Language of document : ECLI:EU:T:2021:902

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)

2021. gada 15. decembrī (*)

Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Pētniecības un inovāciju pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) – Regula (ES) Nr. 1290/2013 – Dokumenti par “iBorderCtrl: Intelligent Portable Border Control System” pētniecības projektu – Izņēmums saistībā ar trešās personas komerciālo interešu aizsardzību – Daļējs piekļuves atteikums – Sevišķas sabiedrības intereses

Lietā T‑158/19

Patrick Breyer, ar dzīvesvietu Ķīlē (Vācija), ko pārstāv J. Breyer, advokāts,

prasītājs,

pret

Eiropas Pētniecības izpildaģentūru (REA), ko pārstāv S. PayanLagrou un V. Canetti, pārstāves, kurām palīdz R. van der Hout un C. Wagner, advokāti,

atbildētāja,

par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt REA 2019. gada 17. janvāra lēmumu [ARES (2019) 266593] par daļēju piekļuves dokumentiem atteikumu,

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Kornezovs [A. Kornezov], tiesneši E. Butidžidžs [E. Buttigieg] (referents) un G. Hese [G. Hesse],

sekretārs: L. Ramete [L.Ramette], administrators,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2021. gada 5. februāra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

I.      Tiesvedības priekšvēsture

1        2016. gada 19. aprīlī Eiropas Pētniecības izpildaģentūra (REA) noslēdza dotāciju nolīgumu Nr. 700626 (turpmāk tekstā – “dotāciju nolīgums”) ar konsorcija dalībniekiem, lai finansētu projektu “iBorderCtrl: Intelligent Portable Control System” (turpmāk tekstā – “iBorderCtrl projekts”) pētniecības un inovāciju pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (turpmāk tekstā – “programma “Apvārsnis 2020””) uz 36 mēnešiem, sākot no 2016. gada 1. septembra.

2        REA apraksta iBorderCtrl projektu kā tādu, kura mērķis ir pārbaudīt jaunas tehnoloģijas kontrolētos robežu pārvaldības gadījumos (controlled border management scenarios), kas varētu palielināt Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldības efektivitāti un nodrošināt ātrāku leģitīmu pasažieru pārvaldību, kā arī ātrāk konstatēt prettiesiskas darbības. Tomēr REA norāda, ka projekts neattiecas uz tādas tehnoloģijas izstrādi, kuras mērķis būtu efektīvi īstenot funkcionālo sistēmu ar īstiem klientiem.

3        Saistībā ar projekta finansējumu un īstenošanu REA saskaņā ar dotāciju nolīgumu no konsorcija dalībniekiem saņēma atsevišķus dokumentus par dažādiem iBorderCtrl projekta izstrādes posmiem.

4        2018. gada 5. novembrī prasītājs Patrick Breyer, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.), iesniedza Eiropas Komisijai pieteikumu par piekļuvi (turpmāk tekstā – “sākotnējais pieteikums”) vairākiem dokumentiem, pirmkārt, tiem, kas attiecas uz iBorderCtrl projekta atļaušanu, un, otrkārt, tiem, kas tika izstrādāti šī projekta laikā. Minētais pieteikums tajā pašā dienā tika reģistrēts ar numuru ARES (2018) 5639117 un nosūtīts REA 2018. gada 7. novembrī.

5        Ar 2018. gada 23. novembra vēstuli (turpmāk tekstā – “sākotnējais lēmums”) REA informēja prasītāju, ka viens no pieprasītajiem dokumentiem ir pieejams sabiedrībai, ka tā viņam piešķir daļēju piekļuvi otram pieprasītajam dokumentam un ka tā noraida viņa pieteikumu par piekļuvi attiecībā uz citiem projekta laikā sagatavotajiem dokumentiem, pamatojot piekļuves atteikumu ar izņēmumu, kas attiecas, pirmkārt, uz personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ciktāl pieprasītie dokumenti ietverot projektā iesaistīto personu nepubliskotus personas datus, un, otrkārt, uz konsorcija dalībnieku komerciālo interešu aizsardzību šīs regulas 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma izpratnē.

6        2018. gada 26. novembrī prasītājs iesniedza Komisijai atkārtotu piekļuves pieteikumu, kas reģistrēts ar numuru ARES (2018) 6073379 (turpmāk tekstā – “atkārtots pieteikums”), vienlaikus piekrītot, ka projektā iesaistīto fizisko personu vārdi attiecīgajos dokumentos tiek aizklāti.

7        Ar 2019. gada 17. janvāra lēmumu (ARES (2019) 266593) REA piešķīra prasītājam daļēju piekļuvi citiem pieprasītajiem dokumentiem un noraidīja viņa pieteikumu par piekļuvi pārējā daļā, atsaucoties uz konsorcija dalībnieku komerciālo interešu aizsardzību Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma izpratnē un tostarp norādot uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV 2013, L 347, 81. lpp.), 3. pantu un dotāciju nolīgumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

8        Turpmāk norādītajā tabulā ir apkopota REA nostāja attiecībā uz dažādiem pieprasītajiem dokumentiem, kas tika izstrādāti iBorderCtrl projekta laikā (turpmāk tekstā – “pieprasītie dokumenti”):

Dokumenti/rezultāti

REA nostāja

Konfidenciāla informācija

D 1.1. Ētikas padomdevēja pirmais ziņojums (Ethics advisor’s first report)

Piekļuves atteikums

Projekta gaitā izstrādāto rīku, tehnisko sastāvdaļu un metožu ētiska un juridiska novērtēšana

D 1.2. Profilēšanas ētika, indivīdu stigmatizācijas risks un samazinājuma plāns (Ethics of profiling, the risk of stigmatization of individuals and mitigation plan)

Piekļuves atteikums

Projekta gaitā izstrādāto rīku, tehnisko sastāvdaļu un metožu ētiska un juridiska novērtēšana

D 1.3. Ētikas padomdevējs (Ethics Advisor)

Piekļuves atteikums

Ētikas padomdevēja dati

D 2.1. Ziņojums par prasību analīzi (Requirement Analysis Report)

Piekļuves atteikums

Tehnoloģiski risinājumi un sistēmas vispārējās uzbūves apraksts

D 2.2. Atsauces arhitektūra un sastāvdaļu specifikācija (Reference Architecture and components specification)

Piekļuves atteikums

Tehnoloģiski risinājumi un sistēmas vispārējās uzbūves apraksts

D 2.3. ES mēroga juridiskās un ētikas pārbaudes ziņojums (EU wide legal and ethical review report)

Piekļuves atteikums

Projekta gaitā izstrādāto rīku, tehnisko sastāvdaļu un metožu ētiska un juridiska novērtēšana

D 3.1. Datu vākšanas ierīces – specifikācijas (Data Collection Devices – specifications)

Daļēja piekļuve

Dokumenta aizklātajās daļās esot ietverta informācija, kas skar komerciālās intereses

D 7.3. Izplatīšanas un komunikācijas plāns (Dissemination and communication plan)

Daļēja piekļuve

Dokumenta aizklātajās daļās esot ietverta informācija, kas skar komerciālās intereses

D 7.6. Gada komunikācijas ziņojums, tostarp komunikācijas līdzekļi (Yearly communication report including communication material)

Norāde: publiski pieejams dokuments

Nav

D 7.8. Izplatīšanas un komunikācijas plāns Nr. 2 (Dissemination and communication plan 2)

Daļēja piekļuve

Dokumenta aizklātajās daļās esot ietverta informācija, kas skar komerciālās intereses

D 8.1. Kvalitātes pārvaldības plāns (Quality Management Plan)

Piekļuves atteikums

Konfidenciāla konsorcija informācija par projekta pārvaldību no tehnisko pasākumu plānošanas līdz rezultāta sniegšanai

D 8.3. Periodiskais progresa ziņojums (Periodic Progress Report)

Piekļuves atteikums

Tehniskā progresa apraksts attiecībā uz dažādām darba daļām

D 8.4. Gada ziņojums (Annual Report)

Piekļuves atteikums

Tehniskā progresa apraksts attiecībā uz dažādām darba daļām

D 8.5. Periodiskais progresa ziņojums Nr. 2 (Periodic Progress Report 2)

Piekļuves atteikums

Tehniskā progresa apraksts attiecībā uz dažādām darba daļām

D 8.7. Gada ziņojums Nr. 2 (Annual Report 2)

Piekļuves atteikums

Tehniskā progresa apraksts attiecībā uz dažādām darba daļām


II.    Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

9        Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 15. martā, prasītājs cēla šo prasību, kurā Komisija formāli tika norādīta kā atbildētāja.

10      Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 18. jūnijā, Komisija izvirzīja iebildi par nepieņemamību atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 130. panta 1. punktam. Ar 2019. gada 12. novembra rīkojumu Vispārējā tiesa nolēma, ka ir jāuzskata, ka lietas dalībnieks, pret kuru ir celta šī prasība, nav Komisija, bet gan REA, un ka līdz ar to nav jālemj par Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību.

11      Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2020. gada 20. jūnijā, prasītājs iesniedza jaunus piedāvātos pierādījumus un jaunus pierādījumus. REA savus apsvērumus par tiem iesniedza tam noteiktajā termiņā.

12      Saistībā ar 2020. gada 17. novembrī veikto procesa organizatorisko pasākumu atbilstoši tās Reglamenta 89. pantam Vispārējā tiesa aicināja prasītāju iesniegt sākotnējā lēmuma 1. pielikumu, kā arī atbildēt uz rakstisko jautājumu. Prasītājs šo lūgumu neizpildīja noteiktajā termiņā. Lai arī minētais termiņš netika ievērots, ar 2021. gada 10. decembra lēmumu, piemērojot Reglamenta 62. pantu, Vispārējās tiesas desmitās palātas priekšsēdētājs nolēma, ka šīs lietas izmeklēšanu atvieglotu novēloti iesniegto dokumentu pievienošana lietas materiāliem. Tādējādi prasītāja atbilde un pieprasītais dokuments tika pievienoti lietas materiāliem.

13      Ar 2020. gada 26. novembra rīkojumu, kas pieņemts, piemērojot Reglamenta 91. panta c) punktu, Vispārējā tiesa uzdeva REA iesniegt dotāciju nolīguma kopijas un visu ar atkārtoto pieteikumu saistīto dokumentu, kuriem tika atteikta pilnīga vai daļēja piekļuve, konfidenciālās versijas. REA šo lūgumu izpildīja noteiktajā termiņā. Atbilstoši Reglamenta 104. pantam šie dokumenti netika paziņoti prasītājam.

14      2021. gada 17. februārī tika pabeigta tiesvedības mutvārdu daļa.

15      Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2021. gada 23. martā, prasītājs iesniedza šos dokumentus. Ar 2021. gada 21. aprīļa rīkojumu Vispārējā tiesa nolēma atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu saskaņā ar Reglamenta 113. panta 2. punkta a) apakšpunktu un ar tās pašas dienas lēmumu nolēma pievienot lietas materiāliem prasītāja 2021. gada 23. martā iesniegtos dokumentus, un lūgt REA iesniegt savus apsvērumus par tiem. Pēdējā minētā savus apsvērumus iesniedza noteiktajā termiņā.

16      Ar Vispārējās tiesas 2021. gada 16. jūnija lēmumu mutvārdu process atkal tika pabeigts.

17      Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest REA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

18      REA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas saistīti ar jaunu piedāvāto pierādījumu un jaunu pierādījumu iesniegšanu.

III. Juridiskais pamatojums

19      Prasības pamatojumam prasītājs izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma un pēdējās teikuma daļas pārkāpumu un otrais – uz šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta un 8. panta 1. punkta pārkāpumu.

20      Tā kā otrais pamats attiecas uz pašu pieteikuma par piekļuvi piemērošanas jomu, tas ir jāizvērtē vispirms.

A.      Par otro pamatu – Regulas Nr. 1049/2001 7. panta 1. punkta un 8. panta 1. punkta pārkāpumu

21      Prasītājs apgalvo, ka REA esot pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 7. panta 1. punktu un 8. panta 1. punktu, jo sākotnējais lēmums un apstrīdētais lēmums attiecās vienīgi uz tiem pieprasītajiem dokumentiem, kas sagatavoti iBorderCtrl projekta laikā, izslēdzot tos, kas attiecas uz pašu attiecīgā projekta atļaušanu, lai gan arī tie bija minēti pieteikumā par piekļuvi.

22      Prasītājs šajā ziņā precizē, ka atkārtotajā pieteikumā ir skaidra atsauce uz sākotnējo pieteikumu, kurā viņš bija minējis dokumentus, kas attiecas uz attiecīgā projekta atļaušanu, tādējādi būtu lieki atkārtotajā pieteikumā no jauna uzskaitīt ikvienu dokumentu, kuram tika lūgta piekļuve. Viņš apgalvo, ka, tā kā pieteikums par piekļuvi netika daļēji atsaukts, REA nevarēja pieņemt, ka atkārtotais pieteikums vairs neattiecas uz visiem sākotnējā pieteikumā minētajiem dokumentiem.

23      REA norāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 8. pantu apstrīdētajā lēmumā ir minēti visi dokumenti, kuriem prasītājs bija lūdzis piekļuvi savā atkārtotajā pieteikumā. Tā kā prasītājs nav atsaucies uz tādiem ar attiecīgā projekta atļaušanu saistītiem dokumentiem, kuri jau nebūtu bijuši minēti vai uzskaitīti sākotnējā lēmumā, vai norādīti tā pamatojumā, un, tā kā šie dokumenti netika minēti, pat netieši, atkārtotā pieteikuma pamatojumā, REA esot prezumējusi, ka šie dokumenti nav atkārtotā pieteikuma priekšmets. Ja prasītājs būtu vēlējies paplašināt savu atkārtoto pieteikumu uz šiem dokumentiem, viņam būtu bijis uz to skaidri jāatsaucas savā atkārtotajā pieteikumā. Tomēr nekas neliedzot prasītājam nākotnē iesniegt pieteikumu par piekļuvi šiem dokumentiem.

24      Ar otro pamatu prasītājs būtībā apgalvo, ka REA nav pilnībā pārbaudījusi pieteikumu par piekļuvi, jo tā par to nav paudusi nostāju, ciktāl tas attiecas uz dokumentiem saistībā ar iBorderCtrl projekta atļaušanu.

25      Starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka sākotnējā pieteikumā prasītājs bija lūdzis piekļuvi tostarp visiem dokumentiem, kas saistīti ar iBorderCtrl projekta atļaušanu. Tāpat nav strīda par to, ka šie dokumenti nebija minēti sākotnējā lēmumā. Proti, tie nav ietverti to dokumentu skaitā, kuri sākotnējā lēmuma A sadaļā ir uzskaitīti kā tādi, kas ietilpst sākotnējā pieteikuma tvērumā. Tāpat sākotnējā lēmuma B sadaļā, kas veltīta pieteikuma par piekļuvi izskatīšanai, REA precizēja, ka tā uzskata, ka sākotnējā pieteikumā ietilpa dokumenti, kas uzskaitīti tā 1. pielikumā. Tomēr dokumenti, kas attiecas uz iBorderCtrl projekta atļaušanu, minētajā pielikumā nebija minēti. Turklāt sākotnējā lēmuma pamatojums neattiecās uz šiem dokumentiem, un to REA ir skaidri atzinusi. Proti, šajā lēmumā sistemātiski ir atsauce uz pieprasītajiem dokumentiem, kas iepriekš definēti šajā pašā lēmumā, kuru vidū nebija dokumentu, kas attiektos uz iBorderCtrl projekta atļaušanu.

26      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 1049/2001 mērķis, kā par to liecina tās 4. apsvērums un 1. pants, ir piešķirt sabiedrībai cik vien iespējams plašas tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, jo šādu tiesību izmantošana saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu nav atkarīga no pieteikuma pamatojuma.

27      Ja Savienības iestādei vai struktūrai lūdz publiskot dokumentu, tai katrā atsevišķā gadījumā ir jāizvērtē, vai uz šo dokumentu ir attiecināmi Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētie izņēmumi no sabiedrības tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 1. jūlijs, Zviedrija un Turco/Padome, C‑39/05 P un C‑52/05 P, EU:C:2008:374, 35. punkts).

28      Turklāt – kā izriet no Regulas Nr. 1049/2001 13. apsvēruma – divpakāpju administratīvā procesa piemērošana, kas papildus paredz iespēju griezties tiesā vai iesniegt sūdzību Eiropas ombudam, ir paredzēta, lai nodrošinātu tiesību sabiedrībai piekļūt Savienības iestāžu dokumentiem īstenošanu.

29      Tāpat saskaņā ar judikatūru Regulas Nr. 1049/2001 7. un 8. panta, kas paredz procedūru divos posmos, mērķis ir ļaut, pirmkārt, ātri un viegli izskatīt pieteikumus par piekļuvi attiecīgo iestāžu dokumentiem, kā arī, otrkārt, prioritāri panākt mierizlīgumu strīdos, kas, iespējams, var rasties (spriedums, 2010. gada 26. janvāris, Internationaler Hilfsfonds/Komisija, C‑362/08 P, EU:C:2010:40, 53. punkts).

30      No iepriekš minētā 25.–29. punkta izriet, ka attiecīgajai iestādei vai struktūrai ir jāveic pilnīga visu lūgumā izsniegt dokumentu norādīto dokumentu pārbaude. Šāda prasība ir piemērojama principā, ne tikai izskatot atkārtotu pieteikumu Regulas Nr. 1049/2001 8. panta izpratnē, bet arī izvērtējot sākotnējo pieteikumu minētās regulas 7. panta izpratnē (spriedums, 2012. gada 22. maijs, Internationaler Hilfsfonds/Komisija, T‑300/10, EU:T:2012:247, 69. punkts).

