VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)
2015. gada 25. jūnijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “LUCEA LED” reģistrācijas pieteikums – Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “LUCEO” – Agrākas izcelsmes neesamība – Prasība par prioritātes tiesībām – Reģistrā ierakstīts prioritātes datums – Prioritātes dokumenti – Pārbaude pēc savas ierosmes – Tiesības uz aizstāvību
Lieta T‑186/12
Copernicus-Trademarks Ltd, Borehemvuda [Borehamwood] (Apvienotā Karaliste), kurai atļauts tiesvedībā aizstāt Verus EOOD, ko sākotnēji pārstāvēja S. Vykydal, vēlāk – F. Henkel, advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Folliard-Monguiral, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Maquet SAS, Ardona [Ardon], (Francija), ko pārstāv N. Hebeis, avocat,
par prasību par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2012. gada 13. februāra lēmumu lietā R 67/2011‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Capella EOOD un Maquet SAS.
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs G. Berardis [G. Berardis], tiesneši O. Cūcs [O. Czúcz] (referents) un A. Popesku [A. Popescu],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā, ka viena mēneša laikā pēc tam, kad tika izsniegts paziņojums par rakstveida procesa pabeigšanu, neviens lietas dalībnieks nav iesniedzis lūgumu noturēt tiesas sēdi, un tāpēc, pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu, nolemjot izlemt lietu bez tiesvedības mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture un apstrīdētais lēmums
1 2009. gada 29. jūlijā persona, kas iestājusies lietā – Maquet SAS – Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
2 Preču zīme, kuras reģistrācija tika lūgta, ir vārdisks apzīmējums “LUCEA LED”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 10. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Ķirurģiskās lampas”.
4 2009. gada 17. augustā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 31/2009.
5 2009. gada 12. novembrī Capella EOOD, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. pantu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā minētajām precēm.
6 Iebildumi bija balstīti uz Kopienas vārdiskas preču zīmes “LUCEO”, kas aptver tostarp preces, kuras ietilpst 10. klasē un atbilst šādam aprakstam: “ķirurģiskie, medicīnas, zobārstniecības un veterinārijas aparāti, ierīces un instrumenti, locekļu, acu un zobu protēzes”, 2009. gada 16. septembra reģistrācijas pieteikumu Nr. 8554974, un tiem bija pievienota prasība par prioritātes tiesībām, pamatojoties uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 1533/2009, kas 2009. gada 16. martā iesniegts Österreichisches Patentamt (Austrijas Patentu birojs) attiecībā uz tādām pašām precēm.
7 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto pamatojumu.
8 Ar 2009. gada 21. decembra vēstuli “Aicinājums iesniegt prioritātes dokumentus atbilstoši Regulas [Nr. 207/2009] 30. pantam un [Komisijas 1995. gada 13. decembra] Regulas [(EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.),] 6. noteikumam” pārbaudītājs aicināja Capella iesniegt Austrijas preču zīmes “reģistrācijas pieteikuma precīzas kopijas” līdz 2010. gada 22. februārim ieskaitot un precizēja, ka gadījumā, ja tā neatsauksies uz šo aicinājumu, tā zaudēs prioritātes tiesības.
9 Ar 2010. gada 22. februāra vēstuli Capella iesniedza Austrijas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma kopiju.
10 2010. gada 26. oktobrī pārbaudītājs reģistrēja preču zīmi, uz kuru bija balstīti iebildumi. Pārbaudītājs akceptēja prioritātes tiesības, ko Capella pieprasīja [atzīt] šai preču zīmei, un ierakstīja reģistrā 2009. gada 16. martu kā prioritātes datumu.
11 2010. gada 8. novembrī Iebildumu nodaļa pilnībā apmierināja iebildumus un nolēma, ka personai, kas iestājusies lietā, jāsedz [ar iebildumu procesu saistītie] izdevumi. Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka preču zīme, uz kuru ir balstīti iebildumi, ir agrāka par reģistrācijai pieteikto preču zīmi un ka pastāv to sajaukšanas iespēja.
12 2011. gada 4. janvārī persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu. 2011. gada 7. martā tā iesniedza rakstveida paziņojumu, kurā izklāstīts apelācijas [sūdzības] pamatojums.
13 2011. gada 16. augustā Capella iesniedza savus apsvērumus.
14 2011. gada 12. oktobrī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza Landgericht Mannheim (Manheimas apgabaltiesa, Vācija) 2011. gada 23. septembra spriedumu 7 O 186/11, ar kuru Capella piespriests samaksāt personai, kas iestājusies lietā, zaudējumu atlīdzību EUR 1780,20 apmērā par to, ka tā bija iesniegusi nepamatotu pieteikumu, lūdzot izdot rīkojumu par darbību izbeigšanu un atturēšanos no darbību veikšanas, pamatojoties uz preču zīmi, uz kuru bija balstīti iebildumi. Šajā spriedumā Landgericht Mannheim ir uzskatījusi, ka Capella bija rīkojusies ļaunprātīgi. Šajā ziņā tā tostarp ir norādījusi, ka preču zīmes, uz kuru bija balstīti iebildumi, reģistrācija tika lūgta ar vienu vienīgu mērķi – lai iesniegtu pieteikumus, lūdzot izdot rīkojumu par darbību izbeigšanu un atturēšanos no darbību veikšanas, un ka Austrijas preču zīmes, uz kuru bija balstīta prasība par prioritātes tiesībām, reģistrācija ir tikusi lūgta vairākas reizes, nesamaksājot nodevu par reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu. 2011. gada 19. oktobrī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza minētā sprieduma tulkojumu angļu valodā.
15 2011. gada 25. novembrī Apelācijas padomes sekretārs aicināja Capella iesniegt savus apsvērumus attiecībā uz šo spriedumu.
16 2011. gada 6. decembrī Capella iesniedza savus apsvērumus.
17 Ar 2012. gada 13. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelācijas ceturtā padome atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu, noraidīja iebildumus un uzdeva Capella atlīdzināt ar iebildumu un apelācijas procesu saistītos izdevumus. Tā uzskatīja, ka preču zīme, uz kuru ir balstīti iebildumi, nav agrāka par reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Šajā ziņā tā vispirms konstatēja, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pieteikums iesniegts 2009. gada 29. jūlijā, turpretim preču zīmes, uz kuru balstīti iebildumi, reģistrācijas pieteikums iesniegts 2009. gada 16. septembrī, tātad vēlākā datumā. Pēc tam tā norādīja, ka nav juridiski korekti pieprasītas prioritātes tiesības preču zīmei, uz kuru balstīti iebildumi. Capella neesot iesniegusi vajadzīgos dokumentus attiecībā uz prioritātes tiesībām, jo uz tās iesniegtās aizpildītās prasības veidlapas nav atzīmes vai norādes par to, ka tā patiešām ir saņemta Österreichisches Patentamt. Turklāt Apelācijas padome uzskatīja, ka tai ir tiesības iebildumu procesa ietvaros pārbaudīt prasības par prioritātes tiesībām pamatotību.
