lietā T‑487/09 ReValue Immobilienberatung/ITSB (“ReValue”), Krājums, II‑205. lpp., 80. punkts un tajā minētā judikatūra), šajā lietā vairs nav jāizvērtē prasītāja izvirzītais otrais pamats par minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
72 Turklāt no pastāvīgās judikatūras izriet, ka preču zīmei, kas apraksta preču vai pakalpojumu īpašības Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, līdz ar to noteikti nepiemīt atšķirtspēja attiecībā uz tām pašām precēm un pakalpojumiem šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (skat. iepriekš 71. punktā minēto spriedumu lietā ReValue, 81. punkts un tajā minētā judikatūra).
73 Šajos apstākļos nekādā ziņā nevar apmierināt otro prasības pamatu par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
74 Tātad prasība ir jānoraida kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
75 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Continental Bulldog Club Deutschland eV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Forwood | Dehousse | Schwarcz |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 17. aprīlī.
[Paraksti]