Language of document : ECLI:EU:T:2015:695

Lieta T‑360/13

Verein zur Wahrung von. Einsatz und Nutzung von. Chromtrioxid und anderen Chrom‑VI‑Verbindungen in der Oberflächentechnik eV (VECCO) u.c.

pret

Eiropas Komisiju

REACH – Hroma trioksīda iekļaušana to vielu sarakstā, saistībā ar kurām ir jāsaņem atļauja – Lietošanas veidi vai lietošanas veidu kategorijas, kas ir atbrīvoti no licencēšanas prasības – Jēdziens “spēkā esoši konkrēti Kopienas tiesību akti, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un vides aizsardzības ziņā, lietojot vielu” – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Samērīgums – Tiesības uz aizstāvību – Labas pārvaldības princips

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 25. septembra spriedums

1.      Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Pieteikums, kura priekšmets nav kāda lietas dalībnieka prasījumu atbalsts – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 40. panta ceturtā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta (2015) 142. panta 1. punkts)

2.      Tiesību aktu tuvināšana – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula – Lietošanas veidi vai lietošanas veidu kategorijas, kas ir atbrīvoti no licencēšanas prasības – Nosacījumi – Spēkā esoši konkrēti Kopienas tiesību akti, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un vides aizsardzības ziņā, lietojot attiecīgo vielu – Jēdziens

(Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 1907/2006 57. pants un 58. panta 2. punkts un XIV pielikums; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/37, 2010/75 un 2012/18; Padomes Direktīva 98/24)

3.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Tiesību pamati, kas nav izklāstīti prasības pieteikumā – Vispārēja atsauce uz citiem prasības pieteikumam pievienotiem dokumentiem – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 40. panta ceturtā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta (2015) 76. panta d. punkts)

4.      Tiesību aktu tuvināšana – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula – Lietošanas veidi vai lietošanas veidu kategorijas, kas ir atbrīvoti no licencēšanas prasības – Nosacījumi – Kumulatīvs raksturs

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1907/2006 58. panta 2. punkts)

5.      Tiesību aktu tuvināšana – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula – Lietošanas veidi vai lietošanas veidu kategorijas, kas ir atbrīvoti no licencēšanas prasības – Nosacījumi – Pieteikuma par atbrīvojumu noraidīšana, ja nav izpildīts kāds nosacījums – Samērīguma principa pārkāpums – Trūkums

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1907/2006 58. panta 2. punkts)

6.      Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Prasības pieteikums par kāda lietas dalībnieka prasījumu atbalstu vai noraidīšanu – Prasības pieteikums, kas ietver papildu argumentus, kuri groza strīda priekšmetu – Šo argumentu nepieņemamība

(Tiesas statūtu 40. panta ceturtā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta (2015) 142. panta 1. punkts)

7.      Tiesvedība – Pierādījumi – Lietas dalībnieku neiesniegti pierādījumi – Savienības tiesas ekskluzīva kompetence – Izslēgšana

(Vispārējās tiesas Reglamenta (2015) 76. panta f) punkts un 81. panta e) punkts)

8.      Tiesību aktu tuvināšana – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula – Vielas, kas rada ļoti lielas bažas – Iekļaušanas XIV pielikumā procedūra – Sabiedriskā apspriešana – Ieinteresēto personu tiesības piekļūt Eiropas Ķimikāliju aģentūrai vai Komisijai iesniegtajiem dokumentiem – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001 un Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 4. punkts un XIV pielikums)

9.      Tiesvedība – Mutvārdu process – Atkārtota sākšana – Nosacījumi

(Vispārējās tiesas Reglamenta (2015) 113. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 21. punktu)

2.      Pirmā nosacījuma ietvaros, kas noteikts ar Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), 58. panta 2. punktu, lai piešķirtu atbrīvojumu no pienākuma saņemt lietošanas vai lietošanas kategoriju atļauju, proti, spēkā esošu konkrētu Kopienas tiesību aktu, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā, ja viela tiek lietota, esamība; šīs normas izpratnē Kopienas tiesību akts ir tiesību norma, ko Savienības iekšienē pieņēmusi kāda iestāde un kam ir mērķis radīt obligātas sekas. No tā izriet, ka vairāku valstu tiesību normas, kā arī brīvprātīgā prakse neatbilst šīs normas pirmajam nosacījumam. Tā, kas attiecas uz Komisijas paziņojumu, kurā ir informācija par vielas risku novērtējumu un to samazināšanas stratēģijas, ciktāl tām nav saistoša satura un tām nav normatīvs raksturs, šis paziņojums nevar tikt uzskatīts par Kopienu tiesību aktu.

Turklāt, kas attiecas uz obligāto prasību jēdzienu, tas ir jāsaprot tādējādi, ka, pirmkārt, tas ir minimālais standarts darba ņēmēju un pārējo personu interesēs un, otrkārt, ka tas ļauj valsts līmenī pieņemt vai noteikt vēl stingrākus pasākumus stingrāka tiesiskā regulējuma ietvaros, nekā tas ir Savienības līmenī, kas nosaka minimālo prasību. Tikai tas, ka tiek noteiktas arodekspozīcijas robežvērtības, tādējādi neliek noteikt maksimālās prasības, bet ir iespējamais obligātais standarts (minimālā prasība) Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē.