Tiesvedība, fakti pēc prasības pieteikuma iesniegšanas un lietas dalībnieku prasījumi
18 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 26. aprīlī, Verus EOOD, kas 2011. gada 6. septembrī tika ierakstīta Kopienas preču zīmju reģistrā kā preču zīmes, uz kuru Capella bija balstījusi iebildumus, īpašniece, cēla šo prasību.
19 2012. gada 27. augustā Copernicus-Trademarks Ltd tika ierakstīta Kopienas preču zīmju reģistrā kā šīs preču zīmes jaunā īpašniece.
20 Ar Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2013. gada 23. oktobra spriedumu Copernicus-Trademarks Ltd tika atļauts aizstāt Verus kā prasītāju.
21 2013. gada 13. novembrī Ivo Kermartin GmbH tika ierakstīta Kopienas preču zīmju reģistrā kā preču zīmes, uz kuru balstīti iebildumi, jaunā īpašniece.
22 Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2014. gada 1. aprīlī, persona, kas iestājusies lietā, vērsa Vispārējās tiesas uzmanību uz faktu, ka preču zīme, uz kuru balstīti iebildumi, no prasītājas ir tikusi nodota Ivo Kermartin.
23 Ar 2014. gada 14. oktobra vēstuli Vispārējā tiesa atbilstoši tās Reglamenta 64. pantam lūdza lietas dalībniekus procesa organizatorisko pasākumu ietvaros atbildēt uz jautājumiem. Lietas dalībnieki šos lūgumus izpildīja noteiktajā termiņā.
24 Prasītājas – Copernicus-Trademarks – prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu atpakaļ Apelācijas padomei;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā, kā arī izdevumus procesā Apelācijas padomē.
25 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest Copernicus-Trademarks atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par prasības pieņemamību
26 Kā persona, kas iestājusies lietā, ir norādījusi savā 2014. gada 1. aprīļa vēstulē, preču zīme, uz kuru balstīti iebildumi, vairs nepieder prasītājai.
27 Lietas dalībnieki uzskata, ka šis apstāklis nevar padarīt prasību par nepieņemamu, jo prasītājas interese celt prasību saglabājas tāpēc, ka tās pienākumi, kuri izriet no līguma, ir pamats, uz kura balstās preču zīmes nodošana Ivo Kermartin.
28 Šajā ziņā pietiek atgādināt, ka Savienības tiesa ir tiesīga izvērtēt, ņemot vērā katras lietas apstākļus, vai pareizas tiesvedības intereses attaisno prasības noraidīšanu pēc būtības, iepriekš nelemjot par tās pieņemamību (spriedums, 2002. gada 26. februāris, Padome/Boehringer, C‑23/00 P, Krājums, EU:C:2002:118, 51. un 52. punkts).
29 Šīs lietas apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ vispirms ir jāizvērtē prasības par tiesību akta atcelšanu pamatotība, iepriekš nelemjot par tās pieņemamību, jo katrā ziņā un turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ prasība nav pamatota.
Par prasības pamatotību
30 Prasība ir balstīta tostarp uz četriem pamatiem.
31 Pirmais pamats it īpaši ir saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta pārkāpumu, otrais pamats it īpaši ir saistīts ar šīs regulas 75. panta otrā teikuma pārkāpumu, trešais pamats it īpaši ir saistīts ar Regulas Nr. 2868/95 6. noteikuma 4. punkta, aplūkojot to kopsakarā ar ITSB priekšsēdētāja 2005. gada 1. jūnija lēmuma EX‑05‑5 attiecībā uz dokumentiem, kas iesniedzami, lai pretendētu uz preču zīmes agrāku izcelsmi vai prioritāti, pārkāpumu, un ceturtais pamats it īpaši ir saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 41. un 42. panta pārkāpumu.
32 Turklāt prasītāja, gan neizvirzot to kā atsevišķu prasības pamatu, būtībā norāda arī piekto pamatu, kas saistīts ar to, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, balstot apstrīdēto lēmumu uz apsvērumu, saskaņā ar kuru Capella, iesniedzot preču zīmes, uz kuru balstīti iebildumi, reģistrācijas pieteikumu, ir rīkojusies ļaunticīgi, lai gan, pirmkārt, iebildumu procesā šāds apstāklis nevarot tikt ņemts vērā un, otrkārt, Capella neesot rīkojusies ļaunticīgi.
33 Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu vispirms izvērtēt pirmo [prasības] pamatu un pēc tam ceturto, trešo, otro un piekto pamatu.
Par pirmo pamatu
34 Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktu, vērtējot, vai Capella ir iesniegusi vajadzīgos dokumentus, lai pamatotu tās prasību par prioritātes tiesībām preču zīmei, uz kuru ir balstīti iebildumi. Persona, kas iestājusies lietā, nav izvirzījusi šādu iebildi, bet vienīgi norādījusi uz Capella ļaunticību. Prasītāja arī apgalvo, ka iebildumu procesā nevar tik apšaubīts prioritātes datums, kuru pārbaudītājs ir ierakstījis reģistrā.
35 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šo argumentu.
36 Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktu ITSB izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr procesos, kas attiecas uz relatīviem reģistrācijas atteikuma pamatiem, tas aprobežojas ar pušu iesniegto faktu, pierādījumu un argumentu pārbaudi. Minētās regulas 76. panta 2. punktā ir paredzēts, ka ITSB var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko puses nav iesniegušas laicīgi.
37 Otrkārt, ir jāatgādina, ka pat procesos saistībā ar relatīviem reģistrācijas atteikuma pamatiem Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts pieļauj, ka Apelācijas padome izvērtē atsevišķus pierādījumus pēc savas iniciatīvas. Proti, ITSB ir jālemj par tiesību jautājumiem, pat ja tos nav izvirzījušas puses, ja šādu jautājumu atrisināšana ir nepieciešama, lai pareizi piemērotu Regulu Nr. 207/2009, ņemot vērā lietas dalībnieku iesniegtos pamatus un prasības (spriedums, 2005. gada 1. februāris, SPAG/ITSB – Dann un Backer (“HOOLIGAN”), T‑57/03, Krājums, EU:T:2005:29, 21. punkts).
38 Izskatāmajā lietā Capella ir iesniegusi iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Saskaņā ar šīm normām agrākas preču zīmes īpašnieks var lūgt atteikt pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, ja pastāv šo preču zīmju sajaukšanas iespēja.
39 Tomēr iebildumu procesā relatīvu atteikuma pamatu esamība Regulas Nr. 207/2009 8. panta izpratnē paredz, ka preču zīme, uz kuru ir balstīti iebildumi, eksistē un ir agrāka par reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Tātad runa ir par pierādījumiem, kurus ITSB ir jāizvērtē pēc savas iniciatīvas un kuri nevar tikt atstāti brīvam lietas dalībnieku vērtējumam (šajā ziņā skat. spriedumu, 2008. gada 17. jūnijs, El Corte Inglés/ITSB – Abril Sánchez un Ricote Saugar (“BoomerangTV”), T‑420/03, Krājums, EU:T:2008:203, 77. punkts).
40 No tā izriet, ka izskatāmajā lietā, pat gadījumā, ja persona, kas iestājusies lietā, nebūtu apstrīdējusi prasību par prioritātes tiesībām preču zīmei, uz kuru ir balstīti iebildumi, Regulas Nr. 207/2009 76. pants pieļautu, ka Apelācijas padome pēc savas iniciatīvas izvērtē šīs prasības pamatotību.