31      No iepriekš 25. punktā uzsvērtajiem apstākļiem izriet, ka šajā lietā REA nav lēmusi par sākotnējo piekļuves pieteikumu, ciktāl tas attiecās uz dokumentiem, kas ir saistīti ar iBorderCtrl projekta atļaušanu, tādējādi pārkāpjot savu pienākumu pilnībā pārbaudīt minēto pieteikumu. Šāda tās atturēšanās acīmredzami apdraud Regulas Nr. 1049/2001 mērķus ātri un viegli izskatīt pieteikumus par piekļuvi un panākt izlīgumu strīdos, kas atgādināti iepriekš 29. punktā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 22. maijs, Internationaler Hilfsfonds/Komisija, T‑300/10, EU:T:2012:247, 73. punkts).

32      REA apgalvo, ka prasītājam savā atkārtotajā pieteikumā bija skaidri jānorāda dokumenti saistībā ar iBorderCtrl projekta atļauju, pretējā gadījumā tā varēja prezumēt, ka uz šiem dokumentiem minētais pieteikums neattiecas.

33      Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāuzsver, ka atkārtotajā pieteikumā par piekļuvi prasītājs ir skaidri norādījis, ka tas ir iesniegts pēc sākotnējā pieteikuma par piekļuvi. Neviena rindkopa atkārtotajā pieteikumā neliecina par to, ka prasītājs būtu atsaucis savu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem saistībā ar iBorderCtrl projekta atļaušanu. Prasītāja nodoms atkārtot savu pieteikumu par piekļuvi visiem sākotnējā pieteikumā norādītajiem dokumentiem izriet arī no prasītāja norādītā fakta, ka viņš ir skaidri piekritis veikt citas koncesijas pēc sākotnējā lēmuma pieņemšanas, proti, piekrist, ka tiek aizklāti attiecīgajos dokumentos iekļautie personas dati. Šādos apstākļos REA nevarēja prezumēt, ka atkārtotajā pieteikumā prasītājs bija atteicies lūgt piekļuvi dokumentiem, kas ir saistīti ar iBorderCtrl projekta atļaušanu.

34      Otrkārt, ciktāl REA ar šādu argumentu būtībā norāda, ka prasītājam atkārtotajā pieteikumā bijis tieši jāapstrīd tas, ka sākotnējā lēmumā nav lemts par piekļuves pieteikumu, ciktāl tas attiecās uz dokumentiem saistībā ar iBorderCtrl projekta atļaušanu, šāds arguments nevar tikt pieņemts. Tā kā sākotnējā lēmumā tā nelēma par daļu no sākotnējā piekļuves pieteikuma, sekas tam bija tādas, ka netika sākts otrais procedūras posms attiecībā uz dokumentiem, kurus skar šī bezdarbība. Pretēja pieeja, ko aizstāv REA, būtu pretrunā Regulas Nr. 1049/2001 7. un 8. pantā paredzētajiem mērķiem, kas atgādināti iepriekš 29. punktā.

35      Visbeidzot, protams, ir taisnība, kā to norāda REA, ka persona var iesniegt jaunu piekļuves pieteikumu attiecībā uz dokumentiem, kuriem tai iepriekš tika atteikta piekļuve, un ka šāds pieteikums liek attiecīgajai iestādei izvērtēt, vai iepriekšējais atteikums piešķirt piekļuvi joprojām ir pamatots, ņemot vērā starplaikā notikušās tiesiskā vai faktiskā stāvokļa izmaiņas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 26. janvāris, Internationaler Hilfsfonds/Komisija, C‑362/08 P, EU:C:2010:40, 56. un 57. punkts).

36      Tomēr, kā izriet no judikatūras, nelemšanu par piekļuves pieteikuma daļu nevar pielīdzināt piekļuves atteikumam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, Komisija/EnBW, C‑365/12 P, EU:C:2014:112, 122. un 123. punkts). Līdz ar to šāda iespēja iesniegt jaunu piekļuves pieteikumu nevar tikt izmantota, lai labotu to, ka attiecīgā iestāde nav veikusi pilnīgu pirmā piekļuves pieteikuma pārbaudi, vai būt arguments tam, lai liegtu pieteikuma iesniedzējam iespēju celt prasību, kas tam ir saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 8. panta 3. punktu (šajā nozīmē skat. ģenerāladvokātes J. Kokotes [J. Kokott] secinājumus lietā Strack/Komisija, C‑127/13 P, EU:C:2014:455, 40. punkts).

37      No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka otrais pamats ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, ciktāl REA nav lēmusi par prasītāja pieteikumu, kurā tā mērķis bija iegūt piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar iBorderCtrl projekta atļaušanu.

B.      Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma un 4. panta 2. punkta teikuma pēdējās daļas pārkāpumu

38      Pirmais pamats ir sadalīts divās daļās, no kurām pirmā attiecas uz komerciālo interešu aizsardzības apdraudējuma Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma izpratnē neesamību un otrā daļa attiecas uz sevišķu sabiedrības interešu esamību attiecīgo dokumentu publiskošanā šīs regulas 4. panta 2. punkta teikuma pēdējās daļas izpratnē.

39      Vispirms ir jāizvērtē REA apstrīdētā jauno pierādījumu un jauno piedāvāto pierādījumu, kurus prasītājs iesniedzis 2020. gada 20. jūnija vēstulē, pieņemamība un iebildums, ar kuru viņš apgalvo, ka REA viņam bija jāpiešķir vismaz daļēja piekļuve pieprasītajiem dokumentiem.

1.      Par jauno pierādījumu un jauno piedāvāto pierādījumu pieņemamību

40      Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2020. gada 20. jūnijā, prasītājs iesniedza dažus izvilkumus no interneta vietnēm kā jaunus pierādījumus un iesniedza jaunus piedāvātos pierādījumus, kurus veido atsauces uz šīm interneta vietnēm. 2020. gada 9. jūlija apsvērumos par tiem REA norāda, pirmkārt, ka šie pierādījumi un šie piedāvātie pierādījumi nav pieņemami, jo tie ir iesniegti novēloti un prasītājs nav pienācīgi pamatojis kavēšanos ar to iesniegšanu. Otrkārt, REA apstrīd prasītāja piedāvāto faktu izklāstu, pamatojoties uz šiem pierādījumiem.

41      Saskaņā ar Reglamenta 85. panta 3. punktu puses izņēmuma kārtā var sniegt papildu pierādījumus vai izteikt pierādījumu piedāvājumus pirms tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas vai pirms Vispārējās tiesas lēmuma izlemt lietu bez tiesvedības mutvārdu daļas ar nosacījumu, ka kavēšanās šo ziņu iesniegšanā ir attaisnota. Tomēr no judikatūras izriet, ka uz pierādījumu atspēkojumiem un uz piedāvātajiem pierādījumiem, kas iesniegti, atbildot uz pretējās puses atbildes rakstā uz repliku ietvertajiem pierādījumu atspēkojumiem, neattiecas minētajā normā paredzētais noteikums par noilguma termiņu. Būtībā šis noteikums attiecas uz jaunu piedāvāto pierādījumu iesniegšanu un tas ir interpretējams, ņemot vērā minētā Reglamenta 92. panta 7. punktu, kurā ir nepārprotami paredzēts, ka iespējams iesniegt pierādījumu atspēkojumus un papildināt iepriekš iesniegtos pierādījumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2004. gada 21. aprīlis, M/Tiesa, T‑172/01, EU:T:2004:108, 44. punkts; šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2018. gada 12. decembris, Servier u.c./Komisija, T‑691/14, pārsūdzēts, EU:T:2018:922, 1460. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt jau ir ticis nospriests, ka pierādījumu vai piedāvāto pierādījumu novēlota iesniegšana, ko veic puse, var būt attaisnota tostarp tad, ja novēlota pretējās puses veikta iesniegšana attaisno lietas materiālu papildināšanu, lai nodrošinātu sacīkstes principa ievērošanu (spriedums, 2005. gada 14. aprīlis, GakiKakouri/Tiesa, C‑243/04 P, nav publicēts, EU:C:2005:238, 32. punkts).

42      Šajā lietā pierādījumus un piedāvātos pierādījumus, kurus prasītājs iesniedzis savā 2020. gada 20. jūnija vēstulē, nevar atzīt par nepieņemamiem tādēļ, ka tie esot iesniegti pēc atbildes uz repliku iesniegšanas, pārkāpjot Reglamenta 85. panta 3. punktu. Kā prasītājs norāda 2020. gada 20. jūnija vēstulē, šie pierādījumi un šie piedāvātie pierādījumi ir vērsti uz to, lai atbildētu uz REA argumentu atbildes raksta uz repliku 17. punktā, saskaņā ar kuru vienīgi robežsargi un iBorderCtrl projekta darbinieki var piedalīties šī projekta pilotizmēģinājumos.

43      Šo secinājumu neatspēko REA arguments par to, ka prasītājs replikā jau ir norādījis, ka ikviens var piedalīties pilotizmēģinājumos un ka līdz ar to viņš jau šajā posmā varot iesniegt pierādījumus vai piedāvātos pierādījumus šī apgalvojuma atbalstam.

44      Nostāja, kuru REA pauž atbildes raksta uz repliku 17. punktā, neizriet no sākotnējā lēmuma, apstrīdētā lēmuma vai iebildumu raksta, līdz ar to prasītājam, kurš par to uzzināja vienīgi no atbildes raksta uz repliku, nebija pienākuma pamatot savu replikā izvirzīto argumentu ar pretējiem pierādījumiem.

45      Tādējādi Reglamenta 85. panta 3. punktā paredzētais noteikums par noilguma termiņu nav piemērojams pierādījumiem un piedāvātajiem pierādījumiem, kurus prasītājs ir iesniedzis 2020. gada 20. jūnija vēstulē, līdz ar to tie ir pieņemami.

2.      Par iebilduma, kas attiecas uz daļējas piekļuves nepiešķiršanu, pieņemamību

46      REA norāda, ka pirmā pamata priekšmets, kā tas ir formulēts prasības pieteikumā, attiecas vienīgi uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma pārkāpumu. Tādējādi iebildums par Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkta neievērošanu, jo REA nav piešķīrusi vismaz daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, kas pirmo reizi tika izvirzīts replikas stadijā, neesot pieņemams.

47      Prasītājs apgalvo, ka iebildums, saskaņā ar kuru REA vajadzējis paziņot vismaz daļu no pieprasītajiem dokumentiem, nav jauns. Pirmkārt, neesot nepieciešams, lai Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkts tiktu “minēts atsevišķi”, jo REA pati ir publiskojusi attiecīgos dokumentus daļēji aizklātā veidā. Otrkārt, jautājums par pieprasīto dokumentu vismaz daļēju publiskošanu ir ticis izvirzīts jau prasības pieteikuma stadijā.

48      Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan, protams, iebilduma pieņemamībai nav nepieciešams skaidri norādīt tiesību normu, kuras pārkāpums tiek apgalvots, tomēr no prasības pieteikuma stadijā sniegtās argumentācijas skaidri jāizriet, ka prasītājs ir vēlējies norādīt uz šādu pārkāpumu.

49      Šajā lietā, kā to norāda prasītājs, vairākas prasības pieteikuma daļas ir jāsaprot tādējādi, ka tās attiecas uz iebildumu, kas netieši, bet noteikti attiecas uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkta pārkāpumu.

50      Prasības pieteikuma 26. punktā prasītājs apgalvo, ka dokumentu, kuriem tas bija lūdzis piekļuvi, dažādas daļas var tikt publiskotas, nekaitējot konsorcija komerciālajām interesēm. Turklāt, prasības pieteikuma 28. punktā, pamatojoties uz judikatūru, apgalvojot, ka REA nav detalizēti izvērtējusi pieprasītos dokumentus, lai pārbaudītu, ciktāl tajos ir ietverta jauna būtiska informācija, kas vēl nebija zināma, prasītājs netieši, bet noteikti ir norādījis uz REA pienākumu pārbaudīt, vai daļēja piekļuve minētajiem dokumentiem var tikt piešķirta tādēļ, ka tajos ir ietverta sabiedrībai pieejama informācija, kas nav uzskatāma par šādas informācijas apkopojumu, kas būtu jāaizsargā saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu.

51      Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka replikas rakstā izklāstītie detalizētākie argumenti papildina iebildumu par vismaz daļēju atteikumu piekļūt pieprasītajiem dokumentiem, kas izvirzīts prasības pieteikuma stadijā. REA arguments, saskaņā ar kuru šis iebildums nav pieņemams, līdz ar to ir jānoraida.

3.      Par pirmā pamata pirmo daļu – kaitējuma komerciālo interešu aizsardzībai neesamību

52      Argumentācijā par pirmā pamata pirmo daļu lietas dalībniekiem ir domstarpības it īpaši saistībā ar jautājumu par Regulas Nr. 1290/2013, dotāciju nolīguma noteikumu un LESD 339. panta piemērošanu šajā lietā; šis jautājums ir jāizskata vispirms.

a)      Par Regulas Nr. 1290/2013, dotāciju nolīguma noteikumu un LESD 339. panta piemērošanu šajā lietā

53      Prasītājs apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaudes juridiskajam pamatam ir jābūt nevis Regulai Nr. 1290/2013, dotāciju nolīguma noteikumiem vai LESD 339. pantam, uz kuriem arī REA atsaucas apstrīdētajā lēmumā, lai pamatotu piekļuves atteikumu, bet Regulai Nr. 1049/2001. Katrā ziņā prasītājs uzskata, ka Regula Nr. 1290/2013 nevar būt pārāka par Regulu Nr. 1049/2001 un atkāpe no minētās regulas piemērošanas nevarot tikt izdarīta ar tādu līgumu kā dotāciju nolīgums.

54      REA norāda, ka prasītājs kļūdaini apgalvo, ka ne Regula Nr. 1290/2013, ne LESD 339. pants nav atbilstoši, lai novērtētu viņa pieteikumu par piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. REA uzskata, ka, pat ja Regulas Nr. 1290/2013 nesenās tiesību normas nav skaidri norādītas kā speciālākas attiecībā pret Regulu Nr. 1049/2001, abas regulas ir jāievēro un jāsaskaņo, tās piemērojot saskaņoti, turklāt Regulā Nr. 1290/2013, it īpaši tās 3. pantā, šajā ziņā ir piešķirta papildu aizsardzība un pastiprināta piekļuve dokumentiem, uz kuriem attiecas šī tiesību norma. Turklāt dotāciju nolīgumā esot ietverti noteikumi par konfidencialitāti un piekļuvi dokumentiem, kas sagatavoti iBorderCtrl projekta laikā, Regulas Nr. 1290/2013 3. panta izpratnē. Tādējādi, piemērojot dotāciju nolīguma 36.1. pantu, pieprasītos dokumentus, kuri tika apzīmēti kā “konfidenciāli”, nevarēja izplatīt.

55      Izvērtējot šo jautājumu, ir jāatgādina, ka, piemērojot Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 3. punktu, tiesību normas par sabiedrības piekļuvi REA dokumentiem attiecas uz visiem šīs aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem, proti, visiem dokumentiem, kurus tā ir sagatavojusi, saņēmusi vai kas ir tās rīcībā, un kas skar jebkuru darbības jomu. Turklāt, lai gan minētajā regulā ir paredzēts sniegt sabiedrībai cik vien iespējams plašas tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, šīs tiesības tomēr ir pakļautas noteiktiem ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedriskām vai privātām interesēm (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 21. jūlijs, Zviedrija/MyTravel un Komisija, C‑506/08 P, EU:C:2011:496, 88. punkts, un 2018. gada 5. februāris, Pari Pharma/EMA, T‑235/15, EU:T:2018:65, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

56      Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētā izņēmumu sistēma ir balstīta uz konkrētajā situācijā esošo pretējo interešu, proti, interešu, kurām būtu labvēlīga attiecīgo dokumentu izpaušana, no vienas puses, un interešu, kuras šī izpaušana apdraudētu, no otras puses, izsvēršanu. Lēmums, kas tiek pieņemts uz lūguma piekļūt dokumentiem pamata, ir atkarīgs no jautājuma par to, kādām interesēm šajā gadījumā ir jāprevalē (skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, Komisija/EnBW, C‑365/12 P, EU:C:2014:112, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).

57      Lai gan attiecīgajai Savienības iestādei, birojam vai struktūrai ir jāsniedz paskaidrojumi par to, kā dokumenta, kuram ir lūgta piekļuve, izpaušana var konkrēti un reāli kaitēt interesēm, kas aizsargātas ar Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzēto izņēmumu, Tiesa ir atzinusi, ka Savienības iestāde, birojs vai struktūra šajā ziņā var pamatoties uz vispārējiem pieņēmumiem, kas attiecas uz noteiktām dokumentu kategorijām, jo līdzīgi vispārīgi apsvērumi ir attiecināmi uz tāda paša rakstura dokumentu publiskošanas pieteikumiem (skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, Komisija/EnBW, C‑365/12 P, EU:C:2014:112, 64. un 65. punkts un tajos minētā judikatūra).

58      Apstrīdētajā lēmumā REA, lai pamatotu daļēju atteikumu piekļūt pieprasītajiem dokumentiem, atsaucās uz konsorcija dalībnieku komerciālo interešu aizsardzību Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma izpratnē, tomēr uzskatot, ka šī pēdējā minētā tiesību norma ir jāinterpretē atbilstoši normām par konfidencialitāti, kas ietvertas Regulas Nr. 1290/2013 3. pantā, un dotāciju nolīguma 36. pantā saistībā ar iBorderCtrl projektu. Pamatojoties uz Savienības tiesu judikatūru, REA uzskatīja, ka Regula Nr. 1049/2001 un Regula Nr. 1290/2013 tātad ir jāpiemēro veidā, kas nodrošinātu katras minētās regulas piemērošanu tā, lai tā būtu saderīga ar otras regulas piemērošanu, un tādējādi tās varētu piemērot saskaņoti.