Šādos apstākļos, ciktāl Direktīvā 98/24 par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā, nav atsauces uz noteiktu vielu, kā tas ir attiecībā uz minētajām vielām, kuras ir šīs direktīvas I pielikumā, tā nevar tikt uzskatīta ne par konkrētu, jo ir piemērojama vispārīgi visām ķimikālijām, ne par tādu, ar ko nosaka obligātās prasības, jo tā nenosaka vispārējo ietvaru tiem pienākumiem, kas ir darba devējiem, kuri pakļauj savus darbiniekus riskiem, kas izriet no ķimikāliju lietošanas. Tāpat, ciktāl Direktīvā 2004/37 par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā, nav atsauces uz kādu citu vielu kā vien benzols, vinilhlorīda monomērs un cietkoksnes putekļi, attiecībā uz kuriem tajā ir noteiktas arodekspozīcijas robežvērtības, tā nevar tikt uzskatīta ne par konkrētu, ne par tādu, ar ko uzliek obligātās prasības hroma trioksīdam.

Tas pats attiecas uz Direktīvu 2012/18 par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, kas neattiecas ne uz konkrētu bīstamo vielu izmantošanu uzņēmuma parastajās rūpnieciskajās darbībās, ne arī uz cilvēku aizsardzību pret ārkārtīgi palielinātu bīstamo vielu arodekspozīciju. Arīdzan Direktīva 2010/75 par rūpnieciskajām emisijām – lai gan tā nešaubīgi var tikt vispārīgi piemērota rūpnieciskajām emisijām, kas rodas no hroma trioksīda izmantošanas, šajā direktīvā nav nevienas konkrētas normas par šo vielu.

(sal. ar 31., 33., 34., 40., 44., 45., 47., 59., 62. un 63. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 55. punktu)

4.      Kas attiecas uz Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), 58. panta 2. punktā paredzēto otro nosacījumu, lai piešķirtu atbrīvojumu no pienākuma saņemt lietošanas vai lietošanas kategoriju atļauju, proti, riska pareiza kontrole, balstoties uz spēkā esošiem konkrētiem Kopienas tiesību aktiem, ņemot vērā to, ka atbrīvojumu var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti visi šajā normā noteiktie nosacījumi, ja nav izpildīts pirmais nosacījums par spēkā esošu konkrētu Kopienas tiesību aktu, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā, ja viela tiek lietota, esamību, otrais nosacījums nav jāpārbauda. Turklāt, ņemot vērā vārdkopu “compte tenu” šīs normas franču valodas versijā un vārdkopas, kas izmantotas šajā normā tādu citu valodu versijās kā vācu valodā “auf der Grundlage” un angļu valodā “on the basis of”, riska kontrolei ir jābalstās uz šiem spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem. Taču, ja šādu tiesību aktu nav, ir neiespējami, ka no tiem varētu izrietēt, pat ja pierādīta, riska kontrole, ar ko jau pietiek, lai konstatētu, ka šajā lietā otrais nosacījums nav izpildīts.

(sal. ar 64. punktu)

5.      Ciktāl Komisijai nav rīcības brīvības piešķirt atbrīvojumu no atļaujas saņemšanas atbilstoši Regulas Nr. 1907/200, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), 58. panta 2. punktam, jo nav izpildīti visi šajā pantā paredzētie nosacījumi, tā nevar arī pārkāpt samērīguma principu, piemērojot šo pantu tā, kā tas to nosaka. Tā kā Komisijai tādējādi ir jāpieņem lēmums nepiešķirt atbrīvojumu, tā šī iemesla dēļ nevar pārkāpt samērīguma principu.

(sal. ar 73. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 75. punktu)

7.      Tomēr ne Vispārējai tiesai ir jāgūst lietas dalībnieku neiesniegti pierādījumi.

(sal. ar 75. punktu)

8.      Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), 58. panta 4. punktā paredzētā sabiedriskā apspriešana nepiešķir ieinteresētajām personām tādas īpašas procesuālās tiesības kā tiesības piekļūt Eiropas Ķimikāliju Aģentūras (ECHA) vai Komisijai nodotajiem dokumentiem vielu iekļaušanas šīs regulas XIV pielikumā procesa ietvaros. Šis pants paredz tikai tiesības iesniegt komentārus. Šo secinājumu neatspēko tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips jebkurā procesā, kas uzsākts pret kādu personu, jo procedūra par vielas iekļaušanu Regulas Nr. 1907/2006 XIV pielikumā nevar tikt uzskatīta par procedūru, kas uzsākta pret šīm ieinteresētajām personām. Turklāt tas, ka šīs regulas 58. pantā ir paredzēta sabiedriskā apspriešana, negroza faktu, ka ne ECHA, ne Komisijai atbilstoši šim pantam nav jāuzklausa indivīds, kuru varētu skart tiesību akts, ar ko groza XIV pielikumu. Visbeidzot, kas attiecas uz Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, pēdējā minētā nav grozījusi Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 4. punkta tvērumu un tādējādi nevar radīt tādas procesuālas tiesības, kuras pēdējā minētā regula neparedz.

(sal. ar 81. un 82. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 88. punktu)