41 Treškārt, ir jānorāda, ka katrā ziņā un pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, apelācijas procesā ITSB persona, kas iestājusies lietā, ir ne vien atsaukusies uz Capella ļaunticību, bet ir apstrīdējusi arī prasību par prioritātes tiesībām preču zīmei, uz kuru ir balstīti iebildumi, tātad to, ka tā ir agrāka par reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Tādējādi savā 2011. gada 7. marta rakstveida paziņojumā, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības pamatojums, persona, kas iestājusies lietā, ir norādījusi, ka prasībā par prioritātes tiesībām preču zīmei, uz kuru ir balstīti iebildumi, ir pieļautas vairākas kļūdas un ka var tikt ņemts vērā vienīgi šīs preču zīmes reģistrācijas datums, proti, 2009. gada 16. septembris. Šajā kontekstā persona, kas iestājusies lietā, tostarp ir norādījusi, ka minētā prasība ir balstīta uz Austrijas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu un ka Capella ir samaksājusi Österreichisches Patentamt nodevu par šī reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu tikai pēc tam, kad bija iesniegusi Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
42 No tā izriet, ka arguments par Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta pārkāpumu ir noraidāms.
43 Tāpēc pirmais [prasības] pamats ir jānoraida, nelemjot par iebildumu, ka Apelācijas padomei iebildumu procesā nav tiesību apšaubīt reģistrā ierakstīto prioritātes datumu; šis iebildums tiks pārbaudīts, izvērtējot ceturto [prasības] pamatu.
Par ceturto pamatu
44 Prasītāja uzskata, ka izskatāmajā lietā tas, ka preču zīme, uz kuru ir balstīti iebildumi, ir agrāka, ir pierādīts, ņemot vērā prioritātes datumu: 2009. gada 16. martu, kas ir ierakstīts reģistrā. Apelācijas padomes apsvērums, saskaņā ar kuru iebildumu procesā tai ir tiesības izvērtēt prasības par prioritātes tiesībām pamatotību, esot kļūdains. Apelācijas padomei šādā procesā neesot tiesību apšaubīt reģistrā ierakstīto datu spēkā esamību. Attiecīgi Apelācijas padome, nevis vienkārši pārņemot reģistrā ierakstīto datumu: 2009. gada 16. martu, bet izvērtējot, vai izskatāmajā lietā ir īstenojušies prioritātes tiesību nosacījumi, kas paredzēti Regulas Nr. 207/2009 29. un 30. pantā, Regulas Nr. 2868/95 6. noteikumā un lēmuma EX‑05‑5 1. un 2. pantā, esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 41. un 42. pantu.
45 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
46 Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka izskatāmajā lietā preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi, reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums, proti, 2009. gada 16. septembris, ir vēlāks nekā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums, proti, 2009. gada 29. jūlijs. Attiecīgi tas, vai preču zīme, uz kuru ir balstīti iebildumi, ir agrāka, ir atkarīgs no prasības par 2009. gada 16. marta kā prioritātes datuma atzīšanu pamatotības.
47 Otrkārt, runājot par to, vai Apelācijas padomei ir pienākums balstīties uz prioritātes datumu, kuru pārbaudītājs ir ierakstījis reģistrā, bez tiesībām izvērtēt, vai ir īstenojušies prasības par prioritātes tiesībām nosacījumi, vispirms ir jāatgādina, ka ITSB iebildumu procesā principā ir jāvērtē pušu norādīto faktu patiesums un pierādījumu, kurus tās iesniegušas, pierādošais spēks (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 20. aprīlis, Atomic Austria/ITSB – Fabricas Agrupadas de Muñecas de Onil (“ATOMIC BLITZ”), T‑318/03, Krājums, EU:T:2005:136, 34. un 35. punkts).
48 Tomēr šim principam ir robežas. Kā to pamatoti norāda prasītāja, iebildumu procesā nevar tikt apstrīdēta preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi, spēkā esamība. Proti, ja preču zīmes, pret kuru vērsti iebildumi, balstoties uz Kopienas preču zīmi, pieteikuma iesniedzējs vēlas apstrīdēt šīs iepriekš minētās preču zīmes spēkā esamību, tam tas ir jādara spēkā neesamības atzīšanas procesā ITSB (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 13. aprīlis, Bodegas y Viñedos Puerta de Labastida/ITSB – Unión de Cosecheros de Labastida (“PUERTA DE LABASTIDA”), T‑345/09, EU:T:2011:173, 65. punkts).
49 Tomēr pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, šī judikatūra, kas attiecas uz Kopienas preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi, spēkā esamību, nevar tikt transponēta uz prasību par šādas preču zīmes prioritātes tiesībām.
50 Šajā kontekstā vispirms ir jānorāda, ka spēkā neesamības atzīšanas procesā nevar – vai vismaz lietderīgi nevar – tikt apstrīdēta Kopienas preču zīmes prioritātes datuma ierakstīšana reģistrā. Pirmkārt, runa nav par absolūtiem spēkā neesamības pamatiem Regulas Nr. 207/2009 52. panta izpratnē. Otrkārt, Regulas Nr. 207/2009 53. pants, kurā regulēti relatīvas spēkā neesamības pamati, neļauj lietderīgi apstrīdēt prioritātes datumu, kuru pārbaudītājs ir ierakstījis reģistrā. Protams, ir tiesa, ka saskaņā ar minētā panta 1. punkta a) apakšpunktu var tikt lūgta reģistrētas preču zīmes atzīšana par spēkā neesošu, ja pastāv šīs preču zīmes un agrākas preču zīmes sajaukšanas iespēja minētās regulas 8. panta 1. punkta izpratnē. Tāpat ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu preču zīmju reģistrācijas pieteikumi var būt “agrākas preču zīmes” minētā panta 1. punkta mērķiem. Tomēr Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir precizēts, ka tas tā ir “ar nosacījumu, ka tie ir reģistrēti”. No tā izriet, ka pieteikumus par reģistrētas preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, kas ir balstīti uz reģistrācijas pieteikumiem, var bloķēt ar iebildumiem, kas ir balstīti uz minēto reģistrēto preču zīmi un aptver minētos reģistrācijas pieteikumus. Attiecīgi izskatāmajā lietā pieteikums par preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi, spēkā neesamības atzīšanu nevar tikt uzskatīts par efektīvu prasību, lai apstrīdētu prasību par šīs preču zīmes prioritātes tiesībām.
51 Turpinot ir jākonstatē, ka neeksistē cits īpašs process, kas, pirmkārt, ļauj trešajām personām apstrīdēt reģistrā ierakstītu Kopienas preču zīmes prioritātes datumu un, otrkārt, var tikt salīdzināts ar spēkā neesamības atzīšanas procesu, kura viena no īpatnībām ir tāda, ka ITSB to nevar uzsākt pēc savas iniciatīvas.
