Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 20. jūlijā Deutsche Lufthansa AG iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 10. maija spriedumu apvienotajās lietās T-34/21 un T-87/21 Ryanair un Condor Flugdienst/Komisija (Lufthansa; Covid-19)
(Lieta C-457/23 P)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deutsche Lufthansa AG (pārstāvji: H.-J. Niemeyer, C. Wilken, J. Burger un C. Sielmann, Rechtsanwälte)
Pārējās lietas dalībnieces: Ryanair DAC, Condor Flugdienst GmbH, Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
atcelt pārsūdzēto spriedumu un noraidīt Ryanair prasību lietā T-34/21 un Condor prasību lietā T-87/21;
piespriest Ryanair un Condor solidāri atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā, Ryanair atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē lietā T-34/21 un Condor – lietā T-87/21.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības atbalstam tās iesniedzēja izvirza sešus pamatus.
Ar pirmo pamatu tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretējot Pagaidu regulējuma 1 49. punkta c) apakšpunktu tādējādi, ka Eiropas Komisijai ir jāizvērtē, vai saņēmējs spēj rast pietiekamu finansējumu tirgos, un neievērojot Tiesas judikatūru lietā Tempus 2 , jo Eiropas Komisijai netika uzdots meklēt un pārbaudīt papildu informāciju par apelācijas sūdzības iesniedzējai pieejamo finansējumu attiecīgajā laikposmā.
Ar otro pamatu tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, piemērojot nepareizu juridisko standartu, kad tā novērtēja progresivitātes mehānismam alternatīvu mehānismu. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vispārējās, kombinētās rekapitalizācijas sekas un esot kļūdījusies, uzskatīdama, ka alternatīvam mehānismam vienmēr jāietver dinamisks ex-post stimula elements. Tā kā pamatproblēmām nepieciešams padziļināts ekonomisks izvērtējums, Vispārējā tiesa esot iejaukusies Eiropas Komisijas plašajā novērtējuma brīvībā un nepareizi juridiski raksturojusi faktus.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīdama, ka Eiropas Komisijai nebija tiesību akceptēt citu pārvēršanas cenu, nevis to, kas noteikta Pagaidu regulējuma 67. punktā. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā Eiropas Komisijas plašo novērtējuma brīvību attiecībā uz citādu metodoloģiju akceptēšanu, ievērojot, ka teorētiskā jauno tiesību cena, kas noteikta 67. punktā, nebija piemērojama.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pārsniegusi pārbaudes tiesā robežas un pieļāvusi kļūdu, atzīdama, ka Eiropas Komisijai bija jāņem vērā papildu faktori (kā tirgus daļas, pārvadājumu biežums), kad tā izvērtēja BTI (būtiska tirgus ietekme) (Pagaidu regulējuma 72. punkts), un ka, balstoties uz tās piemērotajiem kritērijiem, Eiropas Komisija nevarēja pamatoti atzīt, ka Deutsche Lufthansa AG nebija BTI Diseldorfas un Vīnes lidostās.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa Eiropas Komisijas vērtējumu esot aizstājusi ar savējo, atzīdama, ka nebija atbilstoši no laika nišu nodošanas izslēgt konkurentus, kuriem jau bija bāzes Frankfurtes un Minhenes lidostās. Izvērtēdama efektīvas konkurences saglabāšanas sekas, tā esot nonākusi pretrunā ar pašas atzīto par saistību attiecībā uz laika nišām efektivitāti.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, atzīdama, ka Eiropas Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz atlīdzību par laika nišu nodošanas pakotni.
____________
1 Komisijas 2020. gada 19. marta Paziņojums “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā” (OV 2020, C 91 I, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti 2020. gada 3. aprīlī (OV 2020, C 112 I, 1. lpp.) un 2020. gada 8. maijā (OV 2020, C 164, 3. lpp.).
1 Spriedums, 2021. gada 2. septembris,
Tempus/Komisija C-57/19 P, EU:C:2021:663.