59      Regulas Nr. 1290/2013 3. pantā “Konfidencialitāte” ir paredzēts, ka jebkurus datus, zināšanas un informāciju, ko saistībā ar darbību paziņo kā konfidenciālus, uzskata par konfidenciāliem, pienācīgi ņemot vērā Savienības tiesību aktus attiecībā uz klasificētas informācijas aizsardzību un piekļuvi tai. REA saistībā ar iBorderCtrl projektu iesniegto dokumentu konfidencialitāte tostarp ir pakļauta nosacījumiem, kas noteikti dotāciju nolīgumā, kura 36.1. pantā ir paredzēts, ka darbības īstenošanas laikā un četrus gadus pēc 36 mēnešu laikposma, sākot no darbības sākšanas, pusēm ir jānodrošina visu datu, kā arī visu dokumentu vai citu to materiālu konfidencialitāte, kuri ir atzīti par konfidenciāliem iepazīšanās ar tiem brīdī. Šis termiņš prasītāja sākotnējā pieteikuma iesniegšanas brīdī nebija beidzies.

60      Jānorāda, ka šajā prasībā REA norāda, ka, tā kā Regulas Nr. 1290/2013 3. panta īpašais mērķis ir ierobežot trešo personu piekļuvi dokumentiem, uz kuriem attiecas šī tiesību norma, dokumenti, kas saskaņā ar dotāciju nolīguma 36.1. pantu ir atzīti par “konfidenciāliem”, nevarēja tikt izplatīti trešām personām. REA ieskatā, ja ir piemērojama aizsardzība saskaņā ar Regulu Nr. 1290/2013 un dotāciju nolīgumu, šādi ieviestā “papildu” vai “pastiprināta” aizsardzība ir jānodrošina, riskējot apdraudēt finansēto projektu veiksmīgu iznākumu, kas ir balstīts uz pētnieku pieejamību projektiem, un šī pieejamība var tikt apdraudēta, ja iesniegtie dokumenti, kuros bieži ir jauni risinājumi un komerciāli slepena informācija, varētu tikt izpausti saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001. Regulas Nr. 1290/2013 un dotāciju nolīguma gars un noteikumi, ar kuriem tiek reglamentēta šāda “papildu” aizsardzība, zaudētu jēgu, ja sabiedrībai būtu piekļuve dokumentiem, kas ir saistīti ar attiecīgo projektu un kuri ir atzīti par konfidenciāliem. Tātad REA norāda, ka tā esot “pieņēmusi”, ka konsorcija dokumenti, kas kvalificēti kā konfidenciāli, piemērojot dotāciju nolīguma 36.1. pantu, ietver slepenu informāciju, kuras publiskošana kaitētu konsorcija dalībnieku komerciālajām interesēm.

61      Ar šādu argumentāciju REA netieši, bet noteikti atbalsta vispārējas prezumpcijas ieviešanu, saskaņā ar kuru dokumentiem, kurus darbības dalībnieks REA ir paziņojis kā konfidenciālus Regulas Nr. 1290/2013 3. panta un dotāciju nolīguma 36.1. panta izpratnē, nav jāatļauj piekļuve trešai personai un nav konkrēti jāpārbauda, vai minētajiem dokumentiem tiek piemērots kāds no Regulā Nr. 1049/2001 paredzētajiem izņēmumiem no pārskatāmības principa.

62      Turklāt REA, pamatojoties uz judikatūru par vispārējām prezumpcijām par neizpaušanu, aicina Vispārējo tiesu pārbaudīt šādas vispārējas prezumpcijas, kas balstīta uz Regulu Nr. 1290/2013, piemērošanu šajā lietā.

63      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka vispārējās konfidencialitātes prezumpcijas piemērošana ir fakultatīva Savienības iestādei, birojam vai struktūrai, kurā ir iesniegts pieteikums par piekļuvi dokumentiem (skat. spriedumu, 2020. gada 22. janvāris, MSD Animal Health Innovation un Intervet international/EMA, C‑178/18 P, EU:C:2020:24, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).

64      Tādējādi, pat pieņemot, ka šāda vispārēja prezumpcija būtu piemērojama šajā lietā, ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā REA nav atbildējusi uz pieteikumu par piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, atsaucoties uz šādu vispārēju konfidencialitātes prezumpciju, bet gan konkrēti un individuāli pārbaudījusi, vai, it īpaši ņemot vērā Regulas Nr. 1290/2013 3. pantā un dotāciju nolīguma 36.1. pantā paredzēto aizsardzību minētajiem dokumentiem, tiem ir jāpiemēro Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētais izņēmums. Turklāt REA gan savos rakstveida apsvērumos, gan tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu, skaidri atzina, ka tā ir konkrēti un individuāli pārbaudījusi iespēju piešķirt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

65      Līdz ar to nav efektīvi visi argumenti, ar kuriem REA netieši, bet noteikti apgalvo, ka pastāv vispārēja prezumpcija par pieprasīto dokumentu neizpaušanu, pamatojoties uz to konfidenciālo raksturu, saskaņā ar Regulas Nr. 1290/2013 3. pantu un dotāciju nolīguma 36.1. pantu.

66      Tomēr no šāda secinājuma, pretēji prasītāja norādītajam, neizriet tas, ka šajā lietā ir piemērojama vienīgi Regula Nr. 1049/2001. No judikatūras izriet, ka, ja regulās nav tiesību normu, kurās būtu skaidri paredzēts vienas regulas pārākums pār otru, ir jānodrošina katras šīs regulas piemērošana veidā, kas atbilst otrai regulai un tādējādi ļauj tās piemērot saskaņoti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, Komisija/EnBW, C‑365/12 P, EU:C:2014:112, 84. punkts un tajā minētā judikatūra).

67      Šajā lietā Regulas Nr. 1290/2013 3. pantā un dotāciju nolīguma 36.1. pantā ir noteikts un īstenots noteikums par informācijas un dokumentu, kas attiecas uz attiecīgo projektu un kuri ir norādīti kā “konfidenciāli”, šajā gadījumā minētā nolīguma I pielikumā, konfidencialitāti. Lai gan minētajā regulā un dotāciju nolīgumā ir noteikti daži izņēmumi, it īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu Savienības iestādēm, birojiem un struktūrām saskaņā ar šīs regulas 4. pantu un minētās konvencijas 36.1. pantu vai attiecībā uz rezultātu paziņošanas pienākumu atbilstoši šīs pašas regulas 43. panta 2. punktam, kā arī dotāciju nolīguma 29.1. un 29.2. pantam, tajos tomēr ir saglabāts informācijas konfidencialitātes princips attiecībā uz sabiedrību vispār dotāciju nolīgumā noteiktajā laikposmā.

68      Turklāt, kā izriet no dotāciju nolīguma 38.2.1. panta, REA tiesības izmantot saņēmēju materiālus, dokumentus un informāciju ietver piekļuves piešķiršanu, atbildot uz individuāliem pieteikumiem saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001. Tomēr saskaņā ar šo tiesību normu šīs tiesības neietekmē tostarp dotāciju nolīguma 36. pantā paredzētos pienākumus konfidencialitātes jomā, kuri joprojām ir piemērojami.

69      No tā izriet, ka REA apstrīdētajā lēmumā pamatoti ir ņēmusi vērā konfidencialitātes aizsardzību, kas paredzēta attiecībā uz dokumentiem, kuri pieprasīti saskaņā ar Regulas Nr. 1290/2013 3. pantu un dotāciju nolīguma 36.1. pantu, konkrēti un individuāli pārbaudot pieprasītos dokumentus, ievērojot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzēto izņēmumu.

70      Pretēji prasītāja aizstāvētajam apgalvojumam, dotāciju nolīguma 36.1. panta e) punkts, saskaņā ar kuru būtībā atbilstoši Regulas Nr. 1290/2013 3. pantam garantētie konfidencialitātes pienākumi vairs nav piemērojami, ja informācijas publiskošana ir pieprasīta Savienības vai valsts tiesību aktos, nevar tikt interpretēts tādējādi, ka no Regulas Nr. 1049/2001 izrietošais princips par piekļuvi dokumentiem noteikti prevalē pār Regulā Nr. 1290/2013 paredzēto dokumentu konfidencialitātes aizsardzību. Ja būtu jāpiekrīt prasītāja pieņēmumam, tā rezultātā būtībā tiktu atņemta iedarbība šīs regulas 3. pantā norādītajam vispārējam pienākumam nodrošināt konfidencialitāti attiecībā uz dokumentiem, kas norādīti kā konfidenciāli, kas saskaņā ar minētās regulas 18. panta 3. punktu ir jāievēro minētajā nolīgumā, tajā nosakot pušu tiesības un pienākumus. Ņemot to vērā, dotāciju nolīguma 36.1. panta e) punktā ir atspoguļota šī sprieduma 66. punktā atgādinātā vajadzība nodrošināt tādu Regulu Nr. 1290/2013 un Nr. 1049/2001 piemērošanu, kas būtu savstarpēji saderīga un kas ļautu tās piemērot saskaņoti.

71      Tādējādi tas, ka līguma puses dokumentus, ko REA iesniedzis kāds no darbības dalībniekiem, šajā gadījumā – konsorcija dalībnieki, ir kvalificējušas kā konfidenciālus, ir uzskatāms par norādi REA, izskatot trešās personas pieteikumu par piekļuvi šiem dokumentiem, ka to saturs ir slepens no šī dalībnieka interešu viedokļa. Tomēr tas, ka REA paziņotie dokumenti ir kvalificēti kā konfidenciāli projekta ietvaros, nav pietiekami, lai attaisnotu Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētā izņēmuma piemērošanu, un neatbrīvo REA no pienākuma, veicot pieteikuma piekļūt šiem dokumentiem, kas norādīti kā “konfidenciāli”, konkrētu un individuālu izvērtējumu, pārbaudīt, vai uz tiem daļēji vai pilnībā attiecas šis izņēmums (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 4. maijs, In’t Veld/Padome, T‑529/09, EU:T:2012:215, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

72      Turklāt Savienības iestādes, biroja vai struktūras rūpīgas visu trešo personu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 pārbaudes, tostarp attiecībā uz šīs regulas 4. pantā norādīto izņēmumu piemērošanu, mērķis ir līdzsvarot sabiedrības tiesības piekļūt šiem dokumentiem, no vienas puses, un attiecīgo personu likumīgo interešu aizsardzību, no otras puses, tādējādi nav pamatotas REA bažas, ka Regulas Nr. 1049/2001 piemērošana dokumentiem, kas tai tiek paziņoti kā konfidenciāli, atturētu pētniekus no dalības darbībās, kas tiek finansētas, pamatojoties uz Regulu Nr. 1290/2013, jo tiem būtu bažas, ka trešās personas iepazīstas ar konfidenciālu informāciju.

73      Visbeidzot, pretēji prasītāja norādītajam, REA arī pamatoti pārbaudīja, vai pieprasītajos dokumentos ietvertā informācija ietver tostarp informāciju, uz kuru varētu attiekties dienesta noslēpums LESD 339. panta izpratnē, lai attiecīgā gadījumā atteiktu tās publiskošanu saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu.

74      Prasības pirmais pamats ir jāizvērtē šo precizējumu gaismā.

b)      Par izņēmuma, kura mērķis ir trešo personu komerciālo interešu aizsardzība, piemērošanu šajā lietā un iespēju piešķirt vismaz daļēju piekļuvi

75      Prasītājs apgalvo, ka, pretēji REA apstrīdētajā lēmumā norādītajam, pieprasītie dokumenti varēja tikt pilnībā vai daļēji publiskoti, nekaitējot konsorcija dalībnieku komerciālajām interesēm.

76      REA norāda, ka apstrīdētajā lēmumā tā individuāli pārbaudīja visus attiecīgos dokumentus un paskaidroja, ka tajos ir ietverta konsorcija dalībnieku iekšējā informācija par intelektuālo īpašumu, notiekošajiem pētījumiem, zinātību, metodēm, paņēmieniem un stratēģijām, kuru izplatīšana kaitētu tā komerciālajām interesēm, jo tā sniegtu priekšrocību potenciālajiem konsorcija dalībnieku konkurentiem. Šādi tā esot rīkojusies atbilstoši Regulai Nr. 1049/2001, piemērojamajai judikatūrai un Regulas Nr. 1290/2013 III sadaļai un esot pareizi ņēmusi vērā informācijas, kas tai tika iesniegta saistībā ar iBorderCtrl projektu, konfidencialitātes aizsardzību, kas izriet no pēdējās minētās regulas 3. panta. Prasītājs neesot pierādījis, ka tās novērtējums bija nepareizs.

77      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši LESD 15. panta 3. punktam jebkuram Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu, biroju un struktūru dokumentiem, ievērojot principus un nosacījumus, ko nosaka saskaņā ar parasto likumdošanas kārtību. Tiesības piekļūt dokumentiem ir noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantā.

78      Regulas Nr. 1049/2001 mērķis, kā ir norādīts tās 4. apsvērumā un 1. pantā, ir piešķirt sabiedrībai iespējami plašākas tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem (skat. spriedumu, 2013. gada 14. novembris, LPN un Somija/Komisija, C‑514/11 P un C‑605/11 P, EU:C:2013:738, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

79      Pēc iespējas plašākas sabiedrības piekļuves dokumentiem princips tomēr ir pakļauts zināmiem ierobežojumiem, kas ir pamatoti ar sabiedrības vai privāto interešu apsvērumiem. Regulā Nr. 1049/2001, it īpaši tās 11. apsvērumā un 4. pantā, ir paredzēts izņēmumu regulējums, saskaņā ar kuru iestādes vai struktūras nedrīkst publiskot dokumentus gadījumā, ja šāda publiskošana apdraudētu kādas no šīm interesēm (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 14. novembris, LPN un Somija/Komisija, C‑514/11 P un C‑605/11 P, EU:C:2013:738, 40. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2017. gada 13. janvāris, Deza/ECHA, T‑189/14, EU:T:2017:4, 51. punkts).

80      Tā kā Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētie izņēmumi ir atkāpe no principa par pēc iespējas plašāku sabiedrības piekļuvi dokumentiem, tie ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 21. jūlijs, Zviedrija/MyTravel un Komisija, C‑506/08 P, EU:C:2011:496, 75. punkts).

81      Kā izriet no šī sprieduma 56. punktā atgādinātās judikatūras, Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētā izņēmumu sistēma ir balstīta uz konkrētajā situācijā esošo pretējo interešu, proti, interešu, kurām būtu labvēlīga attiecīgo dokumentu izpaušana, no vienas puses, un interešu, kuras šī izpaušana apdraudētu, no otras puses, izsvēršanu. Lēmums, kas tiek pieņemts, pamatojoties uz pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, ir atkarīgs no jautājuma par to, kādām interesēm šajā gadījumā ir jāprevalē (skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, Komisija/EnBW, C‑365/12 P, EU:C:2014:112, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).

82      Lai pamatotu atteikumu piekļūt dokumentam, principā nepietiek ar to, ka šis dokuments attiecas uz kādu no Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā minētajām darbībām vai interesēm, jo attiecīgajai iestādei principā ir jāsniedz arī paskaidrojumi par to, kā piekļuve šim dokumentam varētu konkrēti un faktiski kaitēt interesēm, kas aizsargātas ar šajā pantā paredzēto izņēmumu (skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, Komisija/EnBW, C‑365/12 P, EU:C:2014:112, 64. punkts un tajā minētā judikatūra).

83      Attiecībā uz “komerciālo interešu” jēdzienu no judikatūras izriet, ka jebkāda informācija, kas attiecas uz sabiedrību un tās komercattiecībām, nevar tikt uzskatīta par tādu, uz kuru attiecas aizsardzība, kāda ir jāgarantē komerciālajām interesēm saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu, jo pretējā gadījumā netiktu ievērots vispārējais princips, saskaņā ar kuru sabiedrībai ir jāsaņem visplašākā iespējamā piekļuve iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem (skat. spriedumu, 2017. gada 13. janvāris, Deza/ECHA, T‑189/14, EU:T:2017:4, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).

84      Tādējādi, lai piemērotu Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzēto izņēmumu, ir jāpierāda, ka strīdīgajos dokumentos ir elementi, kuru publiskošana varētu kaitēt juridiskas personas komerciālajām interesēm. Tā tas ir arī tostarp tad, ja pieprasītajos dokumentos ir slepena komerciāla informācija, kas it īpaši attiecas uz attiecīgo uzņēmumu tirdzniecības stratēģiju, tirdzniecības attiecībām un darba metodēm, vai ja tajās ir ietverti paša uzņēmuma dati, kas izceļ tā kompetenci (skat. spriedumu, 2014. gada 9. septembris, MasterCard u.c./Komisija, T‑516/11, nav publicēts, EU:T:2014:759, 82.–84. punkts un tajos minētā judikatūra; skat. arī spriedumu, 2017. gada 13. janvāris, Deza/ECHA, T‑189/14, EU:T:2017:4, 56. punkts).

85      Saskaņā ar judikatūru daļējas piekļuves kādam Savienības iestādes vai struktūras dokumentam pārbaude ir jāveic atbilstoši samērīguma principam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2001. gada 6. decembris, Padome/Hautala, C‑353/99 P, EU:C:2001:661, 27. un 28. punkts).