52 Pirmkārt, apelācijas sūdzība Regulas Nr. 207/2009 58.–61. panta izpratnē neveido šādu procesu. Saskaņā ar minētās regulas 59. pantu vienīgi pusēm, kas iesaistītas procesā, kurā pieņemts ITSB Iebildumu nodaļas lēmums, ir atļauts iesniegt par to apelācijas sūdzību Apelācijas padomē. Citas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs ne vienmēr būs puse Kopienas preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi pret tās reģistrāciju, reģistrācijas procesā un tātad nevarēs apstrīdēt prasību par šīs iepriekš minētās preču zīmes prioritātes tiesībām, iesniedzot apelācijas sūdzību. Tādējādi izskatāmajā lietā persona, kas iestājusies lietā, nevarēja iesniegt apelācijas sūdzību ITSB, lai apstrīdētu pārbaudītāja lēmumu attiecībā uz preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi pret tās kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, prioritātes tiesībām.
53 Otrkārt, runājot par prasītājas norādītajiem procesiem, kas atļauj veikt [ieraksta] anulēšanu vai [lēmuma] atcelšanu, kas paredzēta Regulas Nr. 207/2009 80. pantā, aplūkojot to kopsakarā ar Regulas Nr. 2868/95 53.a noteikumu, vai procesus, kas atļauj veikt Regulas Nr. 2868/95 27. un 53. noteikumā paredzēto [kļūdu] labošanu, pietiek konstatēt, ka katrā ziņā tie nevar tikt salīdzināti ar spēkā neesamības atzīšanas procesiem, tā kā ITSB pēc savas iniciatīvas var uzsākt [ieraksta] anulēšanas, [lēmuma] atcelšanas vai [kļūdu] labošanas procesus minēto normu izpratnē, turpretim šāda iespēja nepastāv attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesiem. Turklāt, runājot par Regulas Nr. 207/2009 80. pantā paredzētajiem [ieraksta] anulēšanas vai [lēmuma] atcelšanas procesiem – pieņemot, ka tie ir piemērojami izskatāmajā lietā –, ir jānorāda, ka saskaņā ar šīs normas 2. punktu tos var pieprasīt veikt tikai kāda no procesā, kurā pieņemts attiecīgais lēmums, iesaistītajām pusēm. Tomēr, kā tas ir izklāstīts iepriekš 52. punktā, Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs ne vienmēr būs puse citas Kopienas preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi pret tās reģistrāciju, reģistrācijas procesā. Attiecībā uz [kļūdu] labošanas procesiem Regulas Nr. 2868/95 27. noteikuma izpratnē – pieņemot, ka tie ir piemērojami izskatāmajā lietā –, ir jākonstatē, ka šajā normā ir paredzēts, ka labojumi var tikt veikti vienīgi pēc [ITSB] iniciatīvas vai pēc [preču zīmes] īpašnieka lūguma.
54 No tā izriet, ka iepriekš 48. punktā minētā judikatūra, saskaņā ar kuru Kopienas preču zīmes spēkā esamība nevar tikt apstrīdēta iebildumu procesā, nav transponējama attiecībā uz prasības par šādas preču zīmes prioritātes tiesībām pamatotības apstrīdēšanu.
55 Līdz ar to pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelācijas padome izskatāmajā lietā nav pieļāvusi kļūdu, izvērtējot, vai ir īstenojušies prasības par prioritātes tiesībām nosacījumi, kuri paredzēti Regulas Nr. 207/2009 29. un 30. pantā, Regulas Nr. 2868/95 6. noteikumā un lēmuma EX‑05‑5 1. un 2. pantā.
56 No tā izriet, ka ceturtais pamats ir jānoraida daļā, kurā prasītāja norāda uz to, ka Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 41. un 42. pantu, izvērtējot, vai ir īstenojušies prasības par prioritātes tiesībām nosacījumi. Tāpat ir jānoraida prasītājas iebildums, kuru tā izvirzījusi saistībā ar pirmo [prasības] pamatu, apgalvojot, ka iebildumu procesā Apelācijas padomei nav tiesību apšaubīt reģistrā ierakstīto prioritātes datumu (skat. iepriekš 43. punktu).
57 Tā kā prasītāja ar atsevišķiem argumentiem, kas izvirzīti saistībā ar ceturto [prasības] pamatu, no jauna apstrīd faktu, ka jautājums par prasības par prioritātes tiesībām pamatotību bija daļa no strīda procesā Apelācijas padomē, minētie argumenti ir jānoraida to motīvu dēļ, kas izklāstīti, izvērtējot pirmo [prasības] pamatu.
58 Tāpēc pirmais un ceturtais pamats ir jānoraida pilnībā.
Par trešo pamatu
59 Saistībā ar šo pamatu prasītāja apstrīd Apelācijas padomes secinājumu, saskaņā ar kuru Capella nav iesniegusi vajadzīgo dokumentu, lai pierādītu, ka prasība par prioritātes tiesībām preču zīmei, uz kuru ir balstīti iebildumi, ir pamatota. Prasītāja uzskata, ka izskatāmajā lietā ir izpildītas prasības, kas paredzētas Regulas Nr. 2868/95 6. noteikuma 4. punktā, aplūkojot to kopsakarā ar lēmumu EX‑05‑5.
60 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
61 Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 29. panta 1. punktā ir paredzēts, ka personai vai šīs personas tiesību pārņēmējam, kas iesniedzis atbilstīgi sagatavotu preču zīmes [reģistrācijas] pieteikumu jebkurā dalībvalstī, vai jebkurai dalībvalstij, kas ir pārskatītās un grozītās 1883. gada 20. marta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vai Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dibināšanas līguma dalībniece, lai iesniegtu Kopienas preču zīmes [reģistrācijas] pieteikumu par tādu pašu preču zīmi attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem [reģistrācijas] pieteikums iesniegts, vai tajos ietilpst, ir tiesības vai prioritāte sešu mēnešu laikposmā no pirmā [reģistrācijas] pieteikuma iesniegšanas dienas. Saskaņā ar minētā panta 2. punktu uzskata, ka jebkura [reģistrācijas] pieteikuma iesniegšana, kas ir līdzvērtīga parastai iesniegšanai kādā valstī atbilstoši tās valsts tiesību aktiem, kur tā veikta, vai atbilstoši divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, rada tiesības uz prioritāti. No minētā panta 3. punkta izriet, ka parasta [reģistrācijas] pieteikuma iesniegšana kādā valstī ir jebkāda pieteikuma iesniegšana, kas ir pietiekama, lai noteiktu iesniegšanas datumu neatkarīgi no pieteikuma tālākā iznākuma. Minētā panta 4. punktā ir paredzēts, ka vēlāku pieteikumu par preču zīmi, par kuru iepriekš jau ticis iesniegts pirmais iesniegums [reģistrācijas pieteikums] attiecībā uz tām pašām precēm un pakalpojumiem un kas ir iesniegts tajā pašā valstī vai šai valstij, prioritātes noteikšanas nolūkos uzskata par pirmo pieteikumu ar nosacījumu, ka vēlākā pieteikuma iesniegšanas brīdī iepriekšējais [agrākais reģistrācijas] pieteikums ir ticis paņemts atpakaļ, atteikts vai noraidīts bez publiskas izskatīšanas un neatstājot spēkā nekādas tiesības, kā arī nav bijis pamats prasībai par prioritātes tiesībām. Iepriekšējais [agrākais reģistrācijas] pieteikums pēc tam vairs nevar būt par pamatu prasībai par prioritātes tiesībām.
