Prasība, kas celta 2010. gada 9. septembrī - Villeroy et Boch/Komisija

(lieta T-382/10)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Villeroy et Boch (Parīze, Francija) (pārstāvji - J. Philippe un K. Blau-Hansen, advokāti, un A. Villette, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt apstrīdēto lēmumu par spēkā neesošu tiktāl, ciktāl tas skar prasītāju;

pakārtoti, tā rezultātā samazināt naudas sodu, kas prasītājai uzlikts ar apstrīdēto lēmumu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja primāri lūdz daļēji atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010) 4185, galīgā redakcija, par LESD 101. panta un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk tekstā - "EEZ") 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/39092 - Sanitārās iekārtas) attiecībā uz aizliegtu vienošanos Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabas sanitāro iekārtu tirgū par pārdošanas cenu saskaņošanu un slepenas komercinformācijas apmaiņu.

Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda septiņus pamatus par:

LESD 101. panta un EEZ 53. panta pārkāpumu, kvalificējot pārkāpumu kā vienotu, saliktu un turpinātu pārkāpumu, jo atbildētāja tādējādi neesot izpildījusi savu pienākumu juridiski novērtēt apstrīdētā lēmuma adresātu individuālo rīcību;

pienākuma norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu pārkāpumu, jo atbildētāja apstrīdētajā lēmumā nav pietiekami precīzi definējusi attiecīgos tirgus;

pietiekamu pierādījumu neesamību par prasītājas dalību pārkāpumos Francijā;

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā - "harta") 49. panta pirmajā daļā noteiktā principa nulla poena sine lege pārkāpumu, kā arī hartas 49. panta trešajā daļā noteiktā principa par soda samērīgumu ar nodarījumu pārkāpumu, aplūkojot to kopsakarā ar hartas 48. panta pirmo daļu un Regulas Nr. 1/2003 ¹ 23. pantu, jo atbildētāja uzlika naudas sodu prasītājai un tās mātes sabiedrībai solidāri;

naudas soda kļūdainu aprēķinu, jo naudas soda aprēķinā atbildētāja ir iekļāvusi prasītājas apgrozījumu, kas nav saistīts ar izteiktajiem iebildumiem;

hartas 41. panta pārkāpumu, jo naudas soda aprēķinā nav ņemts vērā procesa pārmērīgais ilgums;

soda samērīguma principa pārkāpumu un kļūdām novērtējumā, aprēķinot naudas sodu, jo pamatsumma tika noteikta 15 % apmērā un naudas soda galīgā summa pārsniedz 10 % ierobežojumu attiecībā pret prasītājas apgrozījumu.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101.] un [LESD 102.] pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).