86      No paša Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkta teksta izriet, ka Savienības iestādēm un struktūrām ir jāpārbauda, vai ir jāpiešķir daļēja piekļuve pieteikumā par piekļuvi minētajiem dokumentiem, iespējamo atteikumu attiecinot tikai uz tiem datiem, uz kuriem attiecas minētajā pantā norādītie izņēmumi. Iestādei ir jāpiešķir šāda daļēja piekļuve, ja šīs iestādes mērķi, atsakot piekļuvi dokumentam, var sasniegt, šai iestādei neizpaužot tikai tos fragmentus, kas var apdraudēt aizsargājamas sabiedrības intereses (spriedums, 2007. gada 25. aprīlis, WWF European Policy Programme/Padome, T‑264/04, EU:T:2007:114, 50. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2001. gada 6. decembris, Padome/Hautala, C‑353/99 P, EU:C:2001:661, 29. punkts).

87      Tādējādi Savienības iestādei, birojam vai struktūrai, pirmkārt, ir jāizvērtē, vai dokuments, par kuru ir iesniegts pieteikums par piekļuvi, iekļaujas kādā no Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzēto izņēmumu piemērošanas jomām, otrkārt, vai šī dokumenta izpaušana konkrēti un faktiski apdraudētu aizsargātās intereses un, ja tas tā ir, treškārt, vai aizsardzības nepieciešamība ir piemērojama visam dokumentam (spriedumi, 2008. gada 30. janvāris, Terezakis/Komisija, T‑380/04, nav publicēts, EU:T:2008:19, 88. punkts, un 2012. gada 22. maijs, Internationaler Hilfsfonds/Komisija, T‑300/10, EU:T:2012:247, 93. punkts).

88      Apstrīdētajā lēmumā, lai pamatotu atteikumu piekļūt attiecīgajiem dokumentiem, REA atsaucas uz konsorcija dalībnieku komerciālo interešu aizsardzību Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma izpratnē, tomēr, kā atgādināts šā sprieduma 58. un 73. punktā, uzskatot, ka šī pēdējā minētā tiesību norma ir jāinterpretē atbilstoši noteikumiem par konfidencialitāti, kas ir ietverti Regulas Nr. 1290/2013 3. pantā un dotāciju nolīguma saistībā ar iBorderCtrl projektu 36. pantā, un, ņemot vērā aizsardzību, kas LESD 339. pantā ir piešķirta informācijai, uz kuru tās rakstura dēļ attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.

89      Apstrīdētajā lēmumā šajā ziņā ir precizēts, ka attiecīgā informācija ir konsorcija iekšējas zināšanas (“inside knowledge”) un atspoguļo konkrētu intelektuālo īpašumu, notiekošos pētījumus, zinātību, metodoloģijas, paņēmienus un stratēģijas, kas pieder konsorcijam. Šīs informācijas publicēšana ietekmētu konsorcija konkurences stāvokli tirgū un savukārt būtiski apdraudētu tā komerciālās intereses, tostarp intelektuālo īpašumu, sniedzot priekšrocības potenciālajiem attiecīgā projekta konkurentiem, kuri no tā nepamatoti gūtu šādas priekšrocības. Pirmkārt, konkurenti varētu paredzēt konsorcija dalībnieku stratēģijas un trūkumus, it īpaši, piedaloties iepirkuma procedūrās. Otrkārt, tie varētu kopēt vai izmantot konsorcija intelektuālo īpašumu, zinātību, metodes, paņēmienus un stratēģijas, lai uzlabotu savus produktus vai konkurējošos pakalpojumus vai gūtu negodīgas priekšrocības saistībā ar patentu pieteikumiem, apstiprināšanu vai atļaujām attiecībā uz to produktiem vai pakalpojumiem. Treškārt, publiskošana apdraudētu konsorcija dalībnieku iespējas saņemt finansējumu no ieguldītājiem intensīvas konkurences apstākļos, kurā vienīgi konfidencialitāte ļauj saglabāt attiecīgās informācijas komerciālo vērtību. Ceturtkārt, ņemot vērā pēdējās minētās slepenību, tās izpaušana varētu kaitēt konsorcija dalībnieku un ar tiem saistīto personu reputācijai.

90      REA no tā secināja, ka pastāv risks, ka piekļuve pieprasītajiem dokumentiem kaitētu konsorcija komerciālajām interesēm, tostarp attiecībā uz intelektuālo īpašumu.

91      Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, REA apstrīdētajā lēmumā piešķīra daļēju piekļuvi dokumentiem D 3.1, D 7.3 un D 7.8 un pilnībā atteica piekļuvi pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, kas izstrādāti iBorderCtrl projekta laikā, kā tas izriet no šī sprieduma 8. punkta.

92      Līdz ar to ir jāpārbauda, vai REA, kā to apgalvo prasītājs, ir kļūdaini uzskatījusi, ka pieprasītie dokumenti, aplūkoti atsevišķi un konkrēti, ietver informāciju, kas varētu attaisnot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētā izņēmuma piemērošanu, un tādējādi pastāv reāls, nevis hipotētisks risks, ka to publiskošana tiešām apdraudētu konsorcija dalībnieku komerciālās intereses un, attiecīgā gadījumā, vai varēja tikt piešķirta pilnīga vai daļēja piekļuve. Šī pārbaude ir jāveic, ņemot vērā šī sprieduma 64., 69. un 73. punktā izklāstītos secinājumus.

93      Savu apgalvojumu pamatojumam prasītājs atsaucas uz transversāliem argumentiem, kā arī specifiskākiem argumentiem attiecībā uz katra šī dokumenta vai līdzīga rakstura dokumentu individuālu izvērtēšanu.

1)      Par transversāliem argumentiem

94      Vispirms attiecībā uz transversāliem argumentiem prasītājs, pirmkārt, norāda, ka REA ir pieļāvusi kļūdu, atsaucoties uz tāda “konsorcija” komerciālajām interesēm, kurš nepastāv kā juridiska persona un kura daudzie dalībnieki turklāt ir arī zinātniskas institūcijas vai universitāte, kurām a priori nav komerciālu interešu.

95      Šajā ziņā, pirmkārt, pat pieņemot, kā to apgalvo prasītājs, ka, veicot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētā izņēmuma piemērošanas pārbaudi, ir jāņem vērā nevis konsorcija komerciālās intereses, bet gan, individuāli vai kolektīvi, tā dalībnieku komerciālās intereses, tomēr apstrīdētajā lēmumā, neraugoties uz dažām atsaucēm uz konsorcija komerciālajām interesēm, REA ir pārbaudījusi, vai attiecīgo dokumentu publiskošana apdraudētu minētā konsorcija dalībnieku komerciālās intereses. Katrā ziņā ir jānorāda, ka prasītājs no sava argumenta neizdara nekādus secinājumus attiecībā uz apstrīdētā lēmuma tiesiskumu. Otrkārt, prasītājs kļūdaini norāda, ka zinātniskas institūcijas vai universitāte nevar veikt darbības, ar kurām ir saistītas komerciālās intereses (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 21. oktobris, Agapiou Joséphidès/Komisija un EACEA, T‑439/08, nav publicēts, EU:T:2010:442, 124.–128. punkts).

96      Otrkārt, ir jānorāda, ka nedz brīdim, kad tika izstrādāts dokuments, uz kuru atsaucas prasītājs, norādot, ka projekta sākumā sagatavotajos dokumentos nevar būt ietverts komercnoslēpums, ne laikam, kas nepieciešams to izstrādei, uz kuru norāda REA, nav nozīmes, nosakot, vai dokuments, kuram tiek lūgta piekļuve, ietver informāciju, kas attiecas uz uzņēmuma komerciālajām interesēm. Tādējādi šie lietas dalībnieku argumenti ir neefektīvi.

97      Treškārt, prasītājs norāda, ka no publiskajiem līdzekļiem finansēto pētījumu rezultātiem ir jādod labums sabiedrībai, tostarp konsorcija komerciālo dalībnieku konkurentiem, it īpaši tāpēc, ka efektīva konkurence attiecībā uz labāko tehnoloģiju sabiedrībai rada priekšrocības gadījumā, ja Savienībai būtu jālemj par šādas tehnoloģijas izmantošanu un par to jārīko iepirkumi.

98      Šajā ziņā ir jākonstatē, ka jautājums par to, vai konsorcija dalībnieku komerciālās intereses, it īpaši tās, kas ir saistītas ar projekta rezultātiem, ir jāaizsargā, tostarp ņemot vērā intereses, kādas varētu būt konkurentiem un sabiedrībai, lai panāktu vispārēju piekļuvi projektiem, kuri tiek finansēti no Savienības budžeta, attiecas uz vērtējumu par to, vai pastāv sevišķas sabiedrības intereses pieprasīto dokumentu publiskošanā, neraugoties uz iespējamu leģitīmu komerciālo interešu esamību, un tādējādi šis jautājums vajadzības gadījumā tiks pārbaudīts, izvērtējot pirmā pamata otro daļu.

99      Turklāt prasītājs uzskata, ka REA apgalvojums, saskaņā ar kuru sistēmai, ko tā izstrādā, “komerciāla vērtība” būtu vienīgi tad, ja tās darbības veids paliktu slepens, ir neprecīzs, un tas tā ir gan drošības apsvērumu dēļ, jo informācijas tehnoloģiju var izmantot pietiekami droši vienīgi tad, ja tās darbības veids un kods ir pieejams sabiedrībai un ja tādējādi to var publiski kontrolēt un pārbaudīt attiecībā uz tās vājajiem punktiem, gan komerciālu iemeslu dēļ, jo ir jābūt iespējai kontrolēt un neatkarīgām pusēm (piemēram, zinātniekiem) apstiprināt tehnoloģijas darbības veidu, pirms publiska iestāde tērē naudu tās iegādei.

100    Ciktāl šie prasītāja argumenti ir jāsaprot tādējādi, ka viņš būtībā norāda, ka konsorcija dalībniekiem nav aizsargājamu komerciālu interešu saistībā ar tādu projektu kā iBorderCtrl, jānorāda, tāpat kā to dara REA, ka, piemērojot Regulas Nr. 1290/2013 41. pantu, kas attiecas uz šīs regulas III sadaļu, kurā ir ietverti noteikumi, kas reglamentē rezultātu izmantošanu un izplatīšanu, projekta “rezultāti” pieder vai nu projekta dalībniekam, kurš tos radījis, vai arī tas ir projekta dalībnieku kopīpašums. Turklāt šīs pašas regulas 42. pantā ir paredzēts, ka, ja rezultātus var izmantot komerciāliem vai rūpnieciskiem mērķiem, dalībnieks, kam pieder minētie rezultāti, izvērtē iespēju tos aizsargāt, un, ja tas ir iespējams, saprātīgi un pamatoti, ņemot vērā apstākļus, aizsargā tos, pienācīgi ņemot vērā savas likumīgās intereses un pārējo darbības dalībnieku likumīgās un it īpaši komerciālās intereses.

101    No tā izriet, ka projektu rezultātiem, kas ir projekta dalībnieku īpašums, var būt komerciāla un finansiāla vērtība un līdz ar to var tikt aizsargāta to rūpnieciskā un komerciālā izmantošana. Tādējādi šāda projekta dalībniekiem, kā, piemēram, šajā gadījumā konsorcija dalībniekiem, var būt likumīgas komerciālas intereses saistībā ar minētā projekta rezultātiem, uz kuriem var attiekties Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētais izņēmums.

102    Tāpat prasītājs šajā kontekstā kļūdaini apgalvo, ka ar Regulas Nr. 1290/2013 41. pantu piešķirtā aizsardzība attiecas vienīgi uz saražotā “materiālā” īpašuma īpašumtiesībām. No Regulas Nr. 1290/2013 2. panta 1. punkta 19. apakšpunkta izriet, ka “rezultāti” ir jebkuri materiāli vai nemateriāli darbības rezultāti, piemēram, dati, zināšanas vai informācija, kas tiek radīta darbībā, jebkādā formā vai veidā, neatkarīgi no tā, vai tos var aizsargāt, kā arī jebkuras tiem piesaistītas tiesības, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības.

103    Šo secinājumu nevar atspēkot prasītāja šajā kontekstā norādītā analoģija par tirgus ekskluzivitāti, kas izslēdz citu zāļu laišanu tirgū uz desmit gadiem, kā tas ir minēts 2018. gada 5. februāra spriedumā PTC Therapeutics International/EMA (T‑718/15, EU:T:2018:66, 91. punkts). Pirmkārt, no šī sprieduma 100. un 102. punkta izriet, ka darbība var radīt gan rezultātus, kas var tikt aizsargāti, gan rezultātus, kurus nevar aizsargāt, vai kuru aizsardzība, ņemot vērā apstākļus, nav saprātīga vai pamatota. Otrkārt, attiecībā uz projekta rezultātiem, kurus var aizsargāt, tostarp ar intelektuālā vai rūpnieciskā īpašuma tiesībām, piemēram, patentiem, pat ja šīs tiesības, pretēji tam, ko būtībā norāda REA, ir tādas, kas aizsargā rezultātus pret nepamatotu rūpniecisko un komerciālo izmantošanu, tostarp pret līdzīgu preču tirdzniecību, šis fakts pats par sevi nepadara par nepamatotu lēmumu atteikt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, pamatojoties uz izņēmumu, kura mērķis ir aizsargāt likumīgās komerciālās intereses, kas tostarp ietver intelektuālā īpašuma tiesības.

104    Tādēļ šis prasītāja arguments ir jānoraida.

2)      Par attiecīgo dokumentu individuālu izvērtēšanu

105    Kā atgādināts šī sprieduma 91. punktā, ar apstrīdēto lēmumu REA piešķīra daļēju piekļuvi dokumentiem D 3.1, D 7.3 un D 7.8 un pilnībā atteica piekļuvi pārējiem pieprasītajiem dokumentiem.

106    Iesākumam un vispirms ir jāprecizē to prasītāja iebildumu apmērs, ar kuriem tiek apstrīdēts atteikums piekļūt pieprasītajiem dokumentiem. Pirmkārt, attiecībā uz dokumentu D 7.6 jānorāda, kā to dara REA, ka pēdējā minētā atbildēja uz sākotnējo pieteikumu, ciktāl tas attiecās uz piekļuvi šim dokumentam, un ka tas bija pieejams sabiedrībai, un to prasītājs šajā prasībā neapstrīd. No tā ir jāsecina, ka šis strīds neattiecas uz dokumentu D 7.6. Otrkārt, tā kā prasītājs atkārtotajā pieteikumā ir piekritis, ka projektā iesaistīto personu personas dati tiek aizklāti un turklāt nav izvirzījis nevienu argumentu, lai apstrīdētu šo apstākli šajā prasībā, ir jāsecina, ka atteikums piekļūt pieprasītajiem dokumentiem nav apstrīdēts, ciktāl tas attiecas uz šiem datiem.

107    Otrkārt, ir jānorāda, ka dotāciju nolīguma I pielikumā visi pieprasītie dokumenti, izņemot dokumentus D 3.1 un D 8.7, tiek norādīti kā konfidenciāli, izmantojot norādi “konfidenciāli, vienīgi konsorcija dalībniekiem (tostarp Komisijas dienestiem un/vai REA dienestiem)” (“confidential, only for members of the consortium (including the Commission Services and/or REA Services”).

108    Attiecībā uz dokumentiem D 3.1 un D 8.7 ir jānorāda, ka dokumenta statuss projekta laikā var mainīties, un tam, ņemot vērā, ka par dokumenta “konfidenciālu” vai “publisku” statusu tiek lemts nolīguma parakstīšanas brīdī, kā tas šajā gadījumā ir dotāciju nolīguma I pielikumā, ir nepieciešama dotāciju nolīguma pielāgošana, piemērojot tā 55. pantu. Tādējādi, pirmkārt, dokuments D 3.1 dotāciju nolīgumā bija iekļauts starp tiem dokumentiem, attiecībā uz kuriem atbilstoši konsorcija iekšējam mehānismam pirms publiskošanas bija jāizvērtē to “sensitīvais” raksturs. Procedūra tā statusa nomaiņai uz “konfidenciālu” notika sākotnējā pieteikuma par piekļuvi iesniegšanas brīdī. Otrkārt, dokuments D 8.7 tika norādīts kā konfidenciāls tā iesniegšanas brīdī, kā tas izriet no norādes tā pirmajā lappusē.

109    REA, izskatot prasītāja pieteikumu par piekļuvi, bija tiesības ņemt vērā šī sprieduma 107. un 108. punktā atgādinātos apstākļus (skat. šī sprieduma 69. punktu).

i)      Par dokumentiem D 1.1 (Ētikas padomdevēja pirmais ziņojums), D 1.2 (Profilēšanas ētika, indivīdu stigmatizācijas risks un samazinājuma plāns) un D 2.3 (ES mēroga juridiskās un ētikas pārbaudes ziņojums)

110    Prasītājs apgalvo, ka komerciālo interešu leģitīmo aizsardzību nevar paplašināt tik lielā mērā, lai tā aptvertu ar uzņēmumu nesaistītu informāciju, kas nav uzskatāma par “komercnoslēpumu”, kāds šajā lietā it īpaši ir ētikas novērtējums un tiesību normu pārbaude, kas neattiecas uz konkrētu tehnoloģiju, bet gan uz vispārīgiem ētiskā un juridiskā novērtējuma jautājumiem, kas rastos neatkarīgi no konkrētā konsorcija sistēmas un projekta koncepcijas. Prasītājs uzskata, ka REA kļūdaini norāda, ka visa informācija, kas ir noderīga konsorcija partneru konkurentiem, ir komercnoslēpums un ir jāaizsargā. Viņš norāda, ka uzņēmumu, kas ietilpst konsorcijā, konkurenti piedalās tā izveidotās sistēmas pārbaudē.

