Prasība, kas celta 2011. gada 11. oktobrī - Technion - Israel Institute of Technology un Technion Research & Development/Komisija

(lieta T-546/11)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Technion - Israel Institute of Technology (Haifa, Izraēla) un Technion Research & Development Foundation Ltd (Haifa, Izraēla) (pārstāvji - D. Grisay un D. Piccininno, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

pieņemt šo prasību atcelt tiesību aktu, kas pamatota ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu;

atzīt prasību par pieņemamu un

galvenokārt, atzīt prasību par pamatotu un atcelt Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta 2011. gada 2. augusta lēmumu;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvoti būtisku procedūras noteikumu pārkāpumi, tas ir sadalīts divās daļās, kas ir šādi pamatotas:

pirmkārt, pamatojuma trūkums un tā nepietiekamība, jo Komisija par diviem no četriem attiecīgajiem līgumiem nav sniegusi pierādījumus, kāds ir apstrīdētā lēmuma pamatojums, lai nolemtu pielāgot atlīdzināmās izmaksas;

otrkārt, tiesību uz aizstāvību pārkāpums, jo Komisija esot iebildusi tam, ka Technion - Israel Institute of Technology iepazīstas un sniedz savu viedokli par dokumentiem, ar kuriem ir pamatots apstrīdētais lēmums.

Ar otro pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā, jo apstrīdētajā lēmumā, pamatojoties ar iepriekš minētajiem pierādījumiem, neesot pierādīts, ka pakalpojumi, kuru veikšanai piešķirtos līdzekļus Komisija prasa atmaksāt, patiesībā neesot sniegti.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots tiesiskās paļāvības un samērīguma principu pārkāpums, jo Komisija:

ir pieņēmusi lēmumu pielāgot atlīdzināmās izmaksas, kaut arī tā esot apstiprinājusi kompensējamās izmaksas, ieviešot minētos projektus pirms līgumu parakstīšanas un

esot pieprasījusi pielāgot atlīdzināmās izmaksas par lielāku summu, nekā to par kuru Komisija apgalvo, ka tā esot sniegusi pierādījumus.

____________