Prasība, kas celta 2007. gada 17. aprīlī - Siemens Transmission & Distribution un Nuova Magrini Galileo/Komisija

(lieta T-124/07)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Siemens Transmission & Distribution SA, Grenoble (Francija) un Nuova Magrini Galileo SpA, Bergamo (Itālija) (pārstāvji - H. Wollmann un F. Urlesberger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt apstrīdētā lēmuma 1. pantu tiktāl, ciktāl tajā ir atzīts, ka prasītājas ir pārkāpušas EKL 81. pantu un/vai EEZ līguma 53. pantu laika posmā no 1988. gada 15. aprīļa līdz 2000. gada 13. decembrim, no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 9. oktobrim un no 2004. gada 21. janvāra līdz 2004. gada 11. maijam;

atcelt apstrīdētā lēmuma 2. pantu tiktāl, ciktāl tas skar prasītājas;

pakārtoti, samazināt lēmuma 2. panta 1. punktā katrai no prasītājām noteikto naudas sodu līdz apmēram, kas nepārsniedz, attiecīgi, EUR 2 750 000 attiecībā uz pirmo prasītāju un EUR 1 100 000 attiecībā uz otro prasītāju;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas apstrīd Komisijas 2007. gada 24. janvāra Lēmumu C(2006) 6762 galīgā redakcija lietā COMP/F/38.899 - Gāzes izolācijas slēgiekārtas. Apstrīdētajā lēmumā prasītājām un citiem uzņēmumiem ir noteikti naudas sodi par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. Saskaņā ar Komisijas teikto prasītājas ir piedalījušās vairākos nolīgumos un saskaņotās darbībās gāzes izolācijas slēgiekārtu nozarē.

Prasītājas pamato prasību galvenokārt ar EKL 81. panta 1. punkta un Regulas (EK) Nr. 1/2003 ¹ 23. panta 2. un 3. punkta un 25. panta pārkāpumu. Šajā sakarā tās apgalvo, ka tām uzliktie naudas sodi pārsniedz 10 % no to apgrozījuma iepriekšējā tirdzniecības gadā pirms lēmuma pieņemšanasi. Turklāt Komisija, nosakot naudas sodu, nav ņēmusi vērā prasītāju individuālos apstākļus. Papildus prasītājas apgalvo, ka uzņēmumu identificēšana, ar kuriem prasītājas ir kopīgi atbildīgas, un naudas sodi, kas noteikti individuāliem saistītiem parādniekiem, nav izprotami un ir kļūdaini. Tāpat Komisija ir pārspīlējusi norādītā pārkāpuma ilgumu un nav atzinusi, ka attiecībā uz pārkāpuma lielāko daļu ir iestājies noilgums. Visbeidzot tiek norādīts, ka saistībā ar pirmo pamatu Komisija bez pārliecinoša pierādījuma ir konstatējusi, ka līdz 2000. gada 13. decembrim norādītā pārkāpuma mērķis vai iedarbība ir bijusi konkurences ierobežošana Kopienā.

Otrkārt, prasītājas norāda, ka Komisija ir pārkāpusi būtiskus procesuālus noteikumus. Šajā sakarā tās norāda, ka ir pārkāptas tiesības tikt uzklausītam.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.)