111    Tādējādi dokumentu D 1.1, D 1.2 un D 2.3, kuri, pēc prasītāja domām, neatspoguļo zinātnisko zinātību un neietver informāciju par ražošanas un analīzes metodēm, publiskošana nevarētu kaitēt konsorcija dalībnieku komerciālajām interesēm. Katrā ziņā, pat ja šajos dokumentos ir elementi, kas attiecas uz konsorcija dalībnieku zinātnisko zinātību, būtu jābūt iespējai publiskot izvilkumus no šiem dokumentiem.

112    REA norāda, ka dokumentos D 1.1, D 1.2 un D 2.3 ietvertie ētikas un juridiskie novērtējumi ir īpaši pielāgoti iBorderCtrl projektam, jo tajos ir aplūkots un analizēts, kā dažādās bažas konkrēti tiek ņemtas vērā tā metodoloģijā. Līdz ar to tie esot uzskatāmi arī par aizsardzības pret projekta riskiem pasākumiem un noteiktām projekta specifiskām prasībām. Turklāt dokumentā D 2.3 ietvertās informācijas apkopojums esot “intelektuāls darbs”, kas nav pieejams personām, kuras neietilpst konsorcijā, un tātad tajā esot ietverta specifiska tās dalībnieku zinātība. Ētikas novērtējumā, kas iekļauts dokumentos D 1.1 un D 1.2, esot ietverta slepena informācija, kuras izplatīšana varētu kaitēt konsorcija dalībnieku, partneru un ar projektu saistīto personu reputācijai. Tādējādi šīs informācijas publiskošana kaitētu konsorcija dalībnieku komerciālajām interesēm un radītu nepamatotu priekšrocību konkurentiem.

113    Iepazinusies ar dokumentiem D 1.1, D 1.2 un D 2.3, Vispārējā tiesa konstatē, ka tajos, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma, tostarp ir ietverts iBorderCtrl projekta ietvaros izstrādāto rīku, tehnoloģisko sastāvdaļu un metožu ētisks un juridisks vērtējums.

114    Dokumentā D 1.1., kā norāda REA, tostarp ir ietverts apraksts veidam, kādā konkrēti ir jāņem vērā dokumentos D 1.2 un D 2.3 norādītās ētiskās un juridiskās bažas, izstrādājot dažādās tehnoloģiskās sastāvdaļas un metodes iBorderCtrl projekta ietvaros gan attiecībā uz pētniecības posmu, gan attiecībā uz iespējamo izmantošanas stadiju, lai nodrošinātu izvirzīto ētikas principu un pamattiesību ievērošanu. Dokumentā saistībā ar tajā formulētajiem ieteikumiem ir ietvertas atsauces uz zinātības elementiem, metodoloģiju, paņēmieniem un stratēģijām, kuras konsorcija dalībnieki ir izstrādājuši projekta vajadzībām, vai informācija, kas ļauj tās identificēt.

115    Dokumentā D 1.2, kurā norādīts, ka tam ir saistība ar dokumentu D 2.3 veidojošo juridisko ziņojumu un ka tas ar to daļēji pārklājas, kā norāda REA, ir metodoloģija, saskaņā ar kuru iBorderCtrl projektā konkrēti ir aplūkota gan indivīdu, gan grupu profilēšana un stigmatizācijas risks, datorprorammatūru sniegtas nepatiesas informācijas problēmas (false positives, false negatives) analīze, kā arī projekta risku un attiecīgo aizsardzības pasākumu pirmais apraksts. Šajā izvērtējumā, kas ir raksturīgs projektam, tiek izmantota informācija par projektā izstrādātajām tehnoloģijas sastāvdaļām un metodēm un līdz ar to tajā ir atsauce uz zinātības, metodoloģiju, paņēmienu un stratēģiju elementiem, ko konsorcija dalībnieki izstrādājuši projekta vajadzībām, vai informāciju, kas ļauj identificēt šos elementus.

116    Dokumentā D 2.3, ko izstrādājusi universitāte, kas piedalās projektā, ir detalizēti paskaidrots, kā Savienības tiesību un valsts tiesību prasības tiek īstenotas dažādās projektā izstrādāto tehnoloģiju apakšnozarēs. Šī analīze, kurā detalizēti tiek pārbaudīta iBorderCtrl projekta infrastruktūra, tātad daļēji attiecas konkrēti uz šajā projektā izmantotajām tehnoloģijām, funkcijām un rīkiem un ļauj identificēt stratēģiju, kas izmantota, ņemot vērā identificēto tiesisko regulējumu.

117    Šī sprieduma 114.–116. punktā norādītā informācija tātad ietilpst konsorcija dalībnieku komerciālajās interesēs Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma izpratnē. REA nav pieļāvusi kļūdu, apstrīdētajā lēmumā uzskatot, ka tās publiskošana var konkrēti un reāli kaitēt konsorcija dalībnieku komerciālajām interesēm, tostarp intelektuālajam īpašumam, jo tā ļautu konkurentiem netaisnīgi gūt labumu no to zinātības, kurai ir komerciāla vērtība.

118    Tomēr dokumentu D 1.1, D 1.2. un D 2.3 interpretācija atklāj, ka tajos ir ietverta arī cita informācija, ne tikai vērtējumi par iBorderCtrl projekta konkrētajām juridiskajām un ētiskajām sekām vai risinājumiem, kas konkrēti paredzēti tā tehnoloģiju vai funkciju izstrādei.

119    Šajos dokumentos turklāt ir ietverts Savienības politikas apraksts tās robežu kontroles jomā un Savienības tiesību stāvoklis attiecībā uz šo politiku, kā arī argumenti par iespēju pastiprināt šīs kontroles, izmantojot inovatīvus tehnoloģiskos līdzekļus. Tajos ir arī detalizēts atbilstošo tiesību normu kopsavilkums starptautiskajās tiesībās, Savienības tiesībās un valstu tiesībās, it īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, tiesību principiem un pamattiesībām. Šī informācija, kas tostarp ir pamatota ar publiski pieejamiem avotiem, kuri ir identificēti, atsaucoties uz interneta vietnēm, neattiecas uz rīkiem vai tehnoloģijām, kas konkrēti tiek izmantotas iBorderCtrl projektā, bet gan, kā to apgalvo prasītājs, tā attiecas uz vispārīgiem jautājumiem par tādas sistēmas ētisko un juridisko vērtējumu, kurā tiek izmantoti inovatīvi tehnoloģiskie līdzekļi, piemēram, “automātiska maldināšanas atklāšana” vai automatizēta “riska novērtēšana”, kas var rasties neatkarīgi no konsorcija dalībnieku izstrādātā projekta sistēmas un projekta konkrētās koncepcijas.

120    Turklāt, lai gan REA apgalvo, ka tā ir pārbaudījusi, vai attiecīgajos dokumentos bija ietverta publiski pieejama informācija, tā apstrīdētajā lēmumā nav apgalvojusi, ka šī sprieduma 119. punktā norādītajai informācijai būtu kāda pievienotā vērtība salīdzinājumā ar publiski pieejamo informāciju, kas ir tās pamatā, judikatūras, kas izriet no 2017. gada 13. janvāra sprieduma Deza/ECHA (T‑189/14, EU:T:2017:4, 60. punkts un tajā minētā judikatūra), izpratnē.

121    Šajā tiesvedībā tā vienīgi norāda, ka dokumentā D 2.3 ietvertās informācijas apkopojums ir “intelektuāls darbs”, kas nav pieejams personām, kuras neietilpst konsorcijā, un ka tas ietver īpašu tā dalībnieku zinātību. Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan ir taisnība, ka sabiedrībai pieejamās informācijas sistematizēšanai varētu būt zināma komerciāla vērtība, tomēr ir jāpierāda, ka minētās informācijas sistematizēšana tika veikta kopā ar vērtējumu, kas pamatots uz jauniem zinātniskiem secinājumiem vai apsvērumiem attiecībā uz izgudrojumu stratēģiju, kas uzņēmumam varētu radīt komerciālas priekšrocības attiecībā pret tā konkurentiem un kas šī iemesla dēļ acīmredzot ir konfidenciāli (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 13. janvāris, Deza/ECHA, T‑189/14, EU:T:2017:4, 67. punkts). REA nav izdevies pierādīt, ka šim intelektuālajam apkopošanas darbam būtu kāda pievienotā vērtība salīdzinājumā ar publiski pieejamu informāciju šī sprieduma 120. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē un ka vienkāršam šīs informācijas apkopošanas uzdevumam būtu vajadzīga īpaša zinātība no konsorcija dalībnieku puses, un tas tiem rada komerciālu interesi, kas ir jāaizsargā atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajam ievilkumam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 13. janvāris, Deza/ECHA, T‑189/14, EU:T:2017:4, 65. punkts).

122    Līdz ar to ir jāsecina, ka REA ir pieļāvusi kļūdu, apstrīdētajā lēmumā uzskatot, ka atteikums piekļūt šī sprieduma 119. punktā norādītajos dokumentos D 1.1, D 1.2 un D 2.3 ietvertajai informācijai bija pamatots ar konsorcija dalībnieku komerciālo interešu aizsardzību.

123    Apstrīdētajā lēmumā ietvertais REA arguments, saskaņā ar kuru konsorcija dalībnieku konkurenti varētu gūt labumu no šo dokumentu publiskošanas, tostarp prognozējot vājos punktus un stratēģijas saistībā ar attiecīgo projektu, attīstot līdzīgus projektus vai izmantojot to zinātību, nevar pamatot atteikumu piekļūt šī sprieduma 119. punktā norādītajai informācijai. Šī informācija neietilpst konsorcija dalībnieku zinātībā vai kompetencē un, tā kā tā neattiecas uz konkrētā projekta juridisko un ētikas principu konkrētu piemērošanu, tā nav slepena komercinformācija, līdz ar to tās izpaušana nevar radīt priekšrocības konsorcija dalībnieku konkurentiem. Tādējādi šī informācija neietilpst Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētajā komerciālo interešu aizsardzībā.

124    Turklāt ir jākonstatē, kā to dara prasītājs, ka REA nepaskaidro, kā dokumentu D 1.1, D 1.2 un D 2.3 publiskošana, it īpaši attiecībā uz šī sprieduma 119. punktā identificēto informāciju, varētu konkrēti un reāli kaitēt konsorcija dalībnieku reputācijai. Katrā ziņā, ja REA arguments ir jāsaprot tādējādi, ka tas, ka attiecīgais projekts rada ētiskus un juridiskus jautājumus, pats par sevi var kaitēt to konsorcija dalībnieku reputācijai, kuri to izstrādāja, šis arguments nevar tikt pieņemts. No iBorderCtrl projekta priekšmeta un mērķa, kas ir publiski zināmi, kā to norāda prasītājs, atsaucoties uz minētajam projektam veltītajā interneta vietnē izplatīto informāciju, var secināt, ka tas ir balstīts uz inovatīvu tehnoloģisku līdzekļu izmantošanu, kas it īpaši ir balstīti uz informācijas vākšanu, līdz ar to tas, ka tāda sistēma kā iBorderCtrl, tāpat kā jebkura cita sistēma, kuras pamatā ir šādi inovatīvi līdzekļi, var izraisīt zināmas juridiska un ētiska rakstura bažas, nav komercnoslēpums vai komerciāli sensitīva informācija.

125    No iepriekš minētā izriet, ka REA ir kļūdaini uzskatījusi, ka visa dokumentos D 1.1, D 1.2 un D 2.3 ietvertā informācija ietilpst konsorcija dalībnieku komerciālajās interesēs, un atteikusi piekļuvi visiem šiem dokumentiem. Tādējādi šis iebildums ir daļēji pamatots.

ii)    Par dokumentu D 1.3 (Ētikas padomdevējs)

126    Prasītājs uzskata, ka pieprasītā dokumenta D 1.3 par ārēja ētikas padomdevēja iecelšanu, anonimizēta publicēšana, aizklājot personas datus, nevarētu ietekmēt konsorcija dalībnieku komerciālās intereses.

127    REA apgalvo, ka tādu dokumentā D 1.3 ietverto datu izplatīšana, kurus var izmantot, lai identificētu ētikas padomdevēju, un kuri attiecas gandrīz uz visu dokumentu, piemēram, tās kompetenču vai curriculum vitae detalizētu aprakstu, var kaitēt tās neatkarībai, kā arī tās komerciālajām interesēm.

128    Šajā ziņā ir jānorāda, ka REA apstrīdētajā lēmumā ir norādījusi, ka dokuments D 1.3, tāpat kā dokumenti D 1.1, D 1.2 un D 2.3, ietver ētisku un juridisku projektā izstrādāto rīku, tehnoloģisko sastāvdaļu un metodoloģiju vērtējumu. Tomēr, lasot minēto dokumentu, atklājas, ka tas tā acīmredzami nav. Kā to šajā lietā norāda REA, dokumentā D 1.3 ir ietverts ārējā ētikas padomdevēja detalizēts curriculum vitae, kā arī viņa vēstule par uzņemšanos veikt konsorcija uzticētos uzdevumus.

129    Apstrīdētajā lēmumā nav norādīts neviens pamatojums saistībā ar atteikumu piekļūt dokumentam D 1.3 un it īpaši nav norādīts neviens iemesls, lai apgalvotu, ka minētā dokumenta publiskošana, aizsedzot personas datus, kurai prasītājs ir piekritis atkārtotajā pieteikumā, nebūtu iespējama. Šajā ziņā REA šajā tiesvedībā norādītais iemesls, saskaņā ar kuru datu, kas ļauj identificēt ētikas padomdevēju, publiskošana kaitētu viņa neatkarībai, kā arī viņa komerciālajām interesēm, nav minēts apstrīdētajā lēmumā, kurā ir atsauce vienīgi uz konsorcija dalībnieku komerciālajām interesēm. Kā izriet no dokumenta D 1.3, attiecīgo ētikas padomdevēju nenodarbina neviens no konsorcija dalībniekiem un viņš ir no tiem neatkarīga persona. Tātad viņa komerciālās intereses nevar sajaukt ar konsorcija dalībnieku komerciālajām interesēm.

130    Turklāt ir jānorāda, ka apstrīdētajā lēmumā, atbildot uz atkārtoto pieteikumu, kurā prasītājs ir piekritis, ka pieprasītajos dokumentos personas dati tiek aizklāti, nav minēts, ka uz dokumentu D 1.3 pilnībā attiektos Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais izņēmums. Apstrīdētajā lēmumā ir atsauce vienīgi uz šīs regulas 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzēto izņēmumu. Turklāt apstrīdētajā lēmumā nav nekādas norādes uz neiespējamību piešķirt daļēju piekļuvi tādēļ, ka dokuments ar aizklātiem personas datiem prasītājam nekādi nebūtu lietderīgs. Katrā ziņā, pat pieņemot, ka tas tā bija attiecībā uz visu ētikas padomdevēja curriculum vitae ietverto informāciju, REA nepaskaidro, kā šāds apstāklis būtu piemērojams pārējai dokumentā D 1.3 ietvertajai informācijai, it īpaši uzdevumu aprakstam, kurus konsorcija dalībnieki uzticēja ētikas padomdevējam.

131    No tā izriet, ka apstrīdētajā lēmumā norādītais pamatojums neļauj pamatot atteikumu piekļūt dokumentam D 1.3, pamatojoties vienīgi uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu. Šis iebildums tātad ir pamatots.

iii) Par dokumentu D 2.1 (Ziņojums par prasību analīzi)

132    Prasītājs apgalvo, ka robežuzraudzības procedūras dalībvalstīs, kā arī to prasības, kas aprakstītas dokumentā D 2.1, nav komercnoslēpumi, bet gan publisks jautājums. REA esot kļūdaini uzskatījusi par komercnoslēpumu jebkādu informāciju, kas varētu būt noderīga konsorcija partneru konkurentiem, kuri veic komercdarbību, lai gan tā neapgalvo, ka šī analīze atspoguļotu personas zinātnisko zinātību vai ka tajā būtu ietverta informācija par ražošanas un analīzes metodēm, kuras publicēšana noteikti nopietni kaitētu konsorcija dalībnieka interesēm. Katrā ziņā tas attaisnotu vienīgi attiecīgo daļu aizklāšanu.

133    REA apgalvo, ka dokumentā D 2.1, kas izstrādāts 2016. gadā, ir detalizēti izklāstītas robežuzraudzības procedūras pilotdalībvalstīs un apkopotas prasības attiecībā uz lietotājiem laikposmā pirms viņu ierašanās Savienības teritorijā, kā arī izklāstītas iepriekšējās darbības pārbaudes un robežu kontroles stadijas. Tajā esot iekļauta izmeklēšanas novērtēšanas metode un secinājumi. Informācijas apkopojums ietverot konsorcija dalībnieku specifisko zinātību. Konkurenti varot gūt labumu no šādas informācijas publiskošanas arī tādēļ, ka tie uzzinātu, kādu pieeju izmanto konsorcija dalībnieks. Pretēji prasītāja apgalvojumiem ar Regulu Nr. 1049/2001 piešķirtā aizsardzība pārsniedz vienīgi “komercnoslēpumus”.

134    Iepazinusies ar attiecīgo dokumentu, Vispārējā tiesa konstatē, ka tas, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma, ietver tostarp tehnoloģiskus risinājumus (piemēram, identifikācijas biometrisko tehnoloģiju) un iBorderCtrl projekta kopējās uzbūves definēšanu, tādējādi norādot vispārējo sistēmu dažādiem moduļiem, tostarp aprīkojuma un programmatūras, kas veido galīgo integrēto sistēmu, funkcijas.