62 Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 30. panta “Prasība par prioritātes tiesībām” pirmo teikumu pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas izmantot iepriekšēja [agrāka reģistrācijas] pieteikuma prioritāti, iesniedz prioritātes deklarāciju un iepriekšējā [agrākā reģistrācijas] pieteikuma kopiju.
63 Saskaņā ar Regulas Nr. 2869/95 6. noteikuma 1. punktu, ja pieteikumā pieprasa viena vai vairāku agrāku [reģistrācijas] pieteikumu Regulas Nr. 207/2009 29. panta izpratnē prioritāti, ievērojot Regulas Nr. 207/2009 30. pantu, pieteicējs norāda iepriekšējā [agrākā reģistrācijas] pieteikuma lietas numuru un iesniedz tā kopiju trīs mēnešos no iesniegšanas datuma. Atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 6. noteikuma 1. punktam iestāde, kas saņēma iepriekšējo [agrāko reģistrācijas] pieteikumu, apstiprina kopiju, ka tā ir iepriekšējā [agrākā reģistrācijas] pieteikuma precīza kopija, un pievieno šīs iestādes izdotu sertifikātu, apliecinot iepriekšējā [agrākā reģistrācijas] pieteikuma iesniegšanas datumu.
64 Saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 6. noteikuma 4. punktu ITSB priekšsēdētājs var noteikt, ka pieteicēja sniedzamo pierādījumu var būt mazāk, nekā prasīts 1. punktā, ar nosacījumu, ka nepieciešamā informācija ITSB ir pieejama no citiem avotiem.
65 Pamatojoties uz šo normu, ITSB priekšsēdētājs, pirmkārt, ir pieņēmis lēmumu EX‑05‑5, kura 1. pantā “Prioritātes sertifikātu aizstāšana ar [interneta] vietnēs pieejamo informāciju” ir paredzēts:
“Pieteicējs, pieprasot prioritāti, var iesniegt ne visus pamatojošos dokumentus, kas ir paredzēti atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 [..] 6. panta 1. punktam, ar nosacījumu, ka vajadzīgā informācija [ITSB] var būt pieejama Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vai Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma dalībvalsts centrālā rūpnieciskā īpašuma biroja oficiālajā [interneta] vietnē.”
66 Minētā lēmuma 2. pants “Process” ir formulēts šādi:
“1. Ja pieteicējs, prasot atzīt prioritātes tiesības, vēl nav iesniedzis visus Regulas Nr. 2868/95 [..] 6. panta 1. punktā paredzētos dokumentus, Birojs sistemātiski pārbauda, vai valsts, kurā vai attiecībā uz kuru tiek apgalvots, ka ir iesniegts agrākās preču zīmes reģistrācijas pieteikums, centrālā rūpnieciskā īpašuma biroja oficiālajā [interneta] vietnē ir pieejama informācija par agrākās preču zīmes pieteikuma, kura prioritāti lūdz atzīt, lietas numuru, pieteikuma iesniegšanas datumu, [preču zīmes] reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja vai īpašnieka uzvārdu, preču zīmes attēlojumu un preču un pakalpojumu sarakstu.
2. Gadījumā, kad šādā [interneta] vietnē [ITSB] var būt pieejama vajadzīgā informācija, [ITSB], ievērojot [šīs informācijas] apmēru, izdara par to atzīmi Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma lietā. Pretējā gadījumā [ITSB], pamatojoties uz Regulas Nr. 2868/95 [..] 9. noteikuma 3. punkta c) apakšpunktu, izsniedz uzaicinājumu iesniegt Regulas Nr. 2868/95 [..] 6. panta 1. punktā paredzētos dokumentus.”
67 ITSB priekšsēdētājs, pamatojoties uz Regulas Nr. 2686/95 6. noteikuma 4. punktu, otrkārt, ir izdevis 2003. gada 20. janvāra lēmumu EX‑03‑5 par formālajām prasībām, pretendējot uz [preču zīmes] agrāku izcelsmi vai prioritāti, kura 1. pantā “Prioritātes dokumenti Kopienas preču zīmēm” ir paredzēts:
“Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs var iesniegt prasību par prioritātes tiesībām pamatojošus dokumentus, kurus izsniegusi kompetentā iestāde, kas saņēma agrāko reģistrācijas pieteikumu, kā tas ir paredzēts Regulas Nr. 2869/95 [..] 6. noteikuma 1. punktā (“prioritātes dokuments”) – vai nu dokumenta oriģināleksemplāra vai apliecinātas fotokopijas veidā [..].”
68 Šo tiesību normu gaismā ir jāizvērtē prasītājas argumenti, ar kuriem tā vēlas pierādīt, ka Capella ir iesniegusi vajadzīgos dokumentus attiecībā uz prioritātes tiesībām.
69 Pirmām kārtām, prasītāja apgalvo, ka lēmuma EX‑05‑5 1. un 2. pantā paredzētā informācija bija pieejama Österreichisches Patentamt interneta vietnē.
70 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
71 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar lēmuma EX‑05‑5 2. pantu preču zīmes, uz kuru ir balstīta prasība par prioritātes tiesībām, reģistrācijas pieteikumā ietvertais preču un pakalpojumu saraksts ir daļa no ziņām, kurām ir jābūt pieejamām attiecīgā biroja interneta vietnē brīdī, kad tiek izvērtēta prasības par prioritāti pamatotība. Tātad izskatāmajā lietā ir jāizvērtē, vai preču un pakalpojumu saraksts, attiecībā uz kuriem tika lūgta Austrijas preču zīmes reģistrācija, bija pieejams Österreichisches Patentamt interneta vietnē brīdī, kad pārbaudītājs izvērtēja prasību par preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi, prioritātes tiesībām.
72 Prasītāja apgalvo, ka Österreichisches Patentamt interneta vietnē šī informācija bija pieejama. Tomēr persona, kas iestājusies lietā, apstrīdot šo apgalvojumu, ir iesniegusi minētā biroja 2013. gada 29. aprīļa paziņojumu, no kura izriet, ka 2009. gadā, tātad brīdī, kad pārbaudītājs izvērtēja prasību par preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi, prioritātes tiesībām, pastāvēja divi avoti attiecībā uz Austrijas preču zīmēm: proti, pirmkārt, bezmaksas informācijas meklēšanas rīks, kas pieejams Österreichisches Patentamt interneta vietnē, un, otrkārt, privātuzņēmuma, kuru kontrolē minētais birojs, informācijas meklēšanas rīks. No šī paziņojuma arī izriet, ka, tā kā Austrijas preču zīmes reģistrācijas pieteikums bija nesekmīgs, ne šī biroja interneta vietnē pieejamais bezmaksas informācijas meklēšanas rīks, ne privātuzņēmuma, kuru kontrolē minētais birojs, informācijas meklēšanas rīks nedod iespēju piekļūt detalizētam preču un pakalpojumu sarakstam, bet vienīgi to [Nicas klasifikācijas] klašu, attiecībā uz kurām tika lūgta reģistrācija, numuriem.
