Prasība, kas celta 2010. gada 8. septembrī - Keramag Keramische Werke u.c./Komisija

(lieta T-379/10)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Keramag Keramische Werke AG (Ratingen, Vācija) Koralle Sanitärprodukte GmbH (Vlotho, Vācija); Koninklijke Sphinx BV (Māstrihta, Nīderlande); Allia SAS (Avon, Francija); Produits Céramique de Touraine SA (PCT) (Selles sur Cher, Francija) un Pozzi Ginori SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji - J. Killick, Barrister, P. Lindfelt, jurists, I. Reynolds, Solicitor, un K. Struckmann, jurists)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

pilnībā vai daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu;

atzīt, ka prasītājas nav vainojamas pret konkurenci vērstu darbību veikšanā ūdenskrānu tirgū un, ja nepieciešams, atcelt lēmumu tiktāl, ciktāl prasītājas nav vainojamas;

arī vai pakārtoti samazināt naudas soda apmēru;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

izdot jebkuru rīkojumu, ko tā atzīst par piemērotu lietas apstākļos.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas lūdz atcelt Komisijas 2010. gada 23. jūnija Lēmumu C(2010)4185, galīgā redakcija, par procesu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu (lieta COMP/39092) tiktāl, ciktāl tās ir atzītas par ilgstošas aizliegtas vienošanās vai saskaņotu darbību dalībniecēm vannas istabu iekārtu un ierīču tirgū Vācijā, Austrijā, Itālijā, Francijā, Austrijā un Nīderlandē.

Prasības pamatojumā prasītājas izvirza septiņus pamatus.

Pirmkārt, tās apgalvo, ka Komisija nav novērtējusi vai izmeklējusi ekonomiskos apstākļus un tādējādi nav pierādījusi apgalvoto pārkāpumu pret konkurenci vērsto mērķi atbilstoši prasītajiem juridiskajiem kritērijiem. Prasītājas apgalvo, ka Komisija nebija tiesīga pieņemt (kā arī atzīt), ka apspriedēm i) starp personām, kas nav konkurenti, ii) par neekonomisku cenu, ko nemaksā neviens no tirgus dalībniekiem, bija pret konkurenci vērsts mērķis.

Otrkārt, tās apgalvo, ka Komisija kļūdaini sauc pie atbildības prasītājas par pārkāpumu ūdenskrānu tirgū, ņemot vērā pirmo pamatu un to, ka prasītājas neražo ūdenskrānus.

Treškārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija nav pierādījusi apgalvotā pārkāpuma faktu atbilstoši prasītajiem juridiskajiem kritērijiem, it īpaši tāpēc, ka tās veiktā pierādījumu analīze par Franciju, Itāliju un saistībā ar Keramag Keramische Werke Aktiengesellschaft Vācijā bija kļūdaina.

Ceturtkārt, tās apgalvo, ka Komisijai nebija intereses atzīt pārkāpuma izdarīšanu Nīderlandē, jo tam bija iestājies noilgums.

Piektkārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija:

    i)    paziņojumā par iebildumiem neatbilstoši norādīja savus iebildumus;

    ii)    nesavāca un nenorādīja nozīmīgus un, iespējams, attaisnojošus pierādījumus.

Šie procesuālie pārkāpumi, pēc prasītāju domām, aizskāra to tiesības uz aizstāvību.

Sestkārt, prasītājas apgalvo, ka šīs lietas izmeklēšana bija selektīva un patvaļīga, ņemot vērā to, ka vairāki uzņēmumi, kas esot piedalījušies, kā tiek apgalvots, nelikumīgajās sapulcēs un apspriedēs, netika saukti pie atbildības.

Septītkārt, tās apgalvo, ka naudas sods bija nepamatoti un nesamērīgi liels, it īpaši tāpēc, ka vienošanās netika īstenota vai neradīja nekādas sekas tirgū. Tāpēc prasītājas lūdz tiesu izmantot tās neierobežoto jurisdikciju saskaņā ar LESD 261. pantu, lai samazinātu naudas soda apmēru.

____________