135    Šī informācija ietilpst konsorcija dalībnieku zinātībā un attiecas uz metodoloģiju, paņēmieniem un stratēģijām, ko tie izstrādājuši projekta vajadzībām. Līdz ar to REA nav pieļāvusi kļūdu, apstrīdētajā lēmumā uzskatot, ka tās publiskošana varēja konkrēti un reāli kaitēt konsorcija dalībnieku komerciālajām interesēm, jo tā ļautu konkurentiem gūt netaisnīgu labumu no to zinātības, kam ir komerciāla vērtība.

136    Tomēr, lasot šo dokumentu, ir redzams, ka tajā ir ietverta arī cita informācija, ne tikai tā, kas attiecas uz iBorderCtrl projekta metodoloģiju, paņēmieniem un konkrētajām stratēģijām.

137    Kā izriet no paša dokumenta, tajā ietvertā analīze tiek veikta trīs posmos, no kuriem pirmais ietver robežu pārvaldības pamatā esošo jēdzienu aprakstu un analīzi un sniedz pārskatu par gala lietotāju operatīvajām problēmām to ģeogrāfiskajā kontekstā. Šajā kontekstā ir sīki izklāstītas robežuzraudzības procedūras dalībvalstīs, uz kurām attiecas projekta izpētes posms. Kā apgalvo prasītājs, šīs procedūras, kā arī to prasības nav konsorcija dalībnieku komercnoslēpumi, bet gan ir publiski jautājumi. Otro posmu veido pārskats par dažādu tehnoloģiju “zināšanu līmeni”, daļa no tā, kā par to liecina šīs dokumenta daļas nosaukums, ir prezentācija par tehnoloģiskās izstrādes pašreizējo situāciju jomās, uz kurām attiecas projekts.

138    Lai gan šī analīze ir sākotnējā stadija, lai pārbaudītu konkrētas prasības attiecībā uz iBorderCtrl projektu, ņemot vērā it īpaši šādi identificētos jēdzienus un salīdzinājumā ar jau pastāvošajām tehnoloģijām, un tā nenoliedzami ir priekšnoteikums, lai veiktu šīs sistēmas, tās metodoloģiju un rīku, kas norādīti šī sprieduma 134. un 135. punktā, analīzi, lielā šīs analīzes daļā nav ietverta informācija par pašu konsorcija dalībnieku zinātību, to iekšējām zināšanām vai ekspertīzi. Tas vien, ka šie elementi, iespējams, ļautu noteikt, kuras ir iepriekš esošās tehnoloģijas, kuru piemērošana vai izstrāde ir ņemta vērā saistībā ar pārdomām par sistēmas koncepciju iBorderCtrl projektā, pats par sevi nepierāda, ka šie elementi attiecas uz konsorcija dalībnieku zinātību. Turklāt prasītājs norāda, ka projektā izmantotā “pieeja” jau var tikt izsecināta no publiski pieejamas informācijas, un to atzīst REA, apstiprinot, ka publiski pieejamā informācija, sniedzot konsorcija paziņojumu par sistēmas darbību, ļauj uzzināt, kā ir jādarbojas pilotsistēmai.

139    To, ka informācija, kas ietverta dokumentā D 2.1 un izklāstīta šī sprieduma 137. punktā, neattiecas uz konsorcija dalībnieku zinātnisko zinātību vai viņu iekšējām zināšanām, apstiprina fakts, ka šo analīžu daļu pamatā ir publiski pieejami avoti, tostarp akadēmiskās publikācijas un internetā izplatītā informācija, kas ir uzskaitīta dokumenta daļā “Atsauces”.

140    Turklāt, protams, ir taisnība, kā to norāda REA, ka izmeklēšanas metodoloģijas izstrāde vai šādi iegūto datu novērtēšanas metodoloģija un secinājumi, kas no tās izdarīti attiecībā uz iBorderCtrl projekta izstrādi, ietver konsorcija dalībnieku specifisko zinātību. Tomēr tas tā nav attiecībā uz informāciju, kas norādīta šī sprieduma 137. punktā, jo apstrīdētajā lēmumā nav uzsvērta nekāda konkrēta ar tās apkopošanu saistīta informācija, un tā neizriet arī no paša dokumenta. Šajā tiesvedībā REA apgalvoja, ka dokumentā D 2.1 ietvertās informācijas apkopojums ietver konsorcija dalībnieku specifisko zinātību. Lai gan, protams, ir taisnība, kā tas ir atgādināts šī sprieduma 121. punktā, ka publiski pieejamas informācijas sistematizēšanas darbam varētu būt zināma komerciāla vērtība, REA nav pierādījusi, ka šajā lietā publiski pieejamās informācijas apkopojumam būtu kāda pievienotā vērtība šī sprieduma 120. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē un ka vienkāršam šīs informācijas apkopošanas uzdevumam būtu vajadzīga īpaša konsorcija dalībnieku zinātība, kas būtu to komerciālā interese, kura ir jāaizsargā atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajam ievilkumam.

141    Visbeidzot jākonstatē, kā to norāda pati REA, ka saistībā ar daļēju piekļuvi dokumentam D 3.1 līdzīga rakstura informācija, proti, informācija par iepriekš esošu paņēmienu un tehnoloģiju (piemēram, biometrisko rādītāju) vispārēju aprakstu saistībā ar datu vākšanas ierīcēm, tika izpausta prasītājam.

142    No iepriekš minētā izriet, ka REA kļūdaini ir uzskatījusi, ka visa dokumentā D 2.1 ietvertā informācija ietilpst konsorcija dalībnieku komerciālajās interesēs, un atteikusi piekļuvi informācijai kopumā. Tādējādi šis iebildums ir daļēji pamatots.

iv)    Par dokumentu D 2.2 (Atsauces arhitektūra un sastāvdaļu specifikācijas)

143    Prasītājs uzskata, ka apstrīdētais lēmums nav pamatots attiecībā uz atteikumu publiskot dokumentu D 2.2, jo no dokumenta “tehniskā rakstura” nevarot secināt, ka tajā noteikti ir ietverta “slepena informācija”. REA tātad neesot izvirzījusi nevienu faktisku apstākli, no kura izrietētu, ka šī dokumenta publiskošana kaitētu konsorcija dalībnieka komerciālajām interesēm.

144    REA norāda, ka dokumentā D 2.2 ir detalizēti aprakstīts, kā tehniskās prasības tiek īstenotas septiņās projektā izstrādātajās tehnoloģijās. Turklāt esot sīki izklāstīta iekārtu un programmatūru vispārējā funkcionālā uzbūve. Visbeidzot, izmantošanas gadījumi dažādiem ceļotāju veidiem tiekot identificēti turpmāku testa procedūru vajadzībām. Tā tehniskā rakstura dēļ šajā dokumentā esot iekļauta slepena informācija, jo konkurenti, kuru rīcībā šādas informācija nav, gūtu labumu no tās publiskošanas. Lai gan prasītājs pamatoti esot konstatējis, ka publiski pieejamā informācija, sniedzot konsorcija paziņojumu par sistēmas darbību, ļauj uzzināt, kā darbojas pilotsistēma, šī informācija tomēr neaptverot tehniskās prasības, tostarp specifikācijas, kā arī saistīto uzbūvi un metodoloģiju, kas rada komerciālu interesi.

145    Iepazīstoties ar attiecīgo dokumentu, Vispārējā tiesa konstatē, ka šajā dokumentā, tāpat kā dokumentā D 2.1, kā to apstrīdētajā lēmumā norāda REA, ir ietverti tehnoloģiski risinājumi un visa iBorderCtrl projekta vispārējās arhitektūras definīcija, un tādējādi ir sniegts vispārējs ietvars dažādiem moduļiem, arī aprīkojuma un programmatūras, kas veido galīgo integrēto sistēmu, funkcijām.

146    Šī informācija ietilpst konsorcija dalībnieku zinātībā un attiecas uz metodoloģiju, paņēmieniem un stratēģijām, ko tie izstrādājuši projekta vajadzībām. Līdz ar to REA nav pieļāvusi kļūdu, apstrīdētajā lēmumā uzskatot, ka tās publiskošana varēja konkrēti un reāli kaitēt konsorcija dalībnieku komerciālajām interesēm, jo tā ļautu konkurentiem gūt netaisnīgu labumu no to zinātības, kam ir komerciāla vērtība.

147    Tomēr no minētā dokumenta izriet, ka tajā ietvertajā pārbaudē tika ņemta vērā ziņojumā, kurš veido dokumentu D 2.1, veiktā analīze, kā arī atsevišķi juridiski vērtējumi, kas ir dokumenta D 2.3 priekšmets. Attiecīgi atteikums sniegt daļēju piekļuvi šī sprieduma 137. un 119. punktā norādītajos dokumentos D 2.1 un D 2.3 iekļautajai informācijai, kas tika pārņemta vai apkopota dokumenta D 2.2 vajadzībām, vai šāda paša apjoma vai rakstura informācijai, nav attaisnojams ar konsorcija dalībnieku komerciālo interešu aizsardzību. Tātad šis iebildums ir daļēji pamatots.

v)      Par dokumentu D 3.1 (Datu vākšanas līdzekļi – specifikācijas)

148    Dokuments D 3.1 tika publiskots, ciktāl tas attiecas uz vispārējo paņēmienu un tehnoloģiju aprakstu (piemēram, biometriskiem rādītājiem) saistībā ar datu vākšanas ierīcēm (skat. arī šī sprieduma 141. punktu). Tas tika paziņots prasītājam daļēji aizklātā versijā.

149    Prasītājs uzskata, ka apstrīdētais lēmums nav pamatots attiecībā uz atteikumu pilnībā publiskot dokumentu D 3.1, jo no dokumenta “tehniskā rakstura” nevarot secināt, ka tajā noteikti būtu ietverta “sensitīva informācija”. REA tātad neesot izvirzījusi nevienu faktisku apstākli, no kura izrietētu, ka dokumenta publiskošana kaitētu konsorcija dalībnieka komerciālajām interesēm.

150    REA norāda, ka dokumenta D 3.1 daļas, kurās detalizēti aprakstīti projektā izmantotie paņēmieni un tehnoloģijas, netika padarītas pieejamas, jo to tehniskā rakstura dēļ tās attiecas uz sensitīvu informāciju, kas konkurentiem, kuriem šādas informācijas nav, radītu priekšrocības publiskošanas gadījumā.

151    Iepazinusies ar dokumenta D 3.1 nepubliskotajām daļām, Vispārējā tiesa konstatē, ka tajās ir ietverts detalizēts dažādu paņēmienu un tehnoloģiju apraksts, kā to apgalvo REA. Tomēr, pirmkārt, kā norāda prasītājs, tas, ka attiecīgā informācija ir vairāk vai mazāk tehniska, uz ko atsaucas REA, lai pamatotu piekļuves tai atteikuma pamatotību, pats par sevi nav izšķiroši, novērtējot, vai tā ietilpst komerciālajās interesēs Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma izpratnē.

152    Otrkārt, no dokumenta D 3.1 aizklātajās teksta daļās ietvertās informācijas neizriet, ka visi tajā aprakstītie paņēmieni un tehnoloģijas, pretēji REA norādītajam, būtu faktiski izmantoti iBorderCtrl projektā. Tā ietver tirgū pieejamo paņēmienu un tehnoloģiju aprakstus, kas, iespējams, ir noderīgi iBorderCtrl sistēmas arhitektūrā. Turklāt aizklātās daļas ietver arī ieteikumus par pieejamiem paņēmieniem un tehnoloģijām, kas būtu optimālas iBorderCtrl sistēmas arhitektūrā, ņemot vērā attiecīgās tehniskās prasības. Lai gan šie pēdējie vērtējumi atspoguļo konsorcija dalībnieku zinātību, it īpaši, ciktāl, kā ir norādīts dokumentā, viņu pieredze tiek apvienota ar apkopoto publisko informāciju vai ciktāl novērtēšanas kritērijus ir īpaši izstrādājuši dalībnieki, un tādējādi to izpaušana var konkrēti un reāli kaitēt konsorcija dalībnieku komerciālajām interesēm, tas tā nav tirgū pieejamo metožu un tehnoloģiju objektīva apraksta gadījumā.

153    Turklāt šie apraksti vismaz daļēji ir balstīti uz publiski pieejamiem avotiem, it īpaši uz zinātniskām publikācijām vai internetā izplatītu informāciju. REA neapgalvo, ka šīs publiski pieejamās informācijas apkopojumam būtu pievienotā vērtība šī sprieduma 120. un 121. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē.

154    No tā ir jāsecina, ka REA ir kļūdaini uzskatījusi, ka visa dokumenta D 3.1 aizklātajās daļās ietvertā informācija ietilpst konsorcija dalībnieku komerciālajās interesēs, un atteikusi piekļuvi tām. Tādējādi šis iebildums, ar kuru prasītājs apstrīd atteikumu piekļūt dokumenta D 3.1 aizklātajām daļām, ir daļēji pamatots.

vi)    Par dokumentiem D 7.3 (Izplatīšanas un komunikācijas plāns) un D 7.8 (Izplatīšanas un komunikācijas plāns Nr. 2)

155    Apstrīdētajā lēmumā dokumentiem D 7.3 un D 7.8 tika piešķirta daļēja piekļuve, tādējādi tie tika paziņoti prasītājam to daļēji aizklātajās versijās.

156    Vispirms ir jānorāda, ka ar 2021. gada 23. marta vēstuli prasītājs informēja Vispārējo tiesu par to, ka viņš, izmantojot pats savus līdzekļus, esot “atsedzis” dokumentā D 7.3 aizklāto informāciju, pievienojot to savai vēstulei. Pamatojoties uz šādi iegūto tekstu, viņš formulēja dažus apsvērumus pirmā pamata atbalstam un atkārtoja savu argumentu, saskaņā ar kuru katrā ziņā pastāvot sevišķas sabiedrības intereses, lai šis dokuments tiktu pilnībā izpausts.

157    2021. gada 20. maija vēstulē REA iesniedza savus apsvērumus par prasītāja argumentiem, kuros tā tostarp norādīja, ka prasītājs savā interneta vietnē ir izplatījis dokumenta D 7.3 pilnu versiju, kas bija sagatavota, pašam prasītājam atsedzot minēto aizklāto tekstu.

158    Šajā ziņā ir jāuzsver, ka tas, ka prasītājs ar saviem līdzekļiem ir ieguvis piekļuvi dokumenta D 7.3 aizklātajām daļām un tādējādi iepazinies ar informāciju, kurai REA tam bija atteikusi piekļuvi apstrīdētajā lēmumā, kā arī tas, ka viņš minēto dokumentu bija izplatījis savā interneta vietnē, neļauj uzskatīt, ka viņam nav vai vairs nav intereses lūgt atcelt apstrīdēto lēmumu šajā jautājumā. Protams, šādi rīkojoties, prasītājs nav ievērojis Savienības tiesībās paredzētās procedūras attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un nav arī sagaidījis šīs tiesvedības iznākumu, lai uzzinātu, vai viņš var vai nevar likumīgi iegūt piekļuvi attiecīgā dokumenta pilnajai versijai. Tomēr šis vienīgais apstāklis, lai arī kādu kritiku tas neizpelnītos, nerada šaubas par prasītāja interesi panākt apstrīdētā lēmuma atcelšanu šajā jautājumā, ņemot vērā, ka strīdīgo informāciju nav izpaudusi REA, kas tādējādi būtu atzinusi sabiedrības intereses panākt šādas informācijas publiskošanu. Līdz ar to prasītājs var pamatoti prasīt Vispārējai tiesai, lai tā lemj par šī lēmuma, kas ir tai nelabvēlīgs, tiesiskumu, jo REA to formāli nav atsaukusi un ar to prasītājam tika piešķirta tikai daļēja piekļuve pieprasītajam dokumentam, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzēto izņēmumu. Prasītāja rīcībai attiecībā uz aplūkoto dokumentu nav nozīmes, lai novērtētu viņa interesi panākt šāda lēmuma atcelšanu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 4. septembris, ClientEarth/Komisija, C‑57/16 P, EU:C:2018:660, 45. punkts un tajā minētā judikatūra; 2021. gada 21. janvāris, LeinoSandberg/Parlaments, C‑761/18 P, EU:C:2021:52, 33. un 45.–48. punkts, un 2011. gada 22. marts, Access Info Europe/Padome, T‑233/09, EU:T:2011:105, 33.–36. punkts un tajos minētā judikatūra).

159    No iepriekš minētā izriet, ka, lai gan viņš varēja iepazīties ar informāciju, kurai REA atteica piekļuvi, prasītājam ir interese panākt apstrīdētā lēmuma atcelšanu, ciktāl REA viņam bija atteikusi piekļuvi dokumenta D 7.3 aizklātajām daļām.

160    Tomēr ir arī jāuzsver, ka tas, ka prasītājs ar saviem līdzekļiem varēja “atsegt” dokumentā D 7.3 aizklātās daļas, nekādi neietekmē apstrīdētā lēmuma tiesiskumu šajā jautājumā un Vispārējās tiesas pārbaudi šajā ziņā.

161    Apstrīdot atteikumu piekļūt dokumentu D 7.3 un D 7.8 aizklātajām daļām, prasītājs apgalvo, ka komerciālo interešu leģitīmo aizsardzību nevar paplašināt tik lielā apmērā, lai tā aptvertu ar uzņēmumu nesaistītu informāciju, kas neesot “komercnoslēpums”, kāda esot, piemēram, komunikācijas stratēģija. Tādējādi vienkāršas apspriedes reklāmas nolūkā, tostarp apspriedes ar publiskām iestādēm un ievēlētām personām, kuru saturs atspoguļots dokumentu D 7.3 un D 7.8 aizklātajās daļās, neesot komercnoslēpumi.