73 Prasītāja, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu, ir norādījusi, ka Austrijas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, uz kuru ir balstīta prasība par prioritātes tiesībām, bija nesekmīgs un tātad nav reģistrēta neviena Austrijas preču zīme.
74 Ņemot vērā šos apstākļus un faktu, ka prasītāja nav izvirzījusi nevienu argumentu, ar kuru var atspēkot personas, kas iestājusies lietā, iesniegto dokumentu ticamību, Vispārējā tiesa uzskata, ka no tiesību viedokļa ir pietiekami pierādīts, ka brīdī, kad pārbaudītājs izvērtēja prasību par preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi, prioritātes tiesībām, ne Österreichisches Patentamt interneta vietnē, ne privātuzņēmuma, kuru kontrolē šis birojs, interneta vietnē nebija pieejams precīzs preču un pakalpojumu, attiecībā uz kuriem tika lūgta Austrijas preču zīmes reģistrācija, saraksts.
75 Attiecīgi Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu, secinot, ka izskatāmajā lietā nav īstenojušies lēmuma EX‑05‑5 1. un 2. pantā paredzētie nosacījumi, nelemjot par to, vai minētais [informācijas] meklēšanas rīks, kuru piedāvā Österreichisches Patentamt kontrolētais birojs, var tikt uzskatīts par daļu no šī biroja interneta vietnes minēto normu izpratnē. Tāpēc šis prasības pamats ir jānoraida daļā, kurā tiek apgalvots minēto normu pārkāpums.
76 Otrām kārtām, prasītāja apgalvo, ka 2009. gada 21. decembrī, kad pārbaudītājs atbilstoši lēmuma EX‑05‑5 2. panta 2. punktam uzaicināja Capella iesniegt precīzas Austrijas preču zīmes pieteikuma, uz kuru ir balstīta prasība par prioritātes tiesībām, kopijas, tā ir iesniegusi prasīto dokumentu. Saskaņā ar lēmuma EX‑03‑5 1. pantu esot pietiekami iesniegt apliecinātu preču zīmes reģistrācijas pieteikuma kopiju.
77 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no lēmuma EX‑05‑5 2. panta 2. punkta izriet, ka vajadzīgā informācija, kas nav pieejama attiecīgā biroja interneta vietnē, principā ir jāiesniedz Regulas Nr. 2868/95 6. panta 1. punktā paredzētā dokumenta formā, proti, agrākā reģistrācijas pieteikuma kopija, kuru iestāde, kas saņēma agrāko reģistrācijas pieteikumu, ir apliecinājusi kā agrākā pieteikuma precīzu kopiju un kurai pievienots šīs iestādes izdots sertifikāts, apliecinot agrākā pieteikuma iesniegšanas datumu.
78 Protams, prasītāja pamatoti apgalvo, ka lēmuma EX‑03‑5 1. pantā šīs prasības ir vājinātas, jo tajā ir paredzēta tikai apstiprināta prioritātes dokumenta kopija Regulas Nr. 2868/95 6. panta 1. punkta izpratnē. Tomēr pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, no šīs normas nevar tikt secināts, ka Capella aizpildītā reģistrācijas pieteikuma kopija atbilda šīm prasībām. Proti, pat ja prioritātes dokumenta kopiju nav jāapliecina iestādei, kurā tika iesniegts reģistrācijas pieteikums, tomēr tam ir jābūt dokumentam, ar kura palīdzību pārbaudītājam jāspēj pārbaudīt, vai attiecīgais birojs ir saņēmis preču zīmes reģistrācijas pieteikumu un kad tas ir noticis. Tomēr Capella iesniegtā reģistrācijas pieteikuma kopija neietvēra atzīmi par to, ka Österreichisches Patentamt to ir saņēmis.
79 Attiecīgi Apelācijas padomes secinājumā, saskaņā ar kuru Capella nav iesniegusi vajadzīgos prioritātes dokumentus, nav pieļauta kļūda.
80 Trešām kārtām, ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru ITSB pārbaudītājiem esot bijusi un joprojām esot ierasta prakse akceptēt tādas reģistrācijas pieteikuma kopijas, kādu iesniedza Capella. Šajā ziņā pietiek atgādināt, ka lēmumi, kas apelācijas padomēm jāpieņem saskaņā ar Regulu Nr. 207/2009 attiecībā uz apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju, tiek pieņemti, īstenojot saistošo kompetenci, nevis rīcības brīvību (spriedums, 2007. gada 26. aprīlis, Alcon/ITSB, C‑412/05 P, Krājums, EU:C:2007:252, 65. punkts, un spriedums, 2005. gada 24. novembris, Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), T‑346/04, Krājums, EU:T:2005:420, 71. punkts). Tāpēc apstrīdētā lēmuma tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties vienīgi uz pieejamām tiesību normām, kā tās ir interpretējušas Savienības tiesas, nevis uz iespējamo agrāko ITSB praksi.
81 Tā kā prasītāja, atsaucoties uz tiesiskās paļāvības principu, vēlas arī apgalvot, ka Apelācijas padomei, pirms tā atkāpās no ierastās ITSB prakses, esot bijis jāinformē Capella par tās šaubām attiecībā uz dokumentiem, kurus tā bija iesniegusi, šis arguments tiks izvērtēts saistībā ar ceturto [prasības] pamatu.
82 Ceturtām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu par to, ka pārbaudītājam esot bijis iespējams lūgt Österreichisches Patentamt paziņot precīzu preču un pakalpojumu, attiecībā uz kuriem tika lūgta Austrijas preču zīmes reģistrācija, sarakstu, pietiek konstatēt, ka no lēmuma EX‑05‑5 1. un 2. punkta un Regulas Nr. 2868/95 6. noteikuma 1. punkta skaidri izriet, ka, izņemot situāciju, kurā vajadzīgā informācija ir pieejama biroja, kurā tika iesniegts reģistrācijas pieteikums, interneta vietnē, personai, kura prasa atzīt preču zīmes prioritātes tiesības, ir jāiesniedz vajadzīgie prioritātes dokumenti. Nevienā atbilstošā tiesību normā nav paredzēts, ka gadījumā, kad vajadzīgā informācija nav pieejama biroja, kurā tika iesniegts reģistrācijas pieteikums, interneta vietnē, pārbaudītājam ir tieši jāsazinās ar minēto biroju. Gluži pretēji, šādā gadījumā, ja ir nepieciešams, personai, kura pieprasa prioritāti, pēc tam, kad pārbaudītājs saskaņā ar lēmuma EX‑05‑5 2. panta 2. punktu un Regulas Nr. 2869/95 9. noteikuma 3. punkta c) apakšpunktu to ir aicinājis [iesniegt dokumentus], kā tas ir noticis izskatāmajā lietā, pašai ir jāiesniedz šie dokumenti.
83 Tātad šis iebildums ir jānoraida, nelemjot par to, vai šis iebildums var tikt uzskatīts par pieņemamu, ņemot vērā, ka pirmo reizi tas tika izvirzīts, prasītājai atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu.