162    REA uzskata, ka dokuments D 7.3, kura mērķis ir noteikt, kā projekts tiek izplatīts un paziņots sabiedrībai, lielā mērā ir publiskots. Tikai dažas dokumenta sadaļas, kurās konsorcija dalībnieki sniedza detalizētu informāciju par īpašajām attiecībām, kas tiem bija ar izvēlētajiem tirdzniecības partneriem vai akadēmiskiem partneriem, tika aizklātas, jo tās atspoguļo sensitīvu informāciju, ko konkurenti varētu izmantot sev par labu (piemēram, sazinoties ar to partneriem).

163    Tā kā dokuments D 7.8, kuram arī tika piešķirta daļēja piekļuve, ir dokumenta D 7.3 grozīta versija, kas tika izstrādāta vienu gadu vēlāk, attiecīgās informācijas nepubliskošanas iemesli esot tie paši, kas ir piemērojami dokumentam D 7.3.

164    Iepazinusies ar dokumentu D 7.3 un D 7.8 aizklātajām daļām, Vispārējā tiesa konstatē, ka, pirmkārt, tajās ir ietverta komunikācijas ar tirdzniecības partneriem stratēģija iespējamai sadarbībai nākotnē. Šāda informācija ietilpst konsorcija dalībnieku komerciālajās interesēs, ciktāl tā attiecas uz to komerciālo stratēģiju, un turklāt ļauj secināt, kādi rīki vai tehnoloģijas ir konkrēti paredzēti iBorderCtrl projekta ietvaros. REA nav pieļāvusi kļūdu apstrīdētajā lēmumā, uzskatot, ka tās publiskošana varētu konkrēti un reāli kaitēt konsorcija dalībnieku komerciālajām interesēm.

165    Otrkārt, aizklātā informācija attiecas uz paša iBorderCtrl projekta izplatīšanu un veicināšanu un tā rezultātiem ieinteresētajām personām, kas nav potenciāli tirdzniecības partneri. Šajā ziņā ir jānorāda, ka REA nepaskaidro, kādā veidā šī aizklātā informācija dokumentos D 7.3 un D 7.8 ir “sensitīvāka” par tāda paša rakstura informāciju, ar kuru prasītājs ir iepazinies. REA arī nepaskaidro, kā attiecīgās informācijas “sensitīvais” raksturs, pieņemot, ka tas ir pierādīts, varētu pamatot to, ka šī informācija ietilpst konsorcija dalībnieku komerciālajās interesēs, lai gan tā atzīst, ka attiecības, uz kurām attiecas aplūkotie veicināšanas un informatīvie pasākumi, neskar sarunas par licenču pārdošanu vai piešķiršanu.  Turklāt, iepazīstoties ar attiecīgajām aizklātajām daļām, Vispārējā tiesa konstatē, ka publiskotajās daļās un vairumā aizklāto daļu norādītajām veicināšanas un informatīvajām darbībām šķietami ir viens un tas pats mērķis, proti, pēc iespējas plašākā veidā izplatīt informāciju par projektu un tā piedāvātajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Ar vienīgo REA minēto apstākli, ka konkurenti, ņemot vērā šādi publiskoto informāciju, varētu reklamēt savas sistēmas tām pašām iesaistītajām pusēm, nepietiek, lai secinātu, ka šī informācija ietilpst konsorcija dalībnieku komerciālajās interesēs.

166    Turklāt Vispārējā tiesa konstatē, ka daļa dokumentu D 7.3 un D 7.8 aizklātajās daļās ietvertās informācijas ir saistīta ar dokumentos D 1.2 un D 2.3 formulētajiem ētiskajiem un juridiskajiem vērtējumiem. Tādējādi, ciktāl minētajās aizklātajās daļās ir pārņemta vai apkopota šī sprieduma 119. punktā norādītā informācija, uz tām neattiecas Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā norādītais izņēmums.

167    No tā ir jāsecina, ka REA ir kļūdījusies, uzskatīdama, ka visa dokumentu D 7.3 un D 7.8 aizklātajās daļās ietvertā informācija ietilpst konsorcija dalībnieku komerciālajās interesēs, un atteikdama tām piekļuvi. Līdz ar to šis iebildums, ar kuru prasītājs apstrīd atteikumu piekļūt dokumentu D 7.3 un D 7.8 aizklātajām daļām, ir daļēji pamatots.

vii) Par dokumentu D 8.1 (Kvalitātes pārvaldības plāns)

168    Prasītājs apgalvo – REA nav norādījusi, ka dokumentā D 8.1 būtu ietverts konsorcija partnera komercnoslēpums, ka tajā būtu atspoguļota kādas personas zinātniskā zinātība vai ka tajā būtu ietverta informācija par ražošanas un analīzes metodēm, kuru publicēšana noteikti nopietni kaitētu konsorcija dalībnieka interesēm. Tādējādi šis dokuments esot bijis jāpublisko vismaz izvilkumu veidā.

169    REA norāda, ka dokumentā D 8.1 ir ietverta informācija par konsorcija iekšējo organizāciju un tā darbības veidu projekta laikā, proti, it īpaši projekta un atbildības organizēšana, kvalitātes kontroles procedūra, lēmumu pieņemšanas process un komunikācijas plūsma starp partneriem. Tajā esot arī precizēti informātikas rīki, kas tiek izmantoti projekta pārvaldībai. Visbeidzot, dokumenta pielikumos esot iekļauti to dokumentu paraugi, kurus konsorcijs izmanto darbu rezultātiem, starpziņojumi, sanāksmes dienas kārtība un protokoli. Šīs informācijas publiskošana kaitētu attiecīgo personu komerciālo interešu aizsardzībai un sniegtu priekšrocības konkurentiem, kuri nākotnē vēlētos īstenot līdzīgu projektu, jo tie gūtu labumu no konsorcija dalībnieku darbu rezultātiem.

170    Iepazinusies ar dokumentu D 8.1, Vispārējā tiesa konstatē, kā tas ir uzsvērts apstrīdētajā lēmumā, ka tajā ir ietverta informācija par projekta pārvaldības struktūru, kā arī par tehnisko darbību plānošanu līdz pat rezultātu galīgai sniegšanai un ir definētas projekta kvalitātes kontroles procedūras, loma un atbildība katra tehnoloģiskā elementa izstrādē.

171    Lai iesniegtu kvalitātes pārvaldības plānu, attiecīgajā dokumentā ir detalizēti aprakstīta tostarp projekta kvalitātes pārvaldības struktūra un atbildības sadale starp dažādām personām un konsorcija struktūrām, metodoloģija, kritēriji un procedūras, kas paredzētas, lai novērtētu projekta rezultātu kvalitāti, ņemot vērā dažādas tā sastāvdaļas, piemēram, galvenos snieguma rādītājus, kā arī risku pārvaldību. Visa šī informācija ietilpst konsorcija dalībnieku zinātībā un uzsver to pieredzi attiecībā uz projekta kvalitātes pārvaldību. Turklāt dažādu zinātnisko un tehnoloģisko sniegumu aprakstā ir ietvertas atsauces uz paņēmieniem un funkcijām, kas konkrēti norādītas minētajā projektā un tādējādi atspoguļo konsorcija dalībnieku izstrādātās sistēmas vispārējo uzbūvi. Tātad šī informācija ietilpst viņu zinātniskajā zinātībā.

172    No tā izriet, ka visa dokumentā D 8.1 ietvertā informācija ietilpst konsorcija dalībnieku komerciālajās interesēs Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma izpratnē. REA nav pieļāvusi kļūdu, apstrīdētajā lēmumā uzskatot, ka tās publiskošana varēja konkrēti un reāli kaitēt konsorcija dalībnieku komerciālajām interesēm, jo tā ļautu konkurentiem nepamatoti gūt labumu no to zinātības, kam ir komerciāla vērtība.

173    Tādējādi šis iebildums ir jānoraida.

viii) Par dokumentiem D 8.3 (Periodiskais progresa ziņojums), D 8.4 (Gada ziņojums), D 8.5 (Periodiskais progresa ziņojums Nr. 2) un D 8.7 (Gada ziņojums Nr. 2)

174    Prasītājs apgalvo, ka REA nav norādījusi, ka “aprakstošajos” dokumentos D 8.3, D 8.4, D 8.5 un D 8.7 būtu ietverts konsorcija partnera komercnoslēpums, ka tajos ir atspoguļota personas zinātniskā zinātība vai ka tajos ir ietverta informācija par ražošanas un analīzes metodēm, kuras publicēšana noteikti nopietni kaitētu konsorcija dalībnieka interesēm. Tādējādi minētos dokumentus esot vajadzējis publiskot vismaz izvilkumu veidā.

175    REA norāda, ka dokumentos D 8.3, D 8.4, D 8.5 un D 8.7 ir ietverta informācija par projekta progresu attiecīgajās darba daļās, jo tehniskie rezultāti tiek aprakstīti saistībā ar projekta īpašajiem izpildes rādītājiem. Turklāt tiek norādīti projekta riski un aizsardzības pasākumi un apkopoti turpmākie tehniskie posmi. Visbeidzot, šie dokumenti ietver ļoti detalizētu pārskatu par to, kā jāizmanto resursi attiecībā uz katru partneri un darba daļu, un tajos ir norādīti arī pabeigtie uzdevumi. Īsumā, šiem dokumentiem esot tehnisks un finansiāls saturs un konkurenti gūtu labumu no piekļuves tiem, jo tie varētu iegūt informāciju par veiktajiem pasākumiem un izvairīties no posmiem, kas izrādījušies neatbilstoši vai lieki, un tas tiem ļautu novērtēt ieguldījumu izmaksas, samazināt izmaksas un paātrināt testus vai līdzīgas tehnoloģijas izstrādi.

176    Iepazinusies ar dokumentiem D 8.3, D 8.4, D 8.5 un D 8.7, Vispārējā tiesa konstatē, ka tajos, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma, ir aprakstīta projekta tehniskā izstrāde saistībā ar attiecīgajām darba daļām pēc 6, 12, 18 un 24 mēnešiem, atsaucoties uz dažādiem minētā projekta zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem rezultātiem.

177    Lai izklāstītu šo projekta progresu, attiecīgajos dokumentos ir detalizēti aprakstīta konsorcija dalībnieku izstrādātā stratēģija attiecīgā projekta īstenošanai, tostarp attiecīgajā laikposmā veikto uzdevumu sīks apraksts un uzdevumu sadalījums starp dalībniekiem, kā arī metodoloģija, kas ir izstrādāta, lai sekotu šim progresam, un minētais ietilpst viņu zinātībā. Turklāt dažādu zinātnisko un tehnoloģisko sniegumu aprakstā ir ietvertas atsauces uz minētā projekta ietvaros konkrēti paredzētajiem paņēmieniem, rīkiem un funkcijām, tādējādi atspoguļojot sistēmas vispārējo uzbūvi, kādu to ir izstrādājuši konsorcija dalībnieki. Tātad šī informācija ietilpst viņu zinātniskajā zinātībā.

178    Līdz ar to visa informācija, kas ietverta dokumentos D 8.3, D 8.4, D 8.5 un D 8.7, ietilpst konsorcija dalībnieku komerciālajās interesēs Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā ievilkuma izpratnē. REA nav pieļāvusi kļūdu, apstrīdētajā lēmumā uzskatot, ka to publiskošana varēja konkrēti un reāli kaitēt konsorcija dalībnieku komerciālajām interesēm, jo tā ļautu konkurentiem nepamatoti gūt labumu no to zinātības, kam ir komerciāla vērtība.

179    Tādējādi šis iebildums ir jānoraida.

3)      Secinājumi par pirmā pamata pirmo daļu

180    Ņemot vērā iepriekš minēto, pirmā pamata pirmā daļa ir jāapmierina, ciktāl tā attiecas uz atteikumu pilnībā piekļūt dokumentam D 1.3, atteikumu daļēji piekļūt dokumentiem D 1.1, D 1.2, D 2.1, D 2.2 un D 2.3, kā arī plašākas piekļuves atteikumu dokumentiem D 3.1, D 7.3 un D 7.8, un tā jānoraida daļā, kas attiecas uz atteikumu piekļūt dokumentiem D 8.1, D 8.3, D 8.4, D 8.5 un D 8.7. Tomēr ir jāatgādina, ka Vispārējai tiesai nav jāuzņemas REA funkcijas, konkrēti norādot tās dokumentu daļas, kurām būtu jāpiešķir daļēja piekļuve, jo aģentūrai, izpildot šo spriedumu, ir jāņem vērā tajā šajā ziņā izklāstītie iemesli (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 9. septembris, MasterCard u.c./Komisija, T‑516/11, nav publicēts, EU:T:2014:759, 95. punkts un tajā minētā judikatūra).

C.      Par pirmā pamata otro daļu – sevišķu sabiedrības interešu pastāvēšanu, kas attaisno attiecīgo dokumentu izpaušanu

181    Prasītājs apgalvo, ka pastāv vairākas sabiedrības intereses pieprasīto dokumentu izpaušanai pilnībā. Pirmkārt, esot jānodrošina vispārēja sabiedrības piekļuve no publiskiem līdzekļiem finansētu pētījumu rezultātiem. Otrkārt, publiskošanai pastāvot zinātniska interese, jo vienīgi tie pētījumu rezultāti, kas tiek apspriesti, kritizēti, testēti un kurus var reproducēt citi, var tikt kvalificēti kā zinātniski. Treškārt, pastāvot arī sabiedrības interese informācijas publiskošanā, jo, raugoties no ētikas viedokļa un no pamattiesību skatpunkta, iBorderCtrl projekts esot īpaši diskutabls. Ceturtkārt, pastāvot plašsaziņas līdzekļu interese dokumentu publiskošanā, un par to liecinot lielais pārraižu skaits attiecībā uz iBorderCtrl projektu. Piektkārt, pastāvot politiska un demokrātiska interese iBorderCtrl projekta dokumentu publiskošanā, kuru praktiskai izmantošanai nākamajā posmā būtu nepieciešama atbilstoša juridiskā pamata izveide. Sestkārt, pastāvot budžeta intereses neieguldīt nekādus līdzekļus pētījumos par metodi, kuras izmantošana būtu nelikumīga pašreizējā tiesību stāvoklī un kuru nevajadzētu izmantot politisku iemeslu dēļ.

182    Attiecībā uz esošo interešu izsvēršanu prasītājs apgalvo, pirmkārt, ka konsorcija dalībnieku komerciālajām interesēm “nav īpaši lielas nozīmes”: pirmkārt, liela daļa informācijas par iBorderCtrl projektu sabiedrībai jau esot zināma vai ir tikusi publiskota; otrkārt, esot apšaubāmi, ka pieprasītajos dokumentos būtu ietverti pat komercnoslēpumi, kaut vai tā veida, kādā tika izstrādāta iBorderCtrl sistēma, dēļ, jo, šķiet, ka projekta mērķis ir nevis izstrādāt jaunu tehnoloģiju, bet drīzāk – pārbaudīt un kombinēt esošās tehnoloģijas; treškārt, projekta dokumentu izpaušana neietekmētu izmantoto sistēmas sastāvdaļu vai sistēmas kopumā tiesisko aizsardzību, kas jau ir aizsargāta ar patentiem, tāpat arī tiesiskais regulējums programmēšanas kodu intelektuālā īpašuma jomā, ko var attīstīt projekta laikā, neietekmē ziņojumu par projektu izpaušanu, tādējādi to izpaušana nesamazinātu to izgudrojumu vērtību, pat ja tā varētu mazināt konsorcija konkurētspēju un atsevišķu dalībnieku peļņas perspektīvas. Otrkārt, sabiedrības interesēm nodrošināt pārskatāmību “turpretī esot lielāka nozīme”, izvērtējot konfliktējošās intereses, ciktāl, pirmkārt, projekts tiek pilnībā finansēts no publiskajiem līdzekļiem un, otrkārt, tas ir īpaši apšaubāms un apstrīdēts un tādējādi rada principiālus jautājumus par mākslīgā intelekta izmantošanu.

183    Katrā ziņā dažādajām sabiedrības interesēm, skatot tās kopā, dokumentu izpaušanā “esot lielāka nozīme” par konfidencialitātes komerciālajām interesēm.

184    REA apstrīd prasītāja argumentus un norāda, ka viņš nav pierādījis sevišķu sabiedrības interešu pastāvēšanu attiecībā uz izpaušanu.

185    Saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pēdējo teikuma daļu iestādes atsaka piekļuvi dokumentam gadījumā, ja iepazīšanās ar to var kaitēt tostarp konkrētas fiziskas vai juridiskas personas komerciālajām interesēm, “ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm”. No tā izriet, ka Savienības iestādes neatsaka piekļuvi dokumentam, ja tā izpaušanu pamato sevišķas sabiedrības intereses, pat ja tas varētu apdraudēt konkrētas fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzību.

186    Šādā kontekstā ir jāizvērtē, pirmkārt, specifiskās intereses, kas ir jāaizsargā, neizpaužot attiecīgo dokumentu, un, otrkārt, it īpaši sabiedrības intereses, lai šis dokuments būtu pieejams, ņemot vērā, kā tas ir precizēts Regulas Nr. 1049/2001 2. apsvērumā, no tā izrietošās priekšrocības, ko sniedz palielināta pārskatāmība, proti, uzlabojot pilsoņu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī pilsoņu administrācijas leģitimitāti, efektivitāti un atbildību demokrātiskā sistēmā (skat. spriedumu, 2010. gada 21. oktobris, Agapiou Joséphidès/Komisija un EACEA, T‑439/08, nav publicēts, EU:T:2010:442, 136. punkts un tajā minētā judikatūra; skat. arī spriedumu, 2018. gada 5. februāris, PTC Therapeutics International/EMA, T‑718/15, EU:T:2018:66, 107. punkts).

187    Pieteikuma iesniedzējam konkrēti ir jānorāda apstākļi, no kuriem izriet sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato attiecīgo dokumentu izpaušanu (skat. spriedumus, 2013. gada 14. novembris, LPN un Somija/Komisija, C‑514/11 P un C‑605/11 P, EU:C:2013:738, 94. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2015. gada 16. jūlijs, ClientEarth/Komisija, C‑612/13 P, EU:C:2015:486, 90. punkts un tajā minētā judikatūra). Proti, tiem, kas apgalvo sevišķu sabiedrības interešu esamību Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta teikuma pēdējās daļas nozīmē, tas ir jāpierāda (spriedums, 2014. gada 25. septembris, Spirlea/Komisija, T‑306/12, EU:T:2014:816, 97. punkts).

188    Sabiedrības sevišķās intereses, kas var pamatot dokumenta izpaušanu, nav obligāti jānošķir no Regulas Nr. 1049/2001 pamatā esošajiem principiem. Tomēr ar vispārīgiem apsvērumiem nevar pamatot piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, kurai ir vajadzīgs, lai konkrētajā gadījumā pārskatāmības principam piemistu kāda sevišķa nozīme, kas varētu prevalēt pār iemesliem, kas pamatoja atteikumu izpaust attiecīgos dokumentus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 14. novembris, LPN un Somija/Komisija, C‑514/11 P un C‑605/11 P, EU:C:2013:738, 92. un 93. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2015. gada 16. jūlijs, ClientEarth/Komisija, C‑612/13 P, EU:C:2015:486, 92. un 93. punkts).

189    Atkārtotajā pieteikumā prasītājs atsaucās uz sevišķām sabiedrības interesēm, kas pamato pieprasīto dokumentu izpaušanu un ko veido, pirmkārt, sabiedrības leģitīmās intereses piekļūt no publiskajiem līdzekļiem finansētas pētniecības rezultātiem un, otrkārt, sabiedrības tiesības zināt, vai tāda projekta izstrāde, kas, iespējams, ietver neētisku vai nelikumīgu iejaukšanos pilsoņu tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību, tiek finansēta no publiskiem līdzekļiem, lai ļautu veikt atklātas un demokrātiskas debates par pretrunīgu jaunu masu kontroles sistēmu ieviešanu, kāda ir iBorderCtrl projekta ietvaros piedāvātā sistēma.

190    Atbildot uz šo argumentāciju, REA apstrīdētajā lēmumā norāda, pirmkārt, ka sabiedrības interese, lai tiktu izplatīti attiecīgā projekta rezultāti, tiek nodrošināta, īstenojot konsekventu stratēģiju un rīku kopumu, kuru mērķis ir izplatīt pabeigto projektu rezultātus, parasti izmantojot REA apstiprinātos kopsavilkumus, un kuros tiek saglabātas konsorcija intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī citas attiecīgo personu komerciālās intereses, tostarp tās, kuras attiecas uz dokumentiem par attiecīgā projekta juridisko un ētisko izvērtējumu, kas ir konkrēti saistīts ar projekta tehnoloģisko un zinātnisko izstrādi, metodēm un rezultātiem. Otrkārt, iBorderCtrl projekts esot notiekošs pētniecības projekts, kura mērķis esot nevis īstenot jaunas tehnoloģijas Savienības robežu kontroles jomā tieši uz vietas, bet izmēģināt šīs tehnoloģijas, turklāt ņemot vērā, ka bažas pamattiesību aizsardzības jomā esot pienācīgi integrētas projektā. Apstrīdētajā lēmumā REA no tā secina, ka sabiedrības intereses, uz kurām atsaucas prasītājs, nav pārākas pār trešo personu interesēm to komerciālo interešu aizsardzībā.

191    Vispirms ir jānorāda, ka pirmā pamata otrās daļas pārbaude attiecas vienīgi uz pieprasītajiem dokumentiem vai minēto dokumentu daļām, par kurām REA ir pareizi secinājusi, ka uz tiem attiecas Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētais izņēmums atbilstoši šī sprieduma 180. punktā minētajam secinājumam.

192    Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan, kā to pamatoti apgalvo prasītājs, pastāv sabiedrības intereses to projektu rezultātu izplatīšanā, kuri saņem finansējumu no Savienības līdzekļiem, Savienības likumdevējs ir ieviesis noteikumus, lai nodrošinātu programmas “Apvārsnis 2020” finansēto projektu rezultātu izplatīšanu.

193    Kā norāda REA, Regulā Nr. 1290/2013 un dotāciju nolīgumā ir paredzēta līdzsvarota pieeja, kuras mērķis ir ņemt vērā, pirmkārt, sabiedrības, zinātnes un plašsaziņas līdzekļu intereses rezultātu publiskošanā un, otrkārt, konsorcija dalībnieku intereses aizsargāt to komerciālās intereses, tostarp intelektuālā īpašuma jomā.

194    Pirmkārt, Regulas Nr. 1290/2013 43. panta 2. punktā, uz kuru turklāt atsaucas prasītājs, un dotāciju nolīguma 29.1. pantā ir paredzēts pienākums dalībniekiem ar atbilstošiem līdzekļiem, tostarp zinātniskām publikācijām, izplatīt projekta rezultātus, ievērojot iespējamos ierobežojumus, ko it īpaši nosaka intelektuālā īpašuma aizsardzība, drošības noteikumi vai leģitīmās intereses. Turklāt dotāciju nolīguma 29.2. pantā ir noteikts, ka ir jānodrošina brīva pieeja rezultātu zinātniskajām publikācijām, kuras ir novērtējuši līdzstrādnieki. Turklāt dotāciju nolīguma 38.2.1. pantā ir paredzēts, ka REA, ievērojot informācijas konfidencialitāti, var izmantot informāciju par darbību, dokumentus, tostarp publicēšanai paredzētos kopsavilkumus un sabiedrībai paredzētos pakalpojumus, tās komunikāciju un reklāmas darbībām.

195    Turklāt saskaņā ar dotāciju nolīguma 20.3. panta a) punkta iii) apakšpunktu un 20.4. panta a) punktu dalībniekiem kopā ar periodiskajiem tehniskajiem un finanšu ziņojumiem ir jāiesniedz REA kopsavilkumi, kuros tostarp ir atspoguļoti rezultāti un to izplatīšana, kas paredzēti, lai REA tos publicētu.

196    Otrkārt, Regulas Nr. 1290/2013 4. pantā un dotāciju nolīguma 36.1. pantā ar tajā norādītajiem nosacījumiem ir paredzēta Savienības iestāžu, biroju un struktūru piekļuve informācijai par rezultātiem, ko radījis dalībnieks, kurš saņēmis Savienības finansējumu. Turklāt ar Regulas Nr. 1290/2013 49. pantu šīm pašām iestādēm, birojiem un struktūrām un dalībvalstīm Savienības politikas vai programmu izstrādes, īstenošanas un uzraudzības nolūkos ir nodrošinātas tiesības piekļūt tāda dalībnieka rezultātiem, kas ir saņēmis Savienības finansējumu.

197    No tā izriet, ka sabiedrības interese programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros finansēto pētījumu rezultātu izplatīšanai tiek nodrošināta ar attiecīgajiem Regulas Nr. 1290/2013 un dotāciju nolīguma noteikumiem. Prasītājs nav pierādījis, ka šī rezultātu izplatīšanas sistēma nevar pilnībā apmierināt zinātnisko, mediju un sabiedrības interesi piekļūt Savienības finansēto projektu rezultātiem un ka tādējādi būtu nepieciešams izpaust arī pieprasīto dokumentu saturu, pat ja šāda publiskošana kaitētu konsorcija dalībnieku likumīgajām komerciālajām interesēm, kas ir aizsargātas saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu.

198    Otrkārt, ciktāl prasītājs norāda, ka pienākums publiskot visus pieprasītos dokumentus izrietot no attiecīgā projekta pretrunīgās iedabas, raugoties no ētikas viedokļa un pamattiesību skatupunkta, ir jānorāda, ka, pirmkārt, atbilstošās tiesību normas, kas piemērojamas pētījumu un inovāciju projektiem, kas finansēti saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV 2013, L 347, 104. lpp.), 19. pants, Regulas Nr. 1290/2013 14. pants, skatot to tās 9. apsvēruma gaismā, kā arī dotāciju nolīguma 34. pants dalībniekiem nosaka par pienākumu ievērot pamattiesības un principus, kas it īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī Komisijai nosaka pienākumu uzraudzīt šo tiesību un šo principu ievērošanu, tas tostarp ir atspoguļots faktā, ka iBorderCtrl projekta juridiskais un ētiskais vērtējums, kas turklāt tika pakļauts neatkarīga ētikas padomdevēja vērtējumam, tika īpaši iekļauts tā izveides obligātajos posmos.

199    Otrkārt, kā norādīja REA un prasītājs to šajā ziņā neapstrīd, attiecīgais projekts bija īstenošanas procesā esošs pētniecības projekts, kura vienīgais mērķis bija izmēģināt tehnoloģijas. Prasītājs neapgalvo, ka to personu pamattiesības, kas piedalās pilotmēģinājumos iBorderCtrl projektā, netika ievērotas. Sabiedrības intereses, uz kurām atsaucas prasītājs, patiesībā attiecas uz iespējamu nākotnē paredzamu sistēmu, kas balstīta uz paņēmieniem un tehnoloģijām, kuras izstrādātas saistībā ar iBorderCtrl projektu, ieviešanu reālos apstākļos. Šādas intereses tiks apmierinātas ar rezultātu izplatīšanu atbilstoši nosacījumiem, kas paredzēti Regulā Nr. 1290/2013 un precizēti dotāciju nolīgumā (skat. šī sprieduma 194.–196. punktu).

200    Turklāt Vispārējā tiesa, tāpat kā prasītājs, uzskata, ka pastāv sabiedrības intereses piedalīties pārdomātā un demokrātiskā publiskā diskusijā par to, vai tādas kontroles tehnoloģijas kā šajā lietā aplūkotās ir vēlamas un vai tās ir jāfinansē no publiskiem līdzekļiem, un ka šīs intereses ir pienācīgi jāaizsargā. Ņemot vērā to, ka iBorderCtrl projekts tomēr ir tikai izstrādes procesā esošs pētniecības projekts, ir pilnīgi iespējams veikt šādu pārdomātu publisku diskusiju par dažādiem aspektiem, kas ir attiecīgo pētījumu priekšmets, pamatojoties uz šo pētījumu rezultātiem, kas publiskoti atbilstoši noteikumiem, kas norādīti Regulā Nr. 1290/2013 un dotāciju nolīgumā un kas atgādināti šī sprieduma 194.–196. punktā.

201    Visbeidzot, šajā kontekstā ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru sabiedrības interese nodrošināt pārskatāmību gadījumā, kad runa ir par attiecīgās iestādes administratīvo darbību, kurā ietilpst šajā lietā pieprasītie dokumenti, nav tāda pati kā tad, ja runa ir par likumdošanas darbību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 29. jūnijs, Komisija/Technische Glaswerke Ilmenau, C‑139/07 P, EU:C:2010:376, 60. punkts, un 2013. gada 25. oktobris, Beninca/Komisija, T‑561/12, nav publicēts, EU:T:2013:558, 64. punkts).

202    No tā izriet, ka prasītājs nav pierādījis, ka pārskatāmības principam šajā lietā būtu īpaša nozīme, kas ir pārāka par konsorcija dalībnieku leģitīmo interesi aizsargāt komerciālās intereses attiecībā uz dokumentiem vai dokumentu daļām, par kurām REA varēja pamatoti uzskatīt, ka uz tām attiecas Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētais izņēmums, kas ir norādīts šī sprieduma 180. punktā. REA, nepieļaujot kļūdu, varēja uzskatīt, ka sevišķu sabiedrības interešu pastāvēšana saistībā ar šo publiskošanu nevarēja tikt pierādīta, pamatojoties uz prasītāja norādītajiem apstākļiem, it īpaši ņemot vērā ar Regulu Nr. 1290/2013 un dotāciju nolīgumu ieviesto izplatīšanas sistēmu un piekļuvi izpētes rezultātiem.

203    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka prasītājs nav pierādījis sevišķu sabiedrības interešu esamību, kas izrietētu no tā, ka tiek ņemtas vērā dažādās atsevišķi vai kopā aplūkotās intereses, kas pamatotu to, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pēdējo teikuma daļu sabiedrība iepazīstas ar informāciju, uz kuru attiecas šīs regulas 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētais izņēmums.

204    Tādējādi pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida.

205    No iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, ciktāl REA nav lēmusi par prasītāja pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar iBorderCtrl projekta atļaušanu, un ciktāl tā ir atteikusi pilnu piekļuvi dokumentam D 1.3 un daļēju vai plašāku piekļuvi dokumentiem D 1.1, D 1.2, D 2.1, D 2.2, D 2.3. D 3.1, D 7.3. un D 7.8, un pārējā daļā prasība ir jānoraida.

IV.    Par tiesāšanās izdevumiem

206    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki savus tiesāšanās izdevumus sedz paši. Tomēr Vispārējā tiesa, ja to pamato lietas apstākļi, var nolemt, ka lietas dalībnieks papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina daļu no pretējās puses tiesāšanās izdevumiem.

207    Šajā lietā prasītāja prasība attiecībā uz otro pamatu, kā arī būtiskā apmērā uz pirmā pamata pirmo daļu ir apmierināta. Tādējādi šīs lietas apstākļi tiktu taisnīgi izvērtēti, ja tiktu nospriests, ka prasītājs sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem un ka REA papildus saviem tiesāšanās izdevumiem sedz arī pusi no prasītāja tiesāšanās izdevumiem.

208    Turklāt šī paša Reglamenta 135. panta 2. punktā ir noteikts, ka Vispārējā tiesa lietas dalībniekam, pat ja nolēmums ir tam labvēlīgs, var piespriest pilnībā vai daļēji atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to pamato tā rīcība, tostarp pirms tiesvedības ierosināšanas, it īpaši, ja tas pretējai pusei ir radījis izdevumus, kurus Vispārējā tiesa atzīst par nepamatotiem vai apzināti radītiem.

209    Šajā lietā, kā izriet no šī sprieduma 156. un 157. punkta, prasītājs ar saviem līdzekļiem ir ieguvis piekļuvi dokumenta D 7.3 aizklātajām daļām, tādējādi ir iepazinies ar informāciju, kurai ar apstrīdēto lēmumu viņam piekļuve tika atteikta, un savā interneta vietnē izplatījis šādi iegūto dokumenta D 7.3 pilno versiju. Šādi rīkojoties, prasītājs nav ievērojis Savienības tiesībās paredzētās procedūras saistībā ar piekļuvi dokumentiem un nav arī sagaidījis šīs tiesvedības iznākumu, lai noskaidrotu, vai viņš varēja likumīgi iegūt piekļuvi attiecīgā dokumenta pilnajai versijai. Vispārējā tiesa uzskata, ka šī prasītāja rīcība ir jāņem vērā, sadalot tiesāšanās izdevumus. Ņemot vērā, ka tam, ka prasītājs iesniedza minēto dokumentu 2021. gada 23. marta vēstulē, nav nekādas nozīmes šī strīda atrisināšanā, viņš šādā veidā REA radīja nepamatotas izmaksas, kas izpaužas kā rakstveida apsvērumu sagatavošana par šo iesniegto dokumentu, no kurām varēja izvairīties, ja prasītājs būtu rīkojies, ievērojot šo tiesas procedūru, sagaidot tās iznākumu un vajadzības gadījumā tiesiski saņemot piekļuvi minētajai informācijai vai tās daļai atbilstoši Vispārējās tiesas spriedumam. Līdz ar to, piemērojot Reglamenta 135. panta 2. punktu, prasītājam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar viņa 2021. gada 23. marta vēstules iesniegšanu, kā arī tiesāšanās izdevumus saistībā ar REA 2021. gada 20. maija rakstveida apsvērumu iesniegšanu.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta)

nospriež:

1)      Atcelt Eiropas Pētniecības izpildaģentūras (REA) 2019. gada 17. janvāra lēmumu (ARES (2019) 266593), pirmkārt, ciktāl REA nav lēmusi par Patrick Breyer pieteikumu piekļūt dokumentiem saistībā ar iBorderCtrl projekta atļaušanu un, otrkārt, ciktāl REA ir atteikusi sniegt pilnīgu piekļuvi dokumentam D 1.3, daļēju piekļuvi dokumentiem D 1.1, D 1.2, D 2.1, D 2.2 un D 2.3, kā arī plašāku piekļuvi dokumentiem D 3.1, D 7.3 un D 7.8, jo šajos dokumentos ir ietverta informācija, uz kuru neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā norādītais izņēmums.

2)      Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)      P. Breyer sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar viņa 2021. gada 23. marta vēstules iesniegšanu, kā arī REA izdevumus saistībā ar 2021. gada 20. maija rakstveida apsvērumu iesniegšanu.

4)      P. Breyer papildus izdevumiem saistībā ar 2021. gada 23. marta vēstules iesniegšanu sedz pusi savu tiesāšanās izdevumu.

5)      REA sedz savus tiesāšanās izdevumus, izņemot tos, kas ir saistīti ar tās 2021. gada 20. maija rakstveida apsvērumu iesniegšanu, kā arī atlīdzina pusi no P. Breyer tiesāšanās izdevumiem, kas nav saistīti ar P. Breyer 2021. gada 23. marta vēstules iesniegšanu.

Kornezov

Buttigieg

Hesse

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 15. decembrī.

[Paraksti]



Satura rādītājs



*      Tiesvedības valoda – vācu.