84 Tāpēc trešais [prasības] pamats ir jānoraida, izņemot vērtējumu, kas veicams attiecībā uz iebildumu – pieņemot, ka tas ir izvirzīts – par to, ka Capella tiesiskās paļāvības uz ITSB parasto praksi dēļ Apelācijas padomei esot bijis jāinformē Capella par tās šaubām attiecībā uz tās iesniegtajiem dokumentiem (skat. iepriekš 81. punktu).
Par otro pamatu
85 Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 75. panta otro teikumu, secinot, ka Capella nav iesniegusi vajadzīgos prioritātes dokumentus, bet nelūdzot to iepriekš paust viedokli šajā ziņā. Ir tiesa, ka Apelācijas padomes kanceleja ar 2011. gada 25. novembra lēmumu esot aicinājusi prasītāju iesniegt savus apsvērumus attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, 2011. gada 12. oktobra vēstuli. Tomēr, tā kā pārbaudītājs ir akceptējis un ierakstījis reģistrā apgalvoto prioritātes datumu un persona, kas iestājusies lietā, nav apstrīdējusi prasību par prioritātes tiesībām, Capella neesot bijis iemesla pieņemt, ka Apelācijas padome var apšaubīt šo jautājumu. Turklāt bez Apelācijas padomes norādes Capella neesot varējusi iedomāties, ka tā nav apmierināta ar pārbaudītāja veikto analīzi, kas esot atbilstoša parastajai ITSB praksei. Attiecīgi Apelācijas padomei tā esot bijusi jāinformē par savām šaubām.
86 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
87 Vispirms ir jānorāda, ka saistībā ar šo pamatu prasītāja būtībā norāda, ka Apelāciju padomei esot bijis jāinformē Capella par savām šaubām attiecībā uz tās iesniegto dokumentu pietiekamību. Šajā kontekstā ir jāizvērtē ne tikai argumenti, kas tieši saistīti ar Regulas Nr. 27/2009 75. panta otrā teikuma pārkāpumu un tie, kas saistīti ar tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, bet arī, vai pārbaudītāja pieļautā kļūda bija tāda, kas radīja Apelācijas padomei pienākumu informēt Capella par savām šaubām.
– Par argumentiem saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 75. panta otro teikumu
88 Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrajam teikumam ITSB lēmumi balstās tikai uz tādiem motīviem vai pierādījumiem, par ko attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus.
89 Turpinot, attiecībā uz iebildumu par to, ka Capella neesot varējusi paredzēt, ka Apelācijas padome atkāpsies no prioritātes datuma, kuru pārbaudītājs ir ierakstījis reģistrā, pirmkārt, pietiek atgādināt, ka iebildumu procesā Apelācijas padomei ir jāizvērtē, vai preču zīme, uz kuru ir balstīti iebildumi, ir agrāka par reģistrācijai pieteikto preču zīmi (skat. iepriekš 37.–40. punktu) un šajā kontekstā, ja ir nepieciešams, tai ir arī jāizvērtē, vai ir īstenojušies prasības par prioritātes tiesībām nosacījumi (skat. iepriekš 46.–55. punktu). Otrkārt, ir jānorāda, ka izskatāmajā lietā persona, kas iestājusies lietā, savā 2011. gada 7. marta rakstveida paziņojumā, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības pamatojums, ir apstrīdējusi prasību par preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi, prioritātes tiesībām un tātad to, ka tā ir agrāka par reģistrācijai pieteikto preču zīmi (skat. iepriekš 41. punktu). Attiecīgi šis jautājums bija daļa no strīda procesā Apelācijas padomē un, pat ja nebija skaidras Apelācijas padomes norādes, Capella bija jāparedz, ka Apelācijas padome izvērtēs pārbaudītāja secinājumu attiecībā uz prasību par preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi, prioritātes tiesībām.
90 Šajā kontekstā ir arī jānorāda, ka Capella tika atļauts iesniegt apsvērumus attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, 2011. gada 7. marta rakstveida paziņojumu, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības pamatojums, un ka tai pat bija iespēja paust savu viedokli šajā ziņā, kad Apelācijas padome 2011. gada 25. novembrī to aicināja iesniegt savus apsvērumus, atbildot uz personas, kas iestājusies lietā, 2011. gada 12. un 19. oktobra apsvērumiem par Landgericht Mannheim 2011. gada 23. septembra spriedumu (skat. iepriekš 14. punktu).
91 Turklāt Apelācijas padomei nebija pienākums informēt Capella par to, ka tā neapstiprinās pārbaudītāja secinājumu attiecībā uz prasības par prioritātes tiesībām pamatotību. Tiesības tikt uzklausītam Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrā teikuma izpratnē attiecas uz visiem faktiskajiem vai tiesiskajiem apstākļiem, pamatojoties uz kuriem tiek pieņemts lēmums, bet ne uz galīgo nostāju, ko iestāde grasās ieņemt (spriedums, 2006. gada 7. septembris, L & D/ITSB – Sämann (“Aire Limpio”), T‑168/04, Krājums, EU:T:2006:245, 116. punkts).
92 Attiecīgi argumenti saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrā teikuma pārkāpumu ir jānoraida.
– Par argumentiem saistībā ar tiesiskās paļāvības principu
93 Šajā ziņā, pirmkārt, tā kā prasītāja atsaucas uz tiesisko paļāvību saistībā ar ierakstiem reģistrā, pietiek atgādināt, ka iepriekš 89. punktā izklāstīto apsvērumu dēļ prasītāja nevarēja izslēgt iespēju, ka Apelācijas padome var izvērtēt prasības par prioritātes tiesībām pamatotību.
94 Otrkārt, tā kā prasītāja vēlas atsaukties arī uz faktu, ka Apelācijas padomei, pirms tā atkāpjas no ierastās ITSB prakses, saskaņā ar kuru tādi dokumenti, kādus tā bija iesniegusi, esot tikuši akceptēti kā prioritātes dokumenti, esot bijis jāinformē Capella par tās šaubām, ir jākonstatē, ka prasītāja nesniedz nevienu pierādījumu, ar kuru var pierādīt šādas prakses esamību. Dokumenti, uz kuriem prasītāja atsaucas, lai pamatotu savu argumentu, ir vēstules, ar kurām ITSB pārbaudītājs ir aicinājis Capella iesniegt prioritātes dokumentus “atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 30. pantam un Regulas Nr. 2868/95 6. noteikumam” un dažās no kurām tas ir norādījis, ka, pamatojoties uz lēmumu EX‑03‑5, nav nepieciešamas apstiprinātas kopijas. Tomēr ne no šīs informācijas, ne no tiesību normām, uz kurām pārbaudītājs ir atsaucies, neizriet, ka aizpildīta reģistrācijas pieteikuma veidlapa, no kuras nevar izsecināt, vai attiecīgais birojs to ir saņēmis un kad tas noticis, var tikt uzskatīta par pietiekamu prioritātes dokumentu Regulas Nr. 2868/95 6. noteikuma 1. punkta un lēmuma EX‑03‑5 1. panta izpratnē (skat. iepriekš 78. punktu).
95 Attiecīgi ir jānoraida argumenti saistībā ar tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, nelemjot par šo argumentu pamatojumam iesniegto dokumentu pieņemamību; prasītāja šos dokumentus iesniedza pēc prasības pieteikuma un replikas raksta, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu.
– Par pārbaudītāja pieļautās kļūdas sekām
96 Pieņemot, ka prasītāja ar saviem argumentiem vēlas balstīties arī uz faktu, ka pārbaudītāja pieļautās kļūdas dēļ Apelācijas padomei esot bijis jāinformē Capella par tās šaubām, šie argumenti arī ir jānoraida.
97 Šajā ziņā vispirms ir jākonstatē, ka izskatāmajā lietā pārbaudītāja kļūda izpaužas tikai kā kļūdains secinājums, ka Capella iesniegtie dokumenti atbilst lēmuma EX‑03‑5 1. pantā paredzētajām prasībām.
98 Tomēr izskatāmajā lietā šī pārbaudītāja kļūda neradīja Apelācijas padomei pienākumu aicināt Capella ieņemt īpašu nostāju šajā jautājumā vai informēt to par savām šaubām šajā ziņā, jo iepriekš 89.–91. punktā izklāstīto apsvērumu dēļ jautājumu par to, vai pārbaudītāja secinājums attiecībā uz prasību par prioritātes tiesībām ir kļūdains, ir izvirzījusi persona, kas iestājusies lietā.
99 Turpinot, ja prasītāja ar saviem argumentiem vēlas balstīties uz to, ka pārbaudītāja kļūdas dēļ Capella nevarēja iesniegt vajadzīgos dokumentus, šis iebildums arī ir jānoraida.
100 Ir jākonstatē, ka pārbaudītāja kļūda nekādi nav ierobežojusi Capella iespējas iesniegt vajadzīgos prioritātes dokumentus, bet ka šajā ziņā pārbaudītājs pilnībā ir ievērojis atbilstošajās tiesību normās paredzēto procedūru.
101 Kā izriet no lēmuma EX‑05‑5 1. un 2. panta, principā Capella bija jāizvērtē, vai vajadzīgā informācija ir pieejama Österreichisches Patentamt interneta vietnē, un, ja tas tā nav, jāiesniedz vajadzīgie prioritātes dokumenti. Šo interpretāciju apstiprina minētā lēmuma preambulas 12. apsvērums, saskaņā ar kuru “[prasības par prioritātes tiesībām] iesniedzējs, kad pretendē uz prioritātes tiesībām vai agrāku izcelsmi, pats spēj pārbaudīt, vai vajadzīgā informācija ir pieejama interneta vietnē, tādējādi tas var iepriekš zināt, vai tam ir jāiesniedz prioritātes vai agrākas izcelsmes dokuments”. Tomēr, kā ir izklāstīts iepriekš 76.–79. punktā, Capella nav iesniegusi vajadzīgo dokumentu.
102 Pārbaudītājs atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 9. noteikuma 3. punkta c) apakšpunktam ar 2009. gada 21. decembra vēstuli ir aicinājis Capella iesniegt Regulas Nr. 2868/95 6. noteikuma 1. punktā paredzētos prioritātes dokumentus līdz 2010. gada 22. februārim ieskaitot, vienlaikus precizējot, ka saskaņā ar lēmuma EX‑03‑5 1. pantu ir pietiekami iesniegt apstiprinātu kopiju un ka gadījumā, ja Capella neatsauksies uz šo aicinājumu, tā zaudēs prioritātes tiesības. Kā ir izklāstīts iepriekš 76.–78. punktā, dokuments, kuru Capella iesniedza 2010. gada 22. februārī, tātad termiņa, kuru tai noteica pārbaudītājs, pēdējā dienā, nebija vajadzīgais prioritātes dokuments.
103 Šādos apstākļos pārbaudītājam nebija Capella no jauna jāaicina iesniegt vajadzīgo dokumentu. Gluži pretēji, kā izriet no Regulas Nr. 2868/95 9. noteikuma 6. punkta, ja vajadzīgais prioritātes dokuments nav iesniegts pārbaudītāja noteiktajā termiņā, attiecīgā persona zaudē tiesības uz prioritāti.
104 Līdz ar to ir jākonstatē, ka izskatāmās lietas apstākļos pārbaudītāja pieļautā kļūda neradīja Apelācijas padomei pienākumu informēt Capella par savām šaubām attiecībā uz prasības par preču zīmes, uz kuru ir balstīti iebildumi, prioritātes tiesībām pamatotību.
105 Tāpēc ir jākonstatē, ka neviens no apstākļiem, uz kuriem atsaucas prasītāja, nav radījis Apelācijas padomei pienākumu informēt Capella par savām šaubām un aicināt to paust viedokli šajā ziņā.
106 Turklāt un katrā ziņā, pat ja pieņem, ka šāds pienākums eksistēja, tā pārkāpums nevarētu būt pamats apstrīdētā lēmuma atcelšanai.
107 Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka prasītājai nav nekādu leģitīmu interešu panākt apstrīdētā lēmuma atcelšanu lēmuma formas prasību pārkāpuma dēļ gadījumā, kad pēc lēmuma atcelšanas tā vietā varētu tikt pieņemts jauns, pēc būtības identisks lēmums (spriedums, 2003. gada 3. decembris, Audi/ITSB (“TDI”), T‑16/02, Krājums, EU:T:2003:327, 97.–99. punkts, un spriedums, 2007. gada 12. decembris, DeTeMedien/ITSB (“suchen.de”), T‑117/06, EU:T:2007:385, 49. punkts).
108 Izskatāmajā lietā, pat ja Apelācijas padome būtu informējusi Capella par savām šaubām attiecībā uz prasību par prioritātes tiesībām un Capella iebildumu procesa laikā būtu iesniegusi vajadzīgo prioritātes dokumentu, tas nebūtu varējis grozīt lēmuma, kas Apelācijas padomei būtu jāpieņem, rezolutīvo daļu. Tā kā Capella nav iesniegusi šo dokumentu noteiktajā termiņā, lai gan tās procesuālās tiesības bija pilnībā nodrošinātas, Apelācijas padomei katrā ziņā būtu bijis jākonstatē, ka prioritātes tiesības ir zudušas saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 9. noteikuma 6. punktu.
109 Tāpēc ir jānoraida arī otrais [prasības] pamats, kā arī iebildumi saistībā ar tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, kuri tika izvirzīti saistībā ar trešo [prasības] pamatu.
Par piekto pamatu
110 No tā izriet, ka ir jānoraida arī piektais [prasības] pamats, kas saistīts ar to, ka apstrīdētajā lēmumā Apelācijas padome ir ņēmusi vērā Capella ļaunticību, lai gan iebildumu procesā šāds apstāklis nevar tikt ņemts vērā. Kā izriet no iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, tā kā apstrīdētais lēmums ir balstīts uz konstatējumu, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir agrāka par preču zīmi, uz kuru ir balstīti iebildumi, prasība par šīs pēdējās minētās preču zīmes prioritāti ir jānoraida.
111 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, prasība ir jānoraida pilnībā.
Par tiesāšanās izdevumiem
112 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Copernicus-Trademarks Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un Maquet SAS tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 25. jūnijā.
[